"Rīgā nav jūtamu rezultātu"

"Handelsblatt"

— 2000.06.05.

Kad Vācijas kanclers Gerhards Šrēders šonedēļ ieradīsies vizītē Baltijā, viņam sarunās Tallinā, Rīgā un Viļņā būs jādomā par vācu transformācijas palīdzības panākumiem un neveiksmēm šīm valstīm, jo to, ko politiskās un ekonomiskās elites katrā valstī kopš demokrātijas un tirgus ekonomikas attīstības pēdējos desmit gados ir paveikušas ar miljoniem lielās Rietumu palīdzības naudu, nevar vērtēt tikai pēc relatīvi viegli salīdzināmajiem ekonomiskās attīstības koeficientiem.

Tikai transformācijas programmai vien, kas tiek īstenota kopš 1993. gada, vācu nodokļu maksātāji Igaunijai līdz 1998. gadam ir piešķīruši vairāk nekā 15 miljonu DM. Vairāk nekā 20 miljonu DM toreiz ar palīdzības Austrumiem koordinatora, bijušā valsts sekretāra Valtera Kitela starpniecību aizplūda uz Latviju. Tajos pašos gados vairāk nekā 25 miljonus DM saņēma arī Lietuva.

Igaunijā kanclers varēs atzīmēt lielos vācu — pēc dažu ekspertu domām, pat visu Rietumu, — transformācijas palīdzības panākumus bijušajām austrumu bloka valstīm. Nekur citur kā Tallinā ar Rietumu atbalstu pārejā uz tirgus ekonomiku pēc komunistiskās impērijas sabrukuma nav sasniegti šādi panākumi. Vēl pirms transformācijas programmas sākšanas Baltijā parādījās vācu padomnieki privatizācijas lietās. No 1992. gada beigām līdz 1995. gada beigām gandrīz visa Igaunijas ekonomika nonāca jauno, īsto īpašnieku rokās; līdz ar to Igaunija kļuva par globālu rūpniecības privatizācijas paraugmodeli.

Izsakot skaitļos, Vācijas privatizācijas konsultanti trīsarpus gados vācu nodokļu maksātājiem izmaksāja 7 miljonus DM. Savukārt Igaunija ar vācu transformācijas programmas atbalstīto vairāk nekā 400 uzņēmumu privatizāciju pārdošanas cenu, pārņemto parādu, investīciju un darba vietu garantiju formā ir saņēmusi atpakaļ 1,4 miljardus DM. Tas atbilst Igaunijas gada budžeta apjomam.

Šis atbrīvošanās trieciens tirgus ekonomikas virzienā ir saistīts ar Treuhand speciālista Herberta B. Šmita vārdu. Šmits savas privatizācijas programmas panākumus izskaidro ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, viņam kā toreizējam Treuhand Austumeiropas konsultantu apvienības pārstāvim esot izdevies Tallinā realizēt "ūdensnecaurlaidīgu" privatizācijas likumu.

Turpretī Latvijā un Lietuvā privatizācijas likumi (kuru izstrādāšanā piedalījās Rolands Bergers) ir izrādījušies mazāk efektīvi.

Viņam gan ir izdevies lietot Berlīnes Treuhand iestādē izmēģināto un Igaunijas apstākļos adaptēto konkursu izsludināšanas metodi, saskaņā ar kuru "priekšplānā atrodas valsts optimālai attīstībai nepieciešamo dzīvotspējīgo un konkurētspējīgo uzņēmumu radīšana". Rīgā vācu reformu palīdzība gandrīz nav uzrādījusi atzīmējamus panākumus. Šeit kanclers bijušajam mēram un jaunajam valdības vadītājam Andrim Bērziņam varētu uzdot jautājumu, kādu efektu ir devuši vācu nodokļu naudas miljoni privatizācijas palīdzībai. Latvijas politiķi un partijas līdz šim ir bloķējuši svarīgāko valsts uzņēmumu privatizāciju — Latvijas kuģniecības, strāvas ražotāja Latvenergo, naftas koncerna "Ventspils nafta" un telefonu koncerna Lattelekom privatizāciju. Viņi nevēlas izlaist no rokām labumus, ko gūst no ārvalstu investoriem.

Par Lietuvas labo gribu, lai arī runa ir par pārāk lēnu privatizāciju, vēlas iestāties tur joprojām par konsultantu strādājošais bijušais transformācijas palīdzības koordinators Kitels. Taču arī Lietuvā vācu apmeklētājiem varētu būt grūti atrast vācu transformācijas palīdzībai atbilstošus rezultātus. Taču Austrumu palīdzības ekspertam Kitelam ir kāds mierinājums: "Labums no transformācijas palīdzības vienas DM arī Baltijā ir daudz lielāks nekā no tās DM, kas te ieplūst caur Briseles Phare programmu."

Klauss C. Engelens