Igaunija ir teikusi pārliecinošu “jā” ES

Tallinā 14.septembra referendumā par Igaunijas pievienošanos Eiropas Savienībai: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels Foto: A.F.I./epa

Svētdien, 14. septembrī, mūsu ziemeļu kaimiņi Igaunijas pilsoņi devās pie vēlēšanu urnām, lai tautas nobalsošanā lemtu par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Referenduma rezultāti liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa Igaunijas pilsoņu atbalstījuši dalību ES: 66,92% balsojuši par, bet 33,08% – pret Igaunijas pievienošanos ES. Vēlēšanās kopumā piedalījušies 64,02% balsstiesīgo vēlētāju.

Dubultais referendums

Igauņiem referendumā gan bija jāatbild uz diviem jautājumiem – kā par pievienošanos ES, tā par konstitūciju papildinošā likuma pieņemšanu. Igaunijas pamatlikumu papildinošajā likumā noteikts, ka valsts var pievienoties ES saskaņā ar konstitūcijā noteiktajiem principiem un ar nosacījumu, ka, valstij esot šajā organizācijā, tiek ievērota Igaunijas konstitūcija, saskaņojot to ar ES Pievienošanās līgumā noteiktajām tiesībām un pienākumiem.

Pieaug atbalsts Eiropas Savienībai

Pozitīvais balsojums Igaunijā nav pārsteigums. Sabiedriskās domas aptaujas prognozēja pozitīvu referenduma rezultātu jau pirms tautas nobalsošanas. ES atbalstītāju skaits īpaši pieauga pēdējās nedēļās. Igaunijas parlamenta Rīgikogu viceprezidents (priekšsēdētāja vietnieks) Igaunijas Centra partijas biedrs Pēters Kreicbergs strauju ES atbalstītāju skaita kāpumu pēdējās nedēļās Latvijas žurnālistiem skaidroja ar pirmsreferenduma kampaņas norisi – pēdējos divos mēnešos eiroskeptiķi nepiedāvāja jaunus argumentus, turpretī ES atbalstītāji arī īsi pirms referenduma uzsvēra jaunus eirointegrācijas pozitīvos aspektus.

Balso aktīvi

Igaunijā referenduma laikā nevaldīja satraukums par vēlētāju aktivitāti – Igaunijas likumdošanā nav noteikts vēlētāju kvorums, kas nepieciešams, lai tautas nobalsošanu atzītu par notikušu. Tomēr pilsoņi bija aktīvi. Daudzi – aptuveni 20% balsstiesīgo – izmantoja iespēju savu balsi par vai pret dalību ES atdot vēl pirms 14. septembra. Savukārt no 30. augusta līdz 4. septembrim gandrīz pieci tūkstoši vēlētāju nobalsoja Igaunijas vēstniecībās un konsulātos ārvalstīs, kas ir par 38,6% vairāk nekā parlamenta vēlēšanās šā gada martā. Daži balsotāji bijuši pat Pekinā un Ankarā.

Cer, ka arī Latvijā balsos “par”

Dienu pirms referenduma sarunā ar Latvijas žurnālistiem bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri, kas joprojām ir autoritāte igauņu vidū, pauda pārliecību, ka tauta balsojumā apstiprinās pievienošanos ES. Sarunas laikā viņš vērsās arī pie Latvijas iedzīvotājiem un izteica cerību, ka balsotāji Latvijā pieņems lēmumu par pievienošanos ES. “ES ir vienlīdzīgu valstu sadraudzība, kur tiek ievērotas cilvēktiesības, tiesības katram runāt savā valodā un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Balsot par pievienošanos ES nozīmē pieņemt lēmumu par vērtībām – tas ir lēmums par iespēju īsākā laikā sasniegt iespējami augstāku dzīves līmeni. Augstāks dzīves līmenis nav jautājums par cenu celšanos vai palikšanu līdzšinējā līmenī. Tas ir jautājums par dzīvesprieku, par mūsu bērnu un mazbērnu drošību,“ uzsvēra L. Meri.

Arī pašreizējais Igaunijas prezidents Arnolds Rītels sarunā ar Latvijas žurnālistiem bija pārliecināts, ka sadarbība starp Baltijas valstīm un savstarpēji palīdzīga pleca sajūta būs svarīga.

Cerību visām Baltijas valstīm vienlaikus iestāties ES izteica arī Rīgikogu priekšsēdētāja Ene Ergmā. Īsi pirms oficiālo referenduma rezultātu paziņošanas viņa teica: “Man būtu žēl, ļoti žēl, ja Latvijas pilsoņi tautas nobalsošanā izlemtu palikt ārpus ES. Tomēr varu apliecināt, ka mēs būsim labi draugi arī turpmāk neatkarīgi no referenduma rezultāta Latvijā.”

Preses konferencē pēc oficiālo rezultātu paziņošanas Igaunijas premjerministrs Juhans Partss īpaši akcentēja, ka cer uz pozitīvu referenduma rezultātu pēc nedēļas arī kaimiņvalstī Latvijā. “Tad mēs varēsim strādāt kopā, kopīgi centīsimies aizstāvēt savu valstu nacionālās intereses. Jebkāda robeža starp Latviju un Igauniju būtu mākslīga,” piebilda J. Partss.

Par sestdienas referendumu Latvijā

Deviņas no desmit kandidātvalstīm, kuru pievienošanās ES paredzēta nākamā gada 1. maijā, jau referendumos apliecinājušas savu vēlmi pievienoties Eiropas valstu saimei. Tikai Kiprā lēmumu par pievienošanos ES pieņēma parlaments. Līdz šim visos referendumos tauta teikusi pārliecinošu “jā” vērienīgākajam paplašināšanās procesam ES vēsturē, vien Maltā ES atbalstītāju skaits tik tikko pārsniedza eiroskeptiķu skaitu. Šosestdien gaidāms pēdējais referendums pirms vēsturiskās paplašināšanās – lēmums par valsts pievienošanos ES jāpieņem mums, Latvijas pilsoņiem. Tikai no mūsu balsojuma būs atkarīgs, vai kopā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju kļūsim par ES pilsoņiem.

Ilze Sedliņa, “LV” speciālkorespondente Igaunijas referenduma dienās