Par lietavu nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem

Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrija valdībai iesniegusi konkrētus priekšlikumus graudu krīzes risināšanai, kuri paredz pasākumu kompleksu zemniekiem radīto zaudējumu seku apzināšanā un likvidēšanā.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsver, ka izstrādātais pasākumu plāns ir ilgtermiņa palīdzības programma, kas ietver ne tikai tiešās kompensācijas, bet arī atbalstu zemnieku saistībām pret kredītiestādēm un apgrozāmo līdzekļu nodrošinājumu: “Galvenais, uz ko liekams akcents, ir kredītgarantijas īstermiņa kredītiem, tostarp arī aizņēmumiem apgrozāmo līdzekļu iegādei.” Plānā paredzētas arī daļējas kompensācijas par lietavās bojāgājušajām platībām un kredītgarantijas līdz pat 60% no kredīta summas.

Zemkopības ministrija paredzējusi nākamā gada subsīdiju programmā iekļaut daļēju kredītprocentu segšanu ņemtajiem apgrozāmo līdzekļu kredītiem nākamā gada ražai.

Līdz šim apkopotā statistiskā informācija par lietus radītajiem postījumiem liecina, ka valstī nenovākto platību īpatsvars sasniedz 70 procentus, Latgalē — pat 85 procentus (Ludzas rajonā – 98 procenti sējumu platību), Vidzemē — 70 procentus (Cēsu rajonā – 86 procenti). Labāka situācija ir Kurzemē un Zemgalē, kur nenovākto platību apjoms ir no 30 līdz 40 procentiem.

“Jāņem vērā, ka sociāli ekonomiskais stāvoklis lauku apvidos ir zemāks,” situāciju ar nenovāktajām platībām komentē zemkopības ministrs, “tas nozīmē, ka ne katra saimniecība var iegādāties graudu novākšanas kombainus, kas ļautu operatīvi reaģēt uz laika apstākļu maiņu, līdz ar to kombainu īpašnieki vispirms novāc savus laukus, nespējot smagos apstākļos doties palīgā kaimiņu saimniecībām.” Kā liecina lauksaimniecības skaitīšanas datu analīze, tikai 3,8 procentiem apsekoto saimniecību ir savi graudu novākšanas kombaini, bet 79,4 procenti sējplatību nav nodrošinātas ar graudu glabātavām. Ministrs uzsver, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ tik lielas platības salijušas augusta lietusgāžu laikā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) veiktā anketēšana liecina, ka, negūstot ieņēmumus no labības realizācijas, lauksaimnieki nespēs pildīt kredītsaistības ar visām no tā izrietošajām sekām. Pēc LOSP informācijas, īstermiņa kredītsaistību apmērs ir 1,64 miljoni latu, bet bezprocentu kredītiem nepieciešamās finanses vērtējamas ap 5,6 miljoniem latu.

Pasākumi situācijas stabilizācijai vērsti uz finansējuma nodrošinājumu kompensāciju veidā ziemāju sējplatību ierīkošanai, ievērojot teritoriālo koeficientu atkarībā no nenovākto sējplatību īpatsvara un meteoroloģisko elementu vērtību novirzēm, kā arī valsts garantiju izsniegšanu Lauku attīstības fondam apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai lauksaimniekiem 2004. gada sezonā. Lai valdība akceptētu Zemkopības ministrijas izstrādātos priekšlikumus, nepieciešamo finanšu resursu daudzums un pieejamība ir jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, paredzot saskaņotajā variantā palīdzības sniegšanas kārtību, procedūru un termiņus.

Zemkopības ministrija par vienu palīdzības sniegšanas formām uzskata arī Eiropas Savienības finanšu piesaisti. “Eiropas Savienības valstīs ir prakse, ka dabas stihiju gadījumos, ja zaudējumu apjoms pārsniedz 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta, tiek sniegta palīdzība cietušajai valstij no ES fondiem, un šajā gadījumā ir runa tieši par šādu situāciju. Tādēļ esam nosūtījuši vēstuli Ārlietu ministrijai, lai tā diplomātiskā kārtā risina jautājumu par šo Eiropas Savienības normu piemērošanu arī Latvijai. Esmu pārliecināts, ka pareizas un konkrētas rīcības gadījumā mēs atbalstu no ES saņemtu.” Par situāciju ar graudu krīzi Latvijā Zemkopības ministrs gatavojas informēt arī ES un kandidātvalstu lauksaimniecības ministrus nākamās nedēļas sākumā Itālijā.

Zemkopības ministrijas Preses  un sabiedrisko attiecību nodaļa

Lauksaimnieku sadarbības padome

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir apkopojusi un Zemkopības ministrijai iesniegusi rajonu lauksaimnieku apvienību un rajonu lauksaimnieku konsultāciju biroju sniegto informāciju par augusta beigu lietavu radītajiem zaudējumiem laukaugu audzētājiem. Informācija ir apkopota, lai pamatotu laukaugu saimniecībām nepieciešamās finanses un noteiktu valsts palīdzības apjomu — 50 Ls/ha indeksējot proporcionāli lietavu radītajiem zaudējumiem reģionos.

Aptaujā piedalījās 3371 saimniecība, kur tiek audzēti laukaugi, tādējādi veiktās aptaujas rezultātus var uzskatīt par ticamiem un attiecināmiem uz visu laukaugus ražojošo saimniecību apjomu Latvijā.

Aptaujā iegūtās informācijas kopsavilkums reģionu griezumā iekļauts tabulā “2003.gada augusta lietavu radītie zaudējumi laukaugu audzētājiem”.

Aptaujātajās saimniecībās uz 2003.gada 1.septembri augusta beigu lietavu dēļ nebija nokulti 100 964,8 ha laukaugu, ievērojamākās nenokultās platības atradās Latgales un Vidzemes reģionu saimniecībās, kas izskaidro aptaujā piedalījušos zemnieku augsto aktivitāti. Neraugoties uz to, norādītais zaudējumu apjoms nav galīgs, jo pēc aptaujas rezultātiem ir redzams — teritorijās, kur atrodas lielas laukaugu audzēšanā specializējušās saimniecības, piemēram, Zemgalē, salīdzinoši neliels skaits saimniecību ir sniegušas informāciju.

Lai gan kopš šā gada 1.septembra nokulto platību apjoms ir palielinājies, faktiskie neiegūtās un bojātās ražas izraisītie zaudējumi nav samazinājušies — aptaujātajās saimniecībās zaudējumi no negūtajiem ienākumiem mērāmi 17,3 miljonos latu. Zaudējumus saimniecībās veido gan ražas un kvalitātes zudumi laikā nenokultās laukaugu platībās, gan paaugstinātās un neplānotās izmaksas saimniecībās, t.sk. graudaugu kaltēšanai un darbaspēkam.

Zaudējumos ir atspoguļotas laukaugu kultūru izmaksu atšķirības, jo, piemēram, nenovāktais rapsis rada ievērojami lielākus zaudējumus nekā nenovāktie rudzi vai mieži. Tāpat izmaksas uz vienu hektāru graudaugiem ir atšķirīgas atkarībā no reģiona un saimniecībā izmantotās tehnoloģijas, kas izskaidro salīdzinoši augstos zaudējumus Zemgalē.

Atgādinām, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir aicinājusi mazināt augusta beigu lietavu radītos zaudējumus laukaugu saimniecībās:

• paredzot zemniekiem radušos zaudējumu daļēju kompensāciju 50 Ls/ha apmērā, atbalsta summu precizējot atbilstoši reģiona zemniekiem lietavās nodarītajiem zaudējumiem;

• produkcijas ražotājiem dzēšot 2003.gada pirmo deviņu mēnešu kredītu procentus;

• veicot sarunas ar bankām par zemnieku kredītu pamatsummas atmaksas iesaldēšanu uz gadu;

• izstrādājot bezprocentu kredītu programmu uz pieciem gadiem tām saimniecībām, kuras nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmējuši vissmagāk;

• Latvijas daļu no nākamā gada tiešajiem maksājumiem izmaksājot gada sākumā;

• Zemkopības ministrijai veicot grozījumus Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā, paredzot transporta kompensāciju lopu turētājiem par cukurbiešu graizījumu nogādāšanu saimniecībās.

17.septembrī Zemkopības ministrijā notiks LOSP sēde, kurā paredzēts turpināt risināt jautājumu par lietavu zaudējumu kompensēšanu laukaugu nozarē.

Rita Sīle, Lauksaimnieku  organizāciju sadarbības  padomes sekretariāta vadītāja

2003.gada augusta lietavu radītie zaudējumi laukaugu audzētājiem