Par kreiso bailēm izskatīties kreisiem

Buša administrācija Savienotajās Valstīs, Berluskoni valdība Itālijā, Šisela vadītā valdība Austrijā - tām visām ir garš grēku saraksts, ar ko ik dienas nodarbojas masu mediji. Te rodas svarīgākais jautājums - kāpēc, neraugoties uz to, visās trijās valstīs centriski kreisajai opozīcijai neizdodas nostāties uz kājām un tikt klāt šķietami tik viegli ievainojamajam pretiniekam? Iespējamā atbilde varētu būt tāda: tā ir bailīga un kautrējas izrādīt savu kreisumu.

Vecs likums liecina, ka vēlēšanas tiek uzvarētas ievēlēšanas termiņa vidū. Ekstrēmisti vienmēr cenšas izvēlēties īsāko ceļu. Tas ir pareizi, taču eksistē arī vēl kāda patiesība: garlaicīgums, neskaidrība un līdzīgu ideju sajaukšanās politikā ilgstošā laika posmā arī ir nāvējoša. Politikā atmaksājas izlēmība. Par to šajās nedēļās liecina jau uzsāktā prezidenta vēlēšanu cīņa ASV, kurā piepeši savus konkurentus ir apsteidzis demokrātu partijā gandrīz nevienam nepazīstamais Hovards Dīns. Vermontas medicīnas doktors ir uzdrīkstējies skaidri un viennozīmīgi nostāties pret prezidenta Buša kara politiku un bagātajiem izdevīgo nodokļu politiku, rēķinādamies ar to, ka paša demokrātu partijā viņš tiks pasludināts par kreiso. Taču interneta aptaujā viņu atbalstīja 44 procenti demokrātu. Pēc paša Dīna izsauciena kādā sanāksmē: “Es pārstāvu Demokrātu partijas demokrātisko spārnu!” atskanēja ovācijas. Pārlieku piesardzīgajiem Dīna konkurentiem, kas par visu vairāk baidās izskatīties nepatriotiski un biznesa intereses apdraudoši, atliek tikai noskatīties.

Kas notiek Itālijā? Miljoni cilvēku ir neapmierināti ar Silvio Berluskoni, taču kreisie tomēr nespēj atrast pareizās cīņas metodes. Līdz šim vienīgo lielo demonstrāciju pret ministru prezidentu organizēja arodbiedrības un kinorežisors Nanni Moreti, kas kļuva par vadošo protesta figūru, aicinot kreiso apvienības neizteiksmīgos vadītājus beidzot izteikt kādu patiešām kreisu frāzi.

Austrijā sociāldemokrāti ar savu piesardzīgo politiku pret Jergu Haideru ir kļuvuši pilnīgi līdzīgi saviem pretiniekiem no Tautas partijas. Viņi jau agrāk ir bijuši garlaicīgi, taču līdz šim vismaz tie varēja sniegt kaut vai šķietamu garantiju pret koalīciju ar Haidera Brīvības partiju. Tagad arī šī priekšrocība ir zaudēta. Kāpēc tad par viņiem būtu jābalso? Nelāgus kompromisus var panākt arī Volfgangs Šisels.

Sliktas konjunktūras un vispārējas taupības apstākļos jebkurai pret labējiem vērstai opozīcijas klājas grūti. Nav nekā daudz ko pārdalīt. Taču tādā gadījumā neko nedod arī atsacīšanās no pamatprincipiem, lai tikai kādam “neuzkāptu uz varžacīm”. Kā izteicās ASV prezidenta kandidāts Hovards Dīns: “Es esmu pārliecinājies, ka cilvēku attieksme pret demokrātiem ir tikpat negatīva kā pret republikāņiem.”

Pēc “DER STANDARD”