Par Tuvo Austrumu haosa vadoņiem
Bija karavadoņi un narkotiku vadoņi. Lūk, pienācis laiks haosa vadoņiem, ja mēs pieņemam šo apzīmējumu, lai norādītu uz “Al Qaeda”, “Islama džihads” un “Hamas” fanātiskajiem sekotājiem un, galvenais, viņu sponsoriem. Smagajā mašīnā Bagdādē ievietotais spridzeklis, kamikadze Jeruzalemē: haosa vadoņi ar vienu triecienu iedragājuši amerikāņu ambiciozo plānu pārveidot Tuvos Austrumus, ieviešot tur demokrātiju, mieru un progresu. Tas viss rādās divējādā gaismā: labākajā - kā riskants izaicinājums, sliktākajā - kā ellīga utopija.
Prezidents Bušs un viņa tuvumā esošie neokonservatīvisti ir bieži apsūdzēti netaktiskumā un augstprātībā. Izraēlas premjerministrs netiek vairāk saudzēts. Liela daļa viņiem adresētās kritikas ir attaisnojama. Taču ko domāt par šo aklo terorismu, kurš neatlaidīgi uzbrūk, kad jau ir cerības uz mieru Tuvajos Austrumos, lai atkal reģionu iegremdētu obskurantisma sliedēs?
Bagdādē, pateicoties Seržu Vjeiras di Mello starpniecībai, amerikāņu administrators Pols Brēmers uzticēja patieso varu pagaidu valdības padomei, kuru pārstāv dažādi Irākas politiskie novirzieni. Un valsts atjaunošana progresēja. Tas, bez šaubām, bija par daudz zem izpostītās ANO mītnes gruvešiem aprakto upuru slepkavām.
29. jūnijā starp Izraēlu un palestīniešu radikāļiem tika pasludināts pamiers. Pateicoties Amerikas, Izraēlas un Palestīnas samitam Akabā Jordānijā, ebreju valsts samazināja palestīniešu teritoriju aplenkšanu. Caur Vašingtonu dialogs tika nodibināts starp Arielu Šaronu un Mahmūdu Abāsu. Šodien tas ir pārtraukts, un miera plāns, kas paredz neatkarīgas Palestīnas valsts izveidošanu līdz 2005.gadam, varētu nonākt neveiksmīgo miera plānu papīrgrozā ātrāk nekā bija paredzēts.
Haosa vadoņi var būt lepni: juceklis Irākā ir pavirzījies par vienu soli uz priekšu, miera plāna īstenošana - soli atpakaļ. Protams, Bušs zvērē pie visiem svētiem, ka viņš neatkāpsies ne sprīdi terorisma priekšā un Mahmūds Abāss bez aplinkiem nosodījis Jeruzalemes atentātu, pat pārtraucot visus kontaktus ar radikālajiem grupējumiem. Tomēr pārāk bieži nācies vilties cerībās uz mieru šajā pasaules reģionā, lai mēs patiesi varētu iztēloties notikumu turpmāko gaitu.
Taču, sajaucot un pārdalot kārtis, mēs zinām glābšanas izeju: nodot Irāku leģitīmā starptautiskā mandāta pārvaldījumā, no jauna nodibināt ASV un Irānas diplomātiskās attiecības, garantēt Izraēlas drošību, tai pat laikā piespiežot to pilnībā iziet no okupētajām teritorijām u.c. Šodien šim sarakstam jāpievieno pilnīga ANO lomas, darbības un vērtību atzīšana, lai nedotu ķīlu haosa vadoņiem.
Pēc “LE FIGARO”