Vakar, 16. septembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozījumiem”, kurš akceptē 1993.gada 12.aprīļa Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros, kā arī tā grozījumu projektu. Noteikts, ka grozījumi tiek noslēgti notu apmaiņas ceļā. Līgums un grozījumi pēc notas saņemšanas no Amerikas Savienoto Valstu valdības, tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā.

1993.gada 12.aprīlī Latvijas valdība diplomātisko notu apmaiņas ceļā noslēdza līgumu ar Amerikas Savienoto Valstu valdību par tehniskās palīdzības sniegšanas (1961.gada ārvalstu palīdzības akts) tālākas izmantošanas nosacījumiem.

Šobrīd aktuāls ir kļuvis jautājums par Amerikas Savienoto Valstu palīdzības sniegšanu arī Polijas vadīto daudznacionālo miera uzturēšanas spēku divīzijām Irākā, kuru sastāvā ir arī Latvijas bruņoto spēku vienības, un šīs tehniskās palīdzības nenodošanu tālāk teroristu rokās. Līdz ar to Amerikas Savienoto Valstu valdība ierosina veikt grozījumus līgumā. Ar šiem grozījumiem Latvijas Republikas valdība apņemas nenodot trešajai pusei bez ASV valdības ziņas tehniku, kas minēta grozījumos.

Akceptēti noteikumi “Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība”, kuri nosaka prasības, kas jāievēro, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, organizējot un veicot darbus ar spiedieniekārtu kompleksiem, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst III vai IV kategorijai, kā arī nosaka spiedieniekārtu kompleksa tehniskās uzraudzības kārtību.

Noteikts, ka spiedieniekārtu kompleksi atkarībā no to lietošanas mērķa un rakstura ir šādi: elementāri spiedieniekārtu kompleksi – kompleksi, kas paredzēti tādu vielu uzglabāšanai zem spiediena, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst II grupas plūstošajām vielām, un galvenais riska faktors ir šo vielu radītais spiediens; karsējami spiedieniekārtu kompleksi – kompleksi, kas paredzēti tādu vielu uzglabāšanai zem spiediena, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst II grupas plūstošajām vielām, kuru temperatūra pārsniedz 110 °C, un galvenais riska faktors ir šo vielu radītais spiediens un temperatūra; īpaši bīstami spiedieniekārtu kompleksi – kompleksi, kas paredzēti tādu vielu uzglabāšanai zem spiediena, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst I grupas plūstošajām vielām, un galvenais riska faktors ir šo vielu radītais spiediens, bīstamā vide un temperatūra.

Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

Akceptēti “Noteikumi par apgādes nosacījumiem, normām un kārtību, kādā karavīri nodrošināmi ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem”, kuri nosaka Nacionālo bruņoto spēku karavīru apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīri nodrošināmi ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem.

Noteikumu izpildi finansē no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2002.gada 1.jūlijā stājās spēkā Militārā dienesta likums. Saskaņā ar šī likuma 49.pantu obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs dienesta laikā atrodas pilnā valsts apgādībā, bet profesionālā dienesta karavīrs – daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra formas tērpu un nepieciešamo inventāru. Minētā likuma norma paredz, ka apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.214 “Noteikumi par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai””.

Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz: Veterinārmedicīnas likuma un Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumiem, kuros nosaukums “Valsts veterinārais dienests” mainīts uz nosaukumu “Pārtikas un veterinārais dienests”; Veterinārmedicīnas likumu, kurā noteikts, ka veterinārās ekspertīzes atzinumu izsniedz Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts.

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no ES direktīvām, kurās tiek skaidrots termins “blakusprodukts”. Direktīvās noteikts, ka saldētai gaļai un blakusproduktiem uzglabāšanas laikā jānodrošina ražotāja norādītais temperatūras režīms un uzglabāšanas ilgums, bet temperatūra nedrīkst būt augstāka par -120 C. Tiek noteikta prasība, ka nepārtrauktas temperatūras reģistrēšanas ierīces ir nepieciešamas transporta līdzekļiem, kuri pārvadā maltu gaļu un gaļas izstrādājumus. Noteiktas prasības par iesaiņotas un iepakotas produkcijas uzglabāšanu un transportēšanu kopā ar citiem cilvēku pārtikā lietojamiem produktiem.

Akceptēti noteikumi “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem”.

Noteikumi nosaka klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības produktu apritei: piena produktiem – produktiem, kas iegūti no termiski apstrādāta piena vai no termiski neapstrādāta piena, kuram ražošanas procesā pievienotas tikai pārtikas piedevas un citi tehnoloģiskie palīglīdzekļi. Piena produktos neviena piena sastāvdaļa daļēji vai pilnīgi nav aizvietota ar kādu citu sastāvdaļu; saliktiem piena produktiem – produktiem, kuros piena, piena produktu vai piena sastāvdaļu saturs nav mazāks par 51% un neviena piena sastāvdaļa nav daļēji vai pilnīgi aizvietota ar kādu citu sastāvdaļu. Ražošanas procesā saliktiem piena produktiem bez pārtikas piedevām un citiem nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem palīglīdzekļiem var papildus pievienot citus pārtikas produktus un sastāvdaļas; prasības piena produktu izstrādājumiem – produktiem, kas ražoti no piena produktiem un kuriem ražošanas procesā var pievienot citus pārtikas produktus un sastāvdaļas, kas daļēji aizvieto piena sastāvdaļas (piemēram, augu eļļu).

Noteikts, ka Pārtikas un veterinārais dienests veic valsts uzraudzību un kontroli, kā arī saskaņā ar valsts uzraudzības programmu ņem laboratoriskos paraugus un novērtē piena produktu, saliktu piena produktu un piena produktu izstrādājumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

Akceptēti noteikumi “Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum”, kuri nosaka medus kvalitātes, klasifikācijas prasības un kārtību, kādā novērtējama tā atbilstība šīm prasībām, kā arī medus marķējuma prasības.

Noteikumi ir saistoši visiem pārtikas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas veic uzņēmējdarbību medus aprites jomā.

Medus ir dabīga, salda viela, ko ražo bite (Apis mellifera) no augu nektāra vai no augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus tā vāc, pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties. Pēc izcelsmes izšķir: ziedu jeb nektāra medu, ko iegūst no augu nektāra; izsvīduma – lapu medu, ko iegūst no sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām vai no augu dzīvo daļu sekrēta.

Pēc ražošanas veida un (vai) noformējuma: šūnu medus ir medus, ko bites glabā pašu darinātās jaunās bezperu kāru šūnās vai kārēs, kuras darinātas no mākslīgām bišu vaska šūnu plāksnēm un ko pārdod aizvākotās veselās kārēs vai šādu kāru daļās; šūnu gabalu medus jeb medus ar šūnu daļām ir medus ar vienu vai vairākiem šūnu medus gabaliem; tecināts medus ir medus, ko iegūst, tecinot atvākotas bezperu kāru šūnas; izsviests medus ir medus, ko iegūst, centrifugējot atvākotas bezperu kāru šūnas; spiests medus ir medus, ko iegūst, spiežot bezperu kāru šūnas, nesildot vai sildot temperatūrā, kas nepārsniedz 450 C; filtrēts medus ir medus, ko iegūst, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas un atdalot būtisku daudzumu putekšņu; rūpnieciskais medus ir medus, kas ir pārkarsēts, ar svešas izcelsmes garšu vai smaržu, ir sācis rūgt vai ir sarūdzis, un tas ir piemērots rūpnieciskai izmantošanai kā sastāvdaļa citos pārtikas produktos.

Noteikts, ka medus, ko tirgo vai izmanto kā sastāvdaļu citā pārtikas produktā, atbilst medus sastāva rādītājiem un tam nevar būt pievienotas pārtikas sastāvdaļas vai piedevas.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”.

Ciltsdarba likums deleģē Ministru kabineta noteikumu izdošanu dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomā. Ar grozījumiem Ciltsdarba likumā paredzēts izdod noteikumus par nosacījumiem zirgu darba spēju novērtēšanai, zirgu sporta sacensībām un sertifikāta izsniegšanu šķirnes materiālam, kuru paredzēts pārdot Latvijā un eksportēt uz ārzemēm.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.

Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums nosaka iestāžu valdījumā vai turējumā esošas valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību gadījumos, kad tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Likums paredz izņēmumu, ka likuma noteikumi nav piemērojami valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos iegūtās produkcijas atsavināšanai. Arī pārējos valsts mežos saimnieciskās darbības rezultātā iegūto “produkciju” vai “augļus” nevar uzskatīt par nevajadzīgu mantu. Tādēļ nepieciešams norādīt, ka šis likums neattiecas uz produkcijas realizāciju no citiem valsts valdījumā esošiem mežiem.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu, papildinot 2.panta trešajā daļā noteiktos izņēmuma gadījumus, kad nav piemērojami šā likuma noteikumi, ar Valsts meža dienesta struktūrvienības īpašu uzdevumu veikšanai Meža pētīšanas stacijas un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju apsaimniekotajiem valsts mežiem.

Akceptēti noteikumi “Engures ezera dabas parka konsultatīvās padomes nolikums”.

Engures ezera dabas parka konsultatīvā padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu starptautiskas nozīmes mitrāja – Engures ezera – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – Engures ezera dabas parka – aizsardzību, apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Padomes galvenie uzdevumi ir šādi: veicināt valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju darbību, lai īstenotu Engures ezera dabas parka izveidošanas mērķus; veicināt sadarbību ar ieinteresētajām vietējām institūcijām un ārvalstu institūcijām; pieaicināt padomes darbā attiecīgo nozaru speciālistus un valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjus; veicināt Engures ezera dabas parka aizsardzības plāna izstrādāšanu un sekot tā īstenošanai, kā arī: sniegt attiecīgajām lemttiesīgajām institūcijām atzinumus par teritorijas plānojumu un būvprojektiem, kas var būtiski ietekmēt Engures ezera ekosistēmu, kā arī izvērtēt to atbilstību Engures ezera dabas parka izveidošanas mērķiem; koordinēt Engures ezera dabas parka teritorijā veicamo zinātnisko pētījumu saskaņošanu; izstrādāt paraugnoteikumus pašvaldībām laivu bāzu izmantošanas kārtības noteikšanai; katru gadu nosaka attiecīgajām pašvaldībām maksimāli pieļaujamo laivu skaitu katrā Engures ezera laivu bāzē; koordinēt attiecīgajā teritorijā veicamos biotehniskos pasākumus (zāles, virsūdens augāja un niedru pļaušanu, sapropeļa ieguvi, krūmu ciršanu, augāja dedzināšanu, lopu ganīšanu); ieteikt Engures ezera dabas parka fondam dzīvnieku un putnu (Amerikas ūdeļu, vārnu, kraukļu, sudrabkaiju, niedru liju un vistu vanagu) skaita regulēšanas pasākumus Engures ezera dabas parka funkcionālajās zonās.

Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta, Valsts zivsaimniecības pārvaldes, Starptautiskās mitrāju aizsardzības organizācijas “Wetlands International”, pa diviem pilnvarotiem pārstāvjiem no Engures pagasta pašvaldības, Zentenes pagasta pašvaldības, Ķūļciema pagasta pašvaldības un trīs pilnvarotie pārstāvji no Mērsraga pagasta pašvaldības. Tās personālsastāvu apstiprina vides ministrs.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 485 pilsonības pretendenti, t.sk. 56 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.234 “Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai””.

Grozījumi nosaka, ka valsts nodevas likme naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ir trīs lati šādām personām: trūcīgu ģimeņu locekļiem vai atsevišķi dzīvojošām trūcīgām personām; Valsts nodarbinātības dienestā reģistrētajiem bezdarbniekiem; to ģimeņu locekļiem, kurās ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu; vecuma un izdienas pensionāriem; otrās un trešās grupas invalīdiem; valsts akreditēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu klātienes izglītojamiem; valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem.

Lai apliecinātu atbilstību trūcīgas ģimenes locekļa vai atsevišķi dzīvojošas trūcīgas personas statusam, persona iesniedz Naturalizācijas pārvaldē pašvaldības sociālā dienesta vai pašvaldības domes (padomes) izsniegtu izziņu.

Akceptēti noteikumi “Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtība”, kuri nosaka nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtību attiecībā uz Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas ekonomikas zonas valstīm un citām valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi līgumu par nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanu.

Nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošanas procedūru organizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Valsts muzeju pārvaldi, Valsts arhīvu ģenerāldirekciju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Valsts policiju. Atdošanas procedūra sākas ar sarunām par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu un beidzas ar tā fizisku atgriešanos valstī, no kuras kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests un kura atdošanu attiecīgā valsts pieprasījusi.

Noteikumi attiecas uz kultūras priekšmetiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem: pirms vai pēc kultūras priekšmeta izvešanas tas pieprasītāja valstī ir valsts aizsardzībā; kultūras priekšmets atbilst kādai no šo noteikumu pielikumā minētajām kategorijām vai ir muzeja, arhīva vai bibliotēkas saglabājamās kolekcijas vai publiskās kolekcijas (kolekcija, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir publiska un ir valsts (dalībvalsts) īpašums, vietējās vai reģionālās pašvaldības īpašums vai tādas dalībvalstī esošas institūcijas īpašums, kura ir valsts (dalībvalsts), pašvaldības īpašums vai saņem no tās būtisku finansējumu) neatņemama sastāvdaļa, vai ir baznīcas inventārs saskaņā ar pieprasītājas valsts tiesību aktiem.

Kultūras priekšmets uzskatāms par nelikumīgi izvestu, ja, to izvedot no valsts, ir pārkāpti normatīvie akti par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu vai tas nav atdots pēc likumīgas pagaidu izvešanas termiņa beigām.

Akceptēts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 4.jūnija rīkojumā Nr.373 “Par darba grupu pašvaldību likumprojekta izstrādei””.

Darba grupas uzdevums ir sagatavot likumprojektu, kurā precīzi tiktu norādītas pašvaldību funkcijas, uzdevumi, tiesības, pienākumi un atbildība, kā arī pašvaldību amatpersonu kompetence un citi jautājumi, kas saistīti ar pašvaldību darba organizācijas uzlabošanu.

Darba grupas sanāksmē tika nolemts, ka likumprojekta sagatavošanā nepieciešams piesaistīt pārstāvjus no pašvaldībām un pašvaldību sabiedriskajām organizācijām. Tas ļaus tā sagatavošanā piesaistīt speciālistus praktiķus, kuri ir tieši ieinteresēti optimāla pašvaldību darbību reglamentējoša normatīvā akta sagatavošanā.

Grozījumi paredz darba grupu papildināt ar: A.Elksnītis – Dobeles rajona padomes priekšsēdētājs; G.Laicāns – Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs, Latvijas Pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs; J.Liepiņš – Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors; L.Neilande – Sabiles novada domes priekšsēdētāja, Latvijas Novadu apvienības priekšsēdētāja; U.Sesks – Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents; S.Šķiltere – Rīgas domes priekšsēdētāja padomniece ekonomiskajos jautājumos; J.Šulcs – Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs, Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētājs.

No darba grupas sastāva izslēgts Jānis Ruško.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” reorganizāciju”.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu ar 2003.gada 1.oktobri jāuzsāk Labklājības ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” reorganizācija un līdz 2003.gada 31.decembrim jāizveido Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Noteikts, ka aģentūra ir sabiedrības funkciju, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā. Aģentūra darbības mērķa īstenošanai veic likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktās funkcijas.

Labklājības ministrijai uzdots precizēt sabiedrības darbības un attīstības stratēģiju 2003.–2006.gadam atbilstoši aģentūras statusam un līdz 2004.gada 1.aprīlim saskaņot nepieciešamos grozījumus ar Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Grozījums papildina likumprojektu, nosakot, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir tiesīgs pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par ugunsgrēkos cietušo personu veselības stāvokli, ja tas ir saistīts ar ugunsgrēkā nodarīto kaitējumu personas veselībai.

Akceptēts rīkojums “Par J.Alfejevu, A.Upmiņu, I.Vasaraudzi, L.Veldi un V.Voinu”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumiem Nr.182 “Satiksmes biroja nolikums”, kā arī pamatojoties uz finanšu ministra ieteikumu, nolemts apstiprināt Jeļenu Alfejevu, Andri Upmiņu, Intu Vasaraudzi, Lilitu Veldi un Valdi Voinu Satiksmes biroja padomes locekļa amatā.

Vienlaikus akceptēts rīkojums “Par I.Černušenko, A.Jirgenu, A.Neimani, M.Tolu un A.Torgānu”, kurš paredz saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumiem Nr.182 “Satiksmes biroja nolikums”, kā arī pamatojoties uz finanšu ministra ieteikumu, atbrīvot I.Černušenko, A.Jirgenu, A.Neimani, M.Tolu un A.Torgānu no Satiksmes biroja padomes locekļa amata.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 23.janvāra rīkojumā Nr.26 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomi””.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomes sastāvā tiek iekļauts pa vienam katras Saeimas frakcijas ieteiktam pārstāvim.

Ar Ministru kabineta 2003.gada 26.janvāra rīkojumu Nr.26 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomi” tika apstiprināta BO VAS “Privatizācijas aģentūra” padome.

2003.gada 16.jūnijā Saeimā tika izveidota Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija.

Ņemot vērā Saeimas Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas ieteikumu, padomes sastāvā apstiprināts Sergejs Hristoļubovs – Saeimas Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas pārstāvis.

Akceptēts Saeimas lēmumprojekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanās termiņa pagarināšanu NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.

Lēmumprojekts paredz saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 5.panta pirmo daļu pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanās termiņu NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2003.gada 11.jūlija rezolūcijas Nr.1491 10.punktā paredzēto pilnvaru laiku.

ANO Drošības padome 2003.gada 11.jūlijā ir pieņēmusi rezolūciju Nr.1491 par situāciju Bosnijā un Hercegovinā. Rezolūcija pagarina Stabilizācijas spēku (SFOR) mandātu uz turpmākiem 12 mēnešiem.

Akceptēts Saeimas lēmumprojekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību operācijā Afganistānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku Vācijas Federatīvās Republikas kontingenta sastāvā”.

Lēmumprojekts paredz, ka saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 5.panta pirmo daļu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2002.gada 27.novembra rezolūcijas Nr.1444 1.punktā paredzēto pilnvaru laiku nosūtītas dalībai operācijā Afganistānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā, jāturpina dienests Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku Vācijas Federatīvās Republikas kontingenta sastāvā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.

Pēc pašreiz spēkā esošā likuma normām vispārējie un speciālie brīdinājumi par tabakas kaitīgo ietekmi aizņem tikai četrus procentus no cigarešu iepakojuma vienības virsmas un vienu procentu no pārējo tabakas izstrādājumu iepakojuma virsmas. Gan Latvijas, gan Eiropas Savienības valstu pieredze rāda, ka smēķētāji šos mazos brīdinājumus neievēro un tie nav būtiski samazinājuši smēķētāju skaitu.

Pašreiz likums nosaka maksimāli pieļaujamo darvas saturu cigaretēs, bet ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikts maksimāli pieļaujamais nikotīna daudzums. Darvas kancerogēnās īpašības nosaka nepieciešamību turpmāk vēl vairāk samazināt tās daudzumu cigaretēs. Turklāt ir pierādīts, ka cigaretes rada tādus oglekļa monoksīda daudzumus, kas ir bīstami cilvēka veselībai un var izraisīt sirds slimības un citas ar smēķēšanu saistītas saslimšanas.

Noteiktu izteikumu izmantošana uz tabakas izstrādājumu iepakojuma, piemēram, “ar zemu darvas saturu”, “viegls”, “īpaši viegls”, “maigs”, var radīt patērētājā pārliecību, ka šādi izstrādājumi ir mazāk kaitīgi, un izraisīt pārmaiņas to patēriņā. Ne tikai atsevišķu vielu saturs izstrādājumā pirms tā lietošanas, bet arī smēķēšanas ieradumi un atkarība nosaka ieelpoto vielu daudzumu.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas prasības attiecībā uz sastāvdaļām un piedevām, ko lieto tabakas izstrādājumu ražošanā. Informācijas trūkums kopā ar toksikoloģisko datu trūkumu kavē valsts iestādes novērtēt tabakas izstrādājumu toksiskumu un draudus, ko tabakas izstrādājumi rada to patērētājiem.

Smēķēšana rada milzīgu risku iedzīvotāju veselībai. Regulāras smēķēšanas rezultātā radušos slimību dēļ priekšlaikus mirst aptuveni 50% cilvēku. Tāpēc ir nepieciešams būtiski samazināt tabakas kaitīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un veikt papildu pasākumus, lai samazinātu smēķētāju skaitu.

Lai risinātu šīs problēmas Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Savienība 2001.gadā pieņēma jaunu direktīvu 2001/37/EC “Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformējumu un pārdošanu”. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, arī mūsu likumdošanā ir jāiestrādā jaunās Eiropas Savienības direktīvas prasības.

Lai palielinātu informētību par tabakas izstrādājumu radītajiem draudiem cilvēka veselībai, ir noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz tabakas izstrādājumu vienības noformējumu. Jaunās likumā iestrādātās normas paredz, ka ir piedāvāti četrpadsmit speciālo brīdinājumu veidi, kas regulāri jāmaina uz iepakojuma vienības. Bez tam tiek palielināts virsmas laukums, kurš jāaizņem brīdinājumam. Jaunās normas paredz, ka vispārīgajam brīdinājumam ir jāaizņem ne mazāk kā 30% no tabakas izstrādājuma iepakojuma virsmas un speciālajam – ne mazāk kā 40%.

Normatīvais akts turpina samazināt maksimāli pieļaujamo darvas saturu no 12 mg uz 10 mg. Tas pirmo reizi reglamentē maksimāli pieļaujamo nikotīna un oglekļa monoksīda daudzumu. Turklāt likums aizliedz lietot tekstus uz tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības, kas norāda, ka konkrētais tabakas izstrādājums ir mazāk kaitīgs par citiem.

Likumā tiek iekļauta norma, kas pieprasa ražotājiem deklarēt valsts iestādēm tabakas izstrādājumos lietoto sastāvdaļu sarakstus un toksikoloģiskos datus par šīm sastāvdaļām.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments