Lai Eiropas nauda kalpotu Latvijai

Lai spējam konkurēt darba tirgū

Par ES līdzekļiem cilvēkresursu attīstībai un nodarbinātības veicināšanai

Sarmīte Uzuliņa, LM Finanšu vadības departamenta Eiropas Sociālā fonda nodaļas vadītāja vietniece, — “LV”

Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma piesaiste ir plānota prioritātei “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana”. Trīs gadu plānošanas periodā Latvija no ESF pavisam varētu saņemt aptuveni 113,23 miljonus eiro jeb 21 procentu no kopējiem Latvijai pieejamajiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Lai Latvija saņemtu ESF līdzekļus, nacionālajam līdzfinansējumam ir jābūt aptuveni 37,74 miljoni eiro, ko veido Latvijas valsts budžeta, pašvaldību līdzekļi un privātais kapitāls. Minētās summas varētu mainīties pēc sarunām ar Eiropas Komisiju.

Eiropas Sociālā fonda vispārējais mērķis ir sekmēt cilvēkresursu attīstību un veicināt situācijas uzlabošanos darba tirgū, sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni un cīnoties ar bezdarbu, kā arī veicinot reģionu ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanu. Tas nozīmē ieguldīt līdzekļus cilvēku apmācībā un konsultācijās, uzlabojot to zināšanas un prasmes, lai viņi spētu darboties un konkurēt mainīgajā darba tirgū.

Pamatā plānoti trīs ESF līdzekļu izlietojuma virzieni.

1. Nodarbinātības veicināšana

Tam atvēlēti 43 procenti no visa ESF finansējuma. Šim pasākumam Eiropas Savienības finansējums plānots aptuveni 48,69 miljoni eiro, nacionālais līdzfinansējums — 16,23 miljoni eiro.

Šā virziena ietvaros ir plānots sniegt atbalstu projektiem, kas paredzēs dažādas mācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas un tālākizglītības programmu ieviešanu, pirmās darba prakses vietas nodrošināšanu jauniešiem bezdarbniekiem, konsultācijas un apmācību uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī plānots veikt darba tirgus situācijas pētījumus un atbalsta pasākumus darba tirgus politikas ieviešanas institūcijām valsts un pašvaldību līmenī.

Mērķa grupas — bezdarbnieki un jau nodarbinātas personas. Par šā virziena īstenošanu pamatos atbildīga ir Labklājības ministrija, bet mācību organizēšana nodarbinātām personām un konsultāciju pakalpojumi uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai būs Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Konsultācijas varēs saņemt jebkura nodarbināta fiziska persona, kas veic vai gatavojas veikt komercdarbību, gan arī jau nodibinātas komercsabiedrības, kas grib attīstīties. Šī konsultāciju programma ir cieši saistīta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu izlietojumu. Respektīvi, ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas ESF ietvaros saņems atbalstu konsultāciju pakalpojumiem, piemēram, biznesa plāna sagatavošanai, varēs pretendēt arī uz ERAF līdzekļiem komercsabiedrības nodibināšanai. Projekta iesniedzēji varēs būt gan valsts, gan pašvaldības institūcijas, kā arī uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas u.c.

2. Izglītība un tālākizglītība

Tai atvēlēti 38 procenti no visa ESF finansējuma un kopumā paredzēti 57,37 miljoni eiro ESF finansējuma. Par šā virziena pasākumu īstenošanu ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija.

3. Sociālās atstumtības mazināšana

Tam atvēlēti 19 procenti no visa ESF finansējuma. Šim pasākumam Eiropas Savienības finansējums plānots aptuveni 21,51 miljons eiro, nacionālais līdzfinansējums — 7,17 miljoni eiro.

Šā virziena ietvaros tiks gaidīti projekti mācību, pārkvalifikācijas, tālākizglītības un motivāciju programmu īstenošanai sociālās atstumtības riska grupām, subsidēto darbavietu izveidošanai, uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības attīstībai, sociālās rehabilitācijas un pedagoģiskās korekcijas programmu piedāvājuma palielināšanai, kā arī pasākumiem bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrācijai kopējā izglītības sistēmā.

Mērķa grupas minētajām aktivitātēm ir cilvēki ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki (kuri bezdarbnieka statusā ir ilgāk par 12 mēnešiem), no ieslodzījuma atbrīvotās personas, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, kuriem darbu atrast ir visgrūtāk, jaunieši ar zemām prasmēm un bez darba pieredzes, vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Līdzīgi kā par kopējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu, arī par šā virziena īstenošanu atbildīga būs Labklājības ministrija. Savukārt to pasākumu ieviešana, kas vērsti uz pedagoģiskās korekcijas programmu attīstību un bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām integrāciju vispārējā izglītības sistēmā, būs Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē.

Arī šiem pasākumiem projektus varēs pieteikt valsts institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi u.c.

Tātad ESF administrēšanā ir iesaistītas trīs ministrijas: Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija. Tas nozīmē, ka mums ir ļoti cieši jāsadarbojas, lai sasniegtu fonda mērķus.

Protams, viens no nopietnākajiem uzdevumiem ir nodrošināt atbilstošu projektu līdzfinansējumu — jāņem vērā, ka ES fondu maksimālais ieguldījums ir 75 procenti, bet 25 procenti būs jānodrošina Latvijas pusei. Arī Labklājības ministrija ir iezīmējusi līdzfinansējuma daļu, kas varētu būt pieejama nozares budžetā. Līdztekus arī Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par vairāk nekā 30 miljonu latu novirzīšanu ES struktūrfondu līdzfinansējumam. Ja savu ieguldījumu sniegs arī pašvaldības un privātais sektors, mēs spēsim nodrošināt nacionālo līdzfinansējumu.

Dace Pumpure — speciāli “Latvijas Vēstnesim”