Par objektīvu informāciju šova vietā

Pirmsreferenduma pasākumu vadības grupas vadītāja Ramona Umblija:

Kādas ir jūsu prognozes par Latvijas iedzīvotāju izvēli - par vai pret ES? Vai, jūsuprāt, pastāv iespēja, ka Latvijas iedzīvotāji varētu nobalsot pret iestāju ES?

Ar šādu risku vienmēr ir jārēķinās, tāpēc viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir aicināt cilvēkus piedalīties referendumā. Cilvēkiem ir jābūt informētiem par to, ka šāds referendums notiek un cik atbildīgi ir tajā piedalīties. Domāju, ka izvēle būs par iestāju ES.

Kādi ir galvenie pamatprincipi, uz kuriem ir balstīta šī kampaņa?

Gribu uzsvērt - šī ir informatīva, nevis reklāmas kampaņa, un tāpēc mēs to saucam par Tautas kampaņu. Tādējādi arī galvenais valis, uz kura tiek balstīta šī kampaņa, ir maksimāla objektīvas informācijas sniegšana sabiedrībai par ieguvumiem un riskiem, Latvijai iestājoties ES. Kampaņas gaitā mēs esam pasūtījuši pētījumu par diviem scenārijiem, kā rezultātā ir iegūta aina, kas notiek, ja Latvija neiestājas ES. Galvenais uzdevums ir cilvēku informēšana, un atbilstoši tam ir veikts līdzekļu sadalījums. No 990 000 latu, kas ir atvēlēti šai kampaņai, reklāmai ir novirzīta piektā daļa. Pirmajā - dialoga daļā - mēs informējam, atbildam uz jautājumiem, izmantojot tiešās klātbūtnes formu, kurā var saņemt atbildes uz savām bažām, kurā eiroskeptiķi stāsta savus un eiroreālisti - savus argumentus. Otrajā - aicinājuma daļā - mēs uzrunājam ikvienu Latvijas pilsoni.

Kas tad notiktu, ja balsojums par iestāju ES izrādītos negatīvs?

Latvijai nav citas alternatīvas kā tikai nobalsot par iestāju ES. Latvija interesēs pasauli tikai tad, ja darbosies vienas lielas ģimenes ietvaros, nevis būs kaut kāds anklāvs, ko var salīdzināt ar Kaļiņingradas apgabalu.

Vairākkārt izskanējis viedoklis, ka pašreizējā kampaņa ir neefektīva un to būtu bijis iespējams veidot daudz interesantāku, atraktīvāku. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Gribu uzsvērt, ka pagaidām ir izskanējis tikai tā saucamo mediju speciālistu viedoklis. Personīgi es esmu dzirdējusi arī vienkāršo skatītāju viedokli, kas atšķiras no minētā. Daudzi laikam bija gaidījuši, ka ieraudzīs ārkārtīgi krāsainu šovu, kura ietvaros kopā vīsies Latvijas un ES karogi, un mēs visi redzēsim mūsu skaisto, saulaino nākotni. Taču mēs nevaram rādīt paradīzes ainas, jo tādas pēc 2004. gada 1. maija nebūs. ES nav zāles potences uzlabošanai.

Reklāmas plānu ir sastādījuši mediju speciālisti. Tuvojoties referenduma dienai, pakāpeniski pieaugs arī reklāmas raidīšanas intensitāte. Lielākais reklāmas apjoms ir gaidāms pēdējās nedēļas laikā pirms referenduma.

Viens no būtiskākajiem pārmetumiem jūsu vadītajai darba grupai ir par to, ka šīs kampaņas ietvaros netiek sniegta informācija par mīnusiem, ar ko būs jārēķinās, Latvijai iestājoties ES. Ar ko ir izskaidrojama šāda darbības politika?

Šādus pārmetumus es noraidu. Ja paskatās iespiedmateriālus, kļūst skaidrs, ka tajos ir sniegta informācija par ieguvumiem un riskiem. Turklāt visās mūsu diskusijās, semināros mēs dodam iespēju uzstāties “Nē Eiropai” pārstāvjiem. Tāpat viņiem tiek dota iespēja izteikties arī masu medijos, kur vienmēr ir bijis gan viedoklis “par”, gan arī “pret” ES. Visas kampaņas laikā ir bijusi iespēja izteikt dažādus viedokļus. Arī nevalstisko organizāciju projektu konkursā varēja piedalīties “nē” viedokļa paudēji.

Piemēram, Maltā pirms referenduma internetā bija ievietota plaša informācija par to, kā iestāšanās ES skars dažādas profesijas, tostarp - uzņēmējdarbības veidus. Kādēļ Latvija neizmanto šo piemēru?

Arī mūsu mājas lapā ir pilnīga informācija par dažādām nozarēm, dažādām profesijām. Mums ir saites gan ar Ekonomikas, gan Finanšu, gan arī Labklājības ministrijas mājas lapām, kā rezultātā visas šīs lietas ir visai precīzi izskaidrotas.

Visbiežāk informācija par ES tiek saņemta no ministrijām, bet to speciālisti nereti nespēj izskaidrot paredzamās izmaiņas uzņēmējiem saprotamā valodā. Vai jūs to neuzskatāt par problēmu?

Tā tiešam ir bijusi problēma visas šīs kampaņas laikā. Kad sākām veidot šo kampaņu, mūsu rīcībā bija pietiekami daudz Eiropas Komisijas gatavotu materiālu, kā arī ministriju un citu valsts institūciju sagatavotās informācijas, taču gandrīz neviens no tiem nebija uzņēmējiem saprotamā valodā. Tie bija uzrakstīti ļoti specifiskā žargonā, kas vairumam nav saprotams, tāpēc bija nepieciešamība to pārveidot, kā saka tautā, skaidrā latviešu valodā. Sākot šo kampaņu, mēs konstatējām, ka ierēdņi bieži vien nav gatavi runāt ar sabiedrību. Viena lieta ir uzrakstīt dokumentu, bet otra - izskaidrot to sabiedrībai tai saprotamā veidā. Taču progress šajā laikā ir milzīgs, un mēs esam pateicīgi tiem ministriju ierēdņiem, kuri dodas pie publikas to informēt.

Tātad šobrīd šī problēma, jūsuprāt, ir atrisināta?

Informētības apjoms vienmēr var būt lielāks, saprotamāks. Uzņēmēji man ir stāstījuši, ka pieejamais informācijas apjoms ir pietiekams, bet galvenie jautājumi ir par projektu tehnisko pusi - kā jāgatavo projekti, ar kādām institūcijām jāsadarbojas, kā tiks risinātas attiecības ar valsts institūcijām.

Vai, jūsuprāt, Latvijas uzņēmēji ir gatavi darbam ES?

Viss ir relatīvi. Arī pašreizējo ES dalībvalstu pārstāvji saka, ka tās vēl šobrīd nav gatavas paņemt visu ES piedāvāto finansējumu. Ļoti svarīga loma te ir pašiniciatīvai, vēlmei iesaistīties šajos procesos, apgūt to specifiku. ES pirmām kārtām ir iespēja rīkoties, taču, lai šīs iespējas varētu izmantot, mums būs ļoti daudz jāmācās. Jāatzīst, ka ir taisnība U. Oša pētījumā paustajām atziņām, ka Latvija var nebūt gatava izmantot 100% iespējas apgūt tai piedāvātos līdzekļus. Taču jāsaka, ka, neiestājoties ES, mums nebūs nekādu iespēju saņemt šo finansējumu.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc A. Vaivara intervijas “Jābūt dialogam, nevis šovam”