Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam šā gada 10.septembra Saeimas ārkārtas sēdi un izskatām darba kārtības jautājumu — lēmuma projektu “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju”.

Vai iesniedzēju vārdā ir kāds deputāts, kas piedalītos ar referātu? Lūdzu! Vārds deputātam Atim Slakterim. Lūdzu!

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šeit priekšā jums visiem ir labi redzama tāda vārpa, kāda atrodama pašlaik Latvijas laukos dažādos novados — mieži, kvieši, rudzi. Acīmredzami sadīguši, nav derīgi ne lopbarībai, ne pārtikai. Jā, diemžēl Latvijas ražas liela daļa jau ir aizgājusi bojā. Atsevišķi cilvēki, pilsētnieki, saka: nu jā, pēdējās dienas bija saule, spīdēja, lai taču zemnieki kuļ. Protams, to ko vēl var glābt, zemnieki mēģina glābt, bet liela daļa ir tieši tādā kondīcijā, kā es jums rādīju, un tā vairs nav glābjama. Un jāsaka, ka saule spīdēs, iespējams, arī Ziemassvētkos, taču ne virknei saimniecību, kuru, iespējams, vairs nebūs, tās būs bankrotējušas, ja valdība tūdaļ nesteigsies palīgā. Nav nokulti gandrīz 200 000 hektāru labības — puse no visiem Latvijas graudiem. Postījumu cēlonis — ilgstošs lietus, tā ir nepārvarama vara, gan juridiski, gan praktiski to ietekmēt nav zemnieku spēkos.

Divas lietas. Kompensēt 50 latu par hektāru un apmaksāt kredītprocentus, tas ir minimums, ko valdība var darīt. Tas vienkārši ir jāizdara nekavējoties, mums šos lēmumus vajadzēja pieņemt jau ātrāk. Citādi mēs būsim liecinieki masveida bankrotu ķēdei, kas traumēs ekonomiku, audzēs bezdarbu, radīs milzu sociālās un budžeta problēmas jau nākamgad. Īpaši skaudra situācija ir izveidojusies mazajiem un vidējiem zemniekiem. Un palūkosimies tālāk. Kas zaudē tiešā veidā no traģēdijas laukos? Zaudēs gan zemnieki, zaudēs graudu saņēmēji, malēji, cepēji, tirgotāji. Ir skaidrs, ka maizes cena slīdēs mazliet uz augšu, taču šī paša iemesla dēļ tas pats notiks arī ar olu, gaļas un piena cenām. Šis rudens būs jūtami samērcējis arī pircēju maciņus. Zemnieki taču vairs nevarēs atdot aizņemto naudu, veikt procentu maksājumus, ņemt jaunus kredītus, zaudēs tajā skaitā finanšu sektors, bankas. Es ceru, ka jūs stādāties priekšā, ko tas nozīmē, ja gadījumā sāk buksēt zemnieki. Tad skarts katrā pagastā tiek mazais veikals, saimnieces tad nedodas uz frizētavu, neveic manikīru, neveido frizūru, beigu beigās minerālmēslu tirgotājs, degvielas tirgotājs, transporta īpašnieki… tā ir milzīga ķēde.

Mēs ļoti skaidri varam iedomāties stāvokli zemnieku ģimenēs, kur mazbērni un vecvecāki, brāļi un māsas ir tieši atkarīgas no šīs ražas. Cilvēki ir lietus dēļ iedzīti zemē. Kāda tur vairs skola vai dakteris. Pamatīgi iegrābušies jūtas arī lielo SAPARD naudu ņēmēji. Gan modernās tehnoloģijas, gan lielie graudu kombainu kredīti tā vai citādi pašiem vien jāatmaksā. Bet tas tagad būs apgrūtināti un bieži vien pat neiespējami. Un izput visas ar SAPARD saistītās cerības.

Ja valdība neatradīs naudu, lai palīdzētu zemniekiem viņu traģēdijā, mūsu zemniekiem paplašinātajā Eiropā nebūs ko darīt. Kad pagājušogad uznāca lielais sausums, iepriekšējā valdība spēja būtiski palīdzēt zemniekiem. Valsts līdz šim savu iespēju robežās ir nākusi pretī zemniekiem krīzes situācijās. Visas citas Eiropas Savienības valstu valdības prasmīgi pašlaik palīdz saviem neražas skartajiem. Taču šī valdība nedod zemniekiem skaidru atbildi — būs vai nebūs kompensācijas.

Laucinieki nevar sēt ziemājus, bet labākais sējas laiks, ja kāds no jums to nezina, pēc nedēļas būs beidzies. Gatavoties vai negatavoties bankrotam — to patiesībā vairāk gaida no Repšes kunga.

Tā vietā, lai uzņemtos atbildību un skaidri pateiktu, ka zemnieki var turpināt savu darbu, zemkopības ministrs veic tukšu manevru — lūdz privātbankām samaksāt zemniekiem. Ir taču skaidrs, ka bankas to nedarīs, neatteiksies no saviem biznesa plāniem, peļņas un savām izmaksām. Tad jau rīt, teiksim, Circenes kundze varētu rakstīt vēstuli bankām ar lūgumu finansēt mediķu algas, bet Šadurska kungs varētu lūgt apmaksāt skolu remontus, kurus šī valdība nevēlas turpināt.

Es saprotu, ka šī valdība nespēj iejusties zemnieku ādā. Tur nav neviena lauksaimnieka, kurš pats būtu zemi aris. Repšes kungs pats arī nav atradis laiku, lai aprunātos ar zemniekiem un iepazītos ar reālo situāciju laukos.

Repšes kungam es novēlētu iekāpt savā iemīļotajā helihopterī un par nodokļu maksātāju naudu atkal koši palidināties augstu, augstu virs dubļos samītās labības, un beigu beigās laikam jau tas galvenais ir, lai acis mirdz un mati vējā plīvo…

Patlaban valdības liekulīgā bezdarbība ir novedusi lauksaimniekus bezizejā. Nav brīnums, ka palielinās Eiropas skeptiķu skaits, jo lauksaimniekiem ir reāla problēma, kas tālāk skar daudzus sabiedrības slāņus. Bet valdība viņus tur ir pametusi likteņa varā.

Ja valdība vēlētos pārliecināt vismaz cilvēkus laukos, kuri šaubās, kā balsot 20.septembrī, tad ir jārīkojas nekavējoties. Tikai un diemžēl no šīs valdības pašlaik ir atkarīgs, kāda būs Latvijas pirmā raža Eiropas Savienībā.

Jau pirms nedēļas Dombura raidījumā izteicu konkrētus priekšlikumus. Tie ir: valdībai tuvākajās dienās ir jāpasaka — tiks izmaksāta kompensācija ne mazāk par 50 latiem uz katru hektāru un valdība dzēsīs kredīta procentus. 50 latu kompensācija — tas ir minimums, kas ir sabalansēts ar budžetu un tanī pat laikā reāls atbalsts zemniekiem, jo tas sedz 40% no ziemāju sējas izdevumiem, tas ir minimums, lai zemnieki varētu spēt kaut ko iesēt. Tas viss kopā noved pie tā, ka budžeta grozījumos zemniekiem jāparedz 15 miljoni latu. Tas ir izdarāms, jo ekonomika sekmīgi attīstās, iekšzemes kopprodukts pieaug un budžetā šogad ir gaidāms vismaz 30 miljonu latu atlikums, ko varēs dalīt. Bet pats lēmums par šo atbalstu un par naudas izmaksu ir vajadzīgs tūlīt. Es atkārtoju, tiešām — tūlīt, jo tieši šobrīd, šodien, vakar, rīt un vēl dažas dienas ir ziemāju sējas laiks. Ja tos neiesēs, tad nākamās ražas, protams, nebūs. Tas pieliks punktu graudkopības attīstībai Latvijā.

Šī sēde ir sasaukta tāpēc, ka valdība neko nedara, lai reāli palīdzētu lauksaimniekiem. Tāpēc aicinu uzdot valdībai līdz 15.septembrim apkopot lauksaimniekiem radušos zaudējumus un 16.septembra valdības sēdē izlemt par kompensāciju piešķiršanu. Šis lēmums ir vajadzīgs.

Jā… Dāmas un kungi! Es saprotu, ka vienai daļai varbūt nav sevišķi tuva… tā nav sevišķi tuva tēma, bet tas skar tajā skaitā jūsu tuviniekus un jūsu vēlētājus, un šeit es esmu sagatavojis graudu paraugus, kurus es vēlētos iedot frakciju vadītājiem, lai tā paliek kā tāda rūgta piemiņa par 2003.gada rudeni, un plus beigu beigās lai dzeļ acīs tiem, kas atteiksies balsot par atbalstu zemniekiem.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Lūdzu!

M.Roze (zemkopības ministrs). Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Domubiedri un tie, kas domā mazliet savādāk! Visu cieņu Slaktera kungam par šī jautājuma aktualizēšanu visaugstākajā līmenī, kās vien iespējams Latvijas valstī.

Taču jāatzīmē, ka šeit tika paziņota tikai tā viena aisberga puse — it kā redzamā, it kā darāmā, it kā nedarāmā. Protams, emocijas ir viena lieta. Situācija laukos ir dramatiska, ļoti nopietna. Tik nopietna tā laukos nav bijusi pēdējos 25 gadus. Arī tas ir tas, ko mēs apzināmies.

Pēc Zaļo un zemnieku frakcijas iniciatīvas es šo jautājumu izvirzīju arī valdībā, un valdība uzdeva Zemkopības ministrijai tālāk izstrādāt precīzus atbalsta mehānismus un iespējamo palīdzību, kāda varētu būt Latvijas zemniekiem.

Jā, visskaļāk ir izskanējusi šī iespējamā kredītu pārkreditēšana pie komercbankām. Bet tas ir tikai viens no atbalsta veidiem, pie tam varbūt ne pats nozīmīgākais. Daudz nozīmīgāks ir tas, ko es uzskatu un arī valdība uzskata: ir nepieciešams atrast līdzekļus, lai tieši kompensētu zaudējumus lauksaimniekiem. No šīs sākotnēji nenovāktās platības, kas bija 200 000 hektāru, tik tiešām, grandiozs skaitlis, ir vēl šis tas novākts. Taču zaudējumi no katra hektāra, kurš tika novākts pēc 1.septembra, ir visai ievērojami. Tādēļ arī šis apjoms tiks ņemts vērā par pamatu tam, kādas kompensācijas tiks lemtas kopumā Latvijas laukiem, un konkrēti — graudu audzētājiem.

Zemkopības ministrija pašlaik izstrādā precīzu mehānismu, kura pamatā būtu pavasarī deklarētās kopējās iesētās graudaugu platības, kuras ir pārbaudāmas un pārbaudītas, un pielietotu atbilstošu... nu, mēs to varētu nosaukt — laika vai meteoroloģisko koeficientu pa reģioniem, jo ne visi reģioni cieta vienādi. Protams, rietumu reģioni cieta varbūt nedaudz mazāk. Diemžēl nabadzīgākie un vairāk atbalstāmie reģioni kā Latgale un arī daži Vidzemes novadi cieta visvairāk. Un arī to mēs paredzam savā atbalsta programmā, kas ir obligāti iestrādājama, lai šie vairākcietušie reģioni saņemtu pēc iespējas lielāku atbalstu. Tātad tas ir tas, ko mēs noteikti skatīsimies.

