“Kopā mēs esam vairāk, un kopā mēs varam labāk ietekmēt”

Vakar, 15.septembrī, Latvijas Republikā vienas dienas darba vizītē uzturējās Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 15.septembrī, Rīgas pilī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 15. septembrī, Rīgas pilī tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu, kas ieradusies Latvijā, lai stāstītu Latvijas iedzīvotājiem par Somijas pieredzi Eiropas Savienībā (ES).

Latvijas prezidente uzsvēra, ka Somija vienmēr palīdzējusi Latvijai savas neatkarības centienos reformu gaitā un Somija ir labs piemērs, kā maza valsts Eiropā var sekmīgi aizstāvēt savas intereses. Tarja Halonena, stāstot par savas valsts iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz valsts klātbūtni ES, uzsvēra, ka šodien valstij ir vairāk atbalstītāju nekā toreiz, dodoties balsot par savas valsts dalību.

Somijas valsts prezidente novēlēja Latvijai veiksmīgu tautas nobalsošanu 20. septembrī, uzsverot, ka viņa Latviju pazīst ilgi un izprot tautas noskaņojumu. Viņa pauda pārliecību par to, ka šodienas globalizētajā pasaulē vieglāk ir būt neatkarīgiem ES sastāvā, nekā vieniem pašiem globalizētās pasaules cīņās. Tarja Halonena arī uzsvēra, ka, tikai esot ES dalībvalstij, ir iespējams piedalīties lēmumu pieņemšanā par to, kā dzīvot pašiem un Eiropai, bet, atrodoties ārpus ES, valsts būs atkarīga no tiem lēmumiem, kādi ir pieņemti ES, un nevarēs tos ietekmēt. Abas puses pārrunāja arī ES un Krievijas attiecības, atzīmējot, ka arī Baltijas valstis turpmāk savu dialogu ar Krieviju risinās caur kopējo ES un Krievijas dialogu, kā to jau šobrīd dara Somija. Runājot par globalizētās pasaules ekonomiskajiem vispārējās attīstības procesiem, Tarja Halonena atzīmēja, ka pasaule negaidīs, kamēr Eiropa būs gatava. Eiropai ir aktīvi jāstrādā pie savas konkurētspējas un izaugsmes, kas ir arī visu dalībvalstu pienākums, lemjot, kādai jābūt nākotnes Eiropai.

Valsts prezidenta preses dienests

Vizītē Siguldā

Vakar, 15.septembrī, Rīgas pilī: Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas un Somijas prezidenšu adjutanti Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena pēc Somijas pieredzes Eiropas Savienībā uzskata, ka savus un kopīgos izaicinājumus labāk ir sagaidīt kopā kā daļai no lielākas sabiedrības. “Visas Eiropas valstis ir salīdzinoši mazas pasaules mērogā. Kopā mēs esam vairāk, un kopā mēs varam labāk ietekmēt,” prezidente Halonena izteicās pirmdien, 15. septembrī, Latvijā, Siguldā, organizētajās pārrunās par dalību Eiropas Savienībā. Pirmdien prezidente Halonena bija vienas dienas darba vizītē Latvijā, kuras laikā viņa satikās arī ar prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Latvijā tautas nobalsošana par pievienošanos Eiropas Savienībai notiks sestdien, 20. septembrī. Prezidente Halonena iedvesmoja Latvijas iedzīvotājus izmantot savas balsstiesības un izteica uzaicinājumu kļūt par ES dalībvalsti nākamā gada maija sākumā. Tajā pašā laikā viņa arī uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji paši pieņem savu lēmumu un ka Somija ciena Latvijas iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības. “ES dalības priekšnoteikums ir tautas atbalsts. Runa nav tikai par tautas nobalsošanu, bet gan par pastāvīgu procesu, kur valdībai jāizjūt tautas atbalsts,” teica prezidente Halonena un secināja, ka Somijā atbalsts dalībai ES joprojām ir augsts.

Pēc T. Halonenas domām, Latvija kopā ar saviem kaimiņiem kā Eiropas Savienības dalībvalsts var ieviest savu vērtīgo pieredzi Krievijas un ES attiecību attīstībā. Robežuzraudzībā Somija jau ir sadarbojusies ar Baltijas valstīm. “Ir vēl daudz darāmā regulāras satiksmes plūsmas organizēšanā, kā arī negatīvu blakusparādību novēršanā un uzraudzības pastiprināšanā. Mums ir vajadzīga policijas, muitas un robežas cieša sadarbība.”

Prezidente Halonena atgādināja, ka gan Somijai, gan Latvijai ES ir svarīgākais tirdzniecības partneris. “Lietderīgi ir iekļūt iekšējā tirgū reizē ar kaimiņvalstīm, tad arī attīstība tuvējā tirgū virzās tādā pašā ātrumā un pēc tādiem pašiem noteikumiem.”

Pēc Somijas ES dalības pieredzes T. Halonena secinājusi, ka Somija kā Eiropas Savienības dalībvalsts var labāk ietekmēt savas, kopīgās un pasaules lietas un līdz ar to ir augusi pašu suverenitāte. “Pēc mūsu pieredzes mazām valstīm ir labas iespējas ietekmēt lietas ES iekšienē. Tas prasa aktivitāti un iniciatīvu.”

Pēc prezidentes Halonenas domām, somu valoda un kultūra, pateicoties dalībai ES, ir kļuvušas stiprākas un pazīstamākas.

Lauksaimniecībā dalība ES ir novedusi pie saimniecību palielināšanās un specializēšanās un arī pie tā, ka vairākās zemnieku ģimenēs viens cilvēks strādā ārpus saimniecības visu laiku vai daļēji. “Daudzas strukturālas izmaiņas būtu notikušas jebkurā gadījumā. Arī citi nodarbinātības veidi laukos un dažādi lauku attīstības projekti, piemēram, tūrisma uzņēmumi un lokālie kultūras projekti, ir saņēmuši finansējumu no ES.”

Nobeigumā prezidente Tarja Halonena secināja, ka ES dalības tūlītējā ietekme ir bijusi gan pozitīva, gan negatīva, bet pēc Somijas pieredzes pozitīvā ietekme ir daudz nozīmīgāka. “Svarīgākais ir dalība sabiedrībā, kura palielina drošību, stabilitāti un labklājību un kura arī konkrēti atbalsta savus dalībniekus viņu jauncelsmē.”

Somijas Republikas  prezidentes kanceleja

Preses konferencē

Vakar, 15. septembrī, Rīgas pilī notika Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Somijas prezidentes Tarjas Halonenas preses konference.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

“Es ļoti priecājos par šo izdevību Latvijas iedzīvotājiem šodien dzirdēt par Eiropas Savienību (ES) no Latvijai tuvas valsts vadītājas. Valsts, kas viena no pēdējām iestājās ES. Jo nozīmīgāk tas ir tādēļ, ka tieši Helsinku galotņu apspriedē Latvija saņēma uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas ar ES. Prezidente Tarja Halonena ir arī viens no tiem cilvēkiem Eiropā, kas ES problēmas ļoti labi zina no savas personiskās pieredzes. Viņa visus šos pēdējos gadus bijusi mums blakus, palīdzot Latvijai veikt ļoti nopietno sagatavošanās darbu, lai mēs varētu iestāties ES.

Protams, mani kā Latvijas Valsts prezidenti interesē, lai mūsu valstīm būtu tikpat cieša sadarbība arī turpmāk, abām atrodoties ES sastāvā, jo arī visa mūsu līdzšinējā sadarbība bijusi vērsta tieši uz mūsu nākotnes sadarbību ES. Latvijas tautai priekšā ir ļoti nozīmīga izšķiršanās, un balsojuma rezultāts arī noteiks, kādos ietvaros turpmāk veidosies mūsu sadarbība ar citām valstīm.”

Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena:

“Paldies par uzaicinājumu atkal viesoties jūsu valstī. Es jau teicu savai kolēģei: neraugoties uz to, kāda būs jūsu tautas izvēle sestdienas referendumā, mēs, jūsu ziemeļu kaimiņi, turpināsim ar Latviju sadarboties, sekmējot Baltijas valstu tālāko attīstību. Protams, es negribu slēpt, ka jutīšu prieku, ja Latvija pateiks “jā” Eiropas Savienībai, jo tad mēs savu sadarbību varēsim turpināt vēl augstākā kvalitātē. Ar to es negribu teikt, ka tas būtu prieks par jaunu ES dalībvalsti vispār. Tas būs prieks par konkrētu valsti – Latviju, ko mēs, somi, jau ļoti labi pazīstam. Latvija, gatavojoties iestājai ES, paveikusi tiešām lielu un atzīstamu darbu. Šim veikumam būs liela nozīme arī pēc tam, kad Latvija būs iestājusies ES. Taču, lai arī kāds būtu Latvijas tautas lēmums, mēs pret to izturēsimies ar cieņu.

Es gribu teikt, ka arī ES nav nekāds rožu dārzs, jo cilvēki, uzņēmumi un valstis tur vispirms katrs domā par savām interesēm. Bet arī dzīve ārpus ES taču nav nekāds rožu dārzs, un arī tajā ir ļoti daudz problēmu. Globalizācijas procesu es gribētu salīdzināt nevis ar vilcienu, bet ar kuģu floti. Vētras laikā kuģiem vieglāk paglābties, turoties kopā, bez tam, lai izglābtos visa flote, liela nozīme ir katra atsevišķa kuģa komandas meistarībai. Tā ir arī ar ES dalībvalstīm. Atrodoties ES, ik valstij ir neatlaidīgi jāstrādā, sekmējot savu attīstību. Ar neatlaidīgu darbu ES var sasniegt ļoti daudz. Taču neatkarīgi no tā, kāds būs jūsu balsojums sestdien referendumā, Somija allaž uzskatīs Latviju par savu draugu.”

– Kā jūs vērtējat referendumu rezultātus Igaunijā un Zviedrijā?

Tarja Halonena: – Es esmu priecīga, ka Igaunijas tauta izdarījusi tik skaidru un noteiktu izvēli. Igauņi ir mūsu tuvākie kaimiņi, un tagad mums būs vēl vieglāk kārtot ar viņiem visus darījumus. Mēs jau ilgu laiku savas attiecības ar Igauniju veidojām ar pārliecību, ka Igaunija būs ES dalībvalsts.

Zviedri savā referendumā par pievienošanos eirozonai bija piesardzīgi. Nu ko, tagad mums būs zināmas priekšrocības tirdzniecības attiecībās ar Zviedriju. Es ceru, ka to valstu, kuras pievienojušās eirozonai, uzņēmumi par savu mītnes zemi turpmāk izvēlēsies Somiju. No otras puses, slikti, ka ES joprojām saglabājas dažādas valūtas. Referendums Zviedrijā arī notika nelabvēlīgā situācijā, jo to iespaidoja ārlietu ministres Annas Lindas, manas draudzenes, nāve. Taču es ceru, ka Zviedrija tiks galā arī ar šo pārbaudījumu.

V. Vīķe–Freiberga: – Igaunijas balsojums ir loģisks apstiprinājums tām pūlēm un centieniem, ko Igaunija ieguldījusi virzībā uz ES. Atcerēsimies, ka Igaunija iestāšanās sarunas ar ES uzsāka divus gadus agrāk par Latviju. Pēdējos gados mēs Igauniju esam panākuši un atrodamies uz tās pašas attīstības līnijas. Sestdienas referendumā mēs ar savu balsojumu parādīsim, vai turpināsim savas valsts turpmāko attīstību plecu pie pleca ar igauņiem vai arī Latvija atkal izlems atpalikt.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors