Par ASV un Japānas augšupeju

Divi galvenie planētas ekonomikas vaļi uzrāda jūtamu izaugsmes progresu 2003. gada otrajā trimestrī: 0,6% likmi, ko Eiropa varētu sasniegt viena gada laikā. Transatlantiskā atšķirība var atsākt debates par Eiropas Savienības (ES) monetāro politiku.

Viens trimestris veltīgs. Eiropas statistikas institūts “Eurostat” pat neuzskatīja par vajadzīgu iepazīties ar Francijas ekonomiskās izaugsmes oficiālajiem skaitļiem otrajā trimestrī. Tie tiks publicēti 20. augustā - lai sastādītu bilanci par 2003. gada pirmo trimestri. Pēc 0,1% izaugsmes gada sākumā ES ekonomika no aprīļa līdz jūnijam visu laiku ir stāvējusi uz vietas. Vācijai un Itālijai divos trimestros pat ir bijusi nedaudz negatīva izaugsme. Gada laikā divās valstīs ekonomiskās izaugsmes samazināšanās ir attīstījusies: Vācijā (-0,2%) un galvenokārt Nīderlandē (-0,9%). “Nīderlandes modelis”, kas tā tika slavēts deviņdesmito gadu vidū, ir izgāzies. Nīderlandes ekonomika ir otra Eiropas cietēja.

Acīmredzamā atšķirība

Otrā spektra galā Grieķija ir eiforijā (+4,4% vienā gadā), pateicoties Olimpisko spēļu perspektīvai. Apvienotajai Karalistei (+1,8%), Zviedrijai (+1,5%) un Spānijai arī izdevies izvairīties no drūmās atmosfēras, bet , šķiet, ne ilglaicīgi. Šo valstu rezultāti, uz kuriem Parīze, Amsterdama un Berlīne skatās ar skaudību, tomēr ir neievērojami, lūkojoties no Vašingtonas un pat Tokio, jo mēnesi pirms svarīgās Pasaules tirdzniecības organizācijas tikšanās Kankunā, kam vajadzētu iezīmēt jaunu posmu ekonomikas globalizācijā, pēdējie statistikas dati apstiprina izaugsmes atšķirības attīstītajās valstīs.

Kamēr Eiropas ekonomika stāv uz vietas, ASV un Japāna uzrāda patiesu dinamismu. Divi galvenie planētas ekonomikas vaļi ir parādījuši ekonomisko izaugsmi otrajā trimestrī. Tikpat, cik Eiropa vienā gadā. Divpadsmit mēnešos Amerikas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 2,3% un Japānas - par 2,1%. Atšķirība starp šiem galvenajiem partneriem un Eiropu ir acīmredzama. Pašreiz Eiropa negūst peļņu no to komerciālā dinamisma.

Atšķirības iemesli ir daudzi. Sabiedrības “SFAC-Euler” publicētais pēdējais ziņojums (jūnijs-jūlijs) sniedz galveno analīzi. “Amerikas varas institūcijas ir padarījušas smagāku Eiropas ekonomisko izaugsmi. Par 30% augstākais eiro attiecībā pret dolāru mazliet vairāk kā viena gada laikā ir maksājis ļoti dārgi Eiropas izaugsmei, nodarbinātībai un uzņēmumu vājajai situācijai. Runa ir par viena līdz divu punktu zaudējumu 2003. - 2004. gada periodā ”, vērtē speciālisti. Tomēr Eiropa nevar aprobežoties ar balstīšanos uz dolāru. Sliktie Eiropas ekonomikas rādītāji var atsākt debates par Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku un stabilitātes pakta budžeta ierobežojumiem. Japānas valsts budžeta deficīts (7,7% no nacionālā kopprodukta) un ASV (4,6%) ir nesalīdzināmi augstāks nekā Francijai un Vācijai (apmēram 3,6%), kuras tiek uzskatītas par sliktām audzēknēm Eiropas klasē.

Starp citu, ekspertu domas par Amerikas izaugsmi dalās. Daži uzskata, ka deflācijas pozīcija ir izgāzusies un ka ASV pēc 3% izaugsmes šajā gadā varētu uzrādīt vēl labākus skaitļus 2004. - vēlēšanu - gadā. Turpretī citi uzskata, ka ilgtermiņa likmju palielināšanās stipri ietekmēs īstermiņa likmes, turklāt arī nekustamo īpašumu un netieši arī mājsaimniecību patēriņu, jo tas ir saistīts ar saimniecības aprīkojumu. Pesimisti uzskata, ka uzņēmumi joprojām nerada pietiekami daudz darba vietu, lai mazinātu bezdarbu un ka valsts nodokļu samazināšanās tiek kompensēta ar vietējo nodokļu palielināšanos, kas mazina uzticību un pirktspēju. Par spīti visam, šie pesimisti paredz apmēram 3% izaugsmi 2004. gadā, ko neviens neprognozē Eiropai.

Jauns fenomens

Amerikas dinamismu varētu izskaidrot ar izaugsmi Āzijā. Netipiskā pneimonija, šķiet, nav radījusi gaidītās sekas. Daži ekonomisti pat spriež, ka, ierobežojot importu un pārliecinot cilvēkus neceļot uz ārzemēm, SARS sindroms ir labvēlīgi iespaidojis Japānas ekonomiku!

Šķiet, ka Āzijā sāk parādīties jauns fenomens. Ķīna, kura tika apsūdzēta negodīgā konkurencē pret Japānu un Dienvidkoreju, gūst peļņu no šo ekonomiku dinamisma. “Ķīna vairs nebremzē Japānas ekonomiku. Gluži pretēji - tā kļūst par pieprasījuma punktu mājsaimniecības preču un automobiļu sektoros. Pat Koreja sāk gūt labumu no šī fenomena”, analizē ekonomiste Veronika Rišflora.

Tikai dolāra pārvērtēšana attiecībā pret eiro un Vācijas ekonomikas iedarbināšana varētu pielikt punktu Eiropas vispārējam pesimismam. Divi nosacījumi, kurus šobrīd ir grūti izpildīt.

Pēc “LE MONDE”