“ Tā būs diena, kad Latvijas tautai būs dota iespēja darīt drošu savas valsts attīstību ”

Vakar, 11.septembrī, darbu sāka ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10.sēde

Vakar Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdē: Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētāji Guntars Krasts un Alfrēds Gomolka (augšējā attēlā); Itālijas (Eiropas Savienības prezidējošā valsts) vēstnieks Mauricio Lo Re, Eiropas Komisijas pārstāvis Joriss Deklerks, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs; Eiropas Parlamenta deputāte Astrida Torsa un Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretāre Liene Liepiņa Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre:

Uzruna Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10. sēdē Rīgā 2003. gada 11. septembrī

Augsti godātie deputāti!

Ministres kundze! Ekselences!

Dāmas un kungi!

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas desmitā sēdē notiek Latvijai ļoti nozīmīgā, vēsturiskā brīdī. Pēc deviņām dienām Latvijas pilsoņi tautas nobalsošanā nodos savu balsi par vai pret mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā. Šī būs diena, kad Latvijas tautai būs dota iespēja darīt drošu mūsu valsts tālāko attīstību. Neatgriezeniski nostiprināt to virzību, kādu Latvija izvēlējās pēc atmodas un neatkarības atgūšanas. Mūsu vieta ir Eiropā, mūsu vieta ir Eiropas Savienībā.

Vakar un aizvakar Latvijā viesojās Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss, ar kuru kopā apmeklējām dažādus Latvijas reģionus un tikāmies ar Latvijas ļaudīm. Līdzās pārliecinātiem eirooptimistiem viņš sastapa arī cilvēkus, kuri vēl šaubās par savu izvēli. Es šīs šaubas drīzāk gribētu saukt par apdomību un piesardzību, jo esmu pārliecināta, ka Latvijas tauta izvēlēsies būt par aktīviem un līdztiesīgiem Eiropas locekļiem, kuri paši piedalās lēmumu pieņemšanā, nevis pieļauj, ka mūsu vietā izvēli atkal izdara kāds cits. Šodien Koksa kungs ir pie mūsu kaimiņiem igauņiem, kur referendums notiks jau pēc trim dienām. Igauņu “jā” būs labs stimuls mums Latvijā godam noslēgt topošajās Eiropas Savienības dalībvalstīs notikušo referendumu virkni.

Vakar Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdē: Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētāji Guntars Krasts un Alfrēds Gomolka Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja kopš tās pirmās sēdes Rīgā 1997. gada 3. novembrī ir rūpīgi sekojusi līdzi un detalizēti analizējusi Latvijas izaugsmi, integrējoties Eiropas Savienībā. Vienlaikus tā ir veicinājusi Latvijas parlamenta un Eiropas Parlamenta tuvināšanos, viedokļu apmaiņu abu parlamentu deputātu starpā. Par šī dialoga kvalitāti liecina pārliecinošais Eiropas Parlamenta balsojums šā gada aprīlī, atbalstot Eiropas Savienības paplašināšanos, kur tieši Latvija saņēma visvairāk eiroparlamentāriešu “jā” balsu. Par to jāpateicas gan jums, Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, gan īpaši Apvienotās parlamentārās komitejas ilggadējam vadītājam Alfrēdam Gomolkas kungam, kurš Latviju šai laikā ir iepazinis dziļi un pamatīgi. Jāatzīst, ka šis sadarbības formāts ir bijis ļoti veiksmīgs un ir ļāvis nepārtraukti sekot tām ievērojamajām pārmaiņām, kādas šajos gados Latvijā ir notikušas visās dzīves jomās. Tas ir ļāvis izdiskutēt visus tos jautājumus, kuri bijuši neskaidri, palīdzēt risināt problemātiskos, mudināt mūsu valdību un Eiropas Komisiju aktīvai rīcībai.

Nešaubos, ka arī turpmāk mūsu sadarbība būs cieša un efektīva. Par to liecina šodienas sēdē aplūkojamie jautājumi, kas ietver gan debates par Eiropas Savienības konventa rezultātiem un gaidāmo starpvaldību konferenci, Eiropas Savienības attiecības ar jaunajiem kaimiņiem, gan novērotāju lomu Eiropas Parlamentā. Novērotāji pašreiz ir mūsu ciešākā saite ar Eiropas Parlamentu. Viņu pieredze būs neatsverams ieguvums, kad vispārējās vēlēšanās ievēlēti deputāti no Latvijas sāks pilntiesīgu darbību Eiropas Parlamentā. Vēlreiz ir pierādījusies arī partiju ciešo kontaktu lielā nozīme. Tieši šai ziņā mums vēl ir daudz neizmantotu iespēju. Jau tagad jādomā, kā veidot nacionālo parlamentu un savu Eiropas Parlamenta deputātu sadarbību. Nelielā valstī, kāda ir Latvija, ir svarīgi, lai visi mūsu resursi tiktu iespējami efektīvi izmantoti savu interešu aizstāvībai Eiropas Savienībā. Ir skaidrs, ka Eiropā mums būs nepieciešami sabiedrotie. Vispirms jau tuvākie kaimiņi, Baltijas jūras reģiona valstis, kā arī no mums attālāki partneri. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam stāties pretī tādiem izaicinājumiem kā cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību. To īpaši skaudri atceramies 11. septembrī, dienā, kad pirms diviem gadiem pasauli satricināja terora akti Ņujorkā. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt mūsu vides saglabāšanu, veikt pasākumus, kas virzīti uz vienu mērķi – mūsu labklājības līmeņa celšanu līdz ar visas Eiropas labklājības izaugsmi.

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas darbs ir parādījis, ka problēmu risinājumus varam rast pie sarunu galda. Domāju, ka to spēsim, arī būdami līdzvērtīgi sarunu partneri jau 25 valstu savienībā.

Novēlu komitejai ražīgu darbu un interesantas diskusijas!

Par parlamentārās komitejas sēdi

Vakar, 11. septembrī, Rīgā darbu sāka Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10. sēde.

Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta tēmām, kas skar politisko un ekonomisko situāciju Latvijā; Eiropas Savienības un Latvijas pašreizējās attiecības. Diskusijā tika skarti jautājumi, kas saistīti ar ES paplašināšanās procesu un sadarbības iespējām ar tās jaunajām kaimiņvalstīm, ES Konventa un nākamās starpvaldību konferences kontekstā; gatavošanās referendumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā; novērotāju Eiropas Parlamentā lomu un citiem jautājumiem.

Sēdes ievadā Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās komitejas dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Latvijas parlamenta vadītāja izteica pārliecību, ka vēsturiski svarīgajā izšķiršanās brīdī – 20. septembrī – Latvijas tauta izvēlēsies būt par aktīviem ES locekļiem un nepieļaus, ka izvēli izdara kāds cits. “Esmu pārliecināta, ka būsim līdzvērtīgi partneri divdesmit piecu valstu saimē,” sacīja I.Ūdre. Viņa akcentēja kandidātvalstu novērotāju Eiropas Parlamentā lomu un uzsvēra nepieciešamību jau tagad stiprināt saites arī politisko partiju līmenī.

Ārlietu ministre Sandra Kalniete savā uzrunā akcentēja ar ārpolitiku saistītos jautājumus, uzsverot Latvijas valdības prioritātes – referendumu par Latvijas dalību ES, kā arī saistību izpildi, lai mūsu valsts kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti. “Varam lepoties ar to, kas ir panākts – Latvijā sekmīgi tiek īstenotas reformas ekonomiskajā, sociālajā un valsts administratīvajā jomā. Esam pierādījuši, ka spējam turpināt modernizācijas procesu mūsu valstī un kļūt par līdztiesīgu partneri ES,” sacīja ārlietu ministre. S. Kalniete arī argumentēja Latvijas nostāju attiecībā uz Starpvaldību konferencē aktualizējamiem jautājumiem – ES prezidentūru, ES ārlietu ministra mandātu, kā arī dalībvalstu pārstāvniecību Eiropas Parlamentā.

ES prezidējošās valsts vārdā runāja Itālijas vēstnieks Latvijā Mauricio Lo Re un uzsvēra, ka ES ir ne tikai ekonomiska, bet arī politiska kopiena, kuras mērķi ir dalībvalstu labklājības izaugsme un reģiona vienotības apliecinājums pasaulē kopumā.

Komisijas viedokli par Latvijas panākumiem un prioritārajiem uzdevumiem virzībā uz ES pauda Paplašināšanās ģenerāldirektorāta Latvijas nodaļas vadītājs Žoriss Deklerks, uzsvērdams padarīto tieslietās un valsts pārvaldē, kā arī atzīdams, ka darbs iepriekš minētajās nozarēs būtu arī turpmāk jāpilnveido Latvijas iedzīvotāju interesēs.

ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētājs Guntars Krasts izvērtēja Latvijas parlamenta gatavību pilntiesīgai darbībai ES. Viņš sacīja, ka mūsu valstī turpinās likumdošanas saskaņošanas darbs, tiek izstrādāta savstarpējās informācijas apmaiņas kārtība starp Saeimu, Eiropas lietu komisiju un valdību valsts nostājas izkristalizēšanai ES jautājumos, kā arī Eiropas Parlamentā sekmīgi darbojas Saeimas deleģētie novērotāji.

Visplašākā diskusija izraisījās par gaidāmo starpvaldību konferenci un tajā risināmajiem jautājumiem, kā arī paplašinātās ES jaunajām kaimiņvalstīm.

Saeimas preses dienests