Lai kā brīnums pakalnā atklātos pils vai muižiņa

6.jūnijā tika nodibināta sabiedriska organizācija — Latvijas Piļu un muižu asociācija

Cirstu pils atjaunojamā daļā savu ķieģeli iemūrē Inešu pagasta priekšsēdētājs Oļģerts Frīdvalds

Kopš 2000. gada 6. jūnija Latvijā ir par vienu sabiedrisku organizāciju vairāk — nodibināta Piļu un muižu asociācija. Par tās vadītāju ievēlēts Jaunpils pils pārvaldnieks Kaspars Sīmanis.

Dibināšanas sanāksmei rīkotāji bija izraudzījušies Cirstu pili, kas atrodas gleznainajos Ogres krastos Inešu pagastā, kur ļoti daudzas vietas saistītas ar brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" prototipu dzīvi. Par grāmatas varoņu saiknēm ar dzīvi pirms vairāk nekā simt gadiem, par piebaldzēnu (jo līdz Otrā pasaules kara beigām Ineši ietilpuši Vecpiebalgā) šodienu ļoti saistoši stāstīja Inešu pagasta priekšsēdētājs Oļģerts Frīdvalds.

Vai cilvēcei uz 21. gadsimta un nākamās tūkstošgades sliekšņa vēl var būt vajadzīgas senās pilis un muižas? Tomēr. To pierāda sabiedrības nerimstošā interese par pilīm Rundālē, Cesvainē, Mežotnē, Bīriņos, Jaunpilī, Pelčos un daudzviet citur. Kaut arī mūsdienu cilvēkam neapšaubāmi lielākas ērtības spēj sniegt miteklis nesen būvētā ēkā. Jo senajās pilīs savulaik iztika gan bez ūdensvada, gan kanalizācijas, par elektrisko apgaismošanu un centrālo apkuri nemaz nerunājot.

Ja par Rīgu teic, ka tā nekad nebūs gatava, tad jo trāpīgāk šī atziņa attiecināma uz pilīm. Pirms viena, diviem vai daudziem gadsimtiem būvētās pilis un muižas lielākoties ar mokām vilkušas savu mūžu padomju okupācijā. Gadu desmitiem neapkoptas, pat nepielāpītas, kā jau bezsaimnieka manta. Piļu un muižu apsaimniekotāju apvienība, kuras darbībā iekļāvušies 27 piļu un muižu īpašnieki, nomnieki, pārvaldnieki, visupirms apņēmusies visus spēkus virzīt uz prasmīgu apsaimniekošanu. Un arī atjaunošanu, jo graustā nekādu cerīgu saimniecisko darbību izvērst nav iespējams. Visās šajās darbībās gudra kolēģa un kaimiņa labs padoms pat ar zeltu nav atsverams. Un tieši uz pieredzes pārņemšanu un tālāk došanu jaundibinātā asociācija cer visvairāk.

Cits virziens — uzturēt un vairot Latvijas sabiedrības interesi par mūsu pašu pilīm un muižām. Tālab arī tapusi akcija visas vasaras garumā "Apceļosim Latvijas pilis!", kuras noslēgumā čaklākie ceļotāji varēs piedalīties noslēguma ballē pilī. Akcijas norisei var sekot arī internetā: www.tourism–latvia.net

Kas traucē atdzimt mūsu pilīm un muižām? Galvenokārt jau līdzekļu trūkums. Jo daudzviet arī uz sevi piļu apsaimniekotāji var attiecināt Cirstos skandēto gārseniešu dziesmiņu:

Ja man būtu tā naudiņa,

Kas guļ jūras dibenā;

Es nopirktu muižas pili

Ar visiem Bukberģiem.

Nopirkt brūkošu pili vai muižu Latvijā tagad iespējams pat par vienu latu. Bet, lai īpašumu sakoptu un uzturētu, vajadzīgi tūkstoši un atkal tūkstoši. Nauda jāber kā caurā mucā. Tomēr atrodas sapņotāji, kas spējīgi pat uz to. Lai sakoptu kādu stūrīti Latvijas, kur vienojas pagātne ar katru no mums. Jo mūsu pilis glabā noslēpumus. Arī cilvēku dzīvesstāstus un laikmeta elpu.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Viduslaiku tērpos ar savu pili iepazīstina jaunpilnieki. Ar zobenu rokās nākamais Latvijas piļu un muižu asociācijas vadītājs Kaspars Sīmanis; bēdīgs ir Rīgas arhibīskapa stāsts par piedzīvoto savā rezidencē — Limbažu pilī. Reiz, lai izbēgtu no Livonijas ordeņa vajāšanas, svētais tēvs bija spiests mukt no Limbažiem tādā steigā, ka nav bijis laika pat zābakus uzvilkt; 1886. gadā celtajā Cirstu pilī jau ir elektrība, ir ūdensapgāde, ir zāle, divas viesu telpas, dušas, WC, sauna. Bet remonts turpinās. Paredzams, ka pils piedāvās naktsmājas ceļotājiem, apkalpos seminārus un viesības

A.Sproģa foto