Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu nākamgad būs iespējams samazināt līdz 2,4 latiem par vienu darbinieku gadā līdzšinējo 9 latu vietā, ja vien valdība atbalstīs Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) 10. septembrī nolemto un piekritīs šogad iekasētās nodevas neizlietoto pārpalikumu — 3,3 miljonus latu — pārskaitīt uz nākamā gada budžetu.

Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti paredz, ka lielākā daļa — 75 procenti — no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas tiek ieskaitīti darbinieku prasījumu garantijas fondā. Šogad darbinieku prasījumu garantijas fonda apjoms plānots 3,9 miljoni latu, bet valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”, kas ir fonda līdzekļu turētāja un rīkotāja, aprēķinājusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiks izlietota maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai. Līdzekļu pārpalikuma pārnešana uz 2004. gadu ļautu būtiski samazināt uzņēmējdarbības riska valsts nodevu nākamgad. Ja līdzekļu pārpalikums uz nākamo gadu pārnests netiek un ieņēmumi darbinieku prasījumu garantijas fondā tiek noteikti līdzšinējā apjomā (3,9 miljoni latu), nodevas lielums nākamgad būtu jānosaka 7,5 latu apmērā vienam darbiniekam gadā, liecina “Maksātnespējas administrācijas” aprēķini.

Darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļu pārpalikuma pārnešanu uz nākamā gada budžetu un uzņēmējdarbības riska nodevas apmēra samazināšanu par obligāti nepieciešamu pasākumu uzskata arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Vienlaikus darba devēji rosina vispār pārskatīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas izlietojuma kārtību, jo iebilst, ka no darba devēju maksātajiem līdzekļiem tiek uzturēta arī maksātnespējas procesu administrēšana. LDDK ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauda viedokli, ka maksātnespējas procesu administrēšana būtu jāfinansē no valsts budžeta, nevis darba devēju naudas.

“Maksātnespējas administrācijas” NTSP sēdē prezentētā informācija liecina, ka no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanas izmaksu segšanai šogad plānots izmantot 12,8 procentus no kopumā iekasētās summas jeb 665 000 latu. 166 400 latu jeb 3,2 procentus no nodevas iecerēts atvēlēt Valsts ieņēmumu dienestam, 9 procenti jeb 486 600 latu paredzēti “Maksātnespējas administrācijas” izdevumu segšanai.

Informējot par iespējām samazināt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, līdztekus darbinieku garantiju fonda līdzekļu atlikuma pārnešanai uz nākamā gada budžetu “Maksātnespējas administrācijas” direktors Jānis Maršāns NTSP sēdē arodbiedrību un darba devēju pārstāvjus informēja arī par citiem līdzekļu taupīšanas pasākumiem. Aģentūra nākamgad plānojusi teju uz pusi — par 49 procentiem — samazināt savus izdevumus, tas nozīmē, ka no 2004.gadā iekasētās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas “Maksātnespējas administrācijas” vajadzībām tiks tērēti nevis 9, bet tikai 6 procenti. Izdevumi samazināti arī maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanā, kur līdzšinējo 12,8 procentu vietā tiks tērēti vairs tikai 9,2 procenti uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kopapjoma.

“Maksātnespējas administrācija” nākamgad plānojusi palielināt arī darbinieku prasījumu apmierināšanas maksimālo summu, kas tāpat kā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs ir jāpārskata katru gadu. Iecerēts, ka maksimālā summa, ko varēs saņemt darbinieks darba devēja maksātnespējas gadījumā, būs 600 latu līdzšinējo 400 vietā.

Priekšlikumam savu atbalstu jau izteikušas arodbiedrības.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārmetumus par to, ka nepamatoti liela darba devēju valsts nodevas veidā maksātās naudas daļa tiek izmantota maksātnespējas procesa administrēšanai, kas būtībā ir godīgo uzņēmēju maksāšana par negodīgajiem, noraidīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Gunārs Kūtris. NTSP sēdē viņš pastāstīja, ka, izvērtējot nākamā gada budžetu, “Maksātnespējas administrācija” ir plānojusi samazināt tieši to valsts nodevas līdzekļu daļu, kas paredzēta pašu izdevumiem un maksātnespējas administratoru atlīdzībai. Tajā pašā laikā plānots palielināt darbiniekiem izmaksājamo summu. Ja vēl Finanšu ministrija piekristu ierosinājumam pārnest darbinieku prasījumu garantijas fonda pārpalikumu uz nākamo gadu, kas ļautu būtiski samazināt valsts nodevas apmēru nākamajam gadam, darba devējiem nebūtu vairs jāšaubās, ka valsts vēlas rast pozitīvu risinājumu, skaidroja G.Kūtris.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, kurš arī piedalījās NTSP sēdē, norādīja, ka darbinieku prasījumu garantijas fonds jau sākotnēji iecerēts kā uzkrājošs fonds un tādēļ līdzekļu pārpalikuma pārcelšana uz nākamo gadu ir iespējama. Galīgais lēmums gan par darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļu pārpalikuma likteni, gan par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru būs jāpieņem valdībai.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore