Par militāro reformu Baltijas stilā
Latvijas valdība nolēmusi veidot profesionālu armiju. Valsts premjerministrs Einars Repše uzdevis līdz rudenim sagatavot ekonomiskos aprēķinus un atbilstošo normatīvo aktu projektus. Uzstādamies radio, valdības vadītājs paziņoja, ka pāreja uz profesionālu armiju neatsauksies uz valsts budžetu, jo notiks apstiprināto militāro asignējumu ietvaros (NATO prasība - 2 procenti IKP). Kā izteicās Repše, militāro karjeru tagad varēs izvēlēties patiešām ieinteresēti jaunieši, pārējiem nevajadzēs veltīgi šķiest laiku. Tāpat noskaņota sabiedriskā doma: ideju atbalstījuši 66 procenti latviešu.
Kā rēķina Aizsardzības ministrija, viens obligātā dienesta karavīrs mēnesī izmaksā 209,5 latus, ieskaitot maksu par ēšanu, ekipējumu, frizēšanu, mazgāšanos, apdrošināšanu... 7500 vīru liela profesionālā armija izmaksātu tikai nedaudz dārgāk.
Pakāpeniski pāriet uz kontraktu sistēmu tiecas arī Lietuva, kur nesen Seims nolēma līdz 2008. gadam armijas skaitlisko sastāvu samazināt no 22 līdz 17 tūkstošiem, no kuriem tikai divi tūkstoši būs rekrūši. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Povils Malakausks uzskata, ka Lietuvai no visiem viedokļiem izdevīgāka ir profesionāli sagatavota armija.
Cita attieksme pret šo problēmu ir Igaunijā, kur faktiski noraidīta šāda ideja, kuru jau pirms gada lika priekšā toreizējais premjerministrs Sīms Kallass. Tallinā atsaucas uz somu pieredzi: Helsinki neatļaujas profesionālo armiju, jo tādā gadījumā militārais budžets, kas ir vienāds ar visas Igaunijas budžetu, būtu jādivkāršo. Igaunijai gribot negribot vajadzēs savilkt jostu. Ļoti grūti būs pārliecināt NATO priekšniekus, ka ekonomiski visvairāk attīstītajā Baltijas republikā nekādi nevar izdarīt to, ko jau paveikuši kaimiņi.
Pēc “IZVESTIJA”