Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar to, ka ir iesniegti dažādi papildinājumi darba kārtībā un Prezidijs pašreiz nespēj nolemt... nevar nolemt priekšrocības, tad mēs ierosinām sēdi uzsākt pulksten 9.20.

Paldies!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Man ir lūgums izmantot šo pārtraukumu un sanākt uz īsu Tautsaimniecības komisijas sēdi.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam 11.septembra Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir arī iesniegusi aicinājumu 11.septembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” papildus nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no šā gada 11.septembra Saeimas sēdes darba kārtības 21. un 22. darba kārtības punktu — likumprojektus “Grozījumi Likumā par ostām” un “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” un iekļaut minētos likumprojektus Saeimas 25.septembra sēdes darba kārtībā. Komisija lūdz atsaukt komisijai iesniegtos dokumentus 1142—A, 1152 un 1151, un 1142—C. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. ... Ā, es atvainojos.

Vai deputātiem ir iebildumi pret iepriekšējo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu? Nav iebildumu. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus numur 352 “Grozījumi likumā “Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 90 deputāti, “pret” un “atturas” — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Lūdzu komisijas vārdā noteikt termiņu par priekšlikumu iesniegšanas laiku! Atbildīgā komisija mums ir Ārlietu komisija. Vaideres kundze, vai es varētu palūgt noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanas laikam otrajam lasījumam? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 17.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus numur 432 “Grozījumi likumā “Par Valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 89 deputāti, “pret” un “atturas” — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam.

A.Laksa (LPP). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.433 “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Ārlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 93 deputāti, “pret” un “atturas” — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS). Paldies! Iesniegumu termiņš būtu 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.444 “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Labrīt, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Latvijas valsts parlamenti ir pieņēmuši izšķirīgus un drosmīgus lēmumus valsts neatkarības un mūsu valsts valodas nostiprināšanā. Šodien valdība mūs aicina atkāpties, atkāpties no prasībām, kuras Izglītības likumā tika ieviestas jau 1998.gadā. Savlaicīgi. Ne jau viegli tas nācās. Ar grūtībām, pārvarot lielu kreiso spēku pretestību, bet izdevās.

Šodien deputātus aicina atbalstīt jau valdības 81.panta kārtībā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.septembra mazākumtautību skolās nevajadzēs pāriet uz mācībām tikai valsts valodā. Labi, šeit ir dažādi argumenti, ministrs sacīs... tikai varētu nozīmēt arī, ka angļu valoda būs jāmāca latviski. Nu nedomāsim jau tiešām tik absurdus pieņēmumus.

Formulējumi divos likumos ir atšķirīgi. Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā. Bet ir divi ceļi, kā rīkoties. Pirmais ir mīkstināt prasības, un otrais variants varētu būt pastiprināt prasības Vispārējās izglītības likumā. Šāda piedāvājuma no valdības puses nav.

Tā vietā, lai pastiprinātu valsts uzraudzību pār šo ļoti svarīgo jautājumu, valsts nenosaka obligāti mācāmos priekšmetus valsts valodā, kuri būtu savienojami ar obligāti kārtojamiem izlaiduma eksāmeniem, beidzot vidusskolu. Ir pieļauta pilnīgi brīva izvēle, kurus priekšmetus kurā skolā mācīsies latviski — vai dziedāšanu, vai sportu, vai amatu mācību, vai kādus citus priekšmetus. Nedomāju, ka šie priekšmeti būtu tie, kuri veicinās valodas veiksmīgu apguvi, valodas kultūras apguvi.

Sakarā ar to, ka nav noteikti šie obligāti mācāmie priekšmeti, es domāju, ka putra un neapmierinātība mūsu valstī tikai pieaugs. Viens konkrēts piemērs. Kāds skolnieks būs mācījies Daugavpilī 10.—11. klasē un mācījies matemātiku krievu valodā, jo viņam tas šodien ir atļauts. 12.klasē viņš pārnāks mācīties uz Rīgu, un tur šo priekšmetu mācīs latviski. Viņam būs jāmācās krieviski un arī latviski un valsts eksāmens būs jākārto latviski. Protams, ka neapmierinātība pieaugs un atkal būs jauni nemieri mūsu valstī. To atzina arī ministrs, viesojoties mūsu frakcijas sēdē, ka tā tas varētu būt, bet atbildība par to būs jāuzņemas skolu direktoriem. Diez vai tā ir valstiska pieeja. Ar to līdzēts nebūs.

Jā, bet diemžēl un par lielu izbrīnu šis ir tikai pirmais solis valsts valodas prasību mīkstināšanā. Sekos vēl nākamie. Man rokās ir “Jaunā laika” partijas programma, ne jau no interneta izņemta, kur varētu būt ielavījies kāds hakeris, bet oriģinālprogramma, kura tika izplatīta pirmsvēlēšanu kampaņas laikā un kura arī šodien ir sastopama “Jaunā laika” birojā. Un kas tur ir rakstīts? “Valsts finansējums izglītībai būs vienāds ikvienam neatkarīgi no izglītības iestādes mācību valodas gan valsts, gan privātajās izglītības iestādēs.” Tas patiešām ir radikāls solis atpakaļ tam, atkāpšanās no tā, ko iepriekšējie parlamenti sūrā darbā ir pieņēmuši.

Es arī domāju, ka varbūt hakeri ir izmainījuši “Jaunā laika” partijas programmu, bet nācās tomēr vilties. Un īpaši tas biedē tāpēc, ka partija “Jaunais laiks” ir pieteikusi, ka viņa pildīs visus savus solījumus.

Es zinu, ka pēc manis noteikti nāks runāt arī Plinera kungs vai vēl kādi citi un teiks: “Tas ir par maz! Vēl ir par maz, ka 40 procentus māca krievu valodā priekšmetus.” Un, ja šāda pieeja būs no valdības, no valsts puses, tad, protams, šie nemieri valstī tikai turpināsies, jo ēstgriba tikai pieaugs.

Es aicinu neatbalstīt šo atkāpšanās ceļu valsts valodas pozīciju nostiprināšanā. Es aicinu neatbalstīt arī nākamo priekšlikumu, kas ir iesniegts, ko ir pieņēmis jau Ministru kabinets. Tas ir, ka no šā gada 1.septembra tiek pārcelta uz nākamo gadu prasība, ka skolotājiem ar zemāko kvalifikāciju zemākai darba samaksai ir jābūt ne mazākai kā divām minimālām algām.

Cienījamā koalīcija! Jūs esat gadu jau strādājuši — premjers, ministri. Ir pienācis brīdis piedāvāt savus izaicinājumus, savus piedāvājumus izglītības attīstībā. Kaut vienu punktu — pedagogu darba samaksas paaugstināšanā. Šobrīd ir izpildīts mūsu piedāvātais plāns. “Jaunā laika” un valdības piedāvājuma nav. To, ka es nemeloju, apstiprināja arī ministrs tikšanās laikā mūsu frakcijas sēdē. Atbildot uz šo jautājumu, viņš sacīja: “Jā, dokumenta projekts par skolotāju algu jau nākamā etapa paaugstināšanu nav sagatavots, un 2004.gada budžetā šim mērķim nauda nav plānota.” Tātad, mīļie kolēģi, tas ir māns un tie ir meli, ka mēs pārceļam šo prasību uz 2004.gada 1.septembri. Es tomēr domāju, ka ministra vārdiem ir jātic, un es viņam arī ticu.

Mēs varam piekrist... Mēs varam piekrist tikai vienam piedāvātajam grozījumam Izglītības likumā, tas ir, ka pirmspensijas vecuma pedagogiem tiktu atļauts strādāt bez augstākās izglītības apguves līdz pensijas sasniegšanai piecu gadu garumā, jo to mēs solījām arī saviem vēlētājiem pirmsvēlēšanu laikā.

Es aicinu, mīļie kolēģi, neatbalstīt kursa mainīšanu valsts valodas pozīciju nostiprināšanā mūsu valstī. Tas ir pārāk nopietni.

Un tomēr. Kā mēs lemsim, tā arī būs. Un, lai mums, parlamentam, ir sava galva, nevis mums ir jāklausa tikai valdības, Ministru kabineta piedāvātie likumprojekti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmais Latvijas Izglītības likums pēc neatkarības atgūšanas bija pieņemts 1991.gadā. Man bija gods strādāt Izglītības ministrijā tajā darba grupā, kurā profesora Ilgvara Foranda vadībā sadarbībā ar toreizējo Augstāko padomi gatavoja šo likumprojektu. Strādājām ilgi. Beigu beigās likumu pieņēma. Tam bija savi plusi un mīnusi, bet nekādā gadījumā tās nebija ierobežotas minoritāšu tiesības uz izglītību dzimtajā valodā.

Mēs pētījām citu demokrātisko valstu izglītības likumdošanu, kā arī ieskatījāmies Latvijas Republikas pirmā likumā “Par mācību iestādēm”, kuru 1919. gada 8.decembrī parakstīja Satversmes sapulces prezidents, vēlāk pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste. 1919.gada likumā bija teikts: “Bērniem jāmācās skolās dzimtajā valodā.”

Nākamais pants: “Ģimeņu valodu nosaka vecāki, iekārtojot bērnus skolā.”

Un nākamais: “Minoritātēm jāatver tik daudz skolu, cik ir nepieciešams viņu bērniem.”

1995.gadā Saeima bez kaut kādiem pētījumiem “laboja” spēkā bijušo Izglītības likumu un noteica, ka minoritāšu pamatskolās jāmāca ne mazāk kā divi mācību priekšmeti valsts valodā, vidusskolās — ne mazāk kā trīs.

1998.gadā nenovērtējot iepriekšējā eksperimenta rezultātus, nezinu, vai nepārdomātu un bezatbildīgu rīcību var nosaukt par eksperimentu, zinātnieki taču zina, ka eksperimentam jābūt mērķiem, zinātniskai vadībai, sākumam un nobeigumam, kā arī kontrolmērījumiem vai pārbaudēm. Nekas tamlīdzīgs nenotika, bet pēc tā Saeima noteica, ka ar 2004.gada 1.septembri valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10.klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu 1.kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā.

7.Saeimā mēs, toreizējie PCTVL frakcijas deputāti, mēģinājām pārliecināt kolēģus no valdošajām frakcijām, ka problēma no paša sākuma ir politizēta, ka neviena minoritāšu sabiedriskā organizācija nelūdza, lai viņu bērni mācītos tikai valsts valodā, mēs teicām, ka likums ir nedemokrātisks un nav izpildāms, ka šā likuma realizācija pazeminās minoritāšu bērnu zināšanu kvalitāti un konkurētspēju darba tirgū, ka tā ir palēlinātas darbības mīna. Atbilde vienmēr bija “nē”. Pret mūsu priekšlikumiem balsoja arī daudzi no šodien zālē sēdošajiem deputātiem. Izcili ķīmiķi un lauksaimnieki, kā arī pseidozinātnieki teica: “Tikai tā un nekā citādāk!” Nedeva un arī nevarēja dot pozitīvus rezultātus ar 1999.gadu, ar apakšlikuma aktiem ieviesta nesagatavota bilingvāla izglītība. Bez zinātnes, bez labi sagatavotiem skolotājiem, bez bilingvalajām mācību grāmatām, to nevarēja arī paredzēt. Vēlāk organizēja kursus skolotājiem, izdeva atsevišķus mācību līdzekļus, bet īsta bilingvālā apmācības metodika nav izstrādāta arī Latvijā līdz šai baltai dieniņai, pat pats termins “bilingvalā izglītība” Latvijā nav precizēts. Vai tas nozīmē vienu priekšmetu mācīt divās valodās ... vai dažādās valodās, vai ... Un pirmais un otrais.

Manuprāt, daudzi politiķi un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi strādāja melnos sviedros, lai pārlatviskotu krievu skolu. Tas nav nekas cits kā boļševisms otrādi. Kā padomju laikos neizdevās pārkrievot latviešu skolu, tā šodien neizdosies pārlatviskot krievu, un tas nevienam nav vajadzīgs. Vai panācām pa pēdējiem 12 gadiem, lai visi skolas vecuma bērni sēdētu skolas solos? Nē! Vai panācām zināšanu kvalitātes, un jo sevišķi eksaktos priekšmetos, uzlabošanu? Nē! Vai mums jau ir atbilstoša 21.gadsimtam skolu materiālā bāze? Nav! Daudzās skolās ķīmijas, fizikas, bioloģijas kabinetos vēl joprojām izmanto padomju laikos iegādātās novecojušās iekārtas. Latviešu valodas apmācības kvalitāte gan drusciņ ir uzlabojusies, tomēr vairāk par 50% mazākumtautību skolu 9.klašu absolventi kārto eksāmenu no vienas līdz sešām ballēm.

Es jau teicu, ka spēkā esošais likums — Izglītības likums — nav īstenojams. To neatbalsta lielākā daļa vecāku un skolēnu, uz kuriem tas attiecas. Par to liecina mūsu aptaujas, Sociālo zinātņu institūta pētījumi, kā arī 23.maija mītiņš Esplanādē par izglītības valodas brīvu izvēli, kā arī 4.septembra tikšanās ar PCTVL deputātiem manifestācijas formā. Katrā akcijā piedalījās ne mazāk kā 10 tūkstoši cilvēku. Ir savākti par šo jautājumu, par šo problēmu vairāk par 100 tūkstošiem parakstu. Par šo liecina arī Ministru kabineta anotācija izskatāmam likumprojektam. Citēju: “Var konstatēt, ka pastāv pretrunas starp Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikto, kas izraisa daļas no sabiedrības mazākumtautību pārstāvjiem noraidošu attieksmi pret Izglītības likumu.” Kur, kolēģi, bija jūsu ausis un prāts agrāk? Mēs taču par to pašu runājam jau vismaz četrus gadus. Tauta saka — labāk vēlāk nekā nekad. Beigu beigās valdība uzdrošinājās izņemt no apgrozības vārdu “tikai”. Paldies! Mēs balsosim “par”. Bet ko tālāk? No augšas mums atkal piedāvā ne mazāk kā 5 mācību priekšmetus, plus latviešu valodu un literatūru mācīt valsts valodā. Pārējos priekšmetus var mācīt dzimtajā valodā. Tas ir tie paši 60 uz 40% no mācību stundām. Bet ar 2007.gadu visus eksāmenus pēc šiem standartiem būs jākārto jauniešiem valsts valodā. Iedomājieties, vai tā nav muļķība un absurds? Šim modelim nav nekāda zinātniska pamatojuma, ne pedagoģiskā, ne psiholoģiskā, ne psiholingvistiskā, ne pat fizioloģiskā. Jā, ārzemēs, un ne tikai zinātnieki pierādīja, un jau sen, ka vislabāk svešvalodu var apgūt, pielietojot to dažādās sfērās. Bet tas nenozīmē mācīties, piemēram, fiziku krievu valodā, bet eksāmenus kārtot latviešu valodā. Es nezinu, ja jūs mācītu šo priekšmetu latviešu valodā un jums būtu jākārto attiecīgos laikos krievu valodā, vai daudzi no jums to nokārtotu? Vajadzētu no sākuma domāt un tikai pēc tam darīt. Diemžēl mēs rīkojamies otrādi. Apgalvoju, ka paredzētie jaunievedumi nekalpos ne sabiedrības integrācijai, ne minoritāšu bērnu zināšanu kvalitātes pilnveidošanai, ne viņu konkurētspējas palielināšanai darba tirgū. Es paredzu, ka mēs kārtējo reizi lieki tērēsim laiku, nervus, spēkus un diemžēl līdzekļus šai izglītībai kaitīgai pseidoreformai. Un rezultātā iznāks, atvainojiet, kārtējais pšik.

Ko es piedāvāju? Iedomājieties, šeit nav nekāda ekstrēmisma. Ierakstīt likumā, ka visi bērni mācās un apgūst valsts valodu atbilstoši programmām un standartiem, kurus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. Pamatskolas un vidusskolas absolventi kārto eksāmenus valsts valodā un literatūrā tādā kārtībā un apjomā, kādu ir noteikusi atkal Izglītības un zinātnes ministrija. Pārējos mācību priekšmetos viņi eksāmenus kārto tajā valodā, kāda tiek pasniegts mācību priekšmets. Apmācības valodu, bilingvisma pakāpi un atsevišķu priekšmetu apgūšanu valsts valodā nosaka skola. Tas ir, vidusskolēni, vecāki, skolotāji, administrācija, vai tā varētu būt arī skolas padome. Varētu mēs runāt par to, ka tas notiks, saskaņojot šo jautājumu ar vietējo pašvaldību. Un noteikt no augšas, ka valsts valodā tiek mācīta latviešu valoda un literatūra ne mazāk kā 6 stundas, šodien tā dažās skolās ir 4 stundas, padomju laikos bija piedāvāts 2 stundas, Latvijas vēsture, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas kultūras pamati... vai tas ir zinātniski pamatoti? Godīgi sakot, arī ne. Bet, kā jūs atceraties, pirmskara Latvijas Republikā visas minoritāšu skolas strādāja pamatā savā dzimtajā valodā un tieši latviešu valodu, Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju un militāro apmācību, puišiem tomēr toreiz bija tāds mācību priekšmets un ļoti pamatoti, valsts valodā, armijā komandēja tikai valsts valodā. Tātad mācīja latviešu valodu. Pārējos priekšmetus — dzimtajā valodā. Un pamatā vairums no cittautiešiem zināja valsts valodu un cienīja valsti.

Esmu pārliecināts, ka šo priekšlikumu realizēšana mazākumtautību skolu bērnus stimulētu labāk apgūt valsts valodu, veicinātu sabiedrības integrāciju, nepazeminātu izglītības kvalitāti, paaugstinātu šo jauniešu konkurētspēju darba tirgū un viņu patriotisma jūtas pret mūsu valsti.

Es jūs aicinu pateikt “jā” minoritāšu skolām, un mēs labprāt, ne tikai mēs, bet mūsu vēlētāji, mūsu sabiedrotie pateiks “jā” Eiropas Savienībai. Vēl ir laiks. Liels jums paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamie kolēģi! Šodien mums tiek piedāvāts Izglītības likuma 53.pantā paredzētais, ka pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēneša algām. Un šodien diemžēl tas tiek piedāvāts ar Ministru prezidenta parakstu — šo 53.panta otrās daļas darbības laiku pārcelt uz 2004.gada 1.septembri.

Bet izlasot “Zemgales Ziņās”, tātad tā ir Jelgavas avīze... 9.septembrī “Jaunā laika” ģenerālsekretārs Krupņikova kungs saka, ka visi solījumi vēlētājiem ir izpildīti. Nodokļu iekasēšana ir augusi brīnišķīgi, skolotāju algas esot palielinātas tā kā nekad.

Bet kā tad ir patiesībā? Jelgavas skolotāji ar šā gada 1.septembri diemžēl nesaņem pat solīto darba algas pielikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka vienkārši darba algas fondā paredzētā summa, kā tas bija solīts, tātad katram pedagogam 15 latu pielikums, nav saņemta, aizbildinoties ar vajadzību sameklēt trūkstošo naudu iekšējās rezervēs. Bet kas tad ir iekšējās rezerves? Redziet, Jelgavas skolu tīkls ir sakārtots ideāli un Jelgavas skolās klases ir ļoti pārpildītas. Skolēni tātad ir 30 un pat vairāk — 35—37. Skolotāji strādā ārkārtīgi smagos un grūtos apstākļos. Jā, protams, tas nav pieņemami, un būtu jāiet nākotnē uz to, ka klases nebūtu tā pārpildītas. Bet tie pedagogi taču nav šobrīd vainīgi, ka viņiem par sodu tātad nevis tiek pielikts, bet atņemts. Un realitātē, apciemojot Jelgavas skolas augusta nogalē, skolotāji man uzdeva nepārtraukti jautājumu: “Par ko mēs tiekam sodīti? Kāpēc mums 5 lati, aptuveni 5 lati, ministra kungs, tiek atņemti?”

Bet savukārt, atverot “Jaunā laika” programmā izglītības sadaļu, kā tuvāko darbu lasu: “Nodrošināsim skolotāja algu atbilstoši viņa kvalifikācijas kategorijai par vienu pilnu slodzi ne mazāku par 300 latiem.” Nu, ja tas ir tuvākais darbs, tad es domāju, ka to vajadzētu nu arī ne tikai teorētiski un populistiski, bet arī to visu paredzēt 2004.gada budžeta projektā. Savukārt, ja jūs atkāpjaties un tas jūsu tuvākais darbs nav tik ātri izdarāms, tad godīgi pateikt, veidojot secīgu skolotāju darba algas paaugstināšanas grafiku, kā tad jūs to plānojat, cik ilgā laikā, ar kādu pielikumu, kā jūs plānojat realizēt šo savu solījumu. Jo šobrīd izskatās tā, ka skolotāju darba algas reforma ir pārtraukta. Un diemžēl, kā jau mana kolēģe Goldes kundze teica, mūsu frakcijā viesojoties, to atzina arī ministra kungs. Jā, piekrītot, ka 2004.gadā vairs nav paredzēts skolotājiem darba algas pielikums. Un kā tad mēs varam runāt par skolotāju prestiža celšanu? Kā mēs varam runāt par izglītības prioritāti gan “Jaunā laika” programmā, gan valdības deklarācijā? Kā mēs piesaistīsim jaunos pedagogus skolām?

Šadurska kungs, jūs piedalījāties arī Jelgavas skolotāju un vecāku konferencē aprīlī. Jūs dzirdējāt, cik milzīgas problēmas ir samilzušas Jelgavā, un ne tikai Jelgavā, tas ir visā Latvijā. Skolotāju trūkst, skolotāju kvalifikācija ļoti bieži ir neatbilstoša. Ir ļoti lieli ieguldījumi vajadzīgi ne tikai darba algas reformā, bet arī tālākizglītībai, ārkārtīgi daudz līdzekļu būtu tur jāiegulda.

Bet kas iznāk patiesībā? Patiesībā iznāk tā, ka solīts ir daudz, bet realitātē, tad, kad mēs paskatāmies konkrētas koncepcijas, tātad tādas nav darba algas paaugstināšanai, un nav arī nekādu pazīmju, ka nākošā gada budžetā par to tiek domāts. Bet interesanti, palasot šo pašu “Zemgales Ziņu” numuru, kurā Krupņikova kungs lielā izvērsumā raksta par to, kas nu viss ir sasolīts un ka nodokļi iekasēti, un viss ir tā kā paradīzē, apakšā “Zemgales Ziņās” vienmēr ir tāds dienas jautājums. Un tas ir tāds: “Cik ilgi vēl Repšes valdība būs pie varas?” Un visi aptaujātie, izņemot vienu, saka, ka tā drīz kritīs. Es galīgi negribu būt gaišreģe. Bet, atbildot uz skolotāju jautājumiem: “Kāpēc izglītībā valda haoss? Kāpēc šobrīd tiek atlikta pamatizglītības standarta izpilde? Kāpēc sākumskolā atzīmju sistēma tiek sajaukta ar kājām gaisā, kur neviens skolas direktors vairs nesaprot, pēc kādiem kritērijiem vērtēt, jo standarts nav atcēlis iepriekšējo kārtību, savukārt ministra kungs ir pieteicis jau jaunu kārtību, un neviens nekā nesaprot, kurš dokuments tad ir prioritārais hierarhijas sistēmā?” Nu diemžēl arī pats ministra kungs mūsu frakcijā nevarēja to paskaidrot. Tas bija ļoti skumīgi, bet tā nu tas bija. Un tad, ziniet, es skolotājiem ko atbildēju: “Latviešu tautai ir tāds teiciens: “Zivs pūst no galvas.””

Es negribētu visu to zivi sašķērdēt sīkos, mazos gabaliņos un iemest atkritumu kastē. Bet varbūt ka ir vērts nomainīt pūstošo galvu?

Paldies! (Zālē daži aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Piedāvājamie minimālie grozījumi Izglītības likumā, kuri skar mazākumtautību skolas, zināmā mērā atkārto PCTVL frakcijas priekšlikumu. To priekšlikumu, kurus Saeima noraidīja 22.maijā, dienu pirms 23.maija masu protesta mītiņa. Noraidīja demonstratīvi, lai parādītu, ka krievvalodīgā kopiena nav tiesīga piedalīties jautājuma risināšanā, kas skar vienīgi un tikai šo kopienu un nosaka tās likteni.

Cienījamās dāmas un kungi! Un tomēr valdība ne brīvprātīgi spēra šo soli. Krievvalodīgā kopiena, lielākajai pusei no kuras pārstāvjiem nav politiskas tiesības, nevar pilnvērtīgi aizstāvēt sevi Saeimā. Bet kopš aprīļa tā visai pārliecinoši demonstrē savu apņēmību aizstāvēt dabiskās tiesības ielās.

Cienījamie kolēģi deputāti! Jūsu vidū ir izplatījies aicinājuma teksts, kuru ir parakstījuši 106 000 cilvēku. Šo aicinājumu grib ignorēt, neievērot. To atteicās pieņemt Valsts prezidente, Saeimas priekšsēdētāja. Daudzi ar gandarījumu būtu to saplēsuši un aizmirsuši par to kā par nakts murgu. Bet šis aicinājums pieder pie to faktu virknes, kurus nevar neņemt vērā, nevar ignorēt.

Cienījamie “Lauku Avīzes” un citi izdevumi, kas uzrīda vienus cilvēkus citiem virsū un tīšuprāt kurina starpnacionālo naidu lasītājos.

Es nolasīšu jums aicinājuma pirmo rindkopu: “Valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas pasniegšanas kvalitāti nacionālo minoritāšu skolās, nodrošinot augstu latviešu valodas skolotāju kvalifikācijas līmeni un efektīvu valodas pasniegšanas metodiku izmantošanu.” Tā ir pirmā rindkopa. Kur tad šeit var saskatīt necieņu pret latviešu valodu? Par ko gan vēl šodien caur manu muti runā simts tūkstoši Latvijas iedzīvotāju?

Citēju aicinājumu: “Mēs pieprasām nacionālo minoritāšu izglītības reformas demokratizāciju. Mēs pieprasām nostiprināt Izglītības likumā vecāku, skolu padomju un skolu dibinātāju tiesības brīvi izvēlēties mācību un eksāmenu valodu.” Ko gan jūs šeit atrodat pretvalstisku un pretlatvisku? Faktiski tā ir prasība atjaunot pirmās Latvijas Republikas likumdošanu. Šī ir attiecību starp mazākumu un vairākumu modeļa atjaunošana, jo 20 gadu garumā šis modelis pierādīja savu dzīvotspēju. Ko tad tā vietā piedāvā mūsu Ministru kabinets? Viņš faktiski atstāj sev tiesības noteikt mācību valodu proporcijas, nosakot ne vairāk kā 40% krievu un ne mazāk kā 60% latviešu valodai. Šajos 40% neiekļaujas pat eksakto zinātņu pasniegšana. Bet visvairāk mūs neapmierina tas fakts, ka jebkurā laikā šī proporcija var tikt mainīta bez jebkādas dalības no mūsu puses. Neviens no ministru bērniem nemācās mazākumtautību skolās. Tieši tādēļ mēs pieprasām brīvu izglītības valodas izvēli, kura būtu apstiprināta ar likumu.

Cienījamie kolēģi! Daudz runā par mūsu promaskavisko orientāciju, par vēlmi izmantot izglītības problēmu, lai izjauktu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kaut arī Maskava visādi apsveic Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un pat veic zināmu spiedienu uz Latvijas krieviem, lai tie izdarītu tā saucamo pareizo izvēli. Vēlreiz ielūkojieties aicinājumā! Tas nav adresēts Vladimiram Putinam, bet gan Vairai Vīķei—Freibergai, un Krievu skolu aizsardzības štābs, organizējot 2.jūnijā piketu pie Izglītības un zinātnes ministrijas, adresēja savus priekšlikumus nevis Berluskoni, bet Šadurskim. Tikai pēc nievājošas atbildes saņemšanas mēs pārgājām pie ārvalstu vēstniecību piketēšanas. Pie eirošantāžas, pie vēstuļu nosūtīšanas valstīm, kur patiesi vadās no starptautisku cilvēktiesību aizstāvošo dokumentu gara. To dokumentu, kuri šodien jums ir izsniegti. Lūk, dažas atbildes štābam, tajā skaitā arī no augsti cienījamā Polijas vēstnieka Tadeuša Fišbaha. Viņš saprot, ka tās septiņas poļu skolas, kuru darbība tika atjaunota pēc neatkarības iegūšanas, tāpat cietīs no reformas kā krievu skolas. Citēju: “Dialogs, sarunu un vienošanās ceļš, ņemot vērā valsts iespējas, kā vienmēr ir izrādījusies vislabākā un visefektīvākā metode. Ceru, ka minētās problēmas tiks noskaidrotas un atrisinātas konstruktīvā sarunu ceļā, un ieguvēji no tā būs pirmām kārtām visu Latvijas skolu skolēni neatkarīgi no tautības.” Tas ir poļu vēstnieka viedoklis.

