"Mūs daudz kas saista ar Vāciju"

"Berliner Morgenpost"

— 2000.06.03.

Latvijas vēstnieks Berlīnē Andris Teikmanis par vēsturiskajām Rietumeiropas un Krievijas attiecībām ar šo Baltijas valsti un par tās perspektīvām iestāties ES.

Sākot ar rītdienu, Vācijas kanclers Gerhards Šrēders (VSP) atradīsies trīs dienu vizītē Baltijā. Viņa otrā pieturas vieta būs Latvija. "Berliner Morgenpost" ar Latvijas vēstnieku Vācijā Andri Teikmani runāja par vizīti, attiecībām ar Vāciju un Latvijas centieniem iestāties ES.

Berliner Morgenpost : Ko jūs gaidāt no kanclera Gerharda Šrēdera vizītes?

Andris Teikmanis: Tas ir pirmais kāda Vācijas kanclera brauciens uz bilaterālajām sarunām neatkarīgajā Baltijā. Mums ir lielas cerības. Es domāju, ka šī vizīte samazinās distanci starp Rietumeiropu un Austrumeiropu.

BM : Kā jūs varētu raksturot šo distanci?

Teikmanis : Rīga no Berlīnes atrodas tikpat tālu kā Parīze. Taču rietumeiropiešu apziņā tas vēl nav nostiprinājies. Mūs apvieno atrašanās pie Baltijas jūras. Baltijas jūras piekrastes valstu sadarbība samazina attālumus starp valstīm. Baltijas jūra ir gandrīz kā Eiropas Savienības iekšējā jūra.

BM : Ar ko kanclers Šrēders nodarbosies Latvijā?

Teikmanis : Viņš tiksies ar vadošajiem Latvijas politiķiem, kā arī ar studentiem, ar kuriem viņš Latvijas televīzijā diskutēs par Eiropas Savienību.

BM : Vācijas ilggadējais ārlietu ministrs Hanss Dītrihs Genšers kādreiz ir teicis, ka "Baltijas valstis nenoliedzami pieder pie ES". Vai jūs Šrēdera vizīti uztverat kā signālu, ka arī viņš to vērtē tāpat?

Teikmanis : Šrēdera kungs zina, ka paplašināšanās uz austrumiem ir svarīga arī ES. Lai gan mēs redzam, ka daudzi rietumeiropieši no tās baidās. Taču cilvēkiem ir tieksme baidīties no lietām, kuras viņi nesaprot.

BM : Gerhards Šrēders Baltijas jūras Padomi, pie kuras pieder arī Latvija, ir nosaucis par svarīgu to piekrastes valstu institūciju, kuras ir ceļā uz ES. Kā jūs vērtējat sadarbību Baltijas jūras Padomes ietvaros?

Teikmanis : Ar katru mēnesi Baltijas jūra kļūst arvien mazāka. Mēs mācāmies iepazīt Eiropas valstu sadarbību un esam tajā iesaistīti ar projektu starpniecību: apkārtējās vides un ekonomikas jomā, kā arī noziedzības apkarošanā. Tur iestādes sadarbojas praktiski.

BM : Kur Rietumeiropā jūs redzat svarīgākās Latvijas vēsturiskās saknes?

Teikmanis : Latvija tās vēsturē vienmēr ir bijis gards kumoss daudzām valstīm. Valsti ir okupējuši zviedri, poļi, krievi un vācieši. Taču eksistē arī tirdzniecības vēsture. Un šeit mūs daudz kas saista ar Vāciju. Rīga ilgu laiku bija Hanzas pilsēta. Tas šodien ir redzams arī tās arhitektūrā. Rīga ir saistīta ar Riharda Vāgnera un Johana Gotfrīda Herdera darbību. Šrēdera kungam būs vakariņas atjaunotajā Melngalvju namā. Tas tika uzcelts 14. gadsimtā un ilgu laiku bija Melngalvju rezidence. Tā bija neprecēto vācu tirgotāju apvienība. Pēc manām domām, tā ir skaistākā māja Rīgā.

BM : Jūs runājāt par garīgo barjeru daudzu rietumeiropiešu galvās, kas neļauj viņiem tuvoties Austrumiem. Kā savukārt ar šo barjeru ir latviešu galvās?

Teikmanis : Daudzi saka: mēs piederam Eiropai un gribam būt tās ekonomiskās un juridiskās telpas daļa, un atzīt tās politiskās vērtības. Citi uz Briseles centrālismu raugās skeptiski un saka: mums Maskava desmitiem gadu bija centrs. Kāpēc mums tas vajadzīgs atkal? Taču es domāju, ka latvieši no eiropeiskā centrālisma nebaidās ne vairāk un ne mazāk kā vācieši, portugāļi, vai francūži. Svarīgi ir, lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu informāciju par to, kas ir ES, ko tā dos un no kuras suverenitātes daļas mums būs jāatsakās.

BM : Krievijai nepatīk jūsu tuvināšanās Eiropai, galvenokārt tāpēc, ka Latvija vēlas kļūt arī par NATO dalībnieci. Galu galā ir bijuši pat atklāti draudi.

Teikmanis : Diemžēl attiecības pēdējos gados nav tik labas, kā mēs vēlētos. Bet Krievija no mūsu tuvināšanās Eiropai gūtu labumu. Latvija Krievijai ir svarīga tranzītvalsts. Apmēram 15% tās naftas eksporta notiek caur Latvijas ostām. Tomēr agrāk 90% savas tirdzniecības mēs realizējām ar Padomju savienību. Šodien mūsu ārējās tirdzniecības daļa ar Krieviju nav lielāka kā ar Lietuvu. Divas trešdaļas tirdzniecības notiek ar ES dalībvalstīm. Acīmredzot Krievija vēl nav gatava respektēt Baltijas neatkarību. Mēs ceram, ka prezidents Putins šajā jautājumā piekops pragmatisku politiku.

BM : Latvija ir neatkarīga desmit gadu. Kādu stāvokli valsts ir sasniegusi?

Teikmanis : Balstoties uz mūsu finansu politiku, mēs inflāciju no 100% gadā neatkarības sākumā pašreiz esam samazinājuši apmēram līdz 3% gadā. Mēs esam privatizējuši gandrīz visus mazos valsts uzņēmumus. Vēl ir jāprivatizē daži lielie — enerģijas apgāde un kuģniecība. Tas ir ilgāks process, par kuru notiek politiskas diskusijas, tāpat kā Francijā vai Vācijā. Mums ir attīstīta kokapstrādes, mēbeļu un papīra industrija. Ir radušās arī jaunas nozares. Latvijā ir labi un augstu izglītoti speciālisti informācijas tehnikā, biotehnoloģijā un farmaceitiskajā industrijā. Dažas šīs firmas darbojas arī Vācijā. Tas varētu būt arī mūsu nākamais devums ES. Mēs negribam būt tikai saņēmējvalsts vien, bet arī devējvalsts.

BM : Ko jūs pašreiz darāt iestāšanās ES labā?

Teikmanis : Sarunas sākās martā. Taču mēs jau gadiem pārņemam ES vadlīnijas, piemēram, likumdošanu. Mēs gribam, lai jaunās likumdošanas ieviešana funkcionētu perfekti. Šajā ziņā mēs līdzināmies vāciešiem. Mums no jauna ir jāapspriež mūsu "Telecom" monopoltiesību termiņš. Saskaņā ar privatizāciju tas savu monopolu var saglabāt līdz 2013. gadam. Taču tas neatbilst ES vadlīnijām. Tagad mēs šo monopolu gribam likvidēt līdz 2003. gadam.

BM : 2003. gads daudzām ES kandidātvalstīm ir maģisks datums. Jūsu prezidente par ES apkārtējās vides standartu izpildi teica, ka izmaksas esot pārāk augstas un ka to līdz 2003. gadam nebūs iespējams paveikt.

Teikmanis : Apkārtējās vides standarti galvenokārt attiecas uz uzņēmumiem, bet ūdens attīrīšana uz pilsētām. Protams, ka tas maksā lielu naudu. Taču tam, kurš grib sasniegt mērķi, ir jāizstrādā termiņu plāns. Mēs tempu esam noteikuši paši. Un mēs 2003. gadā gribam būt gatavi iestāties ES.

BM : Tagad Vācijas valdība atrodas galvaspilsētā Berlīnē. Baltija, vismaz ģeogrāfiski, ir kļuvusi tuvāka.

Teikmanis : Es domāju, ka arī politiski. Arvien biežāk vācu politikā uzsvars tiek likts uz Austrumeiropu.

BM : Kā jums klājas jaunajā galvaspilsētā?

Teikmanis : Bonnu un Berlīni ir grūti salīdzināt. Berlīnē ir jūtama pilsētas dinamika. Tā ir tāda pati sajūta kā Rīgā. Sabiedriskā dzīve ir citāda. Tāpēc arī Berlīne ir tik interesanta. Protams, ka man traucē būvlaukumi un attālumi. Taču tas viss traucē arī berlīniešiem.

BM: Vēlākais, pēc Grand Prix maijā, jūs zināt, ka Baltijas valstis pieder pie Eiropas, Latvija ieņem trešo, bet Igaunija ceturto vietu.

Teikmanis : Un tad atnāca Štefans Rābs.

Larss Broders Keils