Lai īstenotu sagatavotos projektus

Par autoceļu uzlabošanas projektiem un ES naudas apgūšanas kārtību

Roberts Zīle, satiksmes ministrs, — preses konferencē

Preses konferencē: Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume un satiksmes ministrs Roberts Zīle Foto: A.F.I.

Satiksmes ministrija ir gatava sākt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanu jau nākamā gada 1.janvārī, taču ministrijai ir bažas, ka lielākā daļa šobrīd sagatavoto autoceļu uzlabošanas projektu, kuriem paredzēts ES līdzfinansējums, var palikt neīstenoti valdības institūciju pretrunu pēc, vakar, 15.septembrī, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Roberts Zīle.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros Satiksmes ministrija 2004.gadā ir gatava sākt realizēt projektus, kuru kopējās izmaksas ir 24,1 miljons latu. Šajos projektos ietilpst gan asfaltēto ceļa segumu atjaunošana, gan grants ceļu asfaltēšana, arī tiltu nestspējas palielināšana un satiksmes drošības uzlabošana. Kopumā 2004. un 2005.gadam tehniski sagatavoti aptuveni 30 projekti par kopējo summu 40,5 miljoni latu, kurus realizējot tiktu uzlaboti teju 200 kilometri Latvijas autoceļu. Tomēr ministrija nevar uzsākt konkursu izsludināšanu par veicamajiem darbiem, jo nav skaidrības par to, kāda būs projektu avansēšanas un līdzfinansēšanas kārtība.

Pašreiz Finanšu ministrijas piedāvātā kārtība, kas izstrādāta, veidojot nākamā gada budžeta projektu, iesaka Satiksmes ministrijai visu ERAF projektu avansēšanu un līdzfinansēšanu veikt no Lauku ceļu attīstības programmas. Pēc satiksmes ministra sniegtās informācijas, pašlaik šajā fondā ERAF projektu avansēšanai izmantojami 2,3 miljoni latu. “Par šo naudu mēs varam izdarīt ļoti maz, gandrīz divreiz mazāk, nekā būtu iespējams, ja būtu sakārtoti avansēšanas un projektēšanas jautājumi,” skaidroja R.Zīle.

Satiksmes ministrija ir neapmierināta arī ar to, ka Finanšu ministrijas piedāvātā ES projektu avansēšanas kārtība neparedz pakāpenisku veikto darbu apmaksu, bet tikai vienreizēju norēķināšanos pēc pilnīgas projekta pabeigšanas.

Roberts Zīle žurnālistus informēja, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Finanšu ministrijas rīcībā būs 103,9 miljoni latu ES naudas un vēl 30 miljoni latu, kas paredzēti visām ministrijām ES projektu avansēšanai 2004.gadā. Taču, pastāvot kārtībai, ka Finanšu ministrija par veiktajiem projektiem norēķinās tikai pēc pilnīgas to pabeigšanas, var izveidoties situācija, ka lielākā daļa šīs naudas tā arī paliktu neizmantota. Piemēram, autoceļu jomā projektus ir iespējams pabeigt ne agrāk kā septembrī, tas nozīmē, ka, ņemot vērā birokrātiskās procedūras, darbu veicēji samaksu par padarīto saņems pašās gada beigās vai tikai 2005.gada sākumā. Projektu avansēšanai neizmantotā nauda paliek valsts budžetā un samazina fiskālo deficītu. Tajā pašā laikā, piemēram, ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošajiem līdzekļiem nav iespējams veikt projektu avansēšanu visā to realizācijas gaitā, un tas var novest pie jau iesākto darbu apstāšanās.

Satiksmes ministrija piedāvā pārskatīt ES projektu avansēšanas kārtību un ieviest sistēmu, kas paredz pakāpenisku norēķināšanos par veiktajiem darbiem. Tā būtu iespējams piesaistīt projektu līdzfinansēšanai nepieciešamās summas un paveikt daudz vairāk. R.Zīle iesaka izveidot sistēmu, kas jau darbojas vairākās citās ES valstīs, – Satiksmes ministrija apkopotu rēķinus par paveiktajiem darbiem katru otro vai trešo mēnesi un tos nodotu Finanšu ministrijai. Finanšu ministrija pēc saņemtās informācijas pārbaudes pārskaitītu naudu Satiksmes ministrijai, kas norēķinātos ar darbu veicējiem, bet pašus rēķinus savukārt nosūtītu pārbaudei un apmaksai Eiropas Komisijai.

Komentējot pašreizējo Finanšu ministrijas piedāvāto ES projektu avansēšanas sistēmu, R.Zīle izteica prognozi, ka šāda kārtība var būt vērsta uz vienas no valdības prioritātēm – valsts budžeta deficīta samazināšanas – konsekventu realizāciju, par ko tieši ir atbildīga Finanšu ministrija. Tas, ka šādā veidā tiek kavēta Eiropas naudas apgūšana, šajā gadījumā vairs nav Finanšu ministrijai tik būtiski, jo iespējams atrast daudzus līdzvainīgos – citas ministrijas, pašvaldības utt. Nepieciešamība stingri kontrolēt un rūpīgi pārbaudīt ES līdzfinansēto projektu rēķinus ne tikai pēc projektu pabeigšanas, bet arī to realizācijas gaitā prasa papildu atbildību, no kuras Finanšu ministrija cenšas sevi atbrīvot, norādīja satiksmes ministrs.

Vienlaikus R.Zīle izteica cerību, ka valdība uzklausīs Satiksmes ministrijas priekšlikumus un ņems tos vērā, pabeidzot darbus pie nākamā gada budžeta veidošanas, tā sekmējot Eiropas Savienības naudas aktīvu apgūšanu un veicinot ieguldījumus Latvijas infrastruktūras un tautsaimniecības attīstībā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore