Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 11.septembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijas pieprasījumiem”.

Mobilizācijas likums nosaka, ka valsts institūcijām, pašvaldībām, LR reģistrētām juridiskām personām, kā arī iedzīvotājiem mobilizācijas izsludināšanas gadījumā jāpilda mobilizācijas pieprasījumi.

Noteikumu projekts nosaka: mobilizācijas pieprasījumu veidus; mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtību; mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtību; sakarā ar mobilizācijas pieprasījumu izpildi radušos izdevumu un zaudējumu aprēķināšanas, kā arī izdevumu un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas; kārtību, kādā tiek nodrošināta mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumība.

Noteikumu projekts ir viens no reglamentējošiem pamatdokumentiem Nacionālās drošības likuma 35.pantā (Tautsaimniecības mobilizācijas plāns), 36.pantā (Valsts civilās aizsardzības plāns) un Nacionālo bruņoto spēku likuma 21.pantā (Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns) noteikto uzdevumu izpildei.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijai nepieciešamajām institucionālajām struktūrām, materiālo un finanšu resursu plānošanu un izmantošanu”.

Mobilizācijas likums nosaka, ka valsts institūcijām, pašvaldībām, LR reģistrētām juridiskām personām, kā arī iedzīvotājiem mobilizācijas izsludināšanas gadījumā jāpilda mobilizācijas pieprasījumi.

Noteikumu projekts nosaka: mobilizācijas pieprasījumu veidus; mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtību; mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtību; sakarā ar mobilizācijas pieprasījumu izpildi radušos izdevumu un zaudējumu aprēķināšanas, kā arī izdevumu un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas; kārtību, kādā tiek nodrošināta mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumība.

Noteikumu projekts ir viens no reglamentējošiem pamatdokumentiem Nacionālās drošības likuma 35.pantā (Tautsaimniecības mobilizācijas plāns), 36.pantā (Valsts civilās aizsardzības plāns) un Nacionālo bruņoto spēku likuma 21.pantā (Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns) noteikto uzdevumu izpildei.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijai nepieciešamajām institucionālajām struktūrām, materiālo un finanšu resursu plānošanu un izmantošanu”.

2001.gada 31.jūlijā Ministru kabinets akceptēja Mobilizācijas koncepciju. Tā paredz izveidot sistēmu, kas ļaus plānot un sagatavot valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

Noteikuma projekts nosaka: mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamās struktūrvienības valsts institūcijās un pašvaldībās, to uzdevumus un pienākumus; mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanas un izmantošanas kārtību; valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu uzdevumus un pienākumus mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanā un izmantošanā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par atsevišķu iedzīvotāju kategorijām, kuras netiek pakļautas mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai”.

Mobilizācijas likuma 14.panta otrajā daļā noteikts, ka “Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos ir pakļauti darba spējīgie iedzīvotāji no 18 līdz 65 gadu vecumam”, kā arī šī panta trešajā daļā deleģētas tiesības Ministru kabinetam noteikt atsevišķas iedzīvotāju kategorijas, kuras netiek pakļautas mobilizācijai.

Noteikumu projekts nosaka: kādas iedzīvotāju kategorijas netiek pakļautas mobilizācijai, lai valsts apdraudējuma situācijā, kad tiek izsludināta mobilizācija, tiktu nodrošināta valsts un vietējās pārvaldes funkcionēšana, sabiedriskās kārtības uzturēšana un tiesību sargājošo iestāžu nepārtraukta darbība, svarīgu tautsaimniecības un nacionālajai drošībai objektu darbība; kā tiek nodrošināta mobilizācijai nepakļauto personu apzināšana, uzskaite un par to atbildīgās institūcijas.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par darbadienu pārcelšanu”.

Sakarā ar to, ka šogad darba diena — 17.novembris — ir pa vidu starp iepriekšējo svētdienu — 16.novembri un svētku dienu — otrdienu, 18.novembri, kā arī nākamgad darba diena — 2. janvāris — ir pa vidu starp svētku dienu — 1.janvāri — un sestdienu — 3.janvāri, nolūkā racionālāk izmantot darba laiku, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu “Par darbadienu pārcelšanu”.

Saskaņā ar šo projektu darbadiena no pirmdienas, 2003.gada 17.novembra, tiek pārcelta uz sestdienu, 2003. gada 15. novembri, un darbadiena no piektdienas, 2004.gada 2.janvāra, tiek pārcelta uz sestdienu, 2003.gada 20.decembri.

Projektā ieteikts visām pašvaldībām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot minēto darbadienu pārcelšanu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Detektīvdarbības likumā”.

Saskaņā ar Detektīvdarbības likuma 4. panta 1. punktu detektīvsabiedrības vadītājam jābūt Latvijas pilsonim, kura valsts valodas prasme atbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām, kurš likumā noteiktajā kārtībā nav atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kuram nav konstatēta psihiska slimība, narkomānija, toksikomānija vai alkoholisms.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.—48.pantu aizliegts ierobežot jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa brīvību veikt uzņēmējdarbību citā valstī. Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts likumi, kurā notiek šī uzņēmējdarbība.

Likumprojekts paredz izslēgt no Detektīvdarbības likuma 4.panta 1.punkta prasību, ka detektīvsabiedrības vadītājam, lai tas saņemtu licenci detektīvdarbības sākšanai Latvijas Republikā, ir jābūt Latvijas pilsonim un viņa valsts valodas prasmēm ir jābūt atbilstošām Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem””.

Noteikumu projekts paredz mainīt prasības personām, kuras drīkst būt par operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem. Uz šiem amatiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, it īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kur nepieciešami C, D, E kategorijas autovadītāji, ir liels vakanto štata vietu skaits. Daudzi pretendenti, vēloties stāties darbā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs šajos amatos, neatbilst šo Ministru kabineta noteikumu 14.punkta prasībām, proti: “Par operatīvā transportlīdzekļa vadītāju drīkst būt persona, kurai ir atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un vismaz trīs gadus ilgs attiecīgajai kategorijai atbilstošā transportlīdzekļa vadītāja stāžs”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iekšlietu ministrija uzskata, ka minēto Ministru kabineta noteikumu 14.punktā nepieciešams izslēgt vārdus “attiecīgajai kategorijai atbilstošā”, kas ļaus atviegloti nokomplektēt trūkstošos operatīvo transportlīdzekļu vadītāju štatus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā.

 

 

Kultūras ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvu”.

Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai tiek izveidota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, kuras sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

Padomes sastāvam izvirzītas šādas kandidatūras: J.Asaris — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks; A.Cinis — Rīgas pilsētas būvvaldes Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks; J.Dambis — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs; J.Krastiņš — Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis; A.Kronbergs — arhitekts, kultūras ministra uzaicināts speciālists; J.Lejnieks — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks; G.Lukstiņa — Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore; D.Neiburga — UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre; P.Strancis — Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes priekšnieks; V.Štrams — Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā, Arhitektu savienībā.

 

 

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumos Nr.430 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību””.

Noteikumu projekts nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vispārējā gadījumā jaunu apmēru. Tas paredz, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vispārējā gadījumā ir 35 lati mēnesī, sākot ar 2004.gada 1.janvāri.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 18.septembrim.

 

 

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par bīstamo iekārtu ekspertu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtību”.

Lai novērstu situāciju, ka bīstamo iekārtu sektorā nav normatīvu, kas reglamentē kvalifikācijas prasības bīstamo iekārtu ekspertiem un nav noteikta sertifikācijas veikšanas kārtība, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu “Noteikumi par bīstamo iekārtu ekspertu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtību” projektu.

Noteikumu projekts nosaka kvalifikācijas prasības personām, kuras vēlas saņemt bīstamo iekārtu eksperta sertifikātu, sertifikācijas nosacījumus, sertifikācijas kārtību un prasības personāla sertifikācijas institūcijai. Ministru kabineta noteikumu mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un vienveidīgas bīstamo iekārtu pārbaudes, lai, lietojot bīstamās iekārtas, neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”.

Spēkā esošais Būvniecības likums atbilst ēku būvniecības kārtībai, bet neviennozīmīgi nosaka iespēju pielietot atšķirīgu būvniecības kārtību autotransporta būvēm. Autotransporta būves (autoceļi, ielas un to sastāvdaļas) no ēku būvēm atšķiras ar vairākām pazīmēm.

Likumprojekts paredz saskaņot likuma 6.pantu ar pārējo tekstu, nosakot, ka īpašā būvniecības procesa kārtība likuma 6. pantā noteiktajām būvēm ir prioritāra attiecībā pret Vispārīgajiem būvnoteikumiem; nedaudz samazināt atsevišķo pašvaldību tiesības lemt par visai valstij svarīgu valsts autoceļu būvprojektiem un akcentēt pašvaldību atbildību par svarīgāko valsts autoceļu attīstības izvērtēšanu, izstrādājot teritoriju plānojumus. Paredzēts noteikt, ka autotransporta būves drīkst ekspluatēt būvdarbu veikšanas laikā; atteikties no obligātas būvprojektu ekspertīzes; mazināt būvprojekta autora lomu autotransporta būvju būvniecības procesā, vienlaikus akcentējot pasūtītāja atbildību.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Autotransporta būvju būvniecības kārtība”.

Jaunie noteikumi precīzāk definē autotransporta būves, detalizētāk apraksta un racionalizē būvprojektēšanu, būvdarbu veikšanu, autoruzraudzību un būvuzraudzību.

Noteikumu projekts palīdzēs vienkāršot un paātrināt būvniecības procesu, tādējādi samazinot iesaistīto pušu izmaksas un saīsinot laiku no ieceres līdz gatavai būvei.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par valsts nodevu par izziņu izsniegšanu no Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra”, kuri nosaka kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par izziņu par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu izsniegšanu no Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra un valsts nodevas apmēru.

Paredzēts noteikt, ka valsts nodeva juridiskajām un fiziskajām personām ir 2,70 latu. Valsts nodevu Valsts zemes dienests iekasē pieckāršā apmērā, ja persona vēlas saņemt izziņu vienas darba dienas laikā.

Tiesības saņemt bezmaksas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informāciju dienesta vajadzībām ir Valsts kontrolei, Satversmes aizsardzības birojam, Valsts policijai, Drošības policijai, Ģenerālprokuratūrai, Nacionālo bruņoto spēku militārās pretizlūkošanas dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, ministrijām un Valsts kancelejai, ja izziņa nepieciešama to funkciju veikšanai.

Minēto izziņu Valsts zemes dienests sagatavo piecu darba dienu laikā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Ģenerālprokuratūrā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība””.

Noteikumu projekta izstrādāšana nepieciešama, lai, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, juridiski korekti atrisinātu jautājumu par personas pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā fakta konstatēšanu, kā arī jautājumus, kas saistīti ar personu apliecinošiem dokumentiem.

Projekts paredz atcelt prasību par pieraksta esamību personai, kura iesniedz naturalizācijas iesniegumu. 2003.gada 1.jūlijā stājās spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums, kurš paredz brīvprātīgu personas dzīvesvietas deklarēšanu tajā vietā, kur persona faktiski dzīvo, nolūkā panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Saskaņā ar Civillikuma 7.pantu dzīves vieta (domicils) ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Ja persona uzskata Latviju par savas dzīvesvietas valsti, valsts institūcijai nav tiesiska pamata to apšaubīt, ja institūcijas rīcībā nav pierādījumu tam, ka personas pastāvīgā dzīvesvieta ir citā valstī. Dzīvesvietas deklarēšanas fakts neapliecina personas pastāvīgās dzīves faktu Latvijā. Līdz ar to nav pamata pieprasīt no personas dzīvesvietas deklarēšanas izziņu, jo tā neapliecina pastāvīgās dzīves faktu Latvijā pēdējo piecu gadu laikā. Latvijas nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu saņem personas, kuras ieradušās Latvijā pirms 1992.gada 1.jūlija. Ja persona nav ieguvusi citas valsts pilsonību vai nav saņēmusi citas valsts pastāvīgās uzturēšanas atļauju, iestādei nav pamata apšaubīt, ka Latvija ir personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts. Šo personu pastāvīgās dzīves faktu Latvijā apliecina Latvijas nepilsoņa personu apliecinošs dokuments (saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumiem ‘’Latvijas nepilsoņa statusa atņemšanas kārtība’’ personai tiek atņemts Latvijas nepilsoņa statuss, ja tas tika iegūts nelikumīgi), bet personu, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, pastāvīgās dzīves faktu Latvijā apliecina pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Lai pārbaudītu personas sniegtās informācijas patiesumu un tās atbilstību Pilsonības likuma 11.panta nosacījumiem, Naturalizācijas pārvalde pieprasa informāciju no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Ja nav likumīga pamata naturalizācijai, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par naturalizācijas atteikumu.

Noteikumu projekts paredz personai tiesības iesniegt naturalizācijas iesniegumu jebkurā Naturalizācijas pārvaldes reģionālajā nodaļā, kas ļaus pašam iesniedzējam izvēlēties nodaļu, kurā viņam ir ērtāk iesniegt iesniegumu. Noteikumu projekts sakarā ar Personu apliecinošo dokumentu likuma spēkā stāšanos 2003.gada 1.jūlijā paplašina iesniedzēja iespēju iesniegt ne tikai pasi, bet arī citu personu apliecinošu dokumentu.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 11.pantu sensitīvo (t.sk. arī ziņas par tautību) personas datu apstrāde ir aizliegta, ja datu subjekts nav devis rakstveida piekrišanu. Noteikumu projekts paredz, ka, iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, ziņas par tautību persona norāda, ja pati vēlas.

Ministru kabineta noteikumu Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība” 1.pielikums (veidlapa N—1) ir papildināts ar teikumu par naturalizējamās personas vēlmi, lai vienlaikus naturalizētos arī viņas nepilngadīgais bērns. Noteikti izsakot savu vēlmi nepilngadīgā bērna naturalizācijai, tiks panākts, ka persona apzināsies naturalizācijas procedūras nianses.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.32 “Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni””.

Projekts paredz atcelt prasību par pieraksta esamību personai, kura iesniedz iesniegumu bērna atzīšanai, kā arī pašam bērnam. 2003.gada 1.jūlijā stājās spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums, kurš paredz brīvprātīgu personas dzīvesvietas deklarēšanu tajā vietā, kur persona faktiski dzīvo, nolūkā panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Projekts paredz personai tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni jebkurā Naturalizācijas pārvaldes reģionālajā nodaļā, kas ļaus pašam iesniedzējam izvēlēties nodaļu, kurā viņam ir ērtāk iesniegt iesniegumu. Noteikumu projekts sakarā ar Personu apliecinošo dokumentu likuma spēkā stāšanos 2003.gada 1.jūlijā paplašina iesniedzēja iespēju iesniegt ne tikai pasi, bet arī citu personu apliecinošu dokumentu.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 11.pantu sensitīvo (t.sk., arī ziņas par tautību) personas datu apstrāde ir aizliegta, ja datu subjekts nav devis rakstveida piekrišanu. Noteikumu projekts paredz, ka, iesniedzot iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, ziņas par tautību persona norāda, ja pati vēlas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

2004.gada 1.februārī stāsies spēkā Administratīvā procesa likums, kura viens no pamatmērķiem ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu. Lai nerastos tiesību normu kolīzijas, nepieciešams saskaņot likuma “Par tiesu varu” normas ar Administratīvā procesa likuma normām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par Valsts farmācijas inspekcijas maksas pakalpojumu veidiem un to sniegšanas kārtību”.

Valsts farmācijas inspekcija veic tai deleģēto valsts funkciju izpildi, lai nodrošinātu kvalitatīvu, drošu un iedarbīgu zāļu ražošanu un izplatīšanu. Inspekcijas galvenie uzdevumi ir nodrošināt efektīvas zāļu tirgus uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzraudzību, novēršot iespējamos farmaceitiskās darbības riska faktorus. Realizējot šos uzdevumus, ir jānodrošina patērētāju aizsardzība un Eiropas Savienības likumdošanas ieviešanas uzraudzība un kontrole.

Noteikumu projektā noteikti maksas pakalpojumu veidi, kurus tiesīga sniegt Valsts farmācijas inspekcija, un to sniegšanas kārtība.

Papildus iegūtie līdzekļi no maksas pakalpojumiem dos iespēju pilnīgāk nodrošināt inspekcijai likumdošanā deleģēto uzdevumu izpildi un stiprināt kontroles un uzraudzības funkcijas, palielinot inspekcijas kapacitāti zāļu ražošanas, izplatīšanas un zāļu reklāmas kontroles jomā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Vienlaikus ir jānodrošina: maksa par plānveida zāļu kvalitātes kontroli; inspekcijas darbinieku apmācība un iemaņu pilnveidošana, nodrošinot dalību starptautiskajās aktivitātēs; farmaceitiskās darbības uzņēmumu amatpersonu apmācība; sabiedrības informētība un izglītošana farmācijas jomas jautājumos — informācija par zālēm, iespējamām to pārmērīgas lietošanas blakusparādībām un to izraisītajām sekām; izglītojošu informatīvu materiālu izdošana; Eiropas Savienības reglamentējošo dokumentu tulkošana.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepciju par valstij svarīgu ģeoloģisko struktūru izmantošanu un to izmantošanas atļauju (licenču) saņemšanu”.

Koncepcijas mērķis ir pilnveidot atļauju (licenču ) saņemšanas kārtību valstiski svarīgu un stratēģiski nozīmīgu ģeoloģisko struktūru izmantošanai, tajā skaitā veicināt zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanu Inčukalna dabasgāzes pazemes krātuvei.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par zemes dzīlēm” 6.pantu AS “Latvijas gāze” jāsaņem Valsts ģeoloģijas dienestā zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) likuma 10.pantā un Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumos Nr. 237 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi” noteiktajā kārtībā. AS “Latvijas gāze” vēl nav iesniegusi pilnīgu pieteikumu zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai Inčukalna gāzes krātuves izmantošanai. Lai varētu saņemt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci), AS “Latvijas gāze” nepieciešama vienošanās ar zemes īpašniekiem par zemes dzīļu izmantošanu. Šobrīd AS “Latvijas gāze” nav noslēgusi rakstiskus līgumus ar visiem privātīpašniekiem, zem kuru zemes atrodas gāzes krātuve, kas rada papildu grūtības un šķēršļus zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai.

Šāda situācija var veidoties arī nākotnē, uzsākot izmantot citas Latvijā esošās valstij svarīgas ģeoloģiskās struktūras, piemēram, ģeoloģisko struktūru, kuras var izmantot gāzes uzglabāšanai, Latvijā ir vairāk nekā divdesmit.

Par dabas resursu, tajā skaitā derīgo izrakteņu, ieguvi, izmantošanu un iesaistīšanu saimnieciskajā apritē zemes dzīļu izmantotāji maksā dabas resursu nodokli. Tajā pašā laikā par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu šobrīd netiek piemēroti maksājumi. Līdz ar to netiek ievēroti vienādi nosacījumi visiem zemes dzīļu izmantotājiem.

Lai atrisinātu izveidojošos situāciju un novērstu līdzīgu situāciju veidošanos nākotnē, izmantojot valstij svarīgas ģeoloģiskās struktūras, Vides ministrija ir izstrādājusi minēto koncepciju.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

 

 

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā audžuģimeņu koncepcijas projektu.

2002. gadā vien dažāda veida ārpusģimenes aprūpes iestādēs ievietots 1071 bērns, taču uz 2003. gada 1. janvāri Latvijā ir tikai 15 audžuģimenes. Tas liecina, ka audžuģimeņu kustībai nepieciešams atbalsts un ārpusģimenes aprūpes sistēmas funkcionēšana ir jāpilnveido.

Audžuģimeņu koncepcijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus audžuģimeņu kustības attīstībai Latvijā, tādējādi sekmējot ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošo bērnu skaita samazināšanos.

Koncepcija paredz trīs audžuģimeņu kustības attīstīšanas variantus, no kuriem viens vērsts uz audžuģimeņu atbalsta organizatorisko formu pilnveidošanu, informatīvā, metodiskā atbalsta palielināšanu. Otrs variants paredz arī audžuģimeņu finansiālā stāvokļa uzlabošanu. Trešais variants nosaka ne vien organizatoriskus uzlabojumus audžuģimeņu funkcionēšanas jomā, informatīvā, metodiskā atbalsta palielināšanu un audžuģimeņu finansiālā stāvokļa uzlabošanu, bet arī audžuģimeņu statusa izmaiņas.

Ievērojot to, ka ar 2003. gada 8. jūlija likumu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” mainījās 13. panta redakcija, kas saturēja pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt audžuģimenes statusu, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, šo ģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā (pilnvarojums pārcelts uz citu panta daļu — ceturto daļu), Ministru kabineta 1997. gada 10. jūnija noteikumus Nr.211 “Noteikumi par audžuģimenēm” nepieciešams izdot atkārtoti. Tādēļ koncepcijas virzība nodrošināma maksimāli īsā termiņā, saskaņojumi jāsniedz līdz 18. septembrim.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

 

 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā pamatnostādņu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija 2004.—2009.gadam” projektu.

Pamatnostādņu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija” projektu izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saskaņā ar 2002.gada 18. aprīļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. panta 1.punktu, kurš nosaka, ka birojs izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim pamatnostādnes ir vidēja termiņa (pieciem gadiem) politikas dokuments, kurā ietverti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes, Iekšlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks