Par novadošanu un reģionālo attīstību

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters:

Novadu veidošana nav ministra un valdības ambīcija vai pašmērķis. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka novadu izveides jautājuma virzīšana Latvijā notiek ar plašas diskusijas palīdzību, nevis administratīvā kārtā, kā tas noticis citās valstīs. Ir jāapzinās, ka nekad nebūs iespējama situācija, kad pilnīgi visu pagastu pašvaldības vienosies kopīgā viedoklī par novadu veidošanu. Vienmēr kāds būs vairāk, bet cits - mazāk apmierināts ar galīgo lēmumu.

Ierosme veidot novadus ir mēģinājums radīt labākus un vienlīdzīgus apstākļus visu Latvijas pašvaldību iedzīvotājiem. Šīs idejas mērķis ir veicināt attīstību, sekmēt racionālāku pašvaldību līdzekļu izmantošanu. Mazs pagasts ar salīdzinoši mazu budžetu nekad nespēs nodrošināt visu likumdošanā noteikto pašvaldības funkciju īstenošanu, bet apvienojot, piemēram, piecus šādus pagastus vienā novadā un apvienojot to finanses, noteiktā termiņā varēs realizēt sen lolotus, taču naudas trūkuma dēļ nerealizētus pagastu pašvaldību uzdevumus un plānus. Tādējādi mazas pašvaldības iedzīvotājam tiks garantēta iespēja saņemt tādus pašus pašvaldības pakalpojumus kā lielas pašvaldības iedzīvotājam.

Svarīgi ir apzināties, ka novadu izveide nenozīmē pašreizējo pagastu aiziešanu nebūtībā. Tieši pretēji - tāpat kā līdz šim Latvijā saglabāsies visi esošie pagasti to pašreizējās robežās. Iedzīvotāji visas nepieciešamās formalitātes tāpat kā līdz šim varēs kārtot savā pagastmājā, un viņiem nebūs jābrauc daudzus kilometrus uz novada centru. Iecerēts, ka pagastu apvienību - novadu - pārvaldīs viena administrācija, kurā būs pārstāvēti visi novadā ietilpstošie pagasti proporcionāli pagasta iedzīvotāju skaitam.

Novada administrācija plānos un lems par kopējo finanšu racionālu apsaimniekošanu, pakāpeniski veicot nepieciešamos darbus visā novadā - sakārtot ceļus, veikt pašvaldības objektu kārtējos remontus, nepieciešamības gadījumā būvēt jaunus. Turklāt, tā kā novada administrācijā būs pārstāvēti visi novadā ietilpstošie pagasti, to pārstāvjiem būs iespēja aizstāvēt tieši sava pagasta vajadzību apmierināšanu.

Neaizmirsīsim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kuri būs pieejami jau visdrīzākajā laikā. Tomēr šāda finansējuma iegūšanai nepieciešams atrast arī līdzfinansējumu 25% apjomā. Un te atkal mazajām pašvaldībām rodas grūtības, jo arī 25% līdzfinansējums vidēji lielam projektam bieži vien mazai pašvaldībai nav pa kabatai. Tajā pašā laikā piecu pašvaldību kopējais budžets ļaus atvēlēt šādus līdzekļus, lai iegūtu finansējumu no Eiropas.

Kā būtisks jāmin arī ieguvums uzņēmējiem, kuri strādā pagastos. Novadu izveidošanas rezultātā radītā lielākā rīcības iespēja finanšu novirzīšanā veicamajiem darbiem nodrošinās ar darbu arī vietējos uzņēmumus, kuri savukārt dos darbu vietējiem iedzīvotājiem.

Jāatgādina, ka jau patlaban daudzas pašvaldības ir apvienojušās novados, tādējādi apliecinot šādas struktūras lietderību un efektivitāti, lai nodrošinātu pagastu pašvaldību funkciju īstenošanu kopīgiem spēkiem. Savu iespēju robežās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija centīsies veicināt novadu veidošanas procesu, lai jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2005.gada pavasarī mēs varētu vēlēt jaunās novadu domes. Esmu gandarīts, ka arī pagastu pašvaldību pārstāvji apzinās novadu veidošanas nepieciešamību un ir apliecinājuši gatavību konstruktīvam dialogam, lai kopīgiem spēkiem atrastu labāko novadu veidošanas modeli.

“DIENA”; pēc I. Gatera raksta “Novadu veidošanas būtība – visu Latvijas reģionu attīstība”