Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10.sēde

Rīgā 2003.gada 11. un 12.septembrī

Deklarācija un rekomendācijas

Pieņemtas 2003. gada 12. septembrī

ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas (APK) 10.sēde notika Rīgā 2003.gada 11. un 12. septembrī līdzpriekšsēdētāju Guntara Krasta (Latvijas Saeima) un Alfrēda Gomolkas (Eiropas Parlaments) vadībā.

Komitejas sēdē notika viedokļu apmaiņa ar Latvijas ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kura pārstāvēja Latvijas valdību, Itālijas vēstnieku Latvijas Republikā Mauricio Lore, kurš pārstāvēja Eiropas Savienības prezidējošo valsti, Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta Latvijas grupas vadītāja vietnieku Jorisu Deklerku, Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Piebalgu un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju Endrū Rasbašu.

Apvienotā parlamentārā komiteja izskatīja šādus jautājumus:

— politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā un Eiropas Savienības

un Latvijas pašreizējās attiecības;

— Latvijas gatavošanās iestājai Eiropas Savienībā;

— Eiropas Savienības paplašināšanās un tās jaunie kaimiņi;

— debates par Eiropas nākotni Konventa

un nākamās starpvaldību konferences ietvaros;

— gatavošanās referendumam;

— novērotāju loma Eiropas Parlamentā;

— Apvienotās parlamentārās komitejas turpmākā darbība.

ES un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja vēršas pie Asociācijas padomes, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības institūcijām ar šādām rekomendācijām.

Paplašināšanās process un notikumu attīstība Eiropas Savienības ietvaros

1. APK atkārtoti apsveic Latviju un pārējās Eiropas Savienības pievienošanās līgumu parakstījušās valstis, kas drīzumā kļūs par jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tā atzīst, ka Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai ir bijusi nozīmīga loma iestāšanās sarunu sekmīgā pabeigšanā 2002. gada 12. un 13. decembrī Kopenhāgenā. Loks “Kopenhāgena — Kopenhāgena” noslēdzies, iezīmējot vēl nepieredzētu un vēsturisku pavērsienu. APK atzinīgi novērtē lēmumu 2004. gada 1. maijā uzņemt desmit kandidātvalstis Eiropas Savienībā ar noteikumu, ka būs pabeigtas ratifikācijas procedūras. APK atzinīgi novērtē faktu, ka drīz tiks īstenots pēc totalitāro režīmu likvidēšanas sāktais Eiropas atkalapvienošanās process, kas izpaužas kā Eiropas Savienības paplašināšanās.

2. APK uzsver, ka desmit jauno dalībvalstu iestāšanās būs nozīmīgs solis uz priekšu vēl stiprākas un efektīvāk funkcionējošas Eiropas Savienības izveidē, kas nepieciešama, lai tālāk stabilizētu visu Eiropas kontinentu, nostiprinātu demokrātiju un mieru, ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību, kā arī šajā procesā iekļautu kultūru un cilvēka dimensiju, pamatojoties uz tādām kopīgām vērtībām kā brīvība, pamattiesību ievērošana, laba pārvalde un likuma vara. Paplašinātajā Eiropas Savienībā ietekmīgāki kļūs ES ārējie sakari, it īpaši kopēja ārējā un drošības politika. APK uzskata, ka gaidāmā Eiropas Savienības paplašināšanās vēl vairāk stiprinās Eiropas kontinenta vienotību un palīdzēs izveidot telpu, kurā ilgstoši valdīs miers, labklājība un tiks godātas kopīgas pamatvērtības.

3. Lai nodrošinātu stingru, efektīvu un saskaņotu paplašinātās Eiropas Savienības nostāju starptautiskos jautājumos, APK uzsver, ka liela nozīme ir ciešai un konsekventai sadarbībai, it īpaši Ministru padomē. APK arī aicina paplašināto Eiropas Savienību attīstīties, pamatojoties uz diviem Komisijas ziņojumiem — 2003. gada 11. marta ziņojumu “Paplašinātā Eiropa un kaimiņi: jauns modelis attiecībām ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem” un 2003. gada 1. jūlija ziņojumu “Ceļš uz jaunu programmu sadarbībai ar kaimiņiem”. APK atzinīgi novērtē Komisijas 9. jūlija lēmumu izveidot paplašinātās Eiropas darba grupu un uzsver, ka svarīgi ir paplašinātās Eiropas koncepciju integrēt paplašinātajā Eiropas Savienības ārējo sakaru struktūrā. APK atzinīgi novērtē Komisijas priekšlikumu ieviest ES un tās kaimiņu sadarbības programmas laika posmam no 2004. gada līdz 2006. gadam, lai ar to palīdzību uzlabotu pārrobežu un reģionālās sadarbības programmu koordinēšanu un veicinātu kopīgu projektu īstenošanu. Komiteja arī atbalsta Komisijas priekšlikumu, sākot ar 2007. gadu, ieviest jaunu finansēšanas programmu, lai ar tās palīdzību stiprinātu Eiropas Savienības “Paplašinātās Eiropas un jauno kaimiņu iniciatīvu”. APK uzskata, ka jaunās dalībvalstis — katra ar savu īpašo pieredzi — Eiropas integrācijas procesam spēs pavērt jaunas perspektīvas, kuras pozitīvi ietekmēs Eiropas Savienības attīstību un saliedētību.

4. APK rosina Latviju un pārējās Baltijas valstis ieņemt savu dabisko vietu — kļūt par saikni nākotnes Eiropas Savienībā, veidojot labas attiecības ar kaimiņvalstīm austrumos. APK uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments aktīvāk iesaistītos Baltijas reģionālajā sadarbībā, it īpaši Baltijas jūras valstu parlamentu konferences darbā. Tā kā Baltijas jūra faktiski kļūst par Eiropas Savienības “iekšējiem ūdeņiem”, APK aicina Eiropas Komisiju aktīvi piedalīties Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (Helsinku komisijas) darbā.

5. APK vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi, lai nākamās dalībvalstis paātrinātu lauku rajonu programmu izstrādi, lai, sākot ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā, tās varētu pilnībā izmantot piešķirtos līdzekļus. APK aicina Komisiju un pašreizējās 15 dalībvalstis sniegt kandidātvalstīm atbilstošu tehnisko un administratīvo palīdzību un it īpaši uzlabot informācijas sniegšanu un apmācību, lai sagatavotu uz integrētas lauku attīstības politiku vērstas lauksaimniecības politikas reformas īstenošanu, vienlaikus ar kuru tiktu ieviesta decentralizēta strukturālā politika un intensīvi iesaistītas vietējās un reģionālās institūcijas un sabiedrība. Šajā sakarā APK apsveic Latviju ar Lauku attīstības plāna pieņemšanu.

6. Atsaucoties uz Komisijas 2003.gada 16.jūlija ziņojumu, kurā tika novērtēts desmit kandidātvalstu paveiktais attiecībā uz struktūrfondu un kohēzijas fondu pārvaldību, APK apstiprina, ka ir ļoti svarīgi nostiprināt kandidātvalstu administratīvo potenciālu. Kandidātvalstīs ir sasniegts ievērojams progress stabilas un efektīvas fondu administrēšanas nodrošināšanā, taču darba šajā jomā vēl ir daudz. Tiek atgādināts, ka kandidātvalstis būs tiesīgas strādāt pie šiem projektiem un, sākot ar 2004.gada 1.janvāri, izmantot tajos pieejamos līdzekļus tikai tādā gadījumā, ja līdz 2003.gada 31.decembrim būs saskaņoti un pilnībā pārņemti visi attiecīgie likumdošanas akti. Norādot jomas, kurās ir nepieciešams ieguldīt lielāku darbu, ziņojums palīdz kandidātvalstīm noteikt pareizās prioritātes. Šis Komisijas dokuments ir daļa no Komisijas visaptverošajiem pārraudzības pasākumiem, un to var izmantot kā labu pamatu, sagatavojot novembra pārraudzības ziņojumu.

7. APK atzīst, ka Komisijas pārraudzības process, kuram Eiropas Parlaments ir nolēmis pievērst nopietnu uzmanību, ir ļoti svarīgs. APK piekrīt apgalvojumam, ko izteikušas Grieķija un Itālija kā prezidējošās valstis, proti, ka pārraudzības process kļūs pamatīgāks 2003.gada otrajā pusē, kad Komisija sešus mēnešus pirms iestāšanās datuma sniegs ziņojumu par kandidātvalstu sasniegto vispārējo progresu. APK locekļi apstiprina savu nodomu cieši sekot līdzi pārraudzības procesam, lai novērtētu situāciju un līdz pat iestāšanās brīdim izteiktu savas domas un sniegtu rekomendācijas. APK uzskata, ka drošības klauzulas ir jāuztver kā dokumenti, kuru mērķis ir ierobežot iespējamo iekšējā tirgus izjaukšanas risku, nevis kā negodīgas konkurences līdzeklis vai neuzticības izpausme pret topošajām dalībvalstīm.

8. APK atzinīgi novērtē 9.aprīlī Strasbūrā pārliecinoši izteikto Eiropas Parlamenta piekrišanu uzņemt desmit jaunas dalībvalstis, kā arī svinīgo pievienošanās līguma parakstīšanas ceremoniju 2003.gada 16.aprīlī Atēnās, kas bija ļoti nozīmīgs vēsturisks brīdis ceļā uz ES paplašināšanos.

9. APK atzinīgi novērtē Eiropas Parlamenta iniciatīvu uzaicināt topošo dalībvalstu parlamentāriešus, lai tie kā novērotāji piedalītos Eiropas Parlamenta darbā, kā arī ar gandarījumu atzīmē, ka 2003.gada maija pirmajā nedēļā Parlamentā ieradās 162 parlamenta locekļi no desmit topošajām dalībvalstīm.

10. Sekmīgi pabeidzot iestāšanās sarunas, Eiropas Savienība ir izpildījusi savu solījumu, ka desmit kandidātvalstis jau kā ES dalībvalstis varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004.gadā.

11. APK atzinīgi novērtē Eiropas Parlamenta prezidenta 15. tikšanos ar paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētājiem 29.aprīlī Briselē.

Ratifikācijas process un informācijas kampaņa

12. APK atzinīgi novērtē faktu, ka valdības darba grupa, gatavojoties 20.septembrī paredzētajam ES referendumam, ir pastiprinājusi informācijas kampaņu ar nosaukumu “Nepaliec malā!”. APK uzskata to par pozitīvu iniciatīvu, lai iesaistītu sabiedrību dialogā, kura mērķis ir panākt, lai ikviens balsotājs spētu pieņemt atbildīgu lēmumu, balstoties uz objektīvu informāciju. APK aicina Latviju un citas kandidātvalstis, kā arī esošās dalībvalstis laikus ratificēt pievienošanās līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2004.gada 1.maijā.

Eiropas konvents un nākamā starpvaldību konference

13. APK atzinīgi novērtē sekmīgu Eiropas konventa darba pabeigšanu un Eiropas konstitūcijas līguma projekta iesniegšanu Eiropas Savienības Padomes sanāksmē 20.jūnijā Salonikos, kā arī Eiropas konventa prezidenta iesniegto ziņojumu Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam 2003.gada 18.jūlijā Romā. APK izsaka gandarījumu par to, ka kandidātvalstu pārstāvji ir aktīvi piedalījušies Konventa darbā un devuši nozīmīgu ieguldījumu jaunā konstitucionālā līguma pamatu izstrādāšanā, kā arī par to, ka jaunās dalībvalstis piedalīsies starpvaldību konferencē kā pilntiesīgas dalībnieces. APK atzinīgi novērtē Itālijas prezidentūras lēmumu jau oktobrī sasaukt starpvaldību konferenci, lai pēc iespējas drīzāk pabeigtu tās darbu un laika posmā starp 2004.gada 1.maiju un Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienu varētu parakstīt jauno līgumu. APK uzsver, ka ir ļoti būtiski īstenot visas nepieciešamās institucionālās reformas, lai tādējādi tiktu nodrošināta sekmīga ES nākotne.

Eiropas ekonomika

14. APK atzinīgi novērtē to, ka Itālijas prezidentūras laikā lielāka uzmanība tiks veltīta nepieciešamībai sasniegt Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus — līdz 2010. gadam panākt, lai ES ekonomika kļūtu par dinamiskāko ekonomiku pasaulē. Galvenais šajā darbības virzienā būs nodrošināt efektīvāku atbalstu ekonomikai, ar attiecīgo Eiropas institūciju kopīgiem spēkiem palielinot publiskās investīcijas Eiropā. Tas dos lielāku stimulu darba tirgus modernizācijai, jo ir vienīgais veids, kā nodrošināt iedzīvotāju pilnīgu nodarbinātību un uzņēmumu konkurētspēju. APK arī atzinīgi novērtē to, ka stratēģija paredz izveidot efektīvu transporta tīklu un ka priekšroka tiks dota TEN (Transeiropas transporta tīkli) projektiem. APK atzinīgi novērtē ceļa “Via Baltica” izveidē sasniegto progresu.

Progress Latvijas priekšdarbos, kas tiek veikti, lai iestātos Eiropas Savienībā, un Eiropas Savienības un Latvijas attiecības

15. APK atzīst, ka Latvija pirmsiestāšanās procesā ir ieguldījusi ievērojamas pūles; gaidot paplašināšanos, ir pieņemti nozīmīgi politiski un ekonomiski lēmumi. Cenšoties panākt atbilstību Eiropas Savienības izvirzītajiem iestāšanās kritērijiem un pieņemot Eiropas Savienības likumdošanas bāzi, Latvija ir spējusi arī paātrināt vietējo reformu tempu.

16. APK atzinīgi novērtē ievērojamo progresu, ko Latvija ir sasniegusi pēdējo gadu laikā. Lielākā daļa no vēl neizpildītajiem uzdevumiem ir līdzīgi arī pārējām kandidātvalstīm. No tiem īpaši jāatzīmē tālāka administratīvās spējas un tiesu sistēmas potenciāla nostiprināšana. APK atzinīgi novērtē to, ka 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas attiecas uz tiesnešu kvalifikācijai izvirzāmajām prasībām, atalgojuma sistēmu un sociālajām garantijām. APK atzinīgi novērtē grozījumus, kas izdarīti, lai spēkā esošos likumdošanas aktus saskaņotu ar jaunajām iniciatīvām cīņā pret korupciju, it īpaši lai dotu pilnvaras Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pilnā mērā pildīt savas funkcijas valsts pasūtījuma un politisko partiju finansēšanas jomā. Tomēr APK uzsver, ka ir svarīgi, lai iepriekšminētajās jomās darbs turpinātos. Ir svarīgi tiekties uz pilnīgu likumu pārņemšanu un ieviešanu.

17. APK atgādina, cik svarīgi ir censties pieņemt Eiropas ekonomiskās un sociālās attīstības modeli. Latvijā ir vērojams progress Eiropas Savienības sociālās jomas likumu pārņemšanā, un tā gatavojas pilnā mērā piedalīties Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālās politikas īstenošanā un attiecīgajos procesos, tomēr vēl ir īstenojami uzdevumi, no kuriem svarīgākie ir veicināt nodarbinātību, iesaistot arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām, un aktīvāk apkarot diskrimināciju. APK uzsver, ka ir svarīgi, lai nodarbinātības un sociālās politikas jomā, it īpaši sociālajai labklājībai un medicīniskajai aprūpei, būtu pieejami pietiekami finansiālie līdzekļi. APK atgādina, ka Komisijas amatpersonu vizītes laikā jūnijā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā Latvija gatavojas līdzdalībai Eiropas Sociālajā fondā, no kura Eiropas Savienības valstīs finansē jaunu darba vietu izveidi, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, restrukturizāciju un apmācību. Lai Latvija gūtu maksimālu labumu, ir jānodrošina attiecīgo ministriju sadarbība un jānodrošina pietiekama administratīvā spēja, lai jau ar nākamo gadu varētu sākt īstenot vairākus projektus. APK atzinīgi novērtē to, ka 29. jūlijā valdība atbalstīja Eiropas Sociālās drošības kodeksa parakstīšanu, kas ir viens no galvenajiem Eiropas Padomes dokumentiem sociālās drošības jomā.

18. Attiecībā uz sabiedrības integrāciju APK atzinīgi novērtē to, ka 8. jūlijā Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka tiek pieņemts mazākumtautību skolu atbalsta plāns, lai veicinātu, sākot ar 2004. gada 1. septembri, pāreju uz latviešu valodu kā galveno mācībvalodu mazākumtautību skolās. Plānā ir iekļauti gan pašreiz veiktie, gan nākotnē paredzētie pasākumi, piemēram, informācijas kampaņa, kurā tiks izskaidrota reformas būtība, mazākumtautību skolu nodrošināšana ar mācību/metodisko literatūru un skolotāju apmācība. Tas pilnībā atbilst Ministru kabineta deklarācijā noteiktajiem mērķiem veicināt harmoniskas un integrētas sabiedrības izveidošanos.

19. APK uzsver ārējās robežas aizsargāšanas nozīmību. Tā atzīst, ka daudz kas ir paveikts, tomēr pievērš uzmanību tam, ka ir jāuzlabo informācijas tehnoloģiju sistēmas, kā arī sasaiste ar Komisijas elektroniskajām datu sistēmām muitas un nodokļu jomā. Latvijai arī turpmāk jānostiprina patērētāju aizsardzība, it īpaši tādās jomās kā pārtikas drošība un veterinārā kontrole uz robežas. APK atzinīgi novērtē progresu, kas sasniegts vides aizsardzībā, it īpaši pieņemtos likumdošanas aktus un veiktās investīcijas.

20. APK pievērš uzmanību faktam, ka ir nepieciešams tālāks darbs vides jomā. Turpmāki pasākumi ir jāveic arī pārtikas drošības un veterinārās kontroles jomā. APK uzsver to, cik nozīmīga ir sagatavošanās struktūrfondu izmantošanai un administrēšanai.

21. APK atzinīgi novērtē valdības gatavību turpināt reformas, kas nodrošinātu Latvijas gatavību pilnā mērā uzņemties Eiropas Savienības dalībvalsts saistības.

Dalība NATO

22. APK apsveic Latviju sakarā ar 26. martā parakstīto protokolu par pievienošanos NATO, kas bija svarīgs solis ceļā uz iestāšanos NATO, kas paredzēta 2004. gada maijā NATO sammita laikā.

Paplašināšanās — izdevīga visām pusēm

23. APK uzskata, ka paplašināšanās ir izdevīga visām pusēm, jo Eiropas atkalapvienošanās veicinās visa kontinenta pārvēršanu par miera, labklājības un drošības zonu. Ir svarīgi izskaidrot, kādu labumu no paplašinātās Eiropas Savienības gūs tās pašreizējās un nākamās dalībvalstis gan palielinātas politiskās stabilitātes ziņā, gan ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes ziņā, kā arī informēt par nozīmīgo progresu, kas šajā reģionā kopš 1989. gada sasniegts ekonomisko un politisko reformu jomā.

24. APK uzsver, cik svarīga nozīme ir Apvienotajā parlamentārajā komitejā izvērstajai sadarbībai, kuras ietvaros tiekas Latvijas varas iestāžu un Eiropas institūciju vadošie pārstāvji, gadu gaitā ir izveidojusies savstarpēja uzticēšanās un sapratne un tiek apspriesti ļoti daudzveidīgi jautājumi, lai rastu sarežģītu problēmu risinājumus. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas deputāti ir nolēmuši arī turpmāk sekot progresam nozīmīgajā pirmsiestāšanās periodā.