Kā vairosim drošību kopējā Eiropā

Ir pagājuši divi gadi, kopš pasaules ziņu aģentūras pārraidīja šokējošos skatus par notikušajiem terora aktiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Ar demokrātijas pieredzi bagātā, izslavētās brīvības un drošības lielvalsts vienā mirklī pārvērtās par baiļu un neziņas upuri terorisma priekšā, līdzi neziņā ieraujot arī pārējo mierīgo cilvēci. Šajā datumā, 11. septembrī, kā piemiņas zīme daudzās pasaules valstīs vēl ilgi skanēs baznīcu torņu zvani, degs svecītes un pie piemiņas zīmēm būs ziedi.

Pasauli vakar, 11. septembrī, laikā, kad Rīgā notika konference “Drošība paplašinātā Eiropā”, aplidoja vēsts, ka dzīvību no uzbrucēja naža durtajiem ievainojumiem zaudējusi arī Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda.

Drošība Eiropā un pasaulē vienmēr būs viena no nozīmīgākajām problēmām, noziedzība un terorisms nav izskausts, un cīņai ar tiem jābūt nepārtrauktai – to savās runās uzsvēra visi konferences dalībnieki – ES astoņu kandidātvalstu galvaspilsētu vadītāji un pārstāvji no Austrijas. Šī bija jau sestā Budapeštas, Ļubļanas, Nikosijas, Varšavas, Prāgas, Tallinas, Viļņas, Rīgas un ES dalībvalsts Austrijas galvaspilsētas Vīnes pārstāvju kopīgā tikšanās. Pasākumā šoreiz piedalījās arī Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs.

Foto:A.F.I. Vakar, 11.septembrī, Rīgā: Vīnes mērijas loceklis, Eiropas Ārējās komisijas priekšsēdētājs Andreass Šneiders, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs; Viļņas vicemērs un Varšavas vicemērs; Ļubļanas mēre Danica Šimšiča un Nikosijas mērs Mihaels Zampels; Gundars Bojārs un Budapeštas mērs Gabors Demskis

2001. gadā desmit ES kandidātvalstu galvaspilsētu pārstāvji, kā arī Vīnes un Berlīnes vadītāji vienojās par kustības “ES kandidātvalstu galvaspilsētas – par ES paplašināšanu” izveidi. Tās mērķis bija kandidātvalstu galvaspilsētām vienoti piedalīties ES paplašināšanas procesā.

Atklājot konferenci, Rīgas mērs Gundars Bojārs atzina, ka konferences tēma – drošības jautājumi paplašinātajā Eiropā – izvēlēta apzināti. “Mums visiem vēl atmiņā ir nesenie notikumi ASV, par noziedznieka upuri šorīt kļuvusi Zviedrijas politiķe Anna Linda. Ieejot Eiropas Savienībā, mēs saskarsimies ne vien ar milzīgām iespējām, bet arī ar tikpat lieliem izaicinājumiem. Mums katram ir sava pieredze drošības jautājumos, un tāpēc ir lietderīgi tikties, lai tajā dalītos,” teica G. Bojārs. Rīgas mērs klātesošajiem arī norādīja, ka galvaspilsētu problēmas ES kandidātvalstīs ir ļoti līdzīgas, ko apliecina arī iepriekšējās konferencēs pārrunātais.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs savā uzrunā uzsvēra galvaspilsētu mēru tikšanās nozīmību brīdī, kad Latvija un Igaunija atrodas izšķiroša vēsturiska notikuma priekšā. Arī pārējie runātāji pauda vistiešāko atbalstu un izteica cerības uz referenduma pozitīvu iznākumu abās kandidātvalstīs. “Kandidātvalstu pievienošanās ES ļaus tām kļūt par paplašinātās miera un stabilitātes teritorijas sastāvdaļu. Un tas ir labākais pamats labklājības celšanai,” teica E. Rasbašs. Runātājs pozitīvi vērtēja Rīgu – tā jau esot pratusi sevi pierādīt kā attīstīties spējīgu, izmantojot ES pirmsstrukturālo fondu pieejamos resursus.

Iepriekšējās konferences, kura notika šā gada martā Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, vadītājs pilsētas mērs Gābors Demskis īsumā atgādināja konferencē pārrunāto. Tika uzsvērts, ka kopējās galvaspilsētu problēmas ir sabiedriskā transporta attīstība un grūtības, kas ar to saistītas, dzīvojamo namu un to infrastruktūras sakārtošana, kas visur ir vienādi nolietojusies un dārga, lai atjaunotu. “Tipveida dzīvojamie nami, kas raksturīgi Austrumeiropas valstīm un to galvaspilsētām, tika būvēti pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Toreiz tie deva pajumti iedzīvotājiem, kas masveidā ieplūda lielpilsētās no lauku rajoniem. Šodien tie visi ir sliktā stāvoklī, un visas komunikācijas atjaunot bez ES Kohēzijas fonda līdzekļiem mums būtu ļoti grūti. Budapešta jau šobrīd nopietni strādā, lai piesaistītu ES strukturālo fondu resursus,” teica G. Demskis. Tika minēta arī reģionālās attīstības un galvaspilsētu iekļaušanās reģionā būtiskā nozīme.

Ģeogrāfiski no mums vistālākās ES kandidātvalsts – Kipras – galvaspilsētas Nikosijas vadītājs savā referātā par drošības jautājumiem izteica atziņu, ka drošības izjūta, ko vēlas katrs indivīds, prasa no politiķiem lielu drosmi un vēlmi mainīties. Nikosijā drošības nodrošināšana daudzējādā ziņā saistīta ar integrācijas politiku.

Varšavas delegācijas vadītājs pastāstīja par pieredzi noziedzības apkarošanā, uzstādot galvaspilsētā videonovērošanas kameras. Pavisam uzstādīts ap 300 kameru, un noziedzības līmenis šajās teritorijās ir būtiski sarucis. Kā sāpīgu runātājs minēja sīkās noziedzības – zādzību – problēmu un uzsvēra, ka ir pienācis laiks mainīt cilvēku attieksmi pret drošības jautājumiem.

Austrijas galvaspilsētas mērs neslēpa savas valsts un pilsētas sasniegumus, norādot, ka Vīne ir viena no drošākajām pilsētām pasaulē. Tomēr arī tur pastāv grūtības, ko rada Vīnes kā tranzītpilsētas statuss noziedzīgās pasaules darbībām. Arī Vīnē policija cīnās ar cilvēku tirdzniecību, narkotiku apkarošanu, zādzībām, un arī turpmāk kopējā Eiropā tiks meklēti ceļi, kā to labāk paveikt.

Prāgas delegācijas vadītājs atzina, ka pilsētā joprojām ir ļoti augsts noziedzības procents. Tas skar ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas tūristus. Noziedzības apkarotāji par mērķi izvirza līdzsvara meklējumus starp noziegumu apkarošanas operācijām un profilaktiskajiem pasākumiem.

Savukārt kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsēta, apzinoties drošības nozīmīgumu, ar katru gadu šajā jomā iegulda arvien vairāk līdzekļu. Noziedzības apkarošana nav viena gada un vienas valsts uzdevums, par cīņu ar to jādomā un jārīkojas kopā, atzina Tallinas pārstāvis. Savukārt Viļņā pastiprināta uzmanība pēdējos gados tiek pievērsta ne vien pastāvīgo iedzīvotāju, bet arī viesu drošībai. Runātājs arī dalījās pieredzē par rīkotajām akcijām skolēnu drošībai.

Konferences otrajā daļā notika semināri, kuros piedalījās drošības jautājumu speciālisti. Tajos bija paredzēts pārrunāt pretterorisma pasākumus, kā arī organizētās starptautiskās noziedzības ietekmi uz drošību paplašinātajā Eiropā un pasaulē.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas  un pašvaldību lietu redaktore