Ar grāmatu, kurā vienojas gadsimti un vienojas tautas

6.jūnijā Rundāles pilī notika čehu rakstnieces Helenas Sobkovas grāmatas "Sagānas Katrīna" atvēršana

Čehijas Republikas Parlamenta Senāta priekšsēdētāja Libuše Benešova un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume piedalījās čehu rakstnieces Dr.Helenas Sobkovas grāmatas "Sagānas Katrīna" latviešu izdevuma atvēršanas svētkos, kas 6.jūnijā notika Rundāles pils Zelta zālē. Atklājot Čehijas Republikas vēstniecības, apgāda "Zinātne", Rundāles pils muzeja un "Latvijas – Čehijas" biedrības rīkoto pasākumu, pils muzeja direktors, mākslas zinātņu doktors Imants Lancmanis izteica prieku par grāmatas autores Sobkovas kundzes klātbūtni: "Šajā grāmatā apvienojas laiks vairāku gadsimtu garumā, un var sacīt, ka tajā apvienojas arī tautas. Katrīna Vilhelmīne, kas pirms vairāk nekā 200 gadiem staigāja pa šīm Rundāles pils zālēm un istabām, tagad te atkal atgriežas. Hercogs Pēteris izvēlējās Čehu zemi un atrada tur mājas, kad 1795.gadā viņam nācās pamest Kurzemi. Čehu zemē viņš arī nomira 1800.gada 13.janvārī. Tuvas saites ar šo zemi saglabāja viņa meita Katrīna Vilhelmīne. Čehijā viņas vārdu zina katrs skolas bērns, pateicoties čehu literatūras klasiķes Boženas Ņemcovas grāmatai "Vecmāmiņa", kurā viņa saukta par firstieni. Sekojot līdzi hercogienes dzīves ritumam, kurā bijis tik daudz dramatisma, doktore Sobkova nonākusi pie atziņas, ka priekšrocības, ko dod augsts stāvoklis sabiedrībā un daudz naudas, ne vienmēr nozīmē arī laimīgu mūžu. Un tā šī nav tikai grāmata par kādas augstdzimušas dāmas likteņa veiksmēm vai neveiksmēm, tas ir arī nelaimīgas sievietes mīlestības stāsts."

Izsakot gandarījumu par čehu rakstnieces grāmatas izdošanu latviešu valodā un iespēju piedalīties tās atvēršanas svētkos tik skaistā pilī, Čehijas Parlamenta Senāta priekšsēdētāja Libuše Benešova uzsvēra, ka šī grāmata ir ļoti nozīmīga gan Latvijas, gan Čehijas tautai un kultūrai. Čehijai vispirms ar to, ka grāmatas varones Katrīnas Vilhelmīnes vārds ir cieši saistīts ar lielās rakstnieces Boženas Ņemcovas vārdu. Un būtu labi, ja grāmata par Sagānas Katrīnu mudinātu latviešu tulkotājus pievērsties arī Boženas Ņemcovas literārajam mantojumam, kas latviešu lasītājiem diemžēl vēl nav pazīstams. Augstā viešņa uzdāvināja Rundāles pils muzejam ar Sagānas Katrīnas Vilhelmīnes dzīvi saistītu vēsturisku liecību mapi un hercogienes vīna kausa precīzu kopiju. Pašlaik izstādē redzams oriģināls, taču tas vēlāk būs jāatdod. Muzejam paliks šī kopija — kauss, kas darināts pēc tās pašas tehnoloģijas un ir pilnīgi identisks tam, kas kādreiz piederējis Kurzemes princesei, vēlākajai Sagānas hercogienei.

Grāmatas autore Dr.Helena Sobkova no visas sirds pateicās saviem latviešu kolēģiem par auglīgo sadarbību tulkojuma tapšanas gaitā un lielo atsaucību sabiedrībā: "Es savas sajūtas nevaru izteikt vārdos. Man liekas — ja Katrīna Vilhelmīne kaut kur no debesīm noskatās uz mums, viņa noteikti ļoti priecājas, ka šodien, pēc 205 gadiem, viņa ir atgriezusies mājās."

Šī grāmata, kuru sarakstījusi čehu rakstniece un kura atbalso notikumus, kas skar Latviju, turpina abu valstu un tautu tradicionālos kultūras kontaktus. Spilgta liecība tiem bija pirms gada Prāgā atvērtā izstāde "Rīga — Prāga. Divu neatkarīgu valstu galvaspilsētas XX gadsimta 20. — 30.gados", ko kopīgi izveidoja Latvijas Valsts vēstures arhīvs un Prāgas pilsētas arhīvs. Ekspozīcija atspoguļoja abu mūsu zemju daudzpusīgo un rosīgo sadarbību laikā starp abiem pasaules kariem, kad sevišķi raženi attīstījās Prāgas un Rīgas sadraudzība izglītības, zinātnes un kultūras laukā. Čehijā koncertēja Reitera koris un Latvijā — Prāgas vīru koris, "Latvijas Vanagi" uzturēja sakarus ar čehu "Sokoliem", cieša draudzība vienoja čehu–latviešu un latviešu–čehu biedrības, notika apmaiņa ar mākslas izstādēm. Sadarbība turpinās. Pašlaik Prāgā notiek latviešu tekstilmākslinieku darbu skate.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Par grāmatas ceļu pie latviešu lasītājiem

— tulkotājs, Dr. sc.ing. Jānis Krastiņš:

— Viss sākās kādā 1997.gada pavasara dienā, kad biedrībā "Latvija–Čehija" mani apciemoja lielais čehu draugs, mākslinieks Nikolajs Drozdovskis un atnesa kādu grāmatu, par kuru es nekā nezināju, un teica, ka vajadzētu pamēģināt iztulkot un izdot. Tā, protams, bija Helenas Sobkovas "Sagānas Katrīna". Kad izlasīju un sapratu, cik liela nozīme šai grāmatai varētu būt Latvijā, iekšējā balss sacīja, ka jāiet uz izdevniecību "Zinātne" un jāpajautā, vai viņi to negribētu izdot.

Izdevniecībā mani sagaidīja tagad jau mūžībā aizgājusī redaktore Solveiga Cepurniece. Pāris minūtes grāmatu pašķirstījusi, viņa tūlīt sacīja, ka to noteikti izdos.

Protams, biju kā spārnos, bet pagāja mēnesis, un Cepurnieces kundzes vairs nebija mūsu vidū, izdevniecībā bija jūtama krīze, līdz tās vadību pārņēma enerģiskā Ieva Jansone un deva piekrišanu tam, ka ar Katrīnu vajadzētu iepazīstināt arī Latvijas lasītājus.

Grāmatu sāku tulkot 1997.gada 30.decembrī plkst 14 laukos pie Krustpils un darbu pabeidzu 1998.gada 29.jūlijā plkst. 22.35 Salaspilī.

Tulkojot vislielākās problēmas sagādāja daudzo personvārdu un vietvārdu transkripcija latviski, jo darbība risinās visā Eiropā no Somijas līdz Itālijai. Te es gribu izteikt vislielāko pateicību pirmajam tulkojuma lasītājam Imantam Lancmanim, jo viņš palīdzēja daudzos sarežģītos gadījumos un ir visnotaļ pelnījis saņemt grāmatas eksemplāru.

Jāpiebilst, ka 1998.gada rudenī, kad Rundāles pils darbinieki devās ekspedīcijā pa Bīronu īpašumiem Polijā un Čehijā, grāmatas manuskripts zināmā mērā kalpoja par ceļvedi.

Teksta literārajā slīpējumā ļoti lielu darbu ieguldījusi apgāda "Zinātne" redaktore Vija Stabulniece, kurai arī vēlos uzdāvāt vienu eksemplāru. Manuskripts brīvdienās un vakaros ievadīts datorā un apstrādāts Neorganiskās ķīmijas institūta telpās, par ko gribu vienu eksemplāru ar pateicību veltīt arī institūtam.

Protams, visa pirmsākumā ir grāmatas autore Helena Sobkova un viņas lielā interese par Kurzemi un Bīronu dzimtu.

Kā tulkotājam man šķiet, ka Sobkovas kundzei ir ļoti labi izdevies apvienot vēsturisko faktu izklāstu ar saistošu stāstījumu par Sagānas Katrīnas mūža gājumu.

Domājot par šo grāmatu kopumā, man rodas lielas aizdomas, ka autorei Katrīna Vilhelmīne, Kurzeme un Latvija ir ne tikai aprakstīšanas vērti objekti vien, bet tie ieņēmuši lielu un mūžīgu vietu arī viņas sirdī. Par to izsaku viņai visdziļāko cieņu.

— apgāda "Zinātne" direktore Ieva Jansone:

— Mūs iepriecināja čehu valodas un literatūras skolotājas Boženas Ņemcovas dzīves un daiļrades pētnieces Helēnas Sobkovas interese par tēmu, kas tik tuvu skar Latvijas vēsturi. Autore ar precizējumiem un papildinājumiem aktīvi piedalījās tulkojuma tapšanā, kā arī adresēja latviešu lasītājiem īpašus ievadvārdus. Strādājot pie grāmatas, mēs visu laiku jutām autores klātbūtni un atbalstu.

Īpaša pateicība pienākas Čehijas Republikas vēstniecībai Latvijā un Čehijas Republikas Kultūras ministrijai , kas arī materiāli atbalstīja tulkojuma sagatavošanu.

Sakām paldies arī izdevniecībai "Mlada Fronta", kas mūs operatīvi apgādāja ar materiāliem grāmatas ilustrēšanai.

Mēs esam pateicīgi čehu literatūras labam pazinējam, apbrīnojamam tulkošanas entuziastam inženierzinātņu doktoram Jānim Krastiņam par ierosmi izdot šo grāmatu un uzticību izdevniecībai "Zinātne". Mēs zinām, ka tas ir bijis viņa sirdsdarbs līdzās pienākumiem LZA Neorganiskās ķīmijas institūtā.

Neatsveramu palīdzību dažādu vēstures faktu precizēšanā, kā arī grāmatas ilustratīvā materiāla bagātināšanā no Rundāles pils muzeja fondiem mums sniedza muzeja direktors mākslas zinātņu doktors Imants Lancmanis. Viņš mums visiem bija ne tikai profesionāls konsultants, bet arī drošs un tuvs balsts visos jautājumos, kas saistīti ar mākslu un vēsturi.

Uzskatījām par lietderīgu šo vēsturisko romānu papildināt ar vēsturnieka pēcvārdu un komentāriem, lai ļautu latviešu lasītājam vieglāk iejusties romāna darbības laikā un vidē, labāk orientēties laikmeta kolīzijās, izprast notikumu norisi un sakarības. Šo darbu veica vēstures doktore Mārīte Jakovļeva, kas arī ir šodien ar mums.

Kad mēs izdevniecībā uzsākām šo darbu, mēs necerējām, ka mums būs iespēja iepazīt grāmatas autori personiski, jo, izdodot tulkotu literatūru, šāda iespēja nepaveras bieži. No mums visiem vienīgi Imantam Lancmaņa kungam un Jānim Krastiņa kungam bija prieks būt pazīstamiem ar Helēnu Sobkovas kundzi, kā arī apmeklēt vairākas romāna darbības vietas. Mēs vēlētos piemiņai no grāmatas svētkiem pasniegt cienījamai Helēnai Sobkovas kundzei dāvanu — tā ir grāmata, kura mums, izdevējiem, ir īpaši dārga, un nosacīti to varētu saukt arī par čehu un latviešu tautas kopīgu lepnumu. Tās autors ir čehu izcelsmes novadpētnieks Johans Kristofs Broce (1742 — 1823), kuru liktenis atveda uz dzīvi Latvijā. Viņš bija Rīgas liceja, vēlākās Rīgas guberņas ģimnāzijas, skolotājs un ar apbrīnojamu rūpību un precizitāti vāca materiālus par Latvijas dzīvi. Viņa zīmējumu un aprakstu krājums, kas pasaules literatūrā pazīstams ar virsrakstu "Monumente", ir unikāls 18. un 19. gadsimta kultūras piemineklis. Ar fotogrāfam līdzīgu prasmi viņš zīmējis cilvēkus, ēkas, dabas skatus un pievienojis tiem sīku aprakstu vācu valodā. Šis unikālais materiāls glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, un izdevniecība "Zinātne" kopā ar Latvijas Vēstures institūta speciālistiem dara visu, lai to saglabātu. Šī daudzsējumu projekta pirmie divi sējumi ir jau nākuši klajā. Tās ir grāmatas par Rīgu un tās apkārtni. Dāvinām tās jums, cienītā Helēna Sobkovas kundze, pateicoties par jūsu darbu un cerot, ka šīs vizītes dienās jūs iemīlēsiet mūsu pilsētu. Vēsturisko atmiņu jūs varēsiet smelties šī izdevuma lappusēs. Varbūt tās jūs iedvesmos jaunam romānam.

Grāmatas autore Helena Sobkova dzimusi 1932.gada 2.septembrī. Prāgas Kārļa universitātes Pedagoģijas fakultātē (specializācija čehu valoda un vēsture) ieguvusi doktores grādu. Strādājusi par čehu valodas un literatūras skolotāju un kopš septiņdesmitajiem gadiem intensīvi pievērsusies 19.gadsimta visievērojamākās čehu rakstnieces Boženas Ņemcovas dzīves un literārā veikuma pētījumiem. Tā radusies apcere "Jauni apsvērumi par Boženas Ņemcovas piedzimšanu un izcelsmi" (Prāga, 1988). Bet vispār čehu lasītājus Helena Sobkova ieinteresējusi ar grāmatām "Barunkas Panklovas noslēpums", "Sagānas Katrīna" un "Boženas Ņemcovas portrets". Materiālus tām autore ieguvusi, studējot rakstus arhīvos Čehijā, Vācijā, Austrijā un Polijā.

Priekšvārds latviešu izdevumam

Mīļie lasītāji!

Ikviens autors ir iepriecināts, ja viņa grāmata sagaida tulkojumu. Mani tas iepriecina jo vairāk tāpēc, ka maniem varoņiem rodas iespēja atgriezties mājās, atgriezties zemē, kur viņi piedzimuši, aizvadījuši bērnību un uztvēruši dzīvi ar jaunības spēku un smaržu. Šai zemē veidojusies viņu gaume un pasauluzskats, un šeit gūto iespaidu rezultātā attīstījusies viņu personība, turklāt arī tai laikā, kad viņi jau bija no Kurzemes pārcēlušies uz Viduseiropas valstīm.

Čehu sabiedrībai Sagānas Katrīna ir pazīstama galvenokārt kā firstiene no grāmatas "Vecmāmiņa", kuru 19.gadsimtā sarakstījusi mūsu slavenā rakstniece Božena Ņemcova. Ņemcova uzauga Ratiboržicē, ciešā Sagānas hercogienes tuvumā, un vēlāk pēc savām atmiņām uzzīmēja viņas tēlu romānā.

Mana vēlēšanās bija izveidot hercogienes portretu tādu, kāds tas izrietēja no korespondences, dienasgrāmatām un atmiņām, kuras rakstījuši cilvēki, kas viņu labi pazina. Es negribēju Sagānas Katrīnu idealizēt, vēlējos, lai, balstoties uz sniegto tālaika informāciju, lasītājs varētu radīt pats savu īpašo priekšstatu.

Sagānas Katrīnai nepiemita tāda takta izjūta un sirsnīgums kā viņas mātei, viņai nebija literārā talanta kā tantei Elīzai fon der Rekei, nebija māsas Luīzes Paulīnes muzikālo dotību un nepiemita arī māsas Johannas pakļāvība un pieticība. No tēva Pētera Bīrona viņa bija mantojusi mākslas izpratni, no vectēva Ernsta — prasmi orientēties politiskās norisēs, bet no abiem vecākiem — temperamentu un līdzjūtību pret cietējiem. Katrīna bija inteliģenta, augstsirdīga, dabiska un tieša. Lai gan Katrīna bija tikai sieviete, viņa ieinteresēja ietekmīgus vīriešus un uzmirdzēja sabiedrības un politikas debesīs kā pirmā lieluma zvaigzne. Sagānas hercogiene ierakstīja savu vārdu Čehijas, Latvijas un Eiropas vēsturē un tāpēc visnotaļ pelnījusi mūslaiku cilvēku interesi un uzmanību.

Helena Sobkova

Ratirboržicē 1998.gada 2.oktobrī

Priekšvārds

Mums ir bijis jāmīl šis cilvēks,

lai mēs varētu aprakstīt viņa mūža gājumu.

Tomass Mors

Meklējot un apkopojot informāciju savam darbam par Boženas Ņemcovas izcelsmi, es samērā tuvu iepazinu virkni citu personu, kurām bija sakars ar manu pētījumu tematu un kuras piesaistīja manu uzmanību. Runa galvenokārt ir par Kurzemes hercogu ģimenes locekļiem, it sevišķi par Sagānas hercogieni, dzimušu Kurzemes princesi, kuras pilī uzauga Barunka Panklova (vēlākā čehu rakstniece Božena Ņemcova — Tulk. piez. ) un par kuru atkārtoti tika izteikts un arī publicēts pieņēmums, ka tieši viņa varējusi būt mūsu lielās rakstnieces miesīgā māte. Amerikāņu pētniece Dorotija Gīsa Makgigana savas apjomīgās grāmatas "Metternich and the Duchess" (Meternihs un hercogiene) pēdējā lappusē raksta:

"Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Ratiboržicē dzīvoja maza meitenīte, kalpones un kučiera meita, kustīgs un jautrs bērns, kurš iegaumēja visu, ko redzēja un dzirdēja. Daudz vēlāk, kad Barbora Panklova kļuva par slaveno čehu dzejnieci Boženu Ņemcovu, savas bērnības atmiņas viņa ietvēra apburošā romānā "Vecmāmiņa".

Rakstot par princeses un lauku vecmāmiņas attiecībām, kurās turklāt valdīja savstarpēja cieņa un izpratne — rets divu sieviešu draudzības piemērs, par spīti sociālajām atšķirībām, — autore zīmējusi Sagānas hercogienes simpātisko portretu tādu, kādu viņa to bija iepazinusi. Ņemcova intuitīvi uztvērusi šīs talantīgās sievietes dzīves iekšējo traģiku, jo liktenis nebija lēmis hercogienei pilnībā izmantot savus dotumus.

Galu galā līdz šai baltai dienai Ratiboržices apkaimē klīst nostāsti, ka pati rakstniece patiesībā esot nevis kalpotāju meita, bet gan hercogienes Katrīnas un Austrijas ārlietu ministra mīlestības bērns, jo viņš pavadījis 1813.gada karstās jūnija dienas viņas paspārnē.

Šis nostāsts noteikti patiktu arī Meterniham."

Izstudējot pirmavotus, salīdzinot faktus un apstākļus un konfrontējot savas atziņas, kas iegūtas ilggadējas izpētes gaitā, esmu nonākusi pie neapšaubāma secinājuma, ka nedz Sagānas hercogiene, nedz Meternihs nav uzskatāmi par Boženas Ņemcovas vecākiem, un savu viedokli esmu pamatojusi grāmatā "Barunkas Panklovas noslēpums".

Tāpēc es negribu šinī publikācijā atkal pievērsties Boženas Ņemcovas pasaulē nākšanas problēmai, lai gan ceru, ka, iepazīstinot tuvāk ar Sagānas Katrīnas personību, sniegšu jaunu pierādījumu tam, ka šī sieviete nav bijusi un nav varējusi būt Barunkas Panklovas māte.

Šoreiz mans mērķis ir lasītājiem tuvāk atklāt Sagānas Katrīnas Vilhelmīnes tēlu, kādu es to iepazinu no Klēmensa Brīla un Dorotijas Gīsas Makgiganas monogrāfijām un vēl citām grāmatām, taču pirmām kārtām no saglabātajām dienasgrāmatām un korespondences. Runa ir galvenokārt par līdz šim vēl nepublicētajām Katrīnas mātes — Kurzemes hercogienes, Katrīnas tantes Elīzas fon der Rekes un Meterniha sekretāra un korespondenta Frīdriha fon Genca dienasgrāmatām, kā arī par Katrīnas audžumeitas Emīlijas fon Geršavas atmiņām un par visvērtīgāko avotu, proti, Sagānas Katrīnas un Klēmensa Meterniha vēstulēm. Šī korespondence, kuru 1949.gadā Plasu pilī atrada Marija Ulriha un kura izdota ar nosaukumu "Clemens Metternich — Wilhelmine von Sagan, Ein Briefwechsel 1813 bis 1815", kļuva par visnozīmīgāko pirmavotu, kas deva man iespēju iepazīt šīs grāmatas galvenās varones raksturu un dzīves nozīmīgāko posmu.

Tā kā Sagānas Katrīna, dabiski, bija mantojusi savu vecāku un citu senču gēnus un bija uzsūkusi sevī gaisotni un garu no vides, kurā viņa uzauga un kura līdzveidoja viņas personību, pieminēšu arī viņas vecākus, vecvecākus un interesantus viņu dzīves notikumus.

Žēl, ka mums nav lemts izlasīt pašas Sagānas Katrīnas dienasgrāmatas. Neviena nav tikusi atrasta, izņemot Sicīlijas ceļojuma dienasgrāmatu. Un, ja mēs pēdējā laikā presē esam lasījuši ziņas, ka Katrīnas dienasgrāmatas eksistējušas un nesen pat redzētas, tad tās ir tikai baumas.

Visievērojamākais Sagānas Katrīnas biogrāfs Klēmenss Brīls uzsver:

"Viņa nerakstīja dienasgrāmatu, nerakstīja romānus, lai gan tolaik dāmas to darīja visai bieži; negleznoja un nezīmēja, nespēlēja nevienu mūzikas instrumentu". Neraugoties uz šo konstatējumu, Sagānas Katrīna bija ievērības cienīga sieviete, kura 19.gadsimta sākumā saviļņoja sabiedrisko un politisko dzīvi, turklāt ne tikai Austrijā vien, kur viņa galvenokārt uzturējās.

Boženas Ņemcovas nopelns ir tas, ka Sagānas Katrīnu pazīst gandrīz ikviens čehs, tālab mēģināsim atveidot viņas portretu un dzīvesstāstu, jo vēsture pieskaitījusi viņu pie tām sievietēm, kuras apveltītas ar trāpīgo apzīmējumu femme fatale — liktenīgā sieviete.