Ar Eiropas Savienības naudu — pret bezdarbu Latvijā

Trešdien, 10. septembrī, Labklājības ministrijas darba grupa sadarbībā ar vadības grupu “Latvija Eiropā” nodeva sabiedrībai pārskatu “Eiropas Savienības (ES) ietekme uz nodarbinātību un sociālo drošību Latvijā”.

Pārskata autori ievadā uzsver, ka, “tiklīdz Latvijas pilsoņi referendumā teiks “jā” ES, Latvijai trīs gadu laikā sociālo problēmu risināšanai no Eiropas Sociālā fonda tiks piedāvāti 75 miljoni latu”. Tiesa gan, Latvijai būs jānodrošina nepieciešamais līdzfinansējums.

No pabalsta saņēmēja par nodokļu maksātāju

Eiropas Sociālais fonds Latvijai piedāvās 32,5 miljonus latu nodarbinātības veicināšanai, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt neatkarīgiem no valsts sociālās palīdzības, no pabalstu saņēmējiem kļūstot par nodokļu maksātājiem. Šīs palīdzības mērķgrupas ir bezdarbnieki, īpaši jaunieši, pirmspensijas vecuma strādājošie, invalīdi, vientuļās māmiņas un no ieslodzījuma vietām atbrīvotie. Par šo naudu bezdarbniekiem, kuru profesijas darba tirgū nav pieprasītas, Valsts nodarbinātības dienests piedāvās iespējas pārkvalificēties. Pārskata autori aprēķinājuši, ka no 2004. līdz 2006. gadam par Eiropas Sociālā fonda naudu pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu varēs veikt gandrīz 50 000 cilvēku. Tāpat ir paredzēts izveidot subsidētas pirmās darba vietas jauniešiem, invalīdiem, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, kā arī apmācīt cilvēkus sākt uzņēmējdarbību. No 2004. līdz 2006. gadam varētu rasties 4000 subsidētās darba vietas. Ar fonda naudu ir iespējams panākt būtiskāko bezdarba samazināšanai: darba vietu skaita pieaugumu un darba tirgus prasībām atbilstošu darbinieku sagatavošanu.

Latvijas pilsoņi kā līdztiesīgi strādās ES

Daudziem Latvijas pilsoņiem, kas vēlas strādāt ES, būtiski ir tas, ka, kļūstot par ES pilsoņiem, uz viņiem attieksies nediskriminācijas princips — latvietim, kas strādās Francijā, būs tādas pašas tiesības un sociālās garantijas kā francūzim. Latvijas pilsoņi vairs nebūs lētais un nelegālais darbaspēks ES. Latvijā jau ir stājies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais likums, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un pielīdzināšanu ES prasībām. Vienīgie ierobežojumi darbam citās dalībvalstīs būs amati, kas saistīti ar valsts interesēm un valsts aizsardzību. Darbam ES dalībvalstīs tiks atzīta Latvijā iegūtā kvalifikācija, arī PSRS laikā iegūtie diplomi. Ļoti būtiski ir tas, ka atšķirībā no pašreizējās situācijas, ja Latvija iestāsies ES, laiks, kas pavadīts, strādājot citā ES valstī, “neizkritīs” no sociālās apdrošināšanas stāža, visi nostrādātie gadi un nomaksātie nodokļi tiks ņemti vērā, aprēķinot pensiju.

Uzreiz pēc iestāšanās Latvijas pilsoņiem būs atvērta pieeja darba tirgum piecās valstīs — Dānijā, Īrijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Nīderlandē, pārējās valstis ir noteikušas pārejas periodu.

Kāpēc ES ir vajadzīga pensionāriem

Kā norāda Labklājības ministrijas speciālisti, pašreizējā pensionāru neapmierinātība ar pensijas lielumu nav saistīta ar pensiju sistēmu, bet gan ar naudas daudzumu šajā sistēmā. Vienīgais veids, kā panākt naudas pieaugumu pensiju sistēmā, ir iekšzemes kopprodukta pieaugums un lielāki nodokļu ieņēmumi. Samazinoties bezdarbam, pieaugs nodokļu maksātāju skaits, nodokļu ieņēmumi un attiecīgi palielināsies arī sociālais budžets, no kura tiek izmaksātas pensijas un sociālie pabalsti. Kā skaidroja labklājības ministre Dagnija Staķe, neiestājoties ES, pensijas noteikti nepieaugs, jo nevairosies darba vietu un līdz ar to nodokļu maksātāju skaits. Lai aizsargātu pensionārus no iespējama cenu kāpuma, Latvijas pensiju sistēmā ir iestrādāts aizsargmehānisms — pensiju indeksācija, kas tiek veikta jau kopš 2002. gada rudens, ņemot vērā ne tikai inflāciju, bet arī algu daļas pieaugumu. Jo straujāk augs algas, jo lielāka būs pensiju indeksācija.

Ģimene pirms iestāšanās ES

Pārskata autori izmaiņas sociālajā jomā pēc iestājas ES ilustrē ar konkrētas ģimenes piemēru. Pašlaik ģimenē ir māte, kurai ir 51 gads, strādā par sekretāri, bet viņai draud bezdarbs, jo uzņēmumu ir nopircis zviedru investors, kuram vajadzīgi darbinieki ar zināšanām, kādu šai sievietei trūkst. Ģimenē ir tēvs bezdarbnieks, kurš strādā gadījuma darbus, naudu saņemot “aploksnē”. Viņiem ir dēls ar augstāko izglītību, kurš vēlas studēt ārvalstīs, bet tam pietrūkst līdzekļu, un meita, kas otro gadu nelegāli strādā Īrijā par oficianti. Ģimenē ir 85 gadus veca vecmāmiņa, kura saņem 55 latu pensiju un baidās no dārdzības ES. Ģimenei ir 33 gadus vecs kaimiņš, kurš kādā negadījumā ir kļuvis par invalīdu, pārtraucis studijas un nevar atrast darbu. Ģimenes locekļu nākotne ir visai neskaidra.

Ģimene pēc iestāšanās ES

Izmantojot Eiropas Sociālā fonda naudas sniegtās pārkvalifikācijas iespējas, māte paaugstina savu kvalifikāciju un turpina strādāt iepriekšējā darbavietā, par augstāku kvalifikāciju saņemot lielāku algu. Tēvs arī izmanto pārkvalifikācijas iespējas un atrod sev darbu. Dēlam ir iespēja studēt jebkurā ES dalībvalstī un strādāt par vienlīdzīgu samaksu kā citiem ES pilsoņiem. Tādas pašas iespējas paveras arī meitai, kurai vairs nebūs jāstrādā nelegāli. Turklāt viņas maksātos nodokļus Īrijā ņems vērā, aprēķinot pensiju Latvijā. Kaimiņam pavērsies iespēja integrēties darba tirgū, izmantojot radītās subsidētās darba vietas invalīdiem. Vecmāmiņai ir cerības uz lielāku pensiju, jo samazināsies bezdarbs, pieaugs algas un attiecīgi lielāka būs arī pensiju indeksācija.

Taču, kā vairākkārt uzsvēra pārskata autori, šīs iespējas Latvija pilnvērtīgi varēs izmantot, tikai sakot “jā” 20. septembra referendumā.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore