Par ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdi

12.septembrī Rīgā darbu turpināja Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10. sēdes dalībnieki.

Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, Latvijas valdības un Eiropas Komisijas pārstāvji izskatīja jautājumus, kas skar politisko un ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī ES un Latvijas pašreizējās attiecības. Diskusiju laikā pārrunāta ES nākotne ES konventa un nākamās starpvaldību konferences kontekstā, gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES, Eiropas Parlamentā pārstāvēto novērotāju loma un citi ar apvienotās parlamentārās komitejas darbību saistīti jautājumi.

Spriežot par ES nākotni, diskusijas dalībnieki atzinīgi novērtēja Eiropas konventa veikumu Eiropas konstitūcijas līguma projekta sagatavošanā. Eiropas Parlamenta deputāte Eija Rīta Anneli Korhola akcentēja, ka darba gaitā Eiropas konstitūcijas līguma projektā panākti daudzi kompromisi un tas visām valstīm neliekas ideāls, tomēr jaunā konstitūcija padarīs ES demokrātiskāku. Viņa arī uzsvēra, ka liela nozīme būs gaidāmajai starpvaldību konferencei, kurā svarīgi neizjaukt panākto līdzsvaru. Savukārt Saeimas deputāte Liene Liepiņa sacīja, ka no Latvijas viedokļa, “viss vērsts uz to, lai lielajām valstīm būtu lielāka ietekme”. Viņa arī sīkāk izklāstīja mūsu valsts iebildumus par atsevišķiem diskutablajiem konstitūcijas līguma projekta pantiem un apliecināja, ka starpvaldību konferencē par tiem Latvija paudīs savu nostāju.

Diskusijā piedalījās arī Saeimas deputāts, ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētājs Guntars Krasts. Viņš atzinīgi novērtēja Eiropas konventa darbu, taču norādīja arī uz tā trūkumiem. Viņaprāt, daudzi jautājumi skatīti no šodienas interešu prizmas, ne vienmēr ievērots vienlīdzības princips, kas ir ES stabilitātes pamats. G.Krasts arī minēja politiķu vēlmi izvairīties no atbildības, nepopulāras un striktas reformas deleģējot ES institūcijām. Tas varētu novest pie negatīvas sabiedriskās domas, ka šādas reformas uzspiež ES. Kopumā visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Eiropas konventa darbam bijusi liela loma demokrātijas, caurspīdīguma un atklātības nostiprināšanā.

Apvienotās parlamentārās komitejas sēdē Latvijas puse arī informēja par paveikto, gatavojoties referendumam par Latvijas dalību ES. Saeimas deputāts Oskars Kastēns iepazīstināja ar pēdējiem sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka šobrīd “par” balsotu 53%, “pret” – 26%, bet 21% vēlētāju vēl savu izvēli nav izdarījuši. Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja paveikto, tomēr sabiedrības informēšanas kampaņā kā trūkumu minēja nepietiekami skaidri definētās politiskās prioritātes.

Sēdes dalībnieki arī pārrunāja novērotāju lomu Eiropas Parlamentā. Šobrīd Eiropas Parlamentā darbojas 160 novērotāji, tostarp arī no Latvijas. Eiropas Parlamenta deputāts Pērs Stēnmarks akcentēja, ka ir pietiekami liela atšķirība starp Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu darbu un novērotāji kopš 1. maija jau uzkrājuši zināmu pieredzi, kas būs noderīga turpmāk, kļūstot par pilntiesīgiem locekļiem.

Sēdes noslēgumā parlamentārieši sprieda par apvienotās komitejas turpmāko darbu, atzīstot, ka tas jāturpina arī pēc Latvijas iestāšanās ES; tika pieņemta 10. sēdes deklarācija un rekomendācijas (skat. augstāk). Nākamreiz uz apspriedi ES un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja pulcēsies 2004. gada februārī.

Saeimas preses dienests