Pārtika kā zinātne, nevis politika

Par ģenētiski pārveidotu pārtiku — ar lietpratēja skatu

Zinātņu doktors Čanapatna S. Prakašs ( Channapatna S. Prakash ), Tuskegī ( Tuskegee ) universitātes augu biotehnoloģiskās izpētes centra profesors augu molekulārajā ģenētikā, pats ir nodarbojies ar augu — zemesriekstu un saldo kartupeļu — ģenētisko pārveidošanu. Viņš māca doktora grādu ieguvušos zinātniekus biotehnoloģijā, pārzina pārtikas nodrošināšanas jautājumus attīstības valstīs, ir nozīmīgu zinātnisko rakstu autors un lasījis lekcijas par biotehnoloģijas jautājumiem daudzās pasaules valstīs, kā arī piedalījies masu mediju rīkotajās diskusijās par ģenētiski modificēto pārtiku. Pagājušajā nedēļā profesors Čanapatna S. Prakašs viesojās Latvijā, lai popularizētu ģenētiski pārveidotās pārtikas priekšrocības mūsu valstī un Eiropā. Tiekoties ar žurnālistiem, profesors teica:

— Biotehnoloģija (BT), par ko jau daudz rakstīts masu informācijas līdzekļos, ieguvusi diezgan nelāgu pieskaņu — it kā BT atstāj negatīvu iespaidu uz pārtikas produktiem. Un vispārējā nostādne Eiropā pašlaik ir tāda, ka ģenētiski modificētie (ĢM) produkti atstāj nelabvēlīgas sekas uz cilvēka organismu. Taču šāda attieksme pret BT un ar tās palīdzību radītajiem ĢM pārtikas produktiem ir tādēļ, ka cilvēki neapzinās, ko šī zinātnes sfēra patiesībā nozīmē, un tādēļ termins "gēnu inženierija" bieži vien izraisa bailes.

Profesors ĢM salīdzināja ar selekciju, kas pastāv jau vairāk nekā 10 tūkstošus gadu, kad cilvēki savvaļas augus apzināti sāka audzēt savu mītņu tuvumā, pakāpeniski veidojot kultūraugus. No izcelsmes zemes augi tikuši pārvesti uz citām valstīm, pat citiem kontinentiem, un domesticēti. Tas viss ir noticis selektīvā veidā. Bet pēdējos 100 gados šis process veikts jau uz zinātniskiem pamatiem — arī izmantojot BT. Tieši biotehnoloģija ir tā zinātnes joma, kas pēdējā simtgadē ļāvusi nodrošināt pietiekamu pārtikas daudzumu pasaulē, kad iedzīvotāju skaits nozīmīgi palielinājies, uzsvēra zinātnieks. BT ļāvusi izstrādāt jaunus augu veidus, un šī zinātnes nozare ir tikai viens no līdzekļiem, kas veicina augu daudzveidības paplašināšanos. Tajā pašā laikā BT ir daudz precīzāks, ātrāks un elastīgāks augu daudzveidības paplašināšanas līdzeklis, kas daļēji ļauj atrisināt pārtikas apgādes problēmas pasaulē. Kā apgalvoja Čanapatna S. Prakašs, ĢM pārtika varbūt ir pat drošāka nekā parastā pārtika, jo tā ir izgājusi daudzas pārbaudes un pamatīgas analīzes. Šos produktus, pirms ieviest tirgū, testē deviņus gadus.

ĢM pārtikas produkti šobrīd tiek audzēti ASV un vēl 15 citās pasaules valstīs. 1996. gadā ASV ĢM augi tika audzēti 1 miljona hektāru platībā, bet 1999. gadā šīs platības sasniedza jau 40 miljonus hektāru. Sojas pupiņas un kokvilna, ko šobrīd audzē, pārsvarā ir iegūta BT ceļā. Profesors Prakašs pastāstīja, ka ASV prezidents Bils Klintons pirms divām nedēļām esot izdevis papildu rīkojumu par to, ka jānodrošina iespēja brīvprātīgi marķēt ĢM produktus, un, lai pierādītu ĢM produktu drošību, dažādiem testiem un uzraudzībai tikuši asignēti 500 miljoni ASV dolāru. Tas palīdzētu pārvarēt neuzticību un bailes no ĢM produktiem, kas pārņēmušas Eiropu un pamazām izplatās arī ASV. Taču vēl nav tiešu pierādījumu par ĢM pārtikas kaitīgumu, piebilda zinātnieks. Pašlaik pasaulē tikai apmēram 10% cilvēku interesējoties par to, vai lietojamā pārtika ir vai nav ģenētiski pārveidota, jo liela daļa planētas iedzīvotāju dzīvo lielā trūkumā.

Profesors teica, ka ĢM pārtika tirgū parādījusies pirms apmēram sešiem gadiem, un tās ienākšanu Eiropas tirgū apēnojuši tolaik aktuālie liellopu spongioformās encefalopātijas (LSE) jeb govju trakumsērgas un dioksīna jautājumi. Iespējams, tādēļ arī ĢM produktus Eiropa uzņēmusi ar tik lielu pretestību un neuzticību. Taču daudzus gadus ieilgušā Eiropas Savienības konflikta iznākumu ar ASV un Kanādu par pārtikas drošību un nepieciešamo ĢM produktu marķēšanu Dr. Čanapatna S. Prakašs atteicās prognozēt, jo tie esot globāli politiski procesi un zinātniski neesot pierādīta iespējamā ĢM produktu negatīvā ietekme. Ar pārtikas produktu BT nodarbojas ne tikai ASV, bet tai nopietni pievērsušies zinātnieki arī Eiropā, piebilda profesors. Viņš piekrita, ka ĢM produktu marķēšana kā iespēja patērētājam izvēlēties, kādu produktu uzturā lietot, būtu atbalstāma. Tajā pašā laikā marķējums nedrīkst kļūt par kauna zīmi un arī sadārdzināt šā produkta cenu.

Pagājušā gada nogalē ASV un Kanāda Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniedza projektu, kas paredz visās PTO dalībvalstīs ieviest divpakāpju procesu ĢM pārtikas starptautiskās tirdzniecības nosacījumu izstrādāšanai. Pirmās pakāpes laikā īpaši izveidota speciālistu grupa pētītu jautājumus, kas saistīti ar ĢM produktu tirdzniecības noteikumiem. Otrajā pakāpē, kas varētu ilgt divus gadus, tiktu izstrādāti ĢM produktu starptautiskās tirdzniecības noteikumi. Protams, šim projektam jāpanāk PTO dalībvalstu piekrišana, un viens no "sāpīgākajiem punktiem" ir panākt ES valstu akceptu. Pret ĢM produktiem piesardzīgi izturas arī Japāna. Jāpiebilst, ka arī ES valstu starpā nav vienotas nostājas šajā jautājumā, bet piekrišana speciālistu darba grupas izveidošanai ir dota.

ASV arī savas valsts iekšienē vēlas pastiprināt kontroli pār ĢM pārtikas produktiem, lai radītu uzticību savas valsts patērētāju vidū. Jo šai pārtikai būs lielāka piekrišana no patērētāju puses, jo veiksmīgāk amerikāņu zemnieki varēs risināt sarunas par ĢM produktu eksportu uz citām valstīm.

Arī Latvijas tirgū, iespējams, ir nopērkami ĢM produkti, tādēļ, sekojot Eiropas Savienības direktīvām, ir noteikta obligāta šo produktu marķēšana no 2001. gada 1. jūlija. Šobrīd Ministru kabinetā ir iesniegti noteikumi, kas regulēs, kādā veidā Latvijā izmantojami un izplatāmi ĢM produkti. Tā kā līdz šim vēl nav precīzi pierādīts nedz ĢM produktu nekaitīgums, nedz arī to kaitīgums, jāļauj patērētājam pašam izsvērt, kādu uzturu viņš vēlas lietot. Taču jāteic, ka vairākas starptautiskas vides aizsardzības organizācijas iebilst pret ĢM organismu klātbūtni pārtikā kā vēl pārāk neskaidru un varbūtēji kaitīgu, arī Velsas princis Čārlzs nosodījis biotehnologus un gēnu inženierus par to, ka viņi uzņēmušies Dieva lomu zemes virsū.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore