Par visu mūsu cilvēku labklājību

Labklājības ministre Dagnija Staķe:

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Viens no visvairāk diskutētajiem un uzdotajiem jautājumiem ir - kā mainīsies cilvēku labklājība, ja Latvija teiks jā Eiropas Savienībai? Diezgan bieži izskan atbilde, ka nekas nemainīsies - paliks tā, kā ir.

Tiešām, Eiropas Savienība no savas puses neuzdod uzdevumu, ka nākamajā gadā, atverot acis kā Eiropas Savienības dalībvalstij, pabalsti un pensijas būs palielinājušās vairākas reizes. Eiropas Savienība pirmām kārtām nosaka, ka jebkuram Latvijas, tajā brīdī jau Eiropas Savienības pilsonim ir vienādas tiesības. Tas nozīmē, ka cilvēks gan Latvijā, gan Vācijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs ir vienlīdz sociāli aizsargāts.

Runājot par pensijām Eiropas Savienības kontekstā, vēlos uzsvērt, ka pensijas nav abstrakts lielums, tās ir atkarīgas no valstij nomaksātajiem nodokļiem. Latvijā pašlaik no visiem minimālās darba algas maksātājiem 90% ir privātais, bet tikai 10% valsts sektors. Pēc statistikas datiem 2002. gadā vidējā darba alga, no kuras maksāti nodokļi, tajā skaitā arī veiktas sociālās iemaksas, ir tikai 156 lati. Šo skaitli ņem vērā, lai varētu paaugstināt pensijas. Bet tā kā šī vidējā darba alga nav pietiekami liela un liela daļa strādājošo algu vispār saņem aploksnē, arī pensijas nav iespējams palielināt tik strauji, kā mēs to vēlētos.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijā iespējama ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās. Uzlabojoties nodokļu iekasēšanai, ievērojami varētu pieaugt arī sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi, kas ir pensiju izmaksas avots. Proti, Eiropas naudu nebūs iespējams izmaksāt aploksnēs. Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, aizvien grūtāk būs izvairīties no nodokļu nomaksas un slēpt patiesos ienākumus.

Patlaban Latvijā valdošā tendence liecina, ka bezdarbnieku rindās ir cilvēki, kuru zināšanas un iemaņas neatbilst tirgus prasībām. Vairāk nekā 20% no bezdarbniekiem ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, otra lielākā grupa ir ilgstošie bezdarbnieki. Taču mūsdienu pasaulē iedzīvotāju attīstība un labklājība ir aizvien vairāk atkarīga no zināšanām un izglītības, jo darba tirgus pieprasa augsti kvalificētus un izglītotus darbiniekus, kas spēj lietot jaunās informācijas tehnoloģijas. Šīs zināšanas jebkurā tautsaimniecības nozarē ir ietekmīgs faktors turpmākai valsts ekonomikas attīstībai un nodarbinātībai.

Tiklīdz Latvijas pilsoņi 20. septembra referendumā teiks jā Eiropas Savienībai, Latvijai sociālo problēmu risināšanai Eiropas Savienība piedāvās trīs gadu laikā vairāk nekā 113 milj. eiro jeb 75 milj. latu. Eiropas sociālā fonda līdzekļi paredzēti nodarbinātības veicināšanai, sociālās atstumtības mazināšanai, izglītības iespēju paplašināšanai un darba tirgus pilnveidošanai.

Eiropas Sociālais fonds ir viens no četriem Eiropas Savienības piedāvātajiem struktūrfondiem, kas atšķirībā no pārējiem ir vērsts tieši uz cilvēkresursu attīstību jeb tiešajiem ieguldījumiem cilvēkos. Ar šā fonda finansējuma palīdzību tiks sniegts nozīmīgs ieguldījums nodarbinātības veicināšanai, izglītības un tālākizglītības attīstībai, kā arī sociālo atšķirību mazināšanai starp cilvēkiem un reģioniem Latvijā.

Tā ietvaros Eiropas Savienība finansē līdz pat 75% dažādu aktivitāšu, kuru mērķis ir izveidot jaunas darba vietas, palīdzēt cilvēkiem atgūt darba spējas un iekļauties darba tirgū, pilnveidot izglītības sistēmu, lai cilvēki pēc izglītības iegūšanas būtu uzreiz gatavi sākt strādāt, organizēt dažādu apmācību kursus, lai cilvēki, kuru prasmes un iemaņas nav atbilstošas darba tirgus prasībām, tās varētu iegūt.

Taču pārējā finansējuma daļa - 25% - Latvijai jāatrod pašai, tādējādi stimulējot mūs ne tikai saņemt, bet pašiem būt gataviem darboties un pilnveidoties.

Eiropas Sociālā fonda līdzekļi paredzēti, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt neatkarīgiem no valsts sociālās palīdzības un viņi paši varētu rūpēties par sevi, iesaistoties darba tirgū. Šāda palīdzība nepieciešama bezdarbniekiem, īpaši jauniešiem, pirmspensijas vecuma strādājošajiem, sociāli atstumtām iedzīvotāju grupām - invalīdiem, vientuļajām māmiņām, no ieslodzījuma atbrīvotajiem - un citiem, kam vajadzīgi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Eiropas Savienība šā fonda ietvaros piedāvās Latvijai 32,5 milj. latu nodarbinātības veicināšanai. Tās uzlabošanai plānots paaugstināt kvalifikāciju bezdarbniekiem un jau nodarbinātajiem cilvēkiem pieprasītajās profesijās, piedāvāt pirmās darba vietas jauniešiem, apmācīt cilvēkus uzņēmējdarbības sākšanai, kā arī attīstīt darba meklētāju mācību programmas.

Lai cilvēks varētu aktīvi iesaistīties darba tirgū, viņam nepieciešama tirgus prasībām atbilstoša izglītība, zināšanas un prasmes. Pašlaik daudz iedzīvotāju - jaunieši, pirmspensijas vecuma cilvēki - atrodas bezdarbnieku rindās vai arī strādā maz atalgotu darbu tieši nepieciešamās izglītības un kvalifikācijas trūkuma dēļ. Tāpēc, lai uzlabotu izglītības un tālākizglītības sistēmu, Latvija no Eiropas varēs saņemt vairāk nekā 28,9 miljonus latu.

Savukārt trešais virziens, kam Latvija paredzējusi novirzīt Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, ir sociālās atstumtības mazināšana. Šim mērķim domāti 14 miljoni latu - lai veicinātu invalīdu integrāciju sabiedrībā, izveidojot dienas centrus, kuros viņi pēc īpašām programmām varēs mācīties nepieciešamos arodus, tāpat turpmāk tiks attīstītas subsidētas darba vietas invalīdiem. Pēdējā gada laikā Latvijā strauji palielinājies subsidēto darba vietu skaits invalīdiem, bet ar Eiropas Savienības atbalstu šis process notiks vēl raitāk.

Sociālā fonda atbalsts vērsts arī uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem, vecākiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma palīdzot viņiem iekārtoties darbā, iegūt nepieciešamo izglītību vai paaugstināt kvalifikāciju, lai spētu iesaistīties darba tirgū un nodrošinātu sev iztikas līdzekļus. Tādējādi, palielinoties daļas iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei un iespējām sociāli atstumtajām grupām iesaistīties darba tirgū un sākot pašām nopelnīt pietiekami daudz, lai varētu sevi uzturēt, samazināsies to cilvēku skaits, kas ir atkarīgi no valsts un pašvaldības sniegtās sociālās palīdzības.

Taču jāatceras, ka šie līdzekļi Latvijai būs pieejami tikai tādā gadījumā, ja mēs nobalsosim par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šī ir lieliska iespēja, kā pēc iespējas ātrāk mēs varam attīstīt ne tikai katra cilvēka sociālo drošību, bet arī valsts kopējo labklājību.

“DIENA”; pēc D. Staķes raksta  “Eiropas nauda cīņai ar bezdarbu un sociālo atstumtību”