Uzreiz ir jautājums par to, kāda būtu nepieciešama kopējā naudas kompensācija šādiem pasākumiem. Ja mēs pieņemtu, ka pēc 1.septembra novāktā raža vēl ir kaut kur izmantojama, tad tas minimālais naudas apjoms, pēc mūsu aplēsēm, varētu būt 4,7 miljoni. Un, protams, tas maksimālais ir par visu platību kompensējams, tātad 10 miljoni. Tas ir tas, kas būtu nepieciešams, lai kompensētu šos zaudējumus, kādi ir radušies.

Nākošais ir tas, lai mēs nenostādītu mūsu ražotājus situācijā, kas ir pamats veselai ķēdei, ko jau minēja Slaktera kungs, es vienkārši to neatkārtošu, ir ne tikai šīgada raža, bet arī nākošā gada raža. Tādēļ mums ir jārod iespēja šiem saimniekiem saņemt apgrozāmos līdzekļus gan šīs sējas turpināšanā, kura teju teju beigsies, gan arī vasarāju sējai pavasarī. Šim nolūkam Zemkopības ministrija piedāvā šo pasākumu kā kredītprocentu dzēšanu apgrozāmajiem līdzekļiem iestrādāt nākošā gada subsīdijās, tātad subsīdijās, kuras vēl pašlaik nav spriestas un vēl nav lemtas. Tas ir budžeta jautājums, un tiks iedalīts tanīs 3 procentos subsīdiju, kuras ir paredzētas lauksaimniecības atbalstam no katra gada valsts budžeta. Tātad tie ir tie paši galvenie pasākumi, kurus, mēs tagad jau varam pateikt, veiksim.

Nākošie punkti par situāciju apkārt, arī šeit piesauktās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Pašlaik vēl neviena dalībvalsts konkrēti nav nolēmusi par reālu atbalstu, taču šis jautājums ir pacelts Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes līmenī, kur tiek spriests par to, ka ir nepieciešams Eiropas atbalsts gan dalībvalstīm, gan arī kandidātvalstīm.

Iepriekšējā Lauksaimniecības padomē es arī pieteicos un runāju, un pārliecināju par to, ka nevar būt šāda gadījums no gadījuma pieeja, bet ka ir jāveido nopietna sistēma šādu meteoroloģisko apstākļu seku novēršanai lauksaimniecībā. Šādi apstākļi ir, gadu no gada atkārtojas, un patiesi labvēlīgi gadi lauksaimniecībai ir ļoti, ļoti reti.

Tādēļ mēs nevaram šo atstāt tādai ārkārtas risināšanai, ir nepieciešama kopēja Eiropas sistēma, lai varētu palīdzēt katrai dalībvalstijai un visām Eiropas Savienības dalībvalstīm kopumā.

Vēl šeit es vēlētos piebilst, ka šī situācija ļoti būtiski ietekmē arī citas mūsu lauksaimniecības nozares, tajā skaitā cūku audzētājus, putnkopjus. Ar cūkaudzētājiem mums jau ir bijusi ļoti nopietna saruna par krīzes risinājumu tālāk cūkkopībā un par cūkgaļas importa tirdzniecības nosacījuma izmaiņām. Šeit arī ļoti nopietns ir jautājums par lopbarības graudiem. Jo ne visi tie graudi, kas vēl tagad tiks novākti, vispār būs derīgi kādai tālākai izmantošanai. Līdz ar to viena daļa ir maize, kurā, pēc aprēķiniem cenā, graudi sastāda tikai 1% no cenas. Tikai 1%! Un šinī gadījumā ekonomiskais pamatojums tam, ka maizes tirgotāji paceltu cenu, ir visai niecīgs. Protams, katrs centīsies izmantot šo situāciju, lai pamatotu kaut kā savus peļņas tīkojumus.

Daudz nopietnāka šī situācija ir cūkaudzētājiem, tādēļ mēs nopietni apsveram situāciju, apkopojam precīzos datus. Es vēlreiz saku: nevis vienkārši populistiski pateiktos, bet precīzi apkopotos, pārbaudītos datus, kā tas ir paredzēts Latvijas likumdošanā, uz oktobra sākumu, un tālāk mēs varēsim lemt arī par graudu importa sistēmas, par nosacījumu izmaiņu, bet tikai vienīgi tad, kad mēs zināsim pilnīgi precīzi reālo situāciju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Lēmums par kompensāciju piešķiršanu zemniekiem parādīs, kā patiesībā pret vienkāršiem cilvēkiem izturas varas partijas. Kā nobalsos tie, kuru nosaukumā ir vārds “zemnieki”, savu vēlētāju labā vai izdabājot drakoniskajam monetārajam budžetam. Šajās dienās mūs vēro visi Latvijas zemnieki. Simtiem tūkstošu cilvēku, kas stāv uz bada sliekšņa. Ja Saeima atteiksies izsniegt līdzekļus, tad Latgales saimniecības, kur aizgāja bojā līdz 90% graudu ražas, gaida cilvēciska katastrofa.

Taču pirms tam valdību gaida politiskas sekas. Neviens nešaubās, ka Latvijas zemnieki, vairums no kuriem ir pilsoņi, balsos pret Eiropas Savienību gadījumā, ja viņiem netiks sniegta palīdzība. Tomēr tā nauda, kuru no valdības pieprasa zemnieki, ir pilnībā pa spēkam Latvijas budžetam.

Lūk, mazs piemērs. Dažādu ministriju valsts sekretāru sanāksmē ir paredzēts izskatīt tālāku Latvijas bruņoto spēku sūtīšanu uz ārvalstīm. Tikai 8.Saeimas pilnvaru laikā tika plānots patērēt vairāk nekā 16 miljonu latu. Lūdzu, piešķiriet šos līdzekļus labāk zemniekiem, un Latvijai arī vēl paliks.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS). Godājamie kolēģi! Tiešām jautājums par ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā ir nobriedis un ir ļoti ass, it sevišķi graudkopībā. Un es ar dziļu interesi klausījos mūsu cienījamās opozīcijas kolēģa Ata Slaktera uzstāšanos un centos tur saklausīt ļoti racionālus priekšlikumus, ko darīt. Bet nu diemžēl, tās vecās agronomam labi zināmās lietas, ka laikus jāiesēj un laikus jānopļauj...es citu neko tur nedzirdēju.

Es gribētu pateikt to, ka, skaidrs, šīs saknes mūsu pašreizējā situācijā sakņojas jau daudz dziļāk. Tas jau nav radies šīs valdības laikā. Un ne jau, kā saka, viena gada laikā tagad mūsu zemnieki ir kļuvuši tik šausmīgi nabadzīgi un varbūt zināmā mērā arī energoneapbruņoti.

Lai mēs paskatāmies šīs jaudas vai šo materiāltehnisko bāzi, šie kombaini, kas pašreiz mums ir, viņi daudzviet ir novecojuši un faktiski tas, ka iepriekšējās valdības nav veidojušas pietiekoši labu bāzi un nav zemniekiem devušas šos līdzekļus pietiekošā vairumā, lai viņi šo kalšu sistēmu varētu attīstīt, nu, tas ir akmens mūsu cienījamo opozīcijas partneru dārziņā. Jo tos augļus jau mēs plūcam šodien, un ne jau tāpēc bieži vien, ka šis lietus ir bijis par iemeslu tiem zemniekiem, ka viņi nav varējuši novākt, bet ka viņiem tiešām nav bijis, kur šo labību nolikt, nav bijusi šī kalšu sistēma, ka šī modernizācija nav bijusi pietiekoši labi, un te mēs esam pie sasistās šīs siles. Bet mums ir jāglābj šī situācija pašreiz, kāda tā ir. Un tāpēc, ja mēs šodien lasām šo lēmumu, ko opozīcija mums piedāvā, ka līdz 15.septembrim jāapkopo šie dati, tad es varu pateikt, cienījamā opozīcija, ka tie dati jau faktiski tūlīt būs apkopoti bez jūsu pašu uzaicinājuma. Šos jautājumus tātad ir zemkopības ministrs, mūsu aicināts, jau apkopojis, Repšes kunga valdībā šis jautājums ir izskatīts, un te jau nekāda jauna Amerika nav jāatklāj, lai pieņemtu kaut kādu populistisku lēmumu.

Šodien šo jautājumu mēs skatījāmies mūsu Pieprasījumu komisijā, un mūsu koalīcijas partneri un faktiski visi mēs bijām vienisprātis, ka zemniekiem zaudējumi ir jākompensē. Par to mēs esam visi vienisprātis. Un tāpēc jau nevajadzēja mums šodien šo Saeimas sēdi sasaukt, lai mēs pie šīs gudrības pienāktu. Jautājums, protams, tikai ir par to, cik lielā apjomā valsts to var darīt, par kādu summu, kādā veidā. Un, protams, šeit ir šis jautājums kompleksi jārisina, un katrā gadījumā tie priekšlikumi, ko Rozes kungs šeit ir licis priekšā gan par kredītu jautājumu, gan par tiešiem maksājumiem, mūsu ZZS uzskata tos par aktuāliem un uztur spēkā.

Es domāju, ka faktiski arī jaunnedēļas laikā būs zināmi šie konkrētie cipari, kādi tie varētu būt. Vai tie būs robežās līdz 5, līdz 8 miljoni vai mazāk, to rādīs jau konkrēti aprēķini, nevis tukši, no gaisa pagrābti cipari, un tad mēs varēsim arī pilnīgi konkrēti spriest, kādas summas mēs zemniekiem varēsim šajā situācijā atvēlēt. Viens ir skaidrs, ka no šīs tribīnes mums jāpasaka zemniekiem visiem kopā, ka jā, mēs zaudējumus kompensēsim. Cik tie lieli būs, to mēs faktiski pateiksim kaut kad jaunnedēļas beigās vai pēc tam nākošās nedēļas sākumā. Jā, ir vajadzīga jūsu raža, ko jūs sējat. Jā, ziemāji ir jāapsēj, jo tā ir mūsu nākošā raža.

Es gribētu vērst uzmanību, ka mums šodien ir jārunā ne tikai par šodienu, bet arī par nākotni, un faktiski jau nākošā gada lauku atbalsta maksājumos ir jāparedz tādas programmas, kas saistītas ar kooperācijas attīstību laukos, tās ir saistītas ar kalšu sistēmas attīstību laukos, un acīmredzot arī šīs lietas, kuras iepriekšējās valdības nav pietiekoši labi ņēmušas vērā, mums ir tātad jāņem vērā.

Un mēs, Zaļo un zemnieku savienība frakcija, šo jautājumu šodien skatījām arī savā frakcijas sēdē, un arī kopumā domājot, ko tagad darīt, lai konkrētāk pieņemtu šo lēmumu šīs Saeimas sēde, kā mums to risināt, tiešām, šis lēmums ir faktiski jānodod mūsu Tautsaimniecības komisijā, jau saņemot konkrētos datus nākošajā nedēļā par šo apjomu, mēs varam pieņemt jau pilnīgi konkrētu lēmumu valdībā, cik lielā apjomā zemniekiem šie zaudējumi tiks kompensēti. Bet tas, ka tie tiks kompensēti, principiāli par to mēs esam pārliecināti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS). Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šī jau nav pirmā katastrofa laukos. Katrā nozarē tādas ir bijušas. Šogad ir vienkārši ārkārtas situācija graudu laukos, kura patiešām ir katastrofāla, bet, tā kā Augusts jau pieminēja, tās jau ir... pašlaik tās ir dabas sekas, bet tās kopējās sekas jau radīja iepriekšējā politika, man ļoti patīk Slaktera kungs, kurš beidzot atcerējies, ka ir mazie, vidējie zemnieki. Kādreiz bija tikai runa, ka būs lielsaimniecības, un tās arī daļēji tika labi finansētas, un tie vidējie un mazie tomēr tika atstāti paspārnē. Un tiem arī tagad visgrūtāk iet. Pilnīgi pareizi. Tā ka tā nav viennozīmīga pašreizējā situācija, un nez vai vienas dienas laikā arī pašlaik to “uz sitienu” izlabosim. Bet par vienu es esmu pārliecināts. Par to, ka šie līdzekļi ir jādabū, un mēs tos dabūsim un zemniekiem atdosim šo naudu. Daudz? (Starpsaucieni no zāles.) Gan dabūsim!

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs! Ar zāli jūs nedrīkstat sarunāties! Paldies!

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Zemnieki no Repšes kunga dabūs, noteikti. Bet diez vai naudu, visdrīzāk — pa kaklu.

Vai šobrīd valstī ir ārkārtas situācija, un vai valdība par to ir lēmusi? Un te visi brūk virsū valdībai, un es gribētu no visas sirds aizstāvēt valdību. Valdība savā lēmumā ir lēmusi: valstī ir ārkārtas situācija, ir force majeure situācija. Jo valdība pati ir ārkārtas situācija. Austrumu robežas būves gadījumā tika nolemts: valdība pati ir katastrofa! Kur lielāku katastrofu valstī? Dabas katastrofas, plūdi, ūdeņi, vēji, zibeņi... Mums jau pietiek ar Repši un valdību, kas ir lielākā katastrofa, kāda vispār ir iespējama.

Par situāciju, kāda ir laukos. Situācija tiešām nav veidojusies īsā laikā. Un zaudējumi šogad, pēc manām aplēsēm, tuvojas 100 miljoniem latu tikai no dabas apstākļiem. Un kā tie ir veidojušies? Tie ir sākuši veidoties no pagājušā rudens, kad bija ļoti sauss, iesēt bija ļoti grūti. Tie, kas arī laicīgi iesēja, veģetācijas periods sākās tikai septembra otrajā nedēļā, ziema bija ļoti slapja, divreiz nokusa viss sniegs, ūdens pārklāja pat tādus laukus, kur ir tīrā smilts, un applūda tādi sējumi, kur savu mūžu ūdens nav redzēts. Pavasarī bija kailsals. Kad sākās veģetācijas periods, bija mīnus 18 grādi. Pārsēto platību apjoms… Ko jūs esiet saskaitījuši? Jūs esiet saskaitījuši, cik pavasarī pārsēja? Desmitus tūkstošus hektāru. Cik aizgāja bojā? Pēc mana aprēķina, apmēram 12 miljonus latu pavasarī zemnieki cieta zaudējumus no nelabvēlīgiem ziemas apstākļiem.

Pēc tam nāca vasara, pietiekami laba, bet, sākot ar augustu, sākot ar 4.augustu, praktiski vismaz Vidzemē un Latgalē nav bijis iespējams iziet uz lauka vai ir iespējams bijis iziet dažas stundas, ir strādāts līdz pieciem rītā. Kā izskatās? Jūs visi esat pikojušies ziemā. Vēluši sniega pikas. Ja graudu mitrums ir pāri 30 procentiem, jūs no šiem graudiem varat uztaisīt tādu sniega piku. Tādu sniega piku šobrīd elevatori veselā virknē… jūs sakāt, nav kalšu… Tās pašas kaltes, kas jau ir, ir pārbāztas ar 30 procentīgiem mitruma graudiem, ar kuriem var pikoties. Tikai nostāvot vienu dienu, šie graudi sāk smaržot. Tie sākumā smaržo pēc maizes, jo tie ir audzēti maizei, pēc tam tie sāk sāji skābi smaržot. Ieejiet jebkurā lielajā elevatorā vai kaltē, kuras, jūs sakāt, ka nav. Ir tādas. Tikai kāda tur ir smarža? Jūs jutīsiet, kāda ir situācija.

Cik cilvēku tas skar? Ja tas skartu vienu vai divus cilvēkus, viss varētu būt, un dažādi. Kopumā ar lauksaimniecību valstī ir saistīti apmēram 18% iedzīvotāju. Tas ir ap 350 000 cilvēku. Un tieši vai netieši tas skar lielo un mazo, tas skar tos cilvēkus, kas šogad nenoraks kartupeļus, uz kā bāzējas viņu ģimenes racions vai lopu barošana, tas būs, cik neizskolotu bērnu šogad aizies... cik bērniem nebūs iespēju apmeklēt skolas un citas lietas.

Brigmaņa kungs, ja jūs nedzirdējāt, jebkurā raidījumā radio, kur runā zemnieki, viņi prasa vienu — pasakiet šodien skaidri, kas būs. Kad? (Starpsauciens: “Būs!”) Parādiet vienu lēmumu, kad ir nolemts. Ko Rozes kungs piedāvā? Runājot medicīnas terminoloģijā, Circenes kundze ja būtu, tad skaitītu mirušos... Viņš staigā, patausta... vēl silts, vēl nav miris. Tad, kad visi būs apmiruši, tad mēs tieši pateiksim — ir apmiruši 100%. Līdz 1.oktobrim skaitīt... Mirušos nevajag skaitīt. Palīdzēsim, kamēr viņi ir dzīvi un šobrīd lauksaimniecība gaida skaidru atbildi — būs palīdzība vai nebūs.

Zemnieki ir zvanījuši no daudzām vietām, un šobrīd es domāju, ka ir sasaukta ārkārtas sēde par Eiropas Savienību. Šajā sēdē, šī sēde, šodien mēs lemsim par to, kāds būs balsojums Eiropas Savienībā. Cilvēki gaida to, vai valsts un valdība, Saeima viņus sadzird un saprot. Tie nav daži desmiti cilvēku, tie ir desmiti tūkstoši, pat simti tūkstoši cilvēku.

Kāda viņiem ir ticība, ja šodien Rīgā nedzird! No Latgales līdz Rīgai ir 200 kilometru. Izrādās, te kurli sēž! Te skaitīs mirušos! Nedzird! Kāds pamats ticēt, ka Brisele dzirdēs? Kāds pamats ticēt tam?

Šodien jūs lemsiet par to, vai lauki nobalsos par Eiropas Savienību, un nenoņemiet šo atbildību no sevis, un variet meklēt vainas! Es esmu gatavs arī kā bijušās valdībās strādājis uzņemties. Darīsim visu ko. Vainīgi, nevainīgi...

Šodien cilvēkiem ir jāzina skaidri: palīdzēsim vai nepalīdzēsim? Situācija, kāda ir laukos, visiem cilvēkiem, kas laukos dzīvo, ir skaidra. Kāpēc varbūt tā reakcija nav tik asa, un jūs varbūt nedzirdat šinīs biezajās sienās? Tāpēc ka cilvēki šobrīd vēl cīnās par to, ko var izdarīt. Viņiem nav laika. Viņi pat šodien neklausās. Ja šodien nelīst lietus, tad viņi neklausās pat šodienas sēdi. Viņi paskatīsies vakarā televīziju, rīt izlasīs avīzēs. Viņiem pat tam nav laika. Tiek lemts viņu liktenis, un viņiem nav pat laika, es domāju, lielai daļai to paklausīties.

Un mēs šobrīd balsojam nevis par to, kāda ir situācija, ārkārtas situācija laukos ir vai nav. Mēs balsojam par to, vai mēs to saprotam vai nesaprotam. Vai mēs kaut ko zinām, vai aizstāvam sabiedrības intereses ļoti svarīgos jautājumos. Un šeit vairs nelīdzēs nekādas atrunas un nekādas lietas.

Par vēl vienu lietu — jaunu krīzi, Brigmaņa kungs, kas briest, kas ir jūsu pieņemtais lēmums, lai jums atkal nebūtu pārsteigums. Aizbrauciet uz Igaunijas muitas punktiem! Jūs tikko esat izgrozījuši Muitas likumu. Un tas, kas agrāk bija ierobežots, cukura ievešana, kas iepriekš nāca pāri robežai, šobrīd jūs esat to atļāvuši. No 1.septembra masveidā — masveidā, Brigmaņa kungs! — Latvijā ieplūst cukurs desmitiem, simtiem tonnas. Valkā vairumtirdzniecības bāzes ir sākušas strādāt cauru diennakti. Tas ir. Tur jūs pat Slaktera kungu nevarat vainot. Tas ir jūsu projekts pieņemts, stājies spēkā 1.septembrī. Tūlīt briest nākošā krīze vai nu aiz jūsu nezināšanas, vai apzinātas darbības. Kāposta kungs, aizbrauciet uz Valku, paskatieties, kas notiek! Kādu lēmumu jūs esat iesniedzis šeit un kāds ir pieņemts, un ko tas maksās Latvijas cukurbiešu audzētājiem!

Tāpēc es aicinātu ļoti apzinīgi pieiet situācijai un pieņemt vienkāršu un skaidru lēmumu. Laukiem ir jāzin, vai viņiem palīdzēs vai ne. Tukšas runāšanas šeit nelīdzēs, un es aicinu apzināties arī to, ka šis sēdes balsojums ir principā arī priekšspēle tam, kāds būs referenduma balsojums. Ja referenduma balsojums būs negatīvs, jūs varēsiet vainot visu citu. Bet visi tie, kas šodien nobalsos pret to, ka valdībai 16. septembrī ir jāpasaka skaidri, kas būs, būsiet vaininieki tam, ka sabiedrība būs noskaņota pret šo lēmumu.

Aicinu uz saprātu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (TP). Ministra kungs! Godātie kolēģi! No aptuveni 850 Preiļu rajona saimniecībām, kas nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, 558 saimniecības šobrīd Lauksaimnieku apvienībai uz šā gada 9.septembri ir sniegušas informāciju par to, ka aptuveni 89 procenti graudaugu platības nav novāktas. Uz šobrīdi ir pamats uzskatīt, ka jau šoruden zemniekiem, kas nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, būs lielas problēmas ar sēklas materiālu ziemājiem, kā arī tieši tāda pati situācija būs pavasarī ar vasarāju graudaugu sēklas materiālu. Zemā graudaugu kvalitāte ietekmēs lopkopības un cūkkopības nozaru attīstību Latgales reģionā. Lopkopības nozarē tas varētu izpausties ar piena kvalitātes un izslaukuma samazināšanos, dzīvnieku veselības stāvokļa pasliktināšanos un ganāmpulka skaita samazināšanos.

Katastrofāla situācija veidojas cūkkopības nozarē, kur pamatā tiek izmantoti lopbarības graudi kā barība. Šajā nozarē dabas apstākļu radītās sekas ir neprognozējamas.

Tāpēc, godātie kolēģi, ir vitāli svarīgi katram no mums pareizi izvērtēt esošo situāciju laukos un lemt par zaudējumu kompensācijas piešķiršanu graudaugu audzētājiem, jo šim brīdim atbilstoša ir paruna: “Ko sēsi, to nepļausi!” Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (TP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Deputāti! Esmu viens no nedaudzajiem, varbūt, cik es zinu, četriem, kuri reāli patiešām dzīvo Vidzemē, nevis ir tikai ievēlēti. Tāpēc man negribētos, lai pēc tam atgriešanās mājās kādreiz būtu sarežģītāka.

Neraksturošu Vidzemes situāciju, jo par to ir pietiekoši dzirdēts. Tas pats, kas visur. Novākti apmēram 60%, kaltes nespēj mitro labību pārstrādāt. Ārkārtas situācija izsludināta Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonā. Prognozes sējai ir 50% apmēram, kas tiks iesēts. Un kas uztrauc zemniekus un, respektīvi, arī par ko mēs šodien gribam runāt. Pirmkārt tā ir Eiropas nauda, nākošgad, apsējot 50%. Tas ir pirmais bīstamais punkts.

Un otrais ir, ko šobrīd prasa tie, kuri vēl var apsēt laukus, kas būs vai nebūs? Jo katrs jau labi zina, ka, ja mēs kaut ko solām un mums būs nauda, tad mums dod uz parāda. Un savukārt, ja nav pārliecības, tad arī uz parāda neviens nekā nedod.

Pirms sēdes es runāju ar Kāposta kungu, kurš arī šeit uzstājās. Un es patiešām ticu viņa dziļajai vēlmei palīdzēt. Es tāpat joprojām vēl domāju, ka arī Zaļo un zemnieku partija visa grib palīdzēt. Iespējams, ka pat visi deputāti un ministrs. Jautājuma būtība ir cita — vai šobrīd šī ticība zemniekos no tā parādīsies, ja šodien nobalsos tā, kā ir lemts alternatīvajā projektā. Kaut kad komisija kaut ko lems, kaut ko skaitīs un tad kaut kad paziņos. Var jau būt, ka kādu... Varbūt zemniekus pārliecināja zemkopības ministra uzstāšanās par to, ka būs, bet diez kāpēc mums, un man arī tā likās, tā pārliecība joprojām nerodas.

Un tad ir šis jautājums: cik daudz lemj koalīcijas partijas, cik daudz lemj zemnieki, cik daudz lemj Saeima, un cik daudz lemj Repšes kungs? Un vai tas, ka ministrs saka, ka mēs atbalstām, nozīmē, ka par to lems valdība kopumā? Un tad pastāv galu galā arī šis jautājums: vai premjers vēl to sapratīs?

Tāpēc es aicinu šodien tomēr nepārvērtēt par zemu to, ko var Saeima, jo līdz šim ir radies priekšstats, ka galvenais ir premjers, pēc tam ir valdība. Un Saeima ir tā, kas nobalso tā, kā vajag. Es aicinu tomēr šodien noteikt šos konkrētos datumus, noteikt 16.datumu, var noteikt arī 15. vai 17., bet lai mēs neatstātu šo zāli bez dienas, kurā vēlētāji, kurā cilvēki, kurus mēs galu galā šeit pārstāvam, varētu saņemt šo atbildi — būs vai nebūs. Un es vēl ticu uz pozitīvu iznākumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Labdien, kolēģi! Jaukie opozicionāri! Slaktera kungs! Bērziņa kungs! Nav jau tā, ka uztraukušies esat tikai jūs. Tikpat daudz, ja ne vairāk, esam uztraukušies visi. Neskatoties uz pozīciju vai opozīciju, neskatoties uz vienu vai otru partiju. Situācija laukos ir patiešām kritiska, pat traģiska vietvietām, un to mēs ļoti labi apzināmies. Un zinām situāciju laukos ne tikai tie, kuri neesam zemnieki, kuri nesējam un nepļaujam, Slaktera kungs! Zinām, ļoti labi zinām! Es esmu ievēlēts no Latgales. Biju Latgalē, iepazinos ar šo situāciju un speciāli uzrakstīju vēstuli premjerministram ar lūgumu steidzīgi izskatīt, vērst uzmanību šai situācijai, izveidot speciālu komisiju, lai novērtētu zaudējumus un sniegtu palīdzību. Tā rīkojušies esam arī mēs, ne tikai uztraukums ir jums. Tā nevajadzētu šeit, Saeimā, runāt. Šī bēda, šī rūpe ir visu mūsu, gan pilsētnieku, gan laucinieku, neskatoties uz partijām. Jo situācija patiešām, it īpaši Latgalē, ir ārkārtīgi traģiska. Tur cilvēki beidzot sasparojās. Pērnruden, šopavasar ņēma kredītus, apsēja platības, viena otra saimniecība neredzētas platības vairākos simtos hektāru, un tagad viss faktiski ir skurstenī. Izmisums valda. Un tādēļ, protams, ka jārod šī… šai situācijai risinājums. Nav divu domu.

Latgalē es raksturošu situāciju, jo iepazinos patiešām pamatīgi, man sniedza informāciju ļoti konkrētu arī Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs, kuru izdevās ar lielām pūlēm saglabāt vairāku gadu garumā. Un tagad tas strādā ļoti labi, pie tam viņi ir izveidojuši un šobrīd tas ļoti labi darbojas, arī sadarbības projekts, kurā piedalās akciju sabiedrība “Rēzeknes dzirnavnieks” kā pārtikas graudu iepircējs, zemnieki kā graudu audzētāji un Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs ar Stramkales kundzi priekšgalā kā konsultanti pārtikas graudu audzēšanas tehnoloģijās, un vārdu sakot, padomu došanā. Latgalē šī rosība sākusies, bet šī rosība var šogad izbeigties un neatsākties ilgus, ilgus gadus.

Tādēļ mēs patiešām sanācām šorīt arī Pieprasījumu komisijā. To rosināja ne tikai opozīcijas, bet visi, visi deputāti, kas ir Pieprasījumu komisijā, un tādēļ mēs klausījāmies šorīt gan ministru Rozes kungu, gan Jansona kungu un citus, kuri sniedza informāciju, kur deputāti runāja par šo bēdīgo situāciju. Un es domāju, ka mūsu vēlēšanās ir viennozīmīgi — visiem vienāda. Ka ļoti steidzīgi patiešām jākonstatē, palikusi apmēram šī nedēļa, lai konstatētu zaudējumus, un tad jāapsver visas iespējas, absolūti visas, kā atrast naudu, lai zemniekiem palīdzētu. Jo sēja jau faktiski ir klāt, kavēties nedrīkst, un, ja neiesēs, tad situācija var rasties, it īpaši Latgalē, es jums vēlreiz atgādinu, īpaši bēdīga. Šis panīkums, šī situācija Latgalē, kura atzīta ne jau tikai Latvijā par nabadzīgāko reģionu, var izvērsties ļoti bēdīga, un nespēsim labot pie labākās gribas ilgākā laika posmā.

Tādēļ jārīkojas steidzīgi, lai zemniekiem nezustu griba strādāt, sēt graudaugus, jo nav jau runa tikai par graudaugiem, ir runa arī par liniem, ir runa par citām kultūrām, par rapsi un tā tālāk.

Tā ka vēlreiz aicinu patiešām ļoti nopietni deputātus iesaistīties šajā darbā, arī, iespējams, veidojot šīs grupas, kas noteiks vai nu attiecīgi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē vai kādā citā veidā pa rajoniem, lai konstatētu šo situāciju un pēc tam sniegtu palīdzību.

Es esmu pārliecināts… Es domāju, ka palīdzība tiks sniegta, jo tā nav tikai Rozes kunga vēlme vai citu mūsu, bet es domāju, ka tā ir absolūti visu mūsu liela vēlēšanās un griba. Tas mums ir vienkārši jāizdara! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka lauksaimniecība ir vislielākā uzņēmējdarbības veikšana… nozare, kur ir vislielākais risks, un to mēs saprotam, un Latvijā faktiski šie klimatiskie apstākļi arī ir ļoti mainīgi, ja mēs skatāmies griezumu atšķirību, teiksim, starp mūsu valsts rietumiem un austrumiem. Un tāpēc ir saprotams, ka visi agrotehniskie pasākumi ir veicami ar zināmu iekavēšanos, teiksim tādā reģionā kā Latgale, ka šis process — sēja un novākšana — sākas ar divu nedēļu iekavēšanu. Un tāpēc arī šodien varbūt ir saprotama šī situācija, ka kritiskākais stāvoklis tomēr ir šajos reģionos, jo tur ir šis nokrišņu daudzums četras reizes lielāks pēdējās dekādēs nekā tā ir praktiski norma.

Un es domāju, ka šī situācija, it sevišķi Latgalē, graudu novākšanā ir radījusi zemniekiem vislielākos zaudējumus.

Uz šodienu novākts ir aptuveni 20% graudaugu, un es pats ar savu piemēru pat gribētu teikt to, ka tad, kad es uzsāku šo kulšanu, tad es apbraucu laukam vienu riņķi apkārt, un es iekūlu bunkuru. Un tad pēc šīm lietavām es mēģināju... Un tad uznāca lietus. Un sanāca tikai vienu bunkuru iekult... Un tad uznāca lietus, un man nācās tiešām — apbrauc trīs riņķus, un tikai tad es dabūju... šo ražību, šo bunkuru piepildīt. Tas liecina, ka šie zudumi ir milzīgi. Tas aptuveni sastāda 75—80% no tā, ko varēja iegūt. Un ir skaidrs, ka zemnieks un lauksaimnieks ir ielicis līdzekļus gan sēklā, gan minerālmēslos, degvielā un visā pārējā, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Un tas ir saprotams, ka tie augļi…vai tas ieguvums, kurš varēja būt, tas nav. Un viņš pie šā absolūti nav vainīgs. Un šeit ir tiešām jādomā valstij, ka šī ir ārkārtas situācija, ka ir jāatrod līdzekļi un nauda šo kompensāciju daļējai segšanai, kas nodrošinātu mūsu zemniekam tālāk attīstīties un šogad vismaz iesēt šos ziemājus.

Jo, ja tā mēs skatāmies, kas tas ir — kompensācijas apmērs 50 lati. Tā ir praktiski vienas tonnas pārdodamā cena. Un, ja ražība ir 5—6 tonnas, tad automātiski tas arī ir saprotams, ka šī naudas izteiksme nav tik liela, lai varētu kompensēt šinī gadījumā 1/5 daļu no tā, ko varēja zemnieks iegūt. Bet tas būtu mums nepieciešams, lai vismaz mēs nenogremdētu zemniekus un atbalstītu tos zemniekus, kuri šodien strādā un normāli lauksaimniecībā nodarbojas.

Tāpēc es domāju, ka šajā kompensācijas mehānismā obligāti ir jāievieš reģionālais koeficients, un ir skaidrs, ka visā Latvijā nevar viennozīmīgi teikt, ka visas platības tika zaudētas, un rietumu reģionos, varbūt Zemgalē, tika novākts 60%, bet ir teritorijas, kur ir novākts 20 vai 10%. Un tāpēc es, cienījamie kolēģi, lūgtu jūs tiešām — atbalstīsim... atbalstīt kompensāciju izmaksu zemniekiem sakarā ar šo ārkārtas situāciju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nekādā gadījumā nebiju plānojis runāt, bet, uzklausījis ministra kungu, tāpat arī viņa “advokātus”, kas šeit nāca un stāstīja, ka, lūk, aplamie uzbrucēji tikai traucē valsts attīstību pareizā virzienā, un viņi visu zina un visu izdarīs, un zemnieki kādreiz uzzinās, tikai pa viņiem vien zināmiem kanāliem, rīt jau viņi zinās un būs pilni optimisma.

Redziet, pēc būtības šodien sēde jau ir izdarījusi savu darbu, un mūsu lēmumiem nav absolūti nekādas nozīmes. Ja komisija, kuru vada Emša kungs, tagad dabūs izskatīt jautājumu par to, vai un kādā veidā līdz 15.septembrim ministram izstrādāt savu rīcības plānu šajā kritiskajā situācijā, tad tas būs visu mūsu kopīgs zaudējums. Un es pat nezinu, kā no tā izvairīties.

Es gaidīju, ka ministrs atnāks un teiks: “Nevajag izteikt šodien man nekādu neuzticību!” Ko mēs būtībā visi pēc valdošās koalīcijas iniciatīvas domājam darīt? Proti, izveidosim komisiju, kas vērtēs viņa neizdarības, tad visādus, kā Tabūna kungs zināja stāstīt, komisārus sūtīsim pa visādiem apgabaliem, pagastiem, kas visu izpētīs, saskaitīs, un tad varbūt.

Redziet, problēma... tā ir ārpus šīm sienām, un mums tā būtu vienkārši jāielaiž iekšā un sevī. Un tā problēma ir: vai valstij ir reāls, konkrēts plāns, kā cīnīties ar tām nebūšanām, kas ir radušās, nu, pieņemsim, dabas stihijas dēļ. Droši vien, ka ne tikai. Ir vai nav? Un mums kā parlamentāriešiem, kuri acīmredzot risina ne tikai iestāšanās un ātrākas iestāšanās Eiropas Savienībā dažādu sadaļu aizvēršanu, integrācijas problēmas mēs mēģinām iztirzāt... izglītību: kā mācīt, cik bieži, kādās stundās, kā atzīmes likt, bet acīmredzot arī tos jautājumus, kas konkrēti nokrīt no gaisa lietus un vēja veidā. Kā mēs arī šīs problēmas risināsim?

Mēs esam ievēlējuši izpildvaru, proti, valdību, kur ir tā saucamās Tabūna piesauktās komisijas, kurām ir pienākums darīt to katru dienu. Un šodien, kad jau pagājušo nedēļu tika izsludināta šī ārkārtas sēde, es gaidīju no ministra, ka viņš atnāks un teiks: “Mēs taisām... Mēs jau izdarījām to un to un darīsim to un to.”

Tiek stāstīts par to, ka tiks viss kas vērtēts. Neticu! Ja jūs to nevarat pateikt šodien, jūs to nedarīsiet arī rīt. Tad uzreiz es domāju: jūs absolūti neesat nekādi traki cilvēki, nu, galu galā tik daudz par jums ir balsis atdotas. Acīmredzot ir kaut kāds aprēķins. Kāds? Vai atbilde nav tajā aspektā, ka visas nepatikšanas jūs solāt risināt ne tagad, bet pēc 20.septembra? Tāds ļoti intensīvs no visas valdošās koalīcijas signāls nāk šodien pa visiem masu medijiem, pa visiem, ka, lūk, moratorijs līdz 20.septembrim par integrāciju, moratorijs par to, moratorijs par šito. Un cilvēki dzird un klausās, un domā: “Paga, paga! Tas nozīmē, ka tie sūdi būs noteikti pēc 20. septembra! Tagad ko es varu darīt, lai tie sūdi pār mani nenāktu? Ā, kas viņiem var nepatikt? Ko es vispār varu darīt? Atsaukt es viņus nevaru. Vienīgais, es varu aiziet un nobalsot ne tā, kā šie mani nākotnes eventuālie pāri darītāji ... 20.septembrī uz referendumu.” Es neaģitēju par referenduma rīcību, es saku, ka jūs uzvedaties absolūti bērnišķīgi, valdošā koalīcija! Jūs nupat gribat kaut kādu komisiju, kaut kādu... novilcināt. Jūs cīnāties ar opozīciju, bet nemēģināt risināt jautājumus. Tas ir aplam! Un tas ir slikti nevis tāpēc, ka tas nepatīk kādam no opozīcijas. Tas slikti priekš jums vispirmām kārtām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Zemniecība tiešām ir sociāli jūtīgs slānis un primārs ražotājs, kurš tiešām ir pakļauts klimatiskajam un arī politiskajam riskam.

Vispirms par klimatisko risku. Tiešām zemniekiem ir radīti zaudējumi dēļ šī riska. Šie zaudējumi ir jākompensē. Te mēs esam vienisprātis. Mūsu pienākums ir palīdzēt, un mēs palīdzēsim. Tikai, kā palīdzēt un tieši kādā formā, šogad, šajā riska gadā, ir jāpalīdz — tas ir jāizvērtē. Un to nevar tā, uzkāpt tribīnē kā gailis laktā, nodziedāt skaistu dziesmu, un tad ar to zemnieki būs glābti. Tā nebūs. Mums ir jāizanalizē, kāda ir šī situācija un kā tieši vislabāk konkrētajā gadījumā varam palīdzēt.

Tāpēc arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs šo jautājumu jau nākamās nedēļas otrdienā, un tāpēc arī mūsu ministrs šajā dienā būs gatavs informēt jau par konkrētām iespējām, par konkrētām aplēsēm zaudējumiem un kā varētu visefektīvāk šajā konkrētajā situācijā zemniekiem palīdzēt.

Un es ceru, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī varēs ar savu deputātu zināšanām palīdzēt valdībai atrast vispareizāko risinājumu.

Tagad par politisko risku. Protams, ka Zaļo un zemnieku savienība arī šeit raugās, kā varētu radīt stabilāku sistēmu, lai zemniekiem palīdzētu. Un te man liekas, ka, uz tādu ikreizēju valdības palīdzību balstoties jeb to gaidot, mēs īstenībā zemnieku pakļaujam tādam politiskam riskam, ka viņam akurāt ir jāpielāgojas tai konkrētajai valdības sistēmai un struktūrai, kāda nu ir, tiem politiskajiem spēkiem, kādi nu kurā brīdī ir pie varas. Un viņš nevar justies stabili.

Tāpēc varbūt ir pienācis laiks tādam risinājumam, ko mūsu frakcijā, piemēram, Vilnis Edvīns Bresis ierosināja, ka mēs varētu raudzīties par tādu riska fonda radīšanu, kurš ir pastāvīgi pieejams zemniekiem, uz kuriem krīze ir atstājusi vislielāko iespaidu, un ka mēs uzkrātu naudu ik gadus tādā riska fondā un ar šo riska fondu rīkotos.

Var jau teikt, ka, protams, mums ir apdrošināšanas sistēma. Kāpēc nevērsties pie šīs apdrošināšanas sistēmas un bankām? Tas jau ir mēģināts darīt. Godātie kolēģi, mēs konstatējām, ja ir klimatiskais risks, tad tas skar visu zemniecību jeb lielu daļu zemnieku vienā reizē un bankas viņiem nevar palīdzēt. Šajā reizē bankas arī ir iesaistītas, bet to palīdzība ir diezgan neefektīva, arī apdrošināšanas sistēma, kurā daļēji piedalījusies ir arī valsts ar savu finansējumu.

Tādēļ mēs domājam, ka būtu prātīgi šo situāciju izvērtēt kontekstā ar citām riska situācijām un tiešām mēģināt radīt kādu stabilāku drošības garantu zemniekiem, kur viņi varētu tad arī paši lemt, kā vislabāk šo riska kapitālu, riska fondu izmantot.

Un visbeidzot par šo referendumu un lietu. Nu, vismazāk, ko mums vajadzētu darīt, tas ir referenduma rezultātus mēģināt kaut kādā mērā sasaistīt ar lietus daudzumu vai nolijušā lietus apjomu. Mēs pievienojamies Eiropas Savienībai, un es šeit aģitēju par pievienošanos, tad šī pievienošanās visus šos manis minētos riskus — gan klimatisko, gan politisko — zemniekiem ievērojami samazinās, tādēļ šeit nu būtu jābūt skaidram, ka tas “jā” vārdiņš Eiropai nāks tikai zemniekiem par labu tādā ziņā, ka viņu riski mazināsies, un tādēļ es domāju, ka valdības un Saeimas atbalsta programma nav sasaistāma ar šo datumu, jo šis datums ir kaut kas daudz, daudz nozīmīgāks un lielāks nekā lietus šogad un mūsu raža šogad. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lai gan Endzelīna vārdnīcā ir minēti dažādi vārdi, es vēlētos aizrādīt iepriekšējam runātājam Urbanoviča kungam izvēlēties Saeimai cienīgus vārdus un izteicienus. Paldies!

Nākošais debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamais ministra kungs! Cienījamie kolēģi! Gribētu jums izskaidrot partijas “Jaunais laiks” frakcijas viedokli šajā jautājumā. Ne tikai šonedēļ un ne tikai šodien, mēs esam jau iepazinušies ar šo problēmu jau vairāk nekā nedēļu, jau gandrīz divas nedēļas mēs par to esam lietas kursā un sekojam tam, kā attīstās šie notikumi.

Tas, ko es droši gribu apgalvot, mēs uzskatām, ka mums ir jāatrod līdzekļi mūsu zemniekiem, mums ir jāatrod līdzekļi, ko kompensēt zaudējumus. Gribu arī piezīmēt to, ka mēs uzskatām, ka zaudējumi ir jākompensē visiem tiem zemniekiem, kuri tik tiešām ir zaudējuši, lai tas algoritms, pēc kāda mēs atlīdzināsim šos zaudējumus, lai šis algoritms būtu precīzi vērsts tikai uz tiem, kas šos zaudējumus ir guvuši. Jo, es domāju, es nebūšu oriģināls, ja apgalvošu, ka vesela virkne zemnieku jau ir nokūluši un, pateicoties labām investīcijām savā tehnikā, ar savu ražu tikuši galā.

Un vēl. Tiem zemniekiem, kuri pēc 16.datuma tomēr cietīs zaudējumus, arī tiem mums būtu jāatmaksā tie zaudējumi, jo pretējā gadījumā, nosakot 16.datumu par robežu, mēs izslēdzam tos, kuri tātad arī pēc 16.datuma strādās. Tas, ko mēs varam darīt šobrīd, mēs varam precīzi uzskaitīt katru hektāru, katru centneru un tā tālāk un tā joprojām, un Zemkopības ministrija to dara. Jo valdība ir deleģējusi, ar rīkojumu norīkojusi zemkopības ministram veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas šobrīd tiek darīti. Man patiesu prieku radīja ziņa, ka zemkopības ministrs arī ļoti… Zemkopības ministrija un ministrs pēta situāciju, kāda varētu būt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Vai mēs spēsim saņemt, vai mūsu zemnieki spēs saņemt kāda veida subsīdijas vai maksājumus par to ražu, kura šobrīd tiek novākta, un tad, kad tā tiks izlietota, tad jau mēs būsim Eiropas Savienībā. Ja Eiropas Savienībā nauda… šī gada ražai tiks piešķirta, tad ir ļoti nopietns pamats domāt, ka arī mēs varam pretendēt uz to.

Tātad Zemkopības ministrijas rīcībā ir arī precīza informācija par to, kas tad īsti būtu jādara, lai novērstu nākamajā gadā un nākamajos periodos tās kļūdas, kas faktiski ir radušās šajā gadā. Jo te jau vairākkārt izskanēja doma, ka nav sakārtoti jautājumi saistībā ar apdrošināšanu, nav sakārtoti jautājumi saistībā ar pirmapstrādi un varbūt ar kombainu parku. Tas viss ir darāms. Tas viss Zemkopības ministrijai ir zināms, un mēs ļoti ceram, ka tas tiks atrisināts.

Tas, ko es gribu teikt no sevis personīgi, man šodien šajā sapulcē lielu izbrīnu rada tas, ka tribīnē var nākt vieni no Latvijas lielākajiem zemniekiem un nodarboties ar politisko spekulāciju. Manuprāt, tas nav pieņemams, jo Slaktera kungs mums tikko skaidri un gaiši pateica: “Ja nebūs naudas, nebūs balsojuma par Eiropas Savienību!” Kolēģi, domājiet! Eiropas Savienības balsojums tomēr ir balsojums par mūsu drošību, par mūsu nākotni, un tas nekādā ziņā nav salīdzināms, un uz šāda pamata nodarboties ar spekulācijām pilnīgi nemaz nav korekti un objektīvi.

Rezumejot manis teikto. “Jaunais laiks” uzskata, ka mums ir jaspej musu zemniekiem atrast, ka kompenset radušos zaudejumus. Šie zaudejumi jakompense visiem tiem zemniekiem, kam patiešam tie zaudejumi ir radušies, un visbeidzot Zemkopibas ministrijai ir jadoma, lai šada situacija nakotne vairs neatkartotos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (ZZS). Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribētu teikt tā, ka mani mazlietiņ mulsina tas, kā mēs šo ļoti svarīgo jautājumu šodien šeit apspriežam.

Tas, ka patiešām ir problēmas, ikvienam ir skaidrs. Un tad man šķiet, ka mēs šeit sacenšamies tādā kā vārdu spēlē, un opozīcija — ļoti augsta ranga lauksaimniecības speciālisti — mēģina mūs tā visai diletantiski pārliecināt, kā šie jautājumi būtu risināmi. Un lai gan es jau vairākus gadus nenodarbojos tieši varbūt ar lauksaimniecības problēmām, gribētu izteikt visdziļāko nožēlu, ka es neizdzirdēju nevienu lietišķu piedāvājumu, kas būtu mūsu valstij jārisina, lai šādas problēmas patiešām mēs atrisinātu.

Es domāju, ja mēs esam patiesi politiķi, patiesi deputāti, tad gan Slakterim, Bērziņam, Bresim, Brigmanim un citiem būtu beidzot jābūt ieinteresētiem atrisināt šīs problēmas, lai jebkurai valdībai nebūtu jābaidās no lietus vai pērkona un nebūtu jāraustās kaut kādu klimatisko apsvērumu dēļ. Diemžēl jāsaka tā, ka laikam jau šie priekšlikumi neizskanēja tāpēc, ka tieši šie kungi pret šiem racionālajiem priekšlikumiem paši savā laikā ir cītīgi cīnījušies. Teiksim, ja mēs runājam par vienu tādu lietu. Nu, pieņemsim, kas šodien cieš visvairāk? Tie ir mazie un vidējie zemnieki. Tie ir zemnieki, kuriem nav savas tehnikas un arī nevar būt, jo viņi to nevar iegādāties nopietnā līmenī, un tāpēc šiem cilvēkiem — jau no laika gala zināms, to visa pasaule piemēro, Eiropa piemēro — nav cita ceļa kā kooperācija laukos, veidot mašīnu ringus, veidot kooperatīvus, lai var graudus izžāvēt, un tā tālāk un tā tālāk. Un tad man jāsaka tā. Šeit mums ir labi piemēri, starp citu, es negribu jums laiku kavēt speciālistiem, kur tas labi strādā, un nav nekādu problēmu. Un jāsaka tā, ka, Slaktera kungs, jūs praktiski bijāt pirmais savā valdīšanas laikā, kurš, nākot, atceraties, toreiz vēl par valsts ministru pie varas, publiski paziņoja, ka kooperācija Latvijas laukos nebūs. Tad varbūt arī par to vajag runāt. Tas ir darba paņēmiens, ko izmanto visi, bet jūs pateicāt, ka jūs neesat ieinteresēts un tāda lieta Latvijā nenotiks.

Es domāju un vēl joprojām esmu pārliecināts, ka daudz kas ir darīts, bet līdz galam arī nav sakārtota likumdošana, lai kooperatīvi varētu vieglāk attīstīties laukos, lai tie nebūtu pielīdzināti citiem uzņēmējdarbības veidiem un patiešām šī kooperācija izglābtu šo mazo un vidējo zemnieku.

Otrs moments. Dārgie kolēģi, vai mēs esam aizmirsuši, ka Latvijā jau baronu laikos nodarbojās ar meliorāciju? Jau baroni zināja, ka meliorāciju ievest lauksaimniecībā — tas nozīmē, ka divas nedēļas ātrāk var iesēt, arī pēc lietavām ātrāk lauki, teiksim, var atgūt savu darbības spēju. Bet, Bērziņa kungs, jūs kad bijāt premjera palīgs… vēlāk arī dažādos rangos ministrs, aizvien mazāk un mazāk panācāt, ka tieši šai nozarei tiek izdalīti līdzekļi.

Redziet, te jūs gribat mūs mācīt. Un es gribētu teikt, ka abi šie kungi, kas tik gudri runāja, ir lieli zemnieki, viņi sen jau savu ražu ir novākuši un tagad ir uzmetušies par šo vidējo un mazo zemnieku pārstāvjiem, kuri, kā saka, raud tās krokodila asaras, it kā mēs viņus nezinātu. Tātad nekas vairāk šis nav kā politisks teātris.

Un es domāju, ka ļausim valdībai patiešām strādāt. Domāsim par nopietnām problēmām! Es vēlreiz saku — pilnīgi atbalstu to, ko jau… otrreiz nerunāsim, ko runāja godātais Indulis, ka mums ir jādomā par fondu stabilizāciju. Es domāju, ka jūs to varējāt — ienest tādu priekšlikumu. 20 miljoni — tā nav nieka nauda, bet tā ir pārvarama summa. Izveidosim tādu fondu, un katru nelabo gadu tad mēs varam, lūk, šo fondu iedarbināt, un nebūs jārausta budžets, nebūs jāatņem bērniem šī nauda.

Es domāju, lietišķa saruna, godātie kolēģi, darītu tikai godu mūsu parlamentam — vai tā ir pozīcija vai opozīcija!

Un tāpēc es ierosinu: nodosim komisijai šo problēmu! Lai komisijā mēs visi varam tālāk piedalīties šī jautājuma izstrādāšanā, un lūgt valdībai ne tikai izskatīt šos tekošos miljonus, ko noteikti viņa izdalīs, bet atrast ilglaicīgu programmu, lai tādas problēmas, Bērziņa kungs, nebūtu jūsu politiskajā arsenālā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs nesen Saeimas Mandātu komisijā spriedām par jautājumu, ka ir pienācis laiks domāt par mūsu Saeimas deputātu Ētikas kodeksu, ka to vajadzētu vienreiz izstrādāt, jo tie politiskās cīņas paņēmieni, kas šeit parādās mūsu Saeimā, man, vienas profesijas pārstāvim, kas ir tuva psihiatrijai, ir gaužām nepieņemami. Jo, ja mūsu tauta, mūsu zemnieki šodien ir lielā nelaimē un šeit mēs dzirdam kapu runas vispār, šeit mēs noliekam pilnīgi valdību, noliekam mūsu tautu, iedzenam viņu izmisumā. Ko — lai viņa pakarās tikai tāpēc, ka četrreiz vairāk ir nolijis lietus? Vai kaut kādus tādus paņēmienus var atļauties? Vai var šeit draudēt mūsu tautai ar to — neiet balsot 20. datumā par Eiropas Savienību? Palikušas tikai desmit dienas! Es ceru, ka mūsu valdība ir pietiekami spēcīga, pirmkārt jau gados jauna un varoša, ka viņa atradīs šo naudu. Un mēs viņiem palīdzēsim to izdarīt, mēs esam pietiekami saliedēta koalīcija, lai to panāktu. Bet ar tādiem paņēmieniem tādos traģiskos brīžos, kādi ir mūsu tautai, nākt šeit uz kanceles un izmantot šādus spēles variantus, šo politisko teātri veidot šai traģiskā gadījumā, tas absolūti nav pieņemami.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners ( PCTVL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mēs izskatām ļoti svarīgu, pat degošu jautājumu par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju.

Kas notiek Latvijas, un jo sevišķi Latgales, laukos mēs zinām. Vai jākompensē stihijas rezultātā radušos zaudējumus? It kā visi piekrīt, ka jā.

Klausos dažu deputatu uzstašanos, un liekas, ka, atvainojiet, zemnieki mokas, bet viens otrs deputats no ta izjut orgasmu. Tautas partijas frakcijas deputati, kolegi no TSP un Socpartijas frakcijas piedava konkretu ricibu ar konkretiem terminiem, ka kompenset zemniekiem zaudejumus un palidzet viniem.

Valdošie piedāvā lēmuma projektu, likumprojektu nodot komisijai, nenorādot nekādus termiņus. Un mēs visi labi zinām, ka komisijā var uz ilgu laiku “nogrimt” jebkurš likumprojekts.

Attiecīgi aicinu atbalstīt deputātu grupas iesniegto likumprojektu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Es ticu, ka Zaļo un Zemnieku savienība grib palīdzēt zemniekiem, bet nevar.

Un to jau diemžēl jūs esat apliecinājuši, jo tas, ko teica Rozes kungs, kurš nespēj nodrošināt tās subsīdijas, ko valdība bija apsolījusi uz šodienu, tas, ko teica Brigmaņa kungs, diemžēl dabā nepiepildās.

Jūs esat atkarīgi no viena premjera, kurš laba garastāvokļa dēļ vai slikta garastāvokļa dēļ ir gatavs vai negatavs iedot kaut kādu naudu vai atmest kaut kādu naudu zemniekiem. Bet paši jūs diemžēl neko nevarat izlemt.

Vai Zemkopības ministrija kaut ko šodien dara? Deputāti cienījamie, jūs neziniet! Zemkopības ministrija šodien diemžēl nedara neko! Jo, kad valdība uzdeva Zemkopības ministrijai uzdevumu, lai apkopotu zaudējumus, Zemkopības ministrija atļāvās paziņot lauksaimnieku organizācijām, ka ne viņiem ir laika, ne iespēju saskaitīt zaudējumus. Lūdzu, paši zemnieki paši savās sabiedriskajās organizācijās apkopojiet šos zaudējumus! Rozem vienkārši savā bagāžā šodien nav datu, viņš neko nezina, viņš tikai var šodien solīt. Ko darīja pārējās valdības?

Atcerēsimies Krištopana valdību. Tautas partija arī bija opozīcijā, bet tad mēs spējām vienoties par palīdzību, lai nodrošinātu rudens sēju, un izdalījām līdzekļus zemniekiem, jo laiks negaidīja, sēja gāja uz beigām.

Man, esot zemkopības ministram, bija cukurbiešu krīze. Jēkabpils fabrika bankrotēja. Mēnesi pirms cukurbiešu novākšanas zemniekiem bija skaidrs, kas viņus sagaida. Vai viņi saņems kompensācijas, vai viņu bietes tiks pārstrādātas Jelgavā vai Liepājā. Tas viņiem bija skaidrs.

Pagājušajā rudenī, kad bija sausums un vajadzēja glābt piena lopkopību, zemniekiem tika piešķirti 6 miljoni. Iepriekšējā valdība bija spējīga šo naudu piešķirt un skaidri pateikt, bet jūs, dārgie kungi, nespējat to izdarīt!

Kāpēc mēs sacenšamies? Mēs nesacenšamies. Tur jau ir tā problēma. Parlaments, paceļot šo tik nozīmīgo jautājumu, to grib politizēt. Kas ir slikts opozīcijas priekšlikumā? Mēs gribam panākt, lai līdz referendumam 16. datumā Ministru prezidents, kurš maina savus viedokļus, iznāk sabiedrībā un vienreiz kā vīrs pasaka: “Zemnieki, jums būs 50 lati, sējiet! Lieciet šos manus vārdus par garantijām bankās. Aizņemieties naudu un sējiet!” Vairāk mēs neko negribam. Bet ko jūs, dārgie kungi, gribat? Jūs gribat šo problēmu atkal atlikt, tāpat kā jūs atlikāt cukura un cūku problēmas, apsolot zemniekiem 2,7 miljonus latu subsīdiju, kuru vēl šodien nav.

Protams, šī problēma šodien ir dziļa. Un droši vien kaut kādu naudu jūs atradīsiet, kā Roze teica, nu varbūt 4,7 miljoni. Varbūt no nākošā gada subsīdijām. Visi bija liecinieki un dzirdēja. Tā ir lēta un prasta atpirkšanās no cilvēkiem. (Starpsauciens: “Nemuldi!”)

Es aicinatu atbalstit musu lemuma projektu! Un rikoties, nevis filozofet! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan arī TB/LNNK ir saņēmusi ļoti konkrētus priekšlikumus no vairākām pašvaldībām. Nu un tā, piemēram, šie ierosinājumi ir ļoti konkrēti un arī ļoti dažādi.

No Gulbenes rajona, piemēram, mums ierosina, ka rast iespēju valsts intervencei, iepirkt arī nepārtikas graudus. Un, protams, atrast līdzekļus kredītprocentu dzēšanai un bankas kredītu pamatsummu termiņu pagarināšanai. Protams, visiem ir skaidrs, ka ārkārtīgi grūtā situācijā ir tieši tie, kuri ir uzsākuši izmantot SAPARD programmu un arī paņēmuši kredītus. Bet nevarēsim mēs šo jautājumu atrisināt tūlīt šodien kā uz karstas plīts, jo tomēr ir jārisina šī saruna kopā ar Finanšu ministriju, kopā ar atbildīgo Zemkopības ministriju, un tieši tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šorīt pieņēma lēmumu — nākošajā otrdienā izskatīt šo jautājumu komisijās, piedaloties arī Ministru kabineta pārstāvjiem. Un tad būs, lūk, tie konkrētie risinājumi, un tad arī varētu domāt. Ja šie risinājumi labvēlīgi virzīsies, tad jau nākošajā ceturtdienā ļoti konkrētu lēmumu varētu pieņemt arī šeit, Saeimā.

Bet, protams, ka te visi sacenšas, kurš nu vairāk mīlēs zemniekus, šodien, kad ir ārkārtas sēde. Tā jau ir veca prakse, ka pozīcija ar opozīciju cīnās, bet ir jāpieņem šie konkrētie lēmumi.

Un, nobeidzot savu īso uzrunu un aicinājumu balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — izvērtēt šo lietu komisijā, izstrādāt konkrētus priekšlikumus — es tikai vēl gribu pateikt, ka Gundars Bērziņš šodien saka, ka graudiem esot maizes smaka. Kamēr pats pie varas bija, tikai lielos atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļoti patīkami, ka mūsu kolēģi no Tautas partijas ir sākuši izrādīt pastiprinātu interesi par lauku problēmām. Tam par pamatu laikam bija tas, ka zemnieki viņu iepriekšējo sniegumu izvērtēja un nedeva iespēju viņiem nokļūt ministru krēslos. Mūsu cienījamie kolēģi parasti izceļas ar nākotnes pravietojumiem par to, kā būs, bet ļoti negribīgi atsaucas uz to, kā ir darījuši, ko ir teikuši. Daba Latvijā bieži nav draudzīga zemniekiem, laukiem, un tā tas arī bija 2000.gada pavasarī, kad salnas nopostīja vairākus desmitus tūkstošus hektāru. Man tajā laikā, strādājot kā pašvaldības vadītājam, nācās uzklausīt ļoti daudz zemnieku par to, ka valdība viņus ir pametusi, un viņi lūdza, lai pašvaldības viņus atbalsta, atliekot nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, un neaprēķina soda procentus. Jā, protams, toreiz zemnieki izdarīja spiedienu un 1 miljonu 60 tūkstošus izmaksāja, bet tas bija četrreiz mazāk, nekā bija nepieciešams.

Sākotnēji, skatot valdībai toreiz, 2000.gadā, šo jautājumu, zemkopības ministrs sākumā teica tā: “Reāli naudu neviens nesola!” Tas bija sākums toreiz. Šo sēdi laikam Tautas partija sasauca, lai varētu atgādināt vēl kādu Slaktera kunga tā laika pamācību zemniekiem, un šī pamācība bija par apdrošināšanas lietām. Un viņš teica, ka šī pavasara salnu nodarītie zaudējumi zemniekiem... būs sapratuši, ka apdrošināšana ir nepieciešama. Pats Slaktera kungs gan laikam nav apdrošinājis. Protams, lauki nav tikai zemnieki. Tās ir arī pašvaldības, kuras visvairāk ietekmē zemnieku laba darbība vai slikta darbība. Pirms tam bija 1999.gads, kad arī bija līdzīgi plūdi un tika nodarīti zaudējumi gan sējumiem, gan ceļiem, gan citām inženierbūvēm. Toreiz gan viens cits ministrs, kas te uzstājās, (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Salkazanovs tad bija!”), neizmaksājot kompensācijas pašvaldībām, paziņoja, ka šie zaudējumi ir mazsvarīgi un maznozīmīgi. Šis ministrs bija Kalvīša kungs (Aplausi.) 1999. gadā.

Mūsu valdība ir sākusi rīkoties, negaidot, kamēr lauki būs uz sabrukuma robežas. Par to liecina mūsu valdības vadītāja izdotie rīkojumi, kas uzdod Zemkopības ministrijai apkopot un pēc tam precīzi nākt ar priekšlikumiem Ministru kabinetā un arī pēc tam Saeimā.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš. Otro reizi. Deputāts Gundars Bērziņš. Otro reizi.

G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es saprotu, ka daudzi šeit uztver šo kā spēli un tā arī spēlējas, applaudējas, te nosoda ministrus bijušos. Jautājums ir — ko darīsim šobrīd? Strazdiņa kungs teica par ētikas kodeksa izstrādāšanu. Es īstenībā viņam pievienotos. Es piedāvātu vēl vienu likumu — par politisko prostitūciju. Tātad definēt precīzi — kas tā tāda ir un kas ar to nodarbojas.

Politiskie riski izrādās... Zemniekiem ir politiskie riski. Paskatīsimies visus pēdējo gadu nopietnos gadījumus, kad laukiem ir nodarīti būtiski kaitējumi. Breša kungs saka, ka jāveido mehānisms. Pret stihiskām nelaimēm ir viens mehānisms — valdības sapratne un valdības atbalsts. Tad, kad parādība ir masveida, nelīdz ne apdrošināšana, ne kāda cita lieta. Un līdz ar to valdības lēmums šeit ir svarīgs. Pēdējos gados — vai tas bija 1998. vai 2002. — visos gadījumos, kad bija jāpieņem valdības lēmums, tas tika pieņemts savlaicīgi un pirms tam. Tagad, izrādās, ir politiskais risks zemniekiem parādījies. Kāds tad ir šis risks? Izrādās, Zemnieku savienības atrašanās valdībā ir politiskais risks, kas ir radies zemniekiem šogad.

Tā kā šeit tika skarts referenduma jautājums. Es neaicinu ne balsot “par”, ne “pret”, bet es domāju, ka jūs, cilvēki mīļie, nezināt, kas šobrīd notiek laukos. Kādā situācijā šobrīd ir cilvēki, un ne jau šodienas... ne jau lieti izsauks attieksmi pret Eiropas Savienību. Attieksmi noteiks mūsu attieksme pret cilvēkiem, pret to, vai Saeima saprot, vai šeit mēģina viens otru aizskart, apvainot un savādāk, vai domā, kā risināt viņu problēmas. Problēmas ir priekšlikumos, ko nolasīja Seiles kundze, ko ir pieņēmuši labības audzētāji, kuri šeit sēž un klausās, ir divi ļoti vienkārši pamatpostulāti. Zaudējumu kompensēšana 50—60 latu apmērā, dažos lēmumos ir 50, dažos — 60 un kredītsloga atslogošana. Varam runāt arī par labības intervences jautājumiem. Šobrīd intervences aģentūrā brīvi resursi ir 7 miljoni latu. Kas traucē... valdības lēmums, Rozes kungs, jums ir vajadzīgs vai kas? Resursi šobrīd ir atbrīvoti, ir pieņemts lēmums iepirkt lopbarības graudus, lai stabilizētu tirgu. Kas jums ir vajadzīgs? Jums ir vajadzīgs nedaudz sapratnes, nedaudz gribas, nedaudz mazāk laika ceļot, neaizbraukt uz Meksiku apskatīt kaktusus, aizbraukt drīzāk uz latviešu zemnieku laukiem. Un viss! Nav vajadzīga tam sēde!

Tāpēc es domāju, ka laukos cilvēki gaida šo lēmumu, un, ticiet man, kurš ir lielāks draugs, to izlems vēlēšanas, un tās ir tālu. Un cilvēki, kas šobrīd zvana un kas ir neizpratnē par valdības rīcību, par “Jaunā laika” rīcību, ir cilvēki, kas neslēpj, ka viņi ir balsojuši par “Jauno laiku”. Zvana cilvēki, kas sen nav zvanījuši, zemnieki viens otru diezgan labi pazīst... zvana un prasa, kad un kāpēc jūs nedarīsiet... Atzīstos, ka par “Jauno laiku” esmu balsojis un esmu ļoti vīlies. Nu dariet vismaz jūs kaut ko!

Mēs jūs aicinām vienkārši domāt un to saprast. Brigmanes kundze! Aizbrauciet uz laukiem! Jums jau patīk pa kazino un azartspēlēm vairāk cīnīties... Un tā jau ir jūsu sirdslieta. Aizbrauciet pie viena zemnieka un apskatieties, un tad jums smaids pazudīs, jo šogad Latvijas graudi ir slapji, tie ir pielijuši ar Latvijas zemnieku asarām.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir saņemts desmit deputātu — Arta Kampara, Dzintara Zaķa, Aigara Pētersona un citu deputātu priekšlikums ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz visu jautājumu galīgai izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Turpinām debates.

Debates pieteicies deputats Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu ilgi. Man ir konkrēts priekšlikums: samazināt militāro budžetu un naudiņu iedot zemniekiem. Tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! It kā šķistu, ka godīgi domājošam cilvēkam viss ir skaidrs: lauku cilvēkiem ir grūti, un tāpēc viņiem ir jāpalīdz. Bez tam dabas apstākļi šogad ir īpaši nelabvēlīgi laukos, un man liekas, ka tas arī ir visiem skaidrs. Un tiešām Saeimas un valdības pienākums ir palīdzēt lauku cilvēkiem.

Jautājums: vai tiešām palīdzēs vai tēlos, ka palīdz? Nākt šeit runāt tiem, kam nebūt nav grūti laukos, kas ir ļaunprātīgi izmantojuši savu dienesta stāvokli, lai nostiprinātu savus laukus, savus laukus... (No zāles deputāts G. Bērziņš: “Kuri tie būtu?”) Redziet, viens jau atzīstas! Dzirdējāt? (Aplausi.) Pats pieteicās.

Lūk, tā! Deputātam Plineram, protams, nav nekādas sapratnes par laukiem, taču viņam ir radušās, domājot par laukiem, bioloģiskas problēmas. Par tām viņš jums te nāca un sūdzējās. Lūk, tāpēc, ja mēs tiešām šeit nopietni domājam par kāda dokumenta pieņemšanu, tad acīmredzot ir jābūt skaidrībai, kāda tomēr būs tā raža, lai arī cik tā būtu niecīga. Mums ir jāsaprot un līdz ar to ir jāpagaida zināms laiks. Es domāju, gan ministrs, gan lauku speciālisti jums precīzi pateiks, vismaz līdz kuram laikam ir jāpagaida. Jums šodien vajag par katru cenu un tūlīt pieņemt kaut ko, lai pierādītu to, ka jūs mīlat laukus. Un te tiek uzsvērts: tie, jūs tur, kas neko nezina no laukiem, lūk, es esmu aris un ecējis, un vēl kaut ko tur darījis uz lauka. Tā nevajag! Jūs nezināt, cik katrs no mums ar ko ir saistīts. Un tāpēc nevajag nākt un plātīties, ka, lūk, es esmu nezin kas!

Tātad es domāju: redziet, cik neaudzināti cilvēki mūsu Saeimā sēž! Jūs taču dzirdat, vai ne? Un viņi ir tie, kas nāk un kaut ko te aizstāv. Lieks pierādījums.

Tāpēc šķiet, ka vispareizākais ir tiešām mūsu speciālajai komisijai atdot šo projektu, tiešām konkrēti iestrādāt saziņā ar lauku speciālistiem skaitļus un datumus, līdz kuram datumam ir jāpieņem galīgais lēmums un par kādām kompensācijām var būt runa, un tad strādāt tālāk.

Ja jau mēs tiešām visi esam tie cilvēki, kas gribam palīdzēt laukiem no īstas sirds, tad arī jārunā būtu šeit par palīdzību, bet nevis te jāgānās, jārunā par to, kurš ir labs un kurš ir slikts, un cik riebīgs ir Repše, un cik nejauks ir ministrs un visi pārējie. Es domāju, ka šeit mēs esam sanākuši palīdzēt, nevis izrādīties un viens otru te aizvainot un stāstīt, kurš tur kurā klubā ir sēdējis un cik ilgi viņš to ir darījis.

Tā ka es pilnīgi varu saprast, ka mums ir vajadzīgs pārliecinošs, profesionāļu atbalstīts dokuments, par kura izstrādi šodien arī vajadzētu nobalsot.

Sēdes vadītāja. Vārds zemkopības ministram Mārtiņam Rozem.

M.Roze (zemkopības ministrs). Paldies par iespēju uzstāties vēlreiz, es to nebiju domājis darīt, bet diemžēl šeit bija daži izteicieni par mani personīgi, tai skaitā arī daži neprecīzi dati, kas attiecas uz valsts budžetu, kurus es uzskatu par nepiedodamu dzirdēt no bijušā finanšu ministra.

Valstī nekad nav bijuši 7 miljoni rīcībā, lai veiktu intervences uzpirkumus. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Intervences budžets!”) Tāds varētu būt kopējais naudas apjoms ar vairākkārtēju apgrozījumu gadā, kā veidojās, apgrozot šo graudu un naudas apjomu, kā tas veidojās. Pašlaik aģentūras rīcībā ir līdz 1,6 miljoniem naudas. Tas tādēļ, ka pārējā nauda ir izmantota, jau daļēji iepērkot un jau iedarbinot intervences mehānismu.

Nākamais. Ja mēs runājam par miroņu skaitīšanu uz lauka un par to, kā mēs izmantojam valsts naudu. Ja mēs runājam par konkrētām kompensācijām konkrētiem zemniekiem, tad mums arī jāzina konkrēti skaitļi. Un to jums vajadzētu, Bērziņa kungs, kā finanšu ministram, bijušajam, gan tiesa, zināt, ka Finanšu ministrija nepiešķir līdzekļus no aptuveni neprecīziem skaitļiem.

Un, ja jums ir vēl kādi jautājumi par Meksiku, tad uz Meksiku es nelidoju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners — otro reizi.

J.Pliners ( PCTVL). Godātie kolēģi! Man, bez šaubām, nav tik dziļas zināšanas lauksaimniecībā kā laikam izcilam agronomam, lopkopim un, es varētu pat turpināt, dārzniekam, zootehniķim un tā tālāk Dobeļa kungam, bet, bet... Es beidzu tomēr Bioloģijas fakultāti un vienu gadu mums lasīja arī lauksaimniecību. Visas tās nozares. Lasīja visas nozares docētājs Bauskis. Es jums varu pateikt, ka viņš man ielika tomēr lauksaimniecībā “5”. Es vismaz desmit gadus pēc kārtas padomju saimniecībai “Virbi” katru gadu izaudzēju un nodevu 7 tonnas burkānu, laikam es esmu labāks. Es nerunāšu par izmēģinājumu lauciņu skolā un tā tālāk, un tā joprojām.

Kā jums ir zināms, Sokrāts teica, ka viņš zina, ka neko nezina. Lai to pateiktu, ir jāzina ļoti daudz. Es šaubos, ka Dobeļa kungs zina tik daudz, cik viņš domā. Viņš zina par visu un vienmēr. Kauns! Es nesaprotu, Dobeļa kungs, kur jūs esat audzināts. Par izskatāmo jautājumu, es pastāvu uz to pašu, ko es jums jau pateicu iepriekš, un attiecīgi aicinu balsot “par”! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir diezgan grūti runāt, jo es esmu, atklāti sakot, ārkārtīgi pārsteigts par to, ka uz Tautas partijas konkrētu ierosinājumu — konkrēti, iespējami ātri sniegt atbildi zemniekiem — šeit, Saeimas sēdē, ir jāklausās retorika, jāklausās apvainojumi, jāklausās demagoģija. Un viss tas tiek pārvērsts par cirku, kur starpā ir arī aplausi un tamlīdzīgas lietas.

Es arī esmu Pieprasījumu komisijas loceklis. Komisijas sēdē piedalījās Indulis Jansons, kurš pārstāv Vidzemes zemniekus, un komisijas sēdē arī viņš apgalvoja, ka viņš ļoti grib dzirdēt šeit jau sēdes laikā konkrētu atbildi. Un diemžēl jāsaka, ka tas ir diezgan nožēlojami, ka tik svarīgas lietas apspriešanā no valdības puses piedalās vienīgi zemkopības ministrs, kuram jau, pareizi šeit norādīja, diemžēl nav to valdības sviru rokās. Tās valdības sviras rokās ir pirmkārt Ministru prezidentam un mūsu tagadējam finanšu ministram.

Zemnieki gaida konkrētu, maksimāli ātru rīcību. Es neesmu zemnieks, bet es arī zinu, ka sējas laiks šobrīd jau tuvojas nobeigumam.

Un, otrkārt, tik tiešām, vai nu tā mēs gribam vai ne, bet šis neražas gads ir sakritis ar gadu, kurā mums ir jāpasaka savs “jā” vai “nē” Eiropas Savienībai. Un mēs visi ļoti labi zinām, ka pat tad, ja arī šogad no neražas cietusī Eiropa nepiešķirs kompensācijas zemniekiem (par ko gan es neesmu pārliecināts), bet viņu ikgadējās piešķirtās subsīdijas jau tā ir lielākas nekā iespējamā kompensācija. Un mūsu zemnieki nu galīgi nevarēs konkurēt Eiropas tirgū. Mums šī atbilde ir jāsniedz.

Bet vēl es gribētu akcentēt vienu lietu, ka zemnieki laukos, protams, nodarbojas ar zemkopību, bet tanī pat laikā viņiem ir arī bērni, viņiem ir ģimenes, un lauku dzīve nesastāv tikai no zemes apstrādāšanas. Un tanī pat laikā šinī brīdī, kad zemniekiem iet tik smagi, tā vietā, lai viņiem pasniegtu palīdzīgu roku, viņiem vēl iesper pa sāniem.

Es paskaidrošu. Tikko es uzzināju, ka nākamā gada budžeta projektā transporta kompensācijas mācību iestāžu audzēkņiem ir samazinātas gandrīz divas reizes. Un kas tad cietīs visvairāk? Kas kļūs mazāk konkurētspējīgi, salīdzinot ar Rīgas bērniem? Pirmkārt tie ir mūsu lauku iedzīvotāju bērni, un uz viņu pleciem gulsies tagad ne vien šī smagā zemkopības problēma, bet arī palīdzība saviem bērniem iegūt izglītību, no kuras valdība grib lielā mērā atteikties.

Es aicinu nenodarboties šeit ar demagoģiju, neaplaudēt un nepārvērst visu par cirku, bet pieņemt konkrētu lēmumu, to lēmumu, ko piedāvā Tautas partija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai referentam ir vēl kas sakāms, piebilstams? Slaktera kungs!

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu — nodot Saeimas lēmuma projektu “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētāja! Ministra kungs un kolēģi! Savā ziņā šīsdienas sēde bija mums tāda tradicionāla un mēs esam kaut kādā mērā kļuvuši jau samaitāti tā viena gada laikā, ko kopā esam Saeimā. Jā, mani tas skar arī personīgi. Man sāpēja, kā jūs uzvedaties. Tā problēma, kas šeit no tribīnes skanēja, ir tāda — mēs visi tak esam “par”, būtu gatavi atbalstīt, valdības pārstāvji, koalīcijas pārstāvji. Es esmu cilvēks, kas ir strādājis valdībā diezgan ilgi, divās valdībās vairāk nekā trīs gadus, un zinu, kas valdībai ir darāms. Ja valdība patiešām kaut kā domā, vēlas palīdzēt, tad viņa lemj. Mēs nebūtu ierosinājuši šo sēdi, ja valdība kaut ko būtu lēmusi. Un viss Tautas partijas priekšlikums ir valdībai vienreiz lemt. Mēs neesam pat summu uzrakstījuši, cik nolemt. Mēs esam pieredzējuši valstsvīri, zinām, ka tie ir Finanšu ministrijas aprēķini, budžeta ienākumi un tā tālāk. Pat Zaķa kungs, viņš teica, ka mēs taču esam “par”. Neesam “par”. Jūsu valdība nav lēmusi neko. Tas, ko pašlaik ierosina darīt, ir vienkārši nelemt arī turpmāk. Atdot to Tautsaimniecības komisijai, paļurināt. Ņemiet vērā, labi, neskatās varbūt visi Latvijas televīzijas skatītāji, bet lauksaimnieku organizāciju pārstāvji skatās, kā jūs rīkojaties. Tas ir vienkārši smieklīgi. Pieņemiet lēmumu! Tādu vai citādu. Ar lielāku naudu, mazāku. Nav lēmuma! Es, atklāti sakot, brīnos par Zemnieku savienību. Viņi tēlo, ka aizstāv. Tanī pat laikā šeit no tribīnes runā: “Apskatīsimies, vai ir zaudējumi.” Latvijā šogad visiem lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar graudkopību, ir zaudējumi. Lielāki, mazāki, visiem. Es nezinu, ko tur ironizēt, bet faktiski lēmums par to, ka atdot komisijām, tā ir neizlēmība jauno laiku stilā. Es pat pieņemu, ka “Jaunais laiks” tanī lietā nav iedziļinājies, bet Zemnieku savienībai jau nu vajadzētu saprast, par ko ir runa. Nav lēmuma! Nav lēmuma, ka valdība izskata pat iespēju atbalstīt. Nav teikts par konkrētiem skaitļiem. Lemiet pēc iespējas ātrāk! Katra diena ir pašlaik svarīga. Aicinu balsot pret nodošanu komisijām un pieņemt to lēmumu šodien.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Un tādēļ lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu — nodot Saeimas lēmuma projektu “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par “ balsojuši 49 deputāti, “pret” balsojuši 36 deputāti, atturas — 5 deputāti. Lēmums komisijai nodots... Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi, darba kārtība ir izskatīta, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīms bija, lūdzu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Guntars Krasts, Rihards Pīks, Kārlis Strēlis, Andris Tolmačovs, Dainis Turlais, Arvīds Ulme. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēde ir slēgta. Paldies!