Par vēl vienu tālāku soli ceļā uz e–pārvaldi

Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamenta direktore Inese Kalniņa, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks un Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš Foto: A.F.I.

Pirmdien, 15. septembrī, Tieslietu ministrijā (TM) notika preses konference, kurā tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš un TM Zemesgrāmatu departamenta direktore Inese Kalniņa informēja par elektronisko dokumentu apmaiņu starp Uzņēmumu reģistru un zemesgrāmatām.

Kopš septembra saskaņā ar līgumu, kas parakstīts starp Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru, abas iestādes vairs nepieprasa informāciju no klientiem, kas atrodas UR vai zemesgrāmatu nodaļās. Reģistrējot, piemēram, īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu juridiskai personai, zemesgrāmatu nodaļai tiešsaistes režīmā ir pieejama informācija par uzņēmuma juridisko adresi, statusu, amatpersonām un citi dati. Klientam vairs nav jāsniedz izziņa no UR.

Kā preses konferences ievadījumā teica tieslietu ministrs A. Aksenoks, vēl nesen abām šīm iestādēm bija ne visai laba slava, jo nereti cilvēkiem, lai kārtotu savas īpašuma lietas, uzņēmējdarbības reģistrāciju vai citus jautājumus, nācās stāvēt garās rindās, meklēt un iesniegt daudz dažādu dokumentu. “Pēdējos gados daudz kas izdarīts abās šajās iestādēs, un arī sabiedrība sākusi to novērtēt. Šobrīd speram vēl vienu soli uz priekšu, lai šo abu iestāžu darbu vairāk savienotu, lai atvieglotu klientu ikdienu. Noslēgtais līgums paredz, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam vai uzņēmuma pārstāvim nebūs vairs jāsaņem izziņa no vienas iestādes un jānes uz otru. Viss noritēs daudz ātrāk, jo jāapmeklē būs tikai viena no šīm iestādēm, atzina tieslietu ministrs. Arī pašām iestādēm tiks atvieglots darbs, jo nebūs jāpārsūta dažādas vēstules, citi dokumenti, kad tiek tērēts laiks un samazinās efektivitāte.

Šis līgums nebūs pēdējais no šāda veida projektiem, jo TM pārziņā ir Valsts zemes dienests, kur datorizētā sistēma visai labi attīstīta, bet pagaidām iespējas sasaistīt zemesgrāmatu nodaļas ar Zemes dienestu netiek pilnībā izmantotas. Lai varētu atteikties no vairākām liekām formalitātēm un dublēšanās, pie šiem jautājumiem strādā darba grupa. Protams, būs nepieciešami daži grozījumi normatīvajos aktos.

Nozīmīga loma nupat noslēgtajam līgumam ir ārvalstu investoru piesaistīšanā Latvijā, jo līdz šim nereti dzirdēti izteikumi, ka, lūk, mēs jau labprāt to darītu, taču uzņēmumu darbības vide nešķiet visai droša.

Faktiski mēs darām to pašu, ko Eiropas Savienība, kur galvenais mērķis ir radīt vienotu sistēmu, lai varētu veiksmīgi darboties kopējā tirgū, — secināja A. Aksenoks.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs J. Endziņš uzsvēra, ka minētais līgums ir viens no soļiem uz e-pārvaldi. Lai gan elektronisko dokumentu likums joprojām nav pieņemts un trūkst atbilstošas normatīvās bāzes, šis tomēr ir mēģinājums pasteidzināt elektroniskās informācijas apmaiņu, lai atvieglotu gan klientu, gan valsts iestāžu darbu. ‘’Cilvēks vairs nav kā pastnieks, kam jānēsā korespondences no vienas iestādes uz otru. Tagad to var izdarīt ar internetu, elektronisko pastu, “teica UR valsts galvenais notārs. Jau kopš 1997. gada UR darbinieki savstarpējā saziņā izmanto e-pastu, šobrīd visiem UR darbiniekiem ir e-pasta adrese. Kopš 1998. gada komercķīlu reģistrācija notiek tiešsaistes režīmā. 2002. gada 19. jūnijā noslēgts līgums starp UR, BO VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), SIA “Lursoft” un a/s “Hansabanka” par sistēmas izveidi, lai nodrošinātu iespēju bankai iesniegt reģistrācijai komercķīlu reģistrā vajadzīgo pieteikumu elektroniskā veidā. Kā atzīmēja J. Endziņš, e- paraksts izsniegts 40 procentiem UR darbinieku. Elektronisko datu apmaiņa notiek ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Ceļu satiksmes drošības direkciju, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Valsts zemes dienestu. Nesen ieviests vēl viens atvieglojums klientu interesēs — UR mājaslapā var sekot līdzi dokumentu aprites gaitai. Līdz ar to panākts arī lielāks atklātums šajos procesos. Internetā var uzzināt par valsts notāra lēmumiem, atrast dokumentu paraugus, kādi nepieciešami iesniegšanai UR, u.tml. Kā vienu no pēdējiem jaunumiem J. Endziņš minēja elektronisko iesniegumu reģistru. Vidēji dienā tiekot iesūtīts 30 pieteikumu, kuros cilvēki lūdz kādu skaidrojumu, taču esot bijušas pat tādas dienas, kad iesūtīts simt iesniegumu. Uz tiem tiek sagatavotas atbildes, kuras nosūta elektroniski.

Sadarbības līgums starp UR un Tieslietu ministriju pēc skaita ir septītais, ko UR parakstījis ar dažādām iestādēm, to skaitā — jau minēto VID, CSDD, Iekšlietu ministriju, Sodu reģistru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un vēl dažām institūcijām.

Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamenta direktore Inese Kalniņa pastāstīja žurnālistiem par zemesgrāmatu nodaļu datorizācijas attīstību kopš 1995. gada, kā arī uzskatāmi demonstrēja datu apmaiņu starp UR un zemesgrāmatu nodaļām. Kopš 2000. gada ziņas par zemesgrāmatu darbību var uzzināt mājaslapā — www. zemesgramata.lv, bet no 2001. gada 5. jūlija notiek Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (VVDZ) informācijas izplatīšana internetā. Patlaban VVDZ internetā izmanto vairāk nekā 1100 līgumsaistību lietotāji un vairāk nekā 230 000 internetbankas klientu. Kopš šā gada augusta zemesgrāmatu mājaslapā tiek publicēti Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2003. gada nolēmumi par pārsūdzētajiem zemesgrāmatu tiesnešu lēmumiem. Viens no pēdējiem jauninājumiem — ar šā gada 1. septembri stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas paredz zemesgrāmatu tiesnesim ieskatīties komercreģistrā. I. Kalniņa informēja arī par likumdošanas bāzi, kas tiek izmantota, tas ir Zemesgrāmatu likuma 61. pants — nostiprinājuma lūgumam nepievieno dokumentus, kas apliecina to juridisko personu pārstāvības tiesības, kuras ir reģistrētas komercreģistrā. Savukārt zemesgrāmatu tiesnesim ir pienākums līdz lēmuma pieņemšanai ieskatīties komercreģistrā gadījumos, ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz komercreģistrā reģistrēta juridiska persona. Sadarbību starp valsts iestādēm regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums, bet laulāto mantisko attiecību reģistrā — arī Civillikums. Kā nākamos soļus e-pārvaldes ieviešanā I. Kalniņa minēja laulāto mantisko attiecību reģistra (LMAR) elektroniskās informācijas apmaiņu ar VVDZ, kas ietvers: elektroniskā paziņojuma nosūtīšanu uz VVDZ, automatizētu informācijas reģistrāciju VVDZ datu bāzē un tiesnešu lēmuma pieņemšanu, pamatojoties uz elektronisko paziņojumu, VVDZ datu bāzes elektronisks apstiprinājums LMAR par pieņemto lēmumu.

Preses konferences dalībnieki interesējās, vai elektroniskā informācijas apmaiņa jaunā līguma sakarā attiecas arī uz citiem ar reģistrāciju saistītiem jautājumiem vai tikai komercreģistru. Uz to J. Endziņš atbildēja: pagaidām tikai uz komercreģistru, jo tajā esošā informācija ir precīza, pareiza un to var izmantot elektroniskā formā kā juridiski spēkā esošu. Taču drošu informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm esošie normatīvie akti neliedz, un šie soļi, kas tiek sperti e-pārvaldes ieviešanas virzienā, tuvina mūs tam brīdim, kad tiks pieņemts elektronisko dokumentu likums un elektroniskajam parakstam būs juridisks spēks plašākā mērogā. Ar šā līguma izpildi saistītos uzdevumus puses sedz katra sava finansējuma ietvaros, neprasot papildu līdzekļus no valsts.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktorea