Par komunisma rēgiem bronzā, ģipsī un iedomās

Par V.Ļeņina, S.Kirova un J.Staļina pieminekļu celtniecību Rīgā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Tāpat kā citiem, arī man ir nācies dzirdēt diezgan daudz dažādus nostāstus par J.Staļina pieminekļa celtniecību Rīgā. Cik tur daudz taisnības, cik izdomājumu, grūti pateikt. Taču Latvijas Valsts arhīva dokumenti liecina, ka tā laika varasvīri vērīgi sekojuši, kontrolējuši un devuši "vadošus norādījumus" par V.Ļeņina pieminekļa izveidošanu, S.Kirova krūšutēla pārveidošanu un, protams, par "tautu tēva" J.Staļina monumenta uzcelšanu Rīgā, Komunāru laukumā.

Darbs pie "vadoņa" pieminekļa projektu veidošanas aizsācies piecdesmito gadu pašā sākumā, bet to apspriešana notikusi 1951. gada vasarā. Monumenta izveidošanai, pēc autoru iecerēm, lielā mērā vajadzēja pārveidot visu pilsētas centru, kaut arī pret tā vietas izvēli radās nopietni iebildumi. Tomēr, neraugoties uz to, Latvijas PSR Ministru Padome 1952. gada 14. jūnijā pieņēma lēmumu par J.Staļina monumenta uzcelšanu, darbu veikšanu uzdodot Rīgas pilsētas izpildu komitejai, un tūdaļ pat tika izvērsti plaši projektēšanas un celtniecības darbi. Tie turpinājās arī 1953. gadā.

Drīz pēc J.Staļina nāves 1953. gada martā, Padomju savienībā sāka izvērst t.s. personības kulta seku pārvarēšanas kampaņu un slavas dziesmas "cilvēces dižgaram" tika dziedātas arvien retāk un mazāk. Viņa personība un darbi tika asi kritizēti. Protams, šādos apstākļos nevarēja būt ne runas par tirāna monumenta būvi pašā Rīgas centā. Autora rīcībā diemžēl nav nekādu tā laika varasvīru lēmumu vai rīkojumu par J.Staļina pieminekļa celtniecības darbu pārtraukšanu un to, kas noticis ar pašu pieminekli, postamentu, citiem sagādātajiem materiāliem.

Bet dokumenti liecina, ka Staļina pieminekļa būvē ieguldīti tiešām lieli līdzekļi un dārgi materiāli.

Latvijas PSR Ministru Padomes un Latvijas komunistiskās

(boļševiku) partijas Centrālās komitejas lēmums

par V.Ļeņina pieminekļa uzcelšanu Rīgā

Nr. 32. p. 6

LK(b)P CK birojs, lēmums Nr. 32

1949. gada 5. jūlijā

Par V.Ļeņina pieminekļa uzcelšanu Rīgas pilsētā

(b.b. Kiše, Šilovs)

1. Atbalstīt V.Ļeņina pieminekļa projektu (modelis — figūras 2. variants un postamenta 3. variants, autors skulptors V.Ingals, līdzautors E.Štālbergs).

2. Ieteikt autoriem un LPSR Ministru Padomes Arhitektūras lietu pārvaldei uzsākt pieminekļa izpildīšanas tālākos darbus, turklāt ņemot vērā nepieciešamību izlabot figūras kreiso roku, precizēt postamenta proporciju un izmainīt ornamentu tā vainagojuma daļā, kā arī ņemt vērā piezīmes par pieminekļa modeli, kuras ir izteikusi Arhitektūras padome.

3. Lūgt PSRS Ministru Padomes Mākslas lietu padomi (b. Ļebedevu) apstiprināt V.Ļeņina pieminekļa projektu (modeli), nodrošināt finansējumu un paātrināt turpmākos darbus pieminekļa izpildē ar aprēķinu, lai tā celtniecība būtu pabeigta līdz padomju varas nodibināšanas X gadadienai Latvijā — 1950. gada 21. jūlijam.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

Latvijas K(b)P CK sekretārs F.Titovs

LVA, 270. f., 2. apr., 790. l., 193. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes

un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas lēmums

par V.Ļeņina pieminekļa celtniecību Rīgā

Protokols Nr. 60. p. 8

LK(b) CK birojs, lēmums Nr. 75

1949. gada 25. novembrī

Par V.Ļeņina pieminekļa uzcelšanu Rīgas pilsētā

(b.b. Šilovs, Deglavs, Gucaļenko, Titovs, Kalnbērziņš)

1. Līdz padomju varas nodibināšanas 10. gadadienai Latvijā — 1950. gada 21. jūlijam — uzcelt Rīgas pilsētā V.Ļeņina pieminekli.

2. V.Ļeņina pieminekļa uzcelšanas organizēšanu uzdot Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai.

3. Ieteikt celtniecības trestam Nr. 21 (b. Gucaļenko) kopējos celtniecības un montāžas darbus veikt, lai uzceltu V.Ļeņina pieminekli, ņemot vērā, ka visi darbi ir jāpabeidz līdz 1950.gada 1. jūlijam.

4. Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomei 1949. gadā piešķirt V.Ļeņina pieminekļa celtniecībai līdzekļus par summu 100 tūkst. rubļu un 1950. gada tautas saimniecības plānā V.Ļeņina pieminekļa celtniecībai paredzēt 980 tūkst. rubļu.

5. Uzdot Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai (b. Pupurs) nekavējoties noslēgt līgumu ar celtniecības trestu Nr. 21 par sagatavošanas darbiem V.Ļeņina pieminekļa uzcelšanai.

6. Ieteikt LPSR Komunālās saimniecības ministrijai (b. Ķīsim) izpildīt granīta apstrādes un V.Ļeņina pieminekļa postamenta apdares darbus ar celtniecības tresta Nr. 21 apakšuzņēmēja tiesībām.

7. Uzdot arhitektam E.Štālbergam līdz 1950. gada 15. janvārim pabeigt V.Ļeņina pieminekļa postamenta darba projekta sastādīšanu.

8. Uzdot Rīgas pilsētas komitejai un

Latvijas K(b)P smagās rūpniecības nodaļai noteikt stingru kontroli pār V.Ļeņina pieminekļa celtniecības gaitu noteiktajos termiņos.

9. Lūgt PSRS Ministru Padomi:

a) piešķirt fondus, lai saņemtu bronzu V.Ļeņina figūras atliešanai — 8 tonnas;

b) uzdot Mākslas lietu komitejai (b. Ļebedevam) noslēgt līgumu ar skulptoru V.Ingalu par pieminekļa projekta modeļa izgatavošanu naturālā lielumā līdz 1950.gada 15.janvārim, izgatavošanu rūpnīcā un pieminekļa uzstādīšanu tā uzcelšanas vietā Rīgas pilsētā.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš.

LVA, 270.f., 2.apr., 791.l., 222.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Akts par S.Kirova krūšutēla,

kuru paredzēts uzstādīt Kirova parkā, apskati

1952.gada 2.augustā

Saskaņā ar Latvijas K(b)P CK biroja norādījumu par agrāk uzstādītā S.Kirova krūšutēla nomaiņu viņa vārdā nosauktajā parkā kā mākslinieciskas prasības neapmierinošu un kuram ir nepietiekama portretiska līdzība (skulptora Grinšpuna darbs — ģipsis un Zibeņa kalums — bronza), zemāk minētā komisija apskatīja krūšutēla uzstādīšanas vietu parkā un tēlnieku Vladimira Kristovska un Grinšpuna ģipša krūšutēlus.

Komisija nonāca pie šādiem secinājumiem:

1. Izraudzītā vieta S.Kirova krūšutēla uzstādīšanai viņa vārdā nosauktajā parkā (saskaņā ar pilsētas izpildu komitejas 1952.gada 9.aprīļa lēmumu Nr.331) ir vislabākā no šajā parkā esošajām. Taču šajā vietā esošie zaļie apstādījumi nepalīdz saskatīt skulptūru un traucē tās labu uztveri. Ir nepieciešama neliela rozārija rekonstrukcija (apgrieztu liepu iestādīšana tā aizmugures pusē, ziedu stādījumu izveidošana daudz monumentālākās formās) un lasītavas kolonādes sakārtošana (žogu noņemšana starp kolonām, kolonādes remonts un nokrāsošana, lauvu skulptūru pārkrāsošana daudz mierīgāka krāsā). Rodas šaubas, vai veco pjedestālu var izmantot jaunajam krūšutēlam.

2. S.Kirova ģipša krūšutēls (augstums 140cm, plecu platums — 120cm), skulptora Grinšpuna darbs, nevar tikt rekomendēts atliešanai bronzā un uzstādīšanai, jo tam ir nepietiekama portretiska līdzība un mākslinieciskajā ziņā tas ir vājš.

3. S.Kirova ģipša krūšutēls (augstums — 140cm, plecu platums — 120cm), skulptora Vladimira Kristovska darbs, var tikt rekomendēts atliešanai bronzā un uzstādīšanai parkā, ja tas tiks pārstrādāts.

4. Pie pārstrādes ir nepieciešams:

a) precizēt sejas muskulatūru un proporcijas atbilstoši galvaskausa uzbūvei;

b) izlabot pakausi;

c) pleciem, krūtīm un krūšutēla aizmugures daļai piedot daudz pabeigtāku formu;

d) komponēt krušutēlu uz paliktņa.

5. Ir nepieciešams rekomendēt:

a) saglabāt galvas esošos izmērus;

b) precizēt portreta līdzību un sejas izteiksmi, izmantot Rīgā esošās dokumentālās filmas, kurās ir uzņemts S.Kirovs, un monogrāfiju par viņu.

6. Latvijas padomju mākslinieku savienībai ir nepieciešams ar pilsētas vadošo skulptoru spēkiem sniegt skulptoram V.Kristovskim palīdzību (konsultācijas, periodiskas apskates).

7. Atzīmējot, principā, lietderību par viena Rīgas skulptora piesaistīšanu par līdzautoru pie šāda darba, ņemot vērā nelielo termiņu tā izpildei, komisija tomēr uzskata par iespējamu uzdot veikt krūšutēla izgatavošanas darbu vienam skulptoram V.Kristovskim, jo divu autoru sastrādāšanās prasīs papildu laiku.

Paraksti:

Latvijas K(b)P CK Daiļliteratūras un mākslas nodaļas vadītājs M.Bušs

Profesors, LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks,

Latvijas Padomju mākslinieku savienības priekšsēdētājs K.Zemdega

Latvijas PSR Ministru Padomes

Arhitektu pārvaldes priekšnieks (komisijas priekšsēdētājs) E.Kiše

Mākslas zinātņu akadēmijas profesors,

Latvijas Padomju mākslinieku savienības pārstāvis E.Melderis

Rīgas pilsētas galvenais arhitekts N.Rendels

Profesors, LPSR Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis,

LPSR Padomju arhitektu savienības pārstāvis E.Štālbergs

LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, Latviešu un krievu mākslas

muzeja direktors, LPSR Ministru Padomes Mākslas valdes pārstāvis A.Eglītis

LVA, 1400.f., 4.apr., 242.l., 48.,49.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

lēmums par S.Kirova krūšutēla uzcelšanu

Rīgas pilsētas darbaļaužu

deputātu padomes izpildu komiteja

Lēmums Nr.687

1952.gada 20.augustā

Par S.Kirova krūšutēla uzcelšanu Rīgā, viņa vārdā nosauktajā parkā

Noklausījusies Rīgas pilsētas galvenā arhitekta biedra N.Rendela ziņojumu, Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nolēma:

1. Saskaņā ar Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1952.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.331 uzcelt jaunu S.Kirova bronzas krūšutēlu (autors V.Kristovskis) viņa vārdā nosauktajā parkā.

2. Krūšutēla uzstādīšanas darbus veikt saskaņā ar pievienoto grafiku (..) un tos pabeigt līdz 1953.gada 13.oktobrim.

3. Vienlaikus ar jaunā S.Kirova krūšutēla uzstādīšanu pārvietot agrāk parkā uzstādīto J.Staļina krūšutēlu uz jaunu vietu pilsētas Staļina rajonā (..).

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs (V.Lecis)

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretāre (P.Ķelle)

LVA, 1400.f., 4.apr., 242.l., 29.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1952.gada 20.augusta lēmuma Nr.687

Pielikums Nr.2

Darbu grafiks

J.Staļina bronzas krūšutēla pārvietošanai no Kirova parka uz jaunu vietu Rīgas pilsētas Staļina rajonā

N.p.k. Nosaukums Termiņi Izpildītājs

1. Jaunās vietas izvēle un saskaņošana no 1952.g. 20.08. Pilsētas galvenais

biedra Staļina krūšutēlam līdz 1952.g. 28.08. arhitekts

2. Jaunās vietas sagatavošana no 1952.g. 25.08. Labiekārtošanas

krūšutēla uzstādīšanai līdz 1952.g. 10.09. pārvalde

3. Krūšutēla demontēšana un granīta

pjedestāla pulēšana

4. Krūšutēla uzstādīšana jaunajā vietā 1952.g. 15.09. Staļina rajona izpildu komiteja

rūpnīca "Granīts"

Piezīme: Krūšutēla demontāža un montāža jaunajā vietā un tā granīta postamenta pulēšana tiek veikta par Kirova rajona izpildu komitejas līdzekļiem.

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretāre (P.Ķelle)

LVA, 1400.f., 4.apr., 246.l., 32.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no skulptora K.Zemdegas un arhitekta K.Plūksnes paskaidrojuma par J.Staļina monumenta

un Komunāru laukuma labiekārtošanas projektu

Paskaidrojuma ziņojums par biedra Staļina monumentu un Komunāru laukuma labiekārtošanas skiču projektu Rīgas pilsētā

Projekta autori:

skulptors K.Zemdega

arhitekts K.Plūksne

A. Arhitektūras — plānojuma risinājums

Biedra Josifa Visarionoviča Staļina monumenta uzcelšanai pilsētas centrālajā daļā ir paredzēts Komunāru laukums.

Uzsākot šī atbildīgā uzdevuma risināšanu, pamatā likta ideja, lai viss ansamblis un visas tā sastāvdaļas izteiktu staļiniskā laikmeta diženumu, lai biedra Staļina monuments Rīgas pilsētā — Latvijas Republikas galvaspilsētā — būtu ne tikai laukuma, uz kura tas uzcelts, bet arī visas pilsētas centrs.

Tam ir jābūt vissvarīgākajam idejiskajam kompozīcijas centram, vislielākajam pilsētas būvniecības faktoram, kurš formē padomju Rīgas idejiski māksliniecisko tēlu. (..)

B. Skulpturālais risinājums

Visas Staļina monumenta celtniecības vainagojums ir viņa statuja. Tā parādīta divos variantos.

1. Pirmajā biedrs Staļins parādīts, mierīgi apcerot padarīto darbu. Viņš domās iedziļinās komunisma un savas tautas nākotnē.

2. Otrajā vadonis aktīvi vēršas pie tautas, aicinot to sekot uz jaunām komunisma virsotnēm. (..)

Monumenta uzcelšanas, laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas kopējās izmaksas sastāda 2 858 575 rubļus.

LVA, 270.f., 2.apr., 4890.l., 18., 19.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valoda

 

 

Izvilkums no arhitekta V.Zaķa, skulptoru A.Briedes

un J.Brieža paskaidrojuma par Staļina monumenta celšanu

un Komunāru laukuma labiekārtošanu

Vispārējais paskaidrojuma ziņojums par plāna uzdevumu,

lai sagatavotu biedra J.Staļina monumenta celtniecības

un Komunāru laukuma Rīgas pilsētā skiču projektu

1951.g. 28 VII

(..) Monuments — mākslinieciskajā noformējumā — attēlo Staļinu stāvošu atvērtā mētelī, labā roka aizlikta aiz svārku malas, nolaistajā kreisajā rokā formas cepure. Staļina figūrā skulptors izvirzījis mērķi parādīt latviešu tautas lielā drauga tēlu. Idejiski monumenta figūrā ielikta vēlēšanās izpaust dziļu cilvēcisko siltumu, nesalaužamo mieru, garīgo varenību un tautu vadoņa pārliecību. Figūras augstums — 8,7 m.

Arhitekti (Zaķis) (A.Briede) (J.Briedis)

LVA, 270.f., 2.apr., 4890.l., 25., 26.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no skulptoru, ekspertu

E.Meldera un T.Zaļkalna atsauksmes

1951.g. 1.augustā

Ekspertu, skulptoru Meldera un Zaļkalna atsauksme par Josifa Visarionoviča Staļina monumenta modeļu skiču projektiem, kurus iesnieguši: pirmo — Staļina prēmijas laureāts skulptors biedrs V.Ingals un arhitekts, Staļina prēmijas laureāts, PSRS Arhitektūras akadēmijas korespondētājloceklis profesors J.Levinsons. Otro — skulptors, Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, profesors K.Zemdega un arhitekts un arhitekts biedrs K.Plūksne. Trešo — skulptori biedri Aleksandra un Jānis Brieži un arhitekts biedrs Zaķis.

Novērtēšanai iesniegts arī skulptora biedra Zvirbuļa projekts, kurš pēc savas koncepcijas maz atbilst biedra Staļina tēlam, un neatbilst konkursa prasībām, kuru mēs tālāk neapskatīsim. Nepieskarsimies arī skulptora biedra Aldera priekšlikumam, kurš traktē pilnīgi citu tēmu.

Skulptora Ingala un arhitekta Levinsona projekts (..) sniedz daudz interesanta. (..) Attiecībā uz pašu monumentu ir jāsaka, ka skulptors Ingals, kuram ir jau liela pieredze, veidojot monumentus komunisma vadoņiem, ar viņam piemītošo meistarību uzzīmējis biedra Staļina figūru. Labās rokas žests, kuram, pēc biedra Ingala domām, ir jābūt vērstam pret Ļeņina monumentu, pēc mūsu domām, ir vērsts pārlieku zemu. Pats Staļina tēls ne īsti atbilst mūsu priekšstatam par Staļinu — vadoni. Vēl gribētos norādīt uz figūras kreiso kāju, pēc mūsu domām, pārlieku atstātu malā.(..)

Skulptors Zemdega un arhitekts Plūksne uzskata, ka biedra Staļina monumentam ir jākļūst par padomju Rīgas topošā idejiski mākslinieciskā veida idejisko un kompozicionālo centru.(..)

No diviem skulptora Zemdegas iesniegtajiem statujas variantiem, mums šķiet vairāk pieņemama Staļina figūra kustībā, kurš, pēc autora vārdiem, vēršas pie savas tautas, aicinot to sekot viņam, uz jauniem komunisma sasniegumiem. Vadoņa tēls un iekšējais saturs ir izteiksmīgs un pārliecina. Vadoņa figūra vēl nav pabeigta. Tā, piemēram, bikšu ārkārtīgā platuma dēļ cieš figūras profils. Līdz galam nav atrisināta arī labās rokas kustība.(..)

Skulptoru Aleksandras un Jāņa Briežu un arhitekta Zaķa projekts. (..) Kas attiecas uz biedra Staļina statujas projektu, kurā autors cenšas attēlot latviešu tautas lielā drauga tēlu, viņa dziļo cilvēcisko siltumu, nelokāmo mieru, tautu drauga garīgo spēku un pārliecību, mēs uzskatām, ka statujas silueti ir pārliecinoši (..), bet vadoņu tēls nepauž autoru centienus — tajā nepietiekami jūtams vadoņa diženums. Turklāt aizbāztā labā roka ir ļoti tradicionāla.

Noslēgumā domājam, ka no trijiem iesniegtajiem biedra Staļina monumenta projektiem tālākajai izstrādei (..) pats piemērotākais būtu skulptora Zemdegas un arhitekta Plūksnes projekts (..).

(Teodors Zaļkalns)

(E.Melderis)

LVA, 270.f., 2.apr., 4898.l., 42., 43.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

PSRS Mākslas akadēmijas skulptora profesora V.Sinaiska

vērtējums par J.Staļina monumenta modeļiem

Latvijas PSR Ministru Padomes

Arhitektūras lietu pārvaldes

priekšniekam biedram E.Kišem Rīgā 1951.gada 4.augustā

Iepazinies ar biedra J.Staļina monumenta modeļiem, kurus izpildījuši skulptori Ingals un Bogoļubovs, Zemdega un Briedis, lai to uzceltu Rīgā, Komunāru laukumā, uzskatu, ka no trijiem iesniegtajiem projektiem nosacīti labākais ir skulptoru Ingala un Bogoļubova projekts (runa galvenokārt ir par figūru).

Sakarā ar to, ka visos trijos variantos vairāki uzdevumi nav atraduši savu atspoguļojumu, es uzskatu, ka tālākā sacensība konkurentu starpā ir jāturpina.

Sakarā ar skulptoriem izvirzīto uzdevumu nozīmīgumu, kā vadoņa biedra J.Staļina monumenta izveidošanu šajā sarežģītajā situācijā (laukuma plānojums un tuvums V.Ļeņina piemineklim), es uzskatu, ka būtu lietderīgi, lai iegūtu daudz pārliecinošāku risinājumu, papildus augstāk nosauktajiem meistariem sarīkot atklātu konkursu.

( PSRS Mākslas akadēmijas skulptors profesors V.Sinaiskis)

LVA, 270.f., 2.apr., 4890.l., 29.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no profesoru Barhina un Parusņikova atsauksmes

Atsauksme

par trijiem iesniegtajiem biedra Staļina monumenta projektiem Rīgā

1957.g.8VIII

(..) Kopējais secinājums

Attiecībā uz plānojumu mēs uzskatām par visvairāk pieņemamo Zemdegas un Plūksnes projektu, ņemot vērā izteiktās piezīmes.

Attiecībā uz monumentu var uzskatīt par visveiksmīgāko Ingala un Levinsona projektu.

Profesors (Barhins)

Profesors (Parusņikovs)

LVA, 270.f., 2.apr., 4890.l., 31.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Staļina prēmijas laureāta, PSRS Arhitektūras akadēmijas

korespondētājlocekļa, arhitektūras zinātņu doktora profesora J.Levinsona paskaidrojums

Paskaidrojums par laukuma plānošanas projektu

ar J.Staļina monumentu Rīgas pilsētā

Ļeņingradā, 1957.g.25VII

Laukuma plānošana Centrālajā, izveidojušās pilsētas daļā, uz kura ir jāuzceļ cilvēces ģēnija J.Staļina diženais monuments, ir sarežģīts uzdevums, kurš prasa ņemt vērā veselu rindu datu, kuru vidū pilsētbūvniecības problēmas ieņem vienu no galvenajām vietām.

Patlaban piedāvāto risinājumu ir izsaukusi nepieciešamība organiski iekļaut laukumu visas pilsētas piegulošās daļas ievērojamās artērijas tādā veidā, lai tās dabiski iekļautos kopējā tehniskajā shēmā un lai tās kompozicionālais centrs — monuments — būtu risinājuma galvenais komponents.

Laukuma ģeometriskā forma, kura izriet no klasiskiem veidojumiem, kuri ir tuvi krievu klasicismam, reizē ar to bagātinās Rīgas skaistos, zaļos ansambļus.

Plašas esplanādes bulvāra izveidošana, kurš dabiski iekļausies Ļeņina ielas turpinājumā, dos iespēju iekļaut vienu no Rīgas skaistākajām ielām — Kirova ielu — kopējā laukuma kompleksajā risinājumā, ko lielā mērā veicina šeit gar visu ielu esošie apstādījumi un laukums ar monumentu (..).

Vienam no laukuma risinājuma nosacījumiem ir jābūt no jauna projektējamā J.Staļina monumenta savstarpējai iedarbībai ar uzcelto V.Ļeņina pieminekli.

Šo savstarpējo iedarbību ir radījusi iespēja optimāli aplūkot divus monumentus vienlaicīgi, monumentu kopējie mērogi un plānošanas sistēmas kopība. Pati J.Staļina figūra, kura vērsta uz V.Ļeņina pieminekļa pusi, pasvītro šo savstarpējo iedarbību.

Pašreizējais projekts ņem vērā esošo, pēc apjoma ievērojamo katedrāli, kura ar savu ievērojamo apjomu var traucēt visu kompleksu. Koku pārstādīšana un iestādīšana no jauna katedrāles austrumu pusē, kā arī gar tās sānu daļām, ļāva izveidot tādu puscirkulāru laukumu ar apkārt esošo telpu, ka pats katedrāles apjoms pārstāja kopējā ansamblī spēlēt kaut cik būtisku lomu.

Esošie koki ļāva izveidot visu galveno puscirkulārā laukuma fonu, bet koku pārstādīšana un iestādīšana no jauna ļaus visīsākajos termiņos, ņemot vērā nosacīti nelielos ieguldījumus, realizēt ieceri dabā.

Visa esplanādes, kā arī puscirkulārā laukuma virsma, labi noblietēta grunts, kura noklāta ar sīkām šķembām, krāsainās joslas iet paralēli Kirova ielai, ornamentālā zvaigzne — tiek veidota no dabīgiem vai mākslīgiem akmeņiem — plāksnēm.

Divas apaļas strūklakas tiek veidotas no sarkanā granīta.

Monumenta postaments — sarkanais granīts, pulēts, vēlams no viena bloka. Postamenta lejas daļā apkārt lapu vijums — no bronzas (..). Figūras materiāls — bronza.

Staļina prēmijas laureāts,

PSRS Arhitektūras akadēmijas korespondētājloceklis,

arhitektūras zinātņu doktors profesors (Levinsons)

LVA, 270.f., 2.apr., 4890.l., 4.,5.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums

par J.Staļina monumenta uzcelšanu Rīgas pilsētā

un Komunāru laukuma rekonstrukciju

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr.856

Rīga 1952.gada 14.jūnijā

Par biedra J.Staļina monumenta uzcelšanu Rīgas pilsētā un Komunāru laukuma rekonstrukciju Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Uzstādīt Josifa Staļina monumentu Komunāru laukumā Rīgā un līdz Lielā Oktobra sociālistiskās revolūcijas 36.gadadienai — 1953.gada 7.novembrī — veikt minētā laukuma rekonstrukciju.

2.Uzdot šā lēmuma 1.punktā norādīto darbu veikšanu Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai.

3. Uzdot mākslas–ražošanas kombinātam "Māksla" līdz 1952.gada 1.decembrim sagatavot pēc līguma ar skulptoriem J.Briedi un A.Briedi skulptūras darba modeli, 2–2,5 metrus augstu, un postamentu uz atbalstītā monumenta skices projekta pamata.

4. Uzdot Latvijas PSR republikāniskajam projektēšanas institūtam uz pieņemtā arhitekta Plūksnes konkursa projekta līdz 1952.gada 15.jūlijam izstrādāt Komunāru laukuma plānošanas projektu un sastādīt tāmju — finansu aprēķinus par monumenta uzcelšanas un laukuma rekonstrukcijas darbiem. Darba rasējumu un tāmju sastādīšanu pabeigt līdz 1952.gada 1.septembrim.

5. Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas un arhitektūras lietu pārvaldei organizēt paralēli projektēšanai Komunāru laukuma un monumenta plānošanas projektu izskatīšanu un ekspertīzi. Ekspertīzes projektus iesniegt: par laukuma projektu — 1952.gada 15.jūlijā, par monumenta projektu — 1952.gada 10.decembrī.

6. Uzdot Latvijas PSR Valsts plāna komisijai:

a) nedēļas laikā iesniegt Ministru Padomei priekšlikumu par limita piešķiršanu Latvijas PSR republikāniskajam projektēšanas institūtam pārdalīšanas kārtībā, lai veiktu projekta darbus, kuri norādīti šā lēmuma 4.punktā;

b) Latvijas PSR republikāniskajam projektēšanas institūtam 1953.gada projektu darba plānā paredzēt Komunāru bulvāra, Sverdlova ielas un Merķeļa ielas Rīgas pilsētā rekonstrukcijas projektu sagatavošanu;

c) 1953.gada kapitālieguldījumu plānā paredzēt līdzekļus to darbu pabeigšanai, kuri paredzēti šā lēmuma 1.punktā.

7. Piešķirt kapitālieguldījumu limitu par 500 tūkstošiem rubļu to darbu veikšanai, kuri paredzēti šā lēmuma 1.punktā uz auto–pajūgu tilta celtniecības limita rēķina Grīvas pilsētā. Latvijas PSR Finansu ministrijai izdarīt attiecīgas budžeta izmaiņas, kas izriet no šā lēmuma 7.punkta.

8. Uzdot Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijai ar rūpnīcas "Granīts" spēkiem izpildīt visus granīta apstrādes un postamenta, un citu būvju apdares darbus.

9. Uzdot Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai un Latvijas PSR Mežsaimniecības ministrijai sniegt Rīgas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai palīdzību, lai sagatavotu pasākumus lielu izmēru koku pārstādīšanai Komunāru laukumā un turpmāk tos apkoptu.

10. Lūgt PSRS Ministru Padomes Mākslas lietu priekšsēdētājam biedram Bespalovam:

a) veikt starpposmu apskates un darbu pieņemšanu atsevišķās monumenta skulptūras projekta sagatavošanas stadijās;

b) paredzēt Ļeņingradas rūpnīcas "Monumentskulptūra" 1953.gada plānā J.Staļina monumenta skulptūras atliešanu bronzā 6—8 metru augstu un skulptūras uzstādīšanu uz postamenta Rīgas pilsētā.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks I.Bastins

LVA, 270.f., 2.apr., 1690.l., 175., 176.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

Izziņa par Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma (rīkojuma) projekta saskaņošanu ar ieinteresētām organizācijām jautājumā par biedra J.Staļina monumenta celtniecību un Komunāru laukuma rekonstrukciju Rīgas pilsētā.

Lēmuma projekts sagatavots uz Latvijas K(b) PCK norādījumu pamata, projekta teksts saskaņots ar Latvijas K(b) PCK vadību un Latvijas PSR Ministru Padomi, kā arī ar ieinteresētajām organizācijām

11.VII 1952. A.Sarma

 

 

Rīgas pilsētas izpildu komitejas lēmuma projekts par

pasākumiem, lai izpildītu J.Staļina monumenta celtniecības darbus

Lēmums...

1952.gada "..." augustā

Par pasākumiem, lai nodrošinātu biedra J.Staļina monumenta celtniecības un Komunāru laukuma labiekārtošanas darbus

Lai izpildītu 1952.gadā paredzētos biedra J.Staļina monumenta un Komunāru laukuma labiekārtošanas darbus, kā arī lai savlaicīgi sagatavotos celtniecības darbiem šajā objektā 1953.gadā, Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nolēma:

1. Uzdot Labiekārtošanas pārvaldei (b. Markovskis) un Pilsētas remontu un celtniecības trestam (b. Sorokins) saskaņā ar 1952.gadā piešķirto kapitālieguldījumu limitu līdz 1953.gada 1.janvārim veikt šādus darbus:

Celtniecības sagatavošana – 50 tūkst. rbļ.

Skulptūras modeļu un maketa izgatavošana naturālā lielumā – 75 -"-

Ūdensvada tīklu iekārtošana – 80-"-

Kanalizācijas ierīkošana – 90-"-

Kabeļu trases ierīkošana un transformatora apakšstacijas celtniecība – 75-"-

Apzaļumošana, pārstādot esošos lielos kokus – 100-"-

Augsnes grunts savešana –30-"-

Līdz š.g. 25.augustam iesniegt aprēķinus par nepieciešamo finansējumu un materiāliem, lai sagatavotu 40 tūkst. dzelzsbetona trotuāra un granīta apdares plāksnes.

2. Visus apakšzemes tīklu ierīkošanas darbus pabeigt līdz š.g. 1.novembrim, darbu izpildi uzdodot:

par ūdensvadu un kanalizāciju — Gāzes un kanalizācijas trestam (biedrs Kalniņš);

par kabeļu trasēm — kantorim "Pilsētas gaisma" ("Gorsvet") (biedrs Nikolajevs).

3. Pieņemt zināšanai Republikāniskā projektēšanas institūta paziņojumu (biedrs Pļuksniņš) par to, ka ģenerāltāme, sadales rasējumi un apakšzemes komunikāciju tāmes (ūdensvads, kanalizācija un kabeļu trases) tiks pabeigtas un pilsētas izpildu komitejai nodotas līdz š.g. 25.augustam.

4. Ģenerālās tāmes izlabošanu saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1952.gada 30.jūnija lēmumu Nr.1051 izdarīt uz monumenta celtniecības kalkulācijas rēķina, daļēji nomainot segumu no dabīgā akmens uz dzelzsbetona plāksnēm un samazinot ziedu stādījumus, tos paredzot ekspluatācijas darbu plānā.

5. Uzdot Labiekārtošanas pārvaldei (b.Markovskis) līdz š.g. 25.augustam noformēt finansējumu un noslēgt ģenerālo un gada līgumus ar pilsētas Remontu un celtniecības trestu.

6. Uzdot pilsētas Remontu un celtniecības trestam (b.Sorokins):

a) līdz š.g. 25.augustam darbu vadībai un organizācijai Komunāru laukumā iekārtot speciālu celtniecības iecirkni;

b) līdz 1.septembrim pabeigt teritorijas nožogošanu un palīgtelpu iekārtošanu;

c) noslēgt līgumus ar apakšuzņēmēju organizācijām;

d) līdz š.g. septembrim sagatavot un iesniegt pilsētas izpildu komitejas apstiprināšanai kopējo darbu grafiku.

7. Uzdot Apzaļumošanas saimniecības trestam (b.Tīfentāls): lielo koku pārstādīšanu un iestādīšanu no jauna Komunāru laukumā pabeigt līdz š.g. 1.decembrim;

b) līdz š.g. 15.septembrim kopā ar Republikānisko projektēšanas institūtu un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūtu sagatavot darbu organizācijas plānu, lai pārstādītu uz laukuma esošos lielos kokus, un metodiku, kā par tiem rūpēties;

c) līdz š.g. 1.oktobrim kopā ar darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām izraudzīties kokus un krūmājus, lai nodrošinātu iestādīšanu, kura ir paredzēta Komunāru laukuma apzaļumošanas projektā (..).

8. Uzdot Ceļu un tiltu trestam (b.Kaminskis):

a) līdz 1953.gada 1.janvārim izgatavot 40 tūkstošus gabalu dzelzsbetona trotuāra plākšņu šādos termiņos:

septembrī — 8 tūkst. gabalu

oktobrī — 10 -"-

novembrī — 12 -"-

decembrī — 10 -"-

b) plākšņu izmēģinājumu paraugu izgatavošanu pabeigt līdz š.g. 23.augustam.

9. Uzdot pilsētas plānu daļai (b.Ozols) līdz š.g. 1.septembrim atrisināt jautājumu par 1952.gadā paredzēto darbu Komunāru laukumā nodrošināšanu ar nepieciešamajiem materiāliem un papildlīdzekļu piešķiršanu dzelzsbetona plākšņu un granīta sagatavošanai.

10. Lūgt Latvijas PSR Ministru Padomi:

a) lūgt PSRS Celtniecības materiālu rūpniecības ministrijai, lai tā no Ļeņingradas apgabala un Ukrainas PSR karjeriem piešķirtu ... m 3 granīta fasētos blokos Komunāru laukumā projektā paredzēto būvju celtniecībai un postamenta apdarei;

b) uzdot Latvijas PSR Valsts plāna komisijai atrast nepieciešamos materiālus, lai nodrošinātu 1952.gadā paredzētos darbus un atrisinātu jautājumu par dzelzsbetona plākšņu un granīta sagatavošanas papildfinansējumu 500 tūkst. rubļu apmērā.

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs (V.Lecis)

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretāre (P.Ķelle)

LVA, 1400.f., 4.apr., 242.l., 20.,21.,22.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes

Arhitektūras lietu pārvaldes priekšnieka E.Kišes ziņojums

par J.Staļina pieminekļa celtniecību

Latvijas PSR Ministru Padomes Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētājam biedram V.Lācim Arhitektūras pārvalde Nr.418

1953.gada 4.aprīlī

Saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1952.gada 14.jūnija lēmumu Nr.856 "Par biedra J.Staļina monumenta uzcelšanu Rīgas pilsētā un Komunāru laukuma rekonstrukciju" Rīgas, Ļeņingradas, Tallinas un citu pilsētu arhitekti slēgtos un atklātos konkursos un pēc pasūtītiem projektiem izstrādāja visas iespējamās vietas monumenta uzstādīšanai Komunāru laukumā, pie kam visu šo materiālu izpētes rezultātā Republikāniskais projektēšanas institūts uz pieņemta arhitekta K.Plūksnes konkursa projekta pamata sagatavoja un Latvijas PSR Ministru Padome ar 1952.gada 30.jūlija lēmumu Nr.1051 apstiprināja tehnisko projektu, bet pēc tam Republikāniskais projektēšanas institūts sagatavoja arī darba rasējumus. Pagājušā gada rudenī Rīgas pilsētas izpildu komiteja uzsāka Komunāru laukuma rekonstrukcijas darbus, taču pēc tam pēkšņi pārtrauca, un tie nav atjaunoti līdz šim laikam.

Ja tuvāko 5—10 dienu laikā netiks galīgi izlemts jautājums par pieminekļa vietu Komunāru laukumā, tad tiks norauta Latvijas PSR lēmumu izpilde šajā jautājumā, jo pēc mēneša kokiem un krūmiem būs lapas un šajā laikā tos pārstādīt nevar, un tādēļ jautājumu par laukuma rekonstrukciju nāksies atlikt līdz rudenim.

Lai izvairītos no tā, lūdzu pasteidzināt jautājuma galīgo lēmumu par J.Staļina pieminekļa vietu un laukuma rekonstrukcijas darbu forsēšanu.

Lai atvieglotu jautājuma atrisināšanu, sniedzu visu iesniegto laukuma projektēšanas priekšlikumu, kurus esmu izpētījis, analīzi.

J.Staļina pieminekļa uzcelšanai Komunāru laukumā vietas var būt šādas:

1. Pieminekļa atrašanās uz laukuma, kas paveras uz Ļeņina ielu, ar pieminekļa orientāciju uz Ļeņina ielu.

2. Pieminekļa centrālā atrašanās uz Komunāru laukuma ar orientāciju uz Gorkija (bijušo Valdemāra) ielu.

3. Pieminekļa centrālais novietojums uz Komunāru laukuma ar orientāciju uz Kirova ielu.

4. Pieminekļa centrālais novietojums uz Komunāru laukuma ar orientāciju uz Komunāru bulvāri.

5. Pieminekļa izvietojums uz Skolas ielas un Muzeja ēkas asīm ar orientāciju uz Kirova ielu.

6. Pieminekļa novietojums Komunāru laukuma centrā ar galvenajām pieejām no laukuma stūriem (V.Ļeņina piemineklis un pasta ēka).

7. Pieminekļa izvietojums Komunāru laukuma centrā, izdalot kā pagarinātu laukumu esošā laukuma vidu un pieminekli orientējot uz pilsētas izpildu komitejas ēku.

Katram no šiem projekta priekšlikumiem ir savas pozitīvās īpašības un negatīvās puses (..).

(..) Analizējot visu arhitektu paveikto lielo darbu un ņemot vērā uz laukuma jau uzceltās trīs pēc savas arhitektūras dažāda rakstura celtnes — neīsta Bizantijas stila katedrāli, neīsta gotiskā stila Mākslas akadēmiju un Vīnes baroka stila muzeju, kuri ar savām aizmugures fasādēm ir vērsti uz Komunāru laukumu, ir nepieciešams nonākt pie šādiem secinājumiem:

1. Dotajos apstākļos pašreizējā laikā labas vietas J.Staļina pieminekļa uzcelšanai, vārda pilnā nozīmē, no pilsētbūvniecības viedokļa — uz Komunāru laukuma nav.

2. Pieminekļa uzcelšanai Komunāru laukuma centrā līdz katedrāles nojaukšanai ir daudz negatīvu momentu un maz priekšrocību. Tādēļ tas ir jāizslēdz.

3. Pieminekļa orientācija uz Kirova ielu, kā arī uz Komunāru bulvāri šim piemineklim nedod vajadzīgo iespaidu un tam ir maz priekšrocību.

4. Vairāk, salīdzinot ar visiem citiem, pozitīvu īpašību ir un tādēļ tas ir vislabākais projekts, kurš pieminekļa laukumam paver pilsētas galveno ielu — Ļeņina ielu.

5. Novēršot trūkumus, kuri ir projektā, kurš pieminekļa laukumu paver uz Ļeņina ielu, var tikt sasniegts konkrētajos apstākļos diezgan apmierinošs laukuma un J.Staļina pieminekļa risinājums.

6. Trūkumi, kuri būtu jānovērš, lai iegūtu pieņemamu laukuma un pieminekļa risinājumu:

a) Laukums pēc iespējas būtu plašāk jāvērš uz Ļeņina ielu.

b) Pieminekļa laukums būtu organiski jāsaista ar visu parka un pilsētas plānojumu.

c) Piemineklis pēc iespējas būtu jātuvina Ļeņina ielai un jāatrauj no Komunāru bulvāra un Mākslas akadēmijas ēkas.

d) Atrasts pieminekļa pareizais mērogs.

Izpildot šos nosacījumus, mēs iegūsim risinājumu, kuram būs šādas pozitīvas īpašības:

1. Piemineklis orientēts un vērsts uz pilsētas galveno ielu — V.Ļeņina ielu.

2. Piemineklim no Komunāru laukuma, kurš būtībā patlaban ir katedrāles, Mākslas akadēmijas un muzeja iekšējais pagalms, tiek izdalīts pietiekami liels patstāvīgs laukums, un līdz ar to piemineklis tiek atrauts no katedrāles un dzēsta tās dominējošā nozīme.

3. Piemineklim ir tāla perspektīva no stacijas pa Merķeļa ielu.

4. Piemineklis atradīsies labos apgaismojuma apstākļos.

5. Piemineklis nosacīti labi novietots un saistīts ar pilsētas kopējo plānošanu, Komunāru laukumu un kanāla zaļo joslu.

6. Piemineklis labi uztverams no visa Komunāru parka un visiem Ļeņina, Kirova, Gorkija ielas un Komunāru bulvāra punktiem.

7. No aizmugures puses piemineklis redzams neievērojamā iecirknī.

8. Un, visbeidzot, piemineklis novietots attiecībā pret Merķeļa ielu, Komunāru bulvāri un to turpinājumu tā, ka pēc to rekonstrukcijas un labiekārtošanas var tikt nosaukts par J.Staļina vārdā nosaukto prospektu, kas ir garāks par 3 kilometriem.

Tādu projektu es kopā ar arhitektu Plūksni esmu izstrādājis.

Latvijas PSR Ministru Padomes

Arhitektūras lietu pārvaldes priekšnieks E.Kiše

LVA, 270.f., 2.apr., 4745.l., 63., 64., 65., 66., 67., 68.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b.b. Ostrovam, Ļitvinovam

Vajag steidzīgi saskaņot šo jautājumu un pieņemt galīgo lēmumu.

6.IV.53. V.Lācis

Jautājums atrisināts

9.IV.53. J.Ostrovs

 

 

Arhitekta N.Šņitņikova viedoklis

par J.Staļina pieminekļa celtniecību

Latvijas KP CK sekretāram biedram J.Kalnbērziņam

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram V.Lācim

Rīgā 1953. gada 7. aprīlī

Jau diezgan ilgi tiek veikti projektēšanas un sagatavošanas darbi, lai pārplānotu Komunāru laukumu un uz tā uzstādītu pieminekli — biedra Staļina monumentu.

Visus Rīgas pilsētas pilsoņus interesē jautājums par pieminekļa uzstādīšanas vietas galīgo noteikšanu. Ir pilnīgi saprotams, ka īpaši paaugstinātu interesi un vienlaicīgi satraukumu izrāda arhitekti, kuriem piedalīšanās Latvijas galvaspilsētas plānošanā un apbūvē ir atbildīgs un goda pilns uzdevums.

Skaidri saprotot plānošanas sarežģītību, nosakot pieminekļa uzstādīšanas vietu uz Komunāru laukuma un šā pieminekļa nozīmi pilsētas vispārējā ansamblī, es kā pilsētas iedzīvotājs, un vēl vairāk — kā arhitekts, uzskatu par savu pilsonisko pienākumu izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumu.

Pēc ilgas vispusīgas apdomāšanas un dažādu risinājumu salīdzināšanas, kurā es kā recenzents piedalījos pasūtīto projektu ekspertīzē un pēc tam turpmākajā Vissavienības konkursā par šo tēmu (kurā, kā zināms, tika iesniegti apmēram 70 projekti) — es nonācu pie pārliecības, ka Komunāru laukums pilnīgi neatbilst tām prasībām, kuras ir izvirzītas tādas nozīmes pieminekļa vietai, kādam jābūt piemineklim draugam, skolotājam un padomju tautas ģeniālajam vadonim biedram Staļinam. To faktiski apstiprināja arī konkursa rezultāti.

Pieminekļa celtniecības paredzamās vietas neatbilstība tā sabiedriskajai nozīmei, kā man liekas, ir šādos apstākļos:

1) Neraugoties uz to, ka laukums atrodas pilsētas centrā un tādas nozīmīgas sabiedriski administratīvas ēkas, kāda ir Ministru Padomes ēka, tuvumā — to tomēr nevar nosaukt par pilsētas centrālo sabiedrisko laukumu; tam tomēr ir "klusa", "otršķirīga" laukuma raksturs vai arī pilsētas iekšējā sabiedriskā parka raksturs.

2) Virs Komunāru laukuma telpas dominē katedrāles masīvais apjoms, un lai arī kurā vietā piemineklis tiktu uzcelts un lai cik nosacīti liels tas arī būtu, viņš liksies mazāk dižens, bet varbūt pat liksies mazliet "nospiests" ar katedrāles apjomu.

3) Lai proporcionāli atbilstu laukuma plašumam, piemineklim ir jābūt ar iespaidīgiem apmēriem, ievērojami lielākiem par jau uzceltā Ļeņina pieminekļa izmēriem.

Nosacīti labākais variants pieminekļa novietošanai uz Komunāru laukuma, pēc manām domām, ir arhitekta Plūksnes variants, taču visos variantos, kuri risina šo uzdevumu, abi pieminekļi — Ļeņinam un Staļinam — atradīsies diezgan tuvu viens no otra un negribot tiks salīdzināti attiecībā par izmēriem, apdari, figūras virzību, rokas žestu utt.

Pat gadījumā, kad, iespējams, varēja no laukuma noņemt katedrāli un monumentu uzstādīt tā centrā, ar seju vērstu pret Ļeņina ielu, vienalga šis risinājums, lai arī vislabākais šajā vietā, nevarēja tikt uzskatīts pieņemams par 100%, jo šajā gadījumā tomēr vēl ievērojami vairāk atklātos savstarpējā sakarība starp diviem, pēc absolūtā lieluma nevienādiem un uz dažādām pusēm vērstiem pieminekļiem — Ļeņinam un Staļinam.

Bet atstāt tādu pieminekļu novietojumu man šķiet būtu nepareizi, jo dažādu pēc lieluma un kopējās virzības divu vadoņu figūru pieminekļu, no kuriem viens bija dižens skolotājs, bet otrs — vistalantīgākais skolnieks un diženās lietas ģeniālais turpinātājs, kuru viņš uzsāka kopā ar skolotāju, atrašanās netālu vienam no otra, man šķiet, šajā gadījumā būtu politiski, bet tātad arī mākslinieciski, neattaisnojama.

Acīmredzot, tad nāktos pārvietot Ļeņina pieminekli, kas ar tādas nozīmes pieminekļiem nekad nav darīts.

Man šķiet, ka šo pieminekļu tuvās izvietošanas gadījumā, tie varētu būt novietoti tikai vienādā lielumā un tiem būtu jābūt kompozicionāli apvienotiem vienotā apjomu — telpiskā risinājumā (piemēram, kā Maskavas vārdā nosauktajā kanālā). Par cik Ļeņina piemineklis ir jau uzcelts, tādu kompozīciju veidot vairs nav nepieciešams.

Es uzskatu, ka Staļina piemineklis ir jāuzstāda nevis "klusā" laukumā parka aplenkumā, kāds ir Komunāru laukums, bet pilsētas centrālajā sabiedriskajā laukumā, kur garām monumentam, kurš sakomponēts kopā ar tribīnēm (kā tas ir iecerēts, piemēram, Tallinā), varēs iet tautas gājieni, demonstrācijas un varbūt pat parādes.

Rīgā pagaidām tāda laukuma vēl nav, taču tādam ir jābūt, un man šķiet, ka to var un vajag organizēt iepretī pontonu tiltam, kur tas kara rezultātā ir jau faktiski izveidojies, taču līdz šim laikam mēs to neesam sakārtojuši. Šī vieta ne tikai atbilst Rīgas pilsētas nosacītajam ģeometriskajam centram, pēc tā rekonstrukcijas, bet sakrīt ar to vēsturiski izveidojušos pilsētas centra izjūtu, kura pilsoņiem ir izveidojusies vēl no rātes pastāvēšanas laikiem, Rātslaukuma, Melngalvju nama utt.

Laukuma pilns noformējums prasīs lielus izdevumus un tādēļ turpināsies diezgan ilgu laiku, bet pieminekļa uzcelšana uz tā var tikt īstenota uzreiz līdz pilnai jauno ēku uzcelšanai ar nosacīti nelieliem izdevumiem apzaļumošanai, laukuma labiekārtošanai un zaļā fona izveidošanai no pieaugušiem kokiem aiz pieminekļa.

Skaidrs, ka piemineklim ir jābūt vērstam pret diženo Daugavu — upi, ar kuru latviešu tautas vēsturē ir tik daudz kas saistīts, ne mazāk kā krievu tautai ar Volgu.

Pāri laukumam pa jauno tiltu, pāri Daugavai uz Uzvaras laukumu un nākamo republikānisko stadionu, uz Pārdaugavu ies pilsētas galvenās maģistrāles — Ļeņina ielas turpinājums. Nav šaubu arī par to, ka laukums ir jāorganizē ar pietiekami apjomos lielām jaunām sabiedriskajām ēkām, tādām, kā apgabala izpildu komitejas un pilsētas padomes ēkas, Latvijas KP apgabala un pilsētas komitejas ēka, Republikāniskās fundamentālās bibliotēkas ēka utt., kuru atturīgi stingrajai un tajā pašā laikā svinīgajai arhitektūrai ir jābūt par cienīgu fonu diženajam piemineklim.

Es šo jauno pilsētas centrālo sabiedrisko laukumu nosauktu par Staļina vārdā nosaukto laukumu.

Tāds risinājums man šķiet vienīgais pareizais, un esmu pārliecināts, ka manis izteiktais viedoklis ir vienīgais un jūs un daudzi citi to atbalstīs. Vadoties no pazīstamā krievu sakāmvārda "septiņas reizes nomēri — vienreiz nogriez", kurš ļoti labi noder arī šajā gadījumā, man šķiet, ka būtu lietderīgi vēlreiz šo jautājumu apspriest atbildīgu darbinieku lokā, kurus Jūs uzskatīsiet par vajadzīgu uzaicināt, piesaistot arī vadošos arhitektus, skulptorus un māksliniekus, lai bez kļūdām izlemtu šo nopietno uzdevumu, kuram priekš mūsu pilsētas ir ārkārtīgi svarīga nozīme.

Pieminekļa uzcelšana uz Komunāru laukuma būtu nelabojama kļūda.

Arhitekts V.Šņitņikovs

LVA, 270.f., 2.apr., 4745.l., 93., 94., 95.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

Jautājums apspriests un lēmums pieņemts. Laiks no vārdiem pāriet pie lietas.

8./IV 53. V.Lācis

b. Ļitvinovam paziņots.

16.IV A.Sarma

 

 

Izvilkums no Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas 1953. gada 17. jūnija sēdes protokola

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

Sēdes protokols Nr.23

Rīgā 1953. gada 17. jūnijā

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas sēdi 1953. gada 17. jūnijā pulksten 17 atklāja un vadīja latviešu valodā Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs b. V.Lecis.

Sekretārs — Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas sekretārs b. P.Ķelle.

Sēdē piedalījās Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas locekļi:

b. A.Timarevs

b. I.Biņatjans

b. I.Ozols

b. B.Markovskis

b. J.Ģībietis

b. R.Bērziņš

b. N.Platais

b. V.Čakars

b. Ņ.Tepļakova

b. V.Gerasimenko (..)

30. Par pasākumiem 1953. gada darba apjoma veikšanai Komunāru laukuma rekonstrukcijai un J.V.Staļina pieminekļa celšanai referēja Labierīcību pārvaldes priekšnieks b. B.Markovskis. Izpildu komiteja pieņēma lēmumu Nr.482 (sk. lēmumu Nr.482 pielikumā). (..)

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs (V.Lecis)

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas sekretārs P.Ķelle

LVA, 1400.f., 4.apr., 342.l., 5., 6.lp. Oriģināls.

 

 

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums Nr.482

Par pasākumiem 1953. gada darba apjoma veikšanai Komunāru laukuma rekonstrukcijai un J.Staļina pieminekļa celšanai

Rīgā 1953. gada 17. jūnijā

Lai nodrošinātu 1953. gadā paredzēto darba apjoma veikšanu J.Staļina pieminekļa celšanai un Komunāru laukuma rekonstrukcijai, Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nolēma:

1. Noteikt šādus darbu pabeigšanas termiņus un atbildīgos izpildītājus J.Staļina pieminekļa celtniecībai un Komunāru laukuma labiekārtošanai Rīgas pilsētā:

Ūdensvada un kanalizācijas celtniecība — 15. augusts. Gāzes, ūdensvada un

kanalizācijas trests

Kabeļu tīkla ielikšana, transformatoru — 15. novembris. Pilsētas remonta un

apakšstacijas celtniecība un iekārtošana celtniecības trests

Pieminekļa postamenta dzelzsbetona — 1. septembris. Pilsētas remontu un

konstrukciju celtniecība celtniecības trests

Pieminekļa laukuma seguma un pieeju — 15. novembris. Ceļu un tiltu trests

ierīkošana no Ļeņina ielas puses

Koku un krūmāju iestādīšana — 20. decembris. Zaļās saimniecības

trests

2. Uzdot ceļu un tiltu trestam (biedrs G.Šorohovs) līdz š.g. 20. jūnijam izgatavot dzelzsbetona izmēģinājuma plāksnes pieminekļa laukuma un galveno pieeju segumam.

3. Uzdot Pilsētas remontu un celtniecības trestam (biedrs B.Soboļevs) līdz š.g. 25. jūnijam pabeigt pieminekļa koka maketa izgatavošanu naturālā lielumā.

4. Uzdot Kolhozu tirgus pārvaldei (biedrs V.Kuškorevs) līdz š.g. 1. jūlijam nodot kombinātam "Māksla" paviljonu Centrālajā kolhozu tirgū uz remonta laiku, lai izveidotu pieminekļa skulptūru no māliem naturālā lielumā.

5. Uzdot labiekārtošanas pārvaldei (biedrs B.Markovskis) un Pilsētas remontu un celtniecības trestam (biedrs B.Soboļevs) pabeigt apakšlīgumu noslēgšanu ar izpildītājiem, kā arī sastādīt un noslēgt apvienotos darbu grafikus Komunāru laukuma rekonstrukcijai līdz š.g. 1. jūlijam un pieminekļa celtniecībai — līdz š.g. 1. augustam.

6. Uzdot Kirova rajona izpildu komitejai (b. K.Polis) un Staļina rajona izpildu komitejai (b. K.Dreimanis) sniegt palīdzību laukuma apzaļumošanā.

7. Apstiprināt ar Republikānisko projektēšanas institūtu, Latvijas PSR Ministru padomes Arhitektūras pārvaldi, mākslas – ražošanas kombinātu "Māksla" un Latvijas PSR Celtniecības materiālu rūpniecības ministriju saskaņotos termiņus projektu un tāmju dokumentācijas sagatavošanai un apstiprināšanai, pieminekļa un skulptūras maketa izgatavošanai, kā arī granīta sagatavošanai pieminekļa postamentam (..).

8. Lūgt Latvijas PSR Ministru Padomi:

a) izskatīt un apstiprināt pieminekļa postamenta tehnisko projektu un pieminekļa celtniecības ģenerālo tāmi līdz š.g. 25.jūlijam;

b) izlemt jautājumu par 800 000 rubļu piešķiršanu (..) 1953.gadā pieminekļa celtniecības darbu finansēšanai.

9. Kontroli pār šā lēmuma izpildi uzdot Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja vietniekam biedram I.Biņatjanam.

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs V.Lecis

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretāre P.Ķelle

LVA, 1400.f., 4.apr., 342.l., 15., 16.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Pielikums Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas 1953.gada 17.jūnija lēmumam Nr.482

J.Staļina pieminekļa celtniecības un Komunāru laukuma rekonstrukcijas projekta dokumentācijas sagatavošanas un apstiprināšanas, skulptūras darbu, granīta sagatavošanas un apstrādes pasākumu izpildes grafiks

1. Republikāniskais projektēšanas institūts

Komunāru laukuma labiekārtošanas tehniskās

darba dokumentācijas sagatavošana — 20.jūnijs

Laukuma dendroloģiskā projekta tehniskās

darba dokumentācijas sagatavošana — 1.jūlijs

Pieminekļa postamenta projekta uzdevuma sagatavošana — 18.jūnijs

Specifikācijas sastādīšana par granīta blokiem pieminekļa

postamenta un citu būvju apdarei Komunāru laukumā — 25.jūnijs

Pieminekļa projekta tehnisko darba rasējumu sagatavošana — 15.jūlijs

2. Latvijas PSR Ministru Padomes Arhitektūras lietu pārvalde

Pieminekļa postamenta projekta uzdevuma apspriešana

un apstiprināšana — 20.jūnijs

Pieminekļa postamenta tehnisko darba rasējumu

apspriešana un apstiprināšana — 20.jūlijs

Dzelzsbetona plākšņu tipa izvēle galveno pieeju

un laukuma noklāšanai pie pieminekļa — 20.jūnijs

Postamenta galveno izmēru un pieminekļa uzcelšanas vietas

noteikšana maketā naturālā lielumā — 25.jūnijs

3. Mākslas ražošanas kombināts "Māksla"

2,5 metru figūras pārstrāde mālā saskaņā ar

PSRS Kultūras ministrijas pārstāvju piezīmēm — 10.jūlijs

Pieminekļa maketa izgatavošana 1:10 naturālā lielumā

— parādīšanai PSRS Kultūras ministrijai — 25.jūnijs

Visu skulpturālo darbu izmaksu kalkulācijas sastādīšana — 28.jūnijs

Figūras metāliskā karkasa izgatavošana naturālā lielumā

un palīgmateriālu (māli, zāģmateriāli u.c.) sagatavošana — 10.jūlijs

Figūras darba modeļa atliešana ģipsī — 20.jūlijs

Pieminekļa skulptūras izveidošana mālā naturālā lielumā — 15.oktobris

Pieminekļa skulptūras modeļa izgatavošana ģipsī atliešanai bronzā — 10.novembris

4. Latvijas PSR Celtniecības materiālu rūpniecības ministrija

a) Līguma noslēgšana ar Ziemeļrietumu nerūdas trestu par granīta

sagatavošanu Karlahtinskas raktuvēs pieminekļa postamenta apdarei — 1.jūlijs

Granīta sagatavošana un apstrāde pieminekļa postamenta apdarei — 1.oktobris

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretāre P.Ķelle

LVA, 1400.f., 4.apr., 342.l., 17., 18.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.