Bet no sarunām atsakāmies ne mēs, bet valdība. Vai arī Igaunijas parlamenta Kultūras komisijas priekšsēdētāja vēstule. Viltīgie kaimiņi negrib skriet lokomotīves priekšā. Viņi ne tikai atlika reformu, līdzīgu reformu līdz 2007.gadam, bet arī pa klusam demontē nevienam nevajadzīgo bilingvālo izglītību.

Vai Eiropas Padomes ģenerālsekretāra augsti cienījamā Valtera Švimmera kunga atbilde, kuru es saņēmu aizvakar. Es štāba vārdā devu viņam pilnu un patiesu informāciju par mūsu izglītības reformas īpatnībām. Ģenerālsekretārs paziņoja, ka izglītības reformas jāparedz minoritāšu valodu aizstāvībai, jāsaglabā bilance starp valsts un minoritāšu valodām. Viņš solīja procesa rūpīgu kontroli no Eiropas Padomes puses. Praktiski viņš vēl vienu reizi pieprasīja no Latvijas nekavējoties ratificēt Eiropas vispārējo mazākumtautību tiesību konvenciju un lemt visus ar izglītību saistītos jautājumus konvencijas ietvaros. Ļoti žēl, ka vēstule tiek adresēta man, bet ne cienījamai Ingrīdai Ūdres kundzei. Vai patiešām, kad lemsim, tā arī būs, kad būsim Eiropas Savienībā, Eiropa noteikti izdarīs attiecīgu spiedienu. Vai tad mēs nevaram atrisināt problēmu paši savā starpā?

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu un ar lielu uzmanību izturēties pret grozījumiem, kurus mēs piedāvāsim otrajam lasījumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru kabineta pārstāvim, izglītības ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības ministrs). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Patiesībā jau laikam nebūtu vērts šeit uzstāties, jo būtībā valdības nostāja ir ļoti skaidri uzrakstīta tajos dokumentos, kas ir atnākuši uz Saeimu, bet, klausoties deputātu, opozīcijas deputātu, runās no šīs tribīnes... protams, saprotot, ka viņiem ir jātaisa politika, nu, varbūt daži paskaidrojumi ir vietā.

Ka ar Tautas partijas godājamiem deputātiem ir jārunā kā ar maziem bērniem, citādi viņi pārprot, pie tā jau es esmu pieradis, tāpēc mēģināšu drusku paskaidrot.

Nu tad varbūt sākšu tieši ar pirmo — finanšu paskaidrojumu. Droši vien, ka godājamie Tautas partijas deputāti var pavaicāt Bērziņa kungam kā bijušajam finanšu ministram, ka laikam budžetā nav iespējams paredzēt līdzekļus kaut kādai reformai ar neizstrādātu koncepciju, nezināmu summu, nezināmiem mērķiem. Līdz ar to, ņemot vērā, ka “Jaunā laikā” valdība pilnīgi pabeidza iepriekšējo izstrādāto pedagogu algu palielinājuma reformu, turklāt gribu sacīt, ka tā tika izpildīta precīzi, kā ieplānots, un 15 lati par vienu likmi tika pielikti, jo vēlos paskaidrot godājamām deputātēm: reformā nekur nebija pateiks, ka katrs pedagogs neatkarīgi no tā, cik viņš jau ir saņēmis līdz tam, saņems 15 latus vairāk. Reformā bija pateikts — 15 latus par likmi klāt, tas ir precīzi izpildīts.

Un valdība, izpildot šo solījumu, uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai līdz nākošā gada 2.janvārim iesniegt koncepciju turpmākajam pedagogu algas reformas palielinājumam. Tā kā ļoti loģiski — kad būs gatava koncepcija, tad arī nākošā gada grozījumos mēs paredzēsim līdzekļus.

Vēl nedaudz par citām opozīcijas runām. Jā, mēs visi atzīstam, ka latviešu valodai ir jābūt vispārzināmai, ka tā ir vienīgā valsts valoda un tā joprojām. Bet, godīgi sakot, šo mērķi deklarējot, ceļu, kā mēs uz to ejam, vai mēs vispār stāvam uz vietas, to ceļu ir ļoti daudz. Un man, godīgi sakot, ir bail no Plinera kunga ierosinātā tā patriotisma jūtu pret mūsu valsti attīstības, jo man liekas, ka Plinera kungam tā “mūsu valsts” laikam ir tā, zem kuras karoga viņš stāv mītiņā. Un lai nedod Dievs, ka mūsu jaunieši masveidā justu patriotisma jūtas pret šo valsti, kas, Plinera kungs, mazs ekskurss ģeogrāfijā, ir mums tuva kaimiņvalsts, nevis mūsu valsts. Tā ka es ieteiktu arī jums varbūt domāt par to, kādos mītiņos jūs uzstājaties kā tautas pārstāvis, tautas priekšstāvis.

Mazliet par izglītības reformu. Nepieciešamība pārcelt pedagogu algu piesaisti minimālajai mēnešalgai uz nākošo gadu bija izraisīta ne jau ar to, ka mums pietrūkst naudas pedagogu algām vai šīs reformas turpinājumam, bet tikai ar to, ka šajā gadā tika palielināta minimālā mēnešalga, ko, protams, iepriekšējā cienījamā valdība nespēja izdarīt. Tātad tas ir saprātīgs solis un nepieciešams.

Runājot par valodas proporcijām Izglītības likumā. Cienījamie Tautas partijas deputāti, kuras partijas rīcībā bija iepriekšējos trīs gadus Izglītības un zinātnes ministrija, laikam nepamanīja savā saspringtajā darbā pretrunas likumos, proti, Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Šobrīd viņi to ir pamanījuši un nu ir gatavi tā kā mainīt, bet es domāju, ka tieši šīs pretrunas likumos ir bijušas lielā mērā par spriedzes cēloni mūsu sabiedrībā, jo mazākumtautību izglītības reforma ir gājusi normāli savu gaitu, taču ne iepriekšējais izglītības ministrs, ne citi ministrijas pārstāvji īpaši nav uzturējuši dialogu sabiedrībā. Sabiedrības viena daļa tika turēta neziņā, un te nu mēs redzam rezultātu. Te mēs redzam mītiņus un demonstrācijas.

Līdz ar to, konsekventi ķeroties pie situācijas izskaidrošanas un risinot dialogu, valdība pieņēma Vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā beidzot ir precīzi un strikti noteikti spēles noteikumi, un Valsts kancelejas juristi norādīja mums uz nesaskaņām likumos. Proti, Vispārējās izglītības likums, kas nosaka, ka vispārējā vidējā izglītība var būt savienota ar mazākumtautību programmām, un Izglītības likums, kas nosaka tikai valsts valodā.

Es aicinu šajā zālē ņemt virsroku veselajam saprātam un atrisināt šo mazo tehnisko problēmu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienītā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es arī gribētu turpināt to, ar ko nobeidza ministra kungs, — aicināt pie veselā saprāta. Es kā ārsts ļoti labi saprotu, kā kosmoss ietekmē mūsu psihi, un nesen vēl pārāk tuvu bija Marss mūsu planētai, daudz darīja lietus, vakar mēs spīdzinājām ar savām runām zemniekus, ja. Bet vakar bija pilnmēness, un šodien it kā mazliet jau labāk, mēs izejam no šīs zonas. Un tāpēc es ceru, ka tomēr mēs tuvosimies saprātīgiem lēmumiem. Un tiešām Ministru kabinets un arī mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir ilgstoši strādājusi, lai sakārtotu šīs nepilnības mūsu likumdošanā. Un mēs jau pakāpeniski pārejam uz šo latviešu valodu tikai faktiski 2007.gadā. Vai tagad, 2003.gadā, mums tāpēc jāstaigā demonstrācijās, jāvicina dažādi saukļi, jātracina mātes un bērni? Vai tas tiešām ir jādara? Vai mēs esam saprātīgas būtnes vai kaut kas ar mums vairs nav īsti šo kosmisko ietekmju dēļ?

Es domāju, ka tas tā tomēr nebūs, ka mēs sapratīsim, ka piedāvātie labojumi mūsu likumā ir pieņemami mums visiem, lai mazinātu šo spriedzi. Un it sevišķi tagad mums nevajadzētu šūpot šo kopējo laivu, kurā mēs visi sēžam, — tā ir mūsu sabiedrība, tā ir mūsu valsts, un tas ir mūsu izšķirīgais lēmums 20.septembrī. Nu pasargāsim vecākus! Pasargāsim bērnus! Pasargāsim skolotājus! Skolotāji faktiski būtu jāstimulē, jo es domāju, tā ir tā vaina, kāpēc neveicās ar latviešu valodas apguvi, ka visu laiku bija tā nenoteiktība. Redzēja šo nelaimīgo vārdiņu “tikai”. Tas bija pamats, lai celtu dažādus, kā saka, lielus satraukumus. Nu tagad tas viss ir izlabots. Standarti ir apstiprināti, tie ir pārdomāti. Vislabākie mūsu skolu speciālisti pie tā ir strādājuši, strādājuši mūsu deputāti.

Es ļoti ierosinu atbalstīt šos labojumus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Būs daži vārdi par attieksmi, par skaidru savu viedokļu paušanu, par rīcību un vārdiem un par to, cik saskanīgi ir vārdi un rīcība. Un tāpēc daži citi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viedokļi tad, kad vairākumam bija citas domas.

Es tomēr atgādināšu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija vienīgā tad, kad visi pārējie vēlējās mīkstināt Pilsonības likumu un aicināja tautas nobalsošanā to mīkstināt. Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir, lūk, tāds, ka tūkstošiem cilvēku ir naturalizējušies, bet tie ir tie cilvēki, kam Latvija ir ienākumu avots, kam Latvija ir izpriecas un izākstīšanās vieta. Ar visu šo mīkstināšanu joprojām šodien dzirdamas smagās nopūtas par to, cik grūti ir naturalizēties. “Mūsējie” skraida pa pasauli un sūdzas par milzīgo nepilsoņu skaitu Latvijā un baida Eiropu, kas tad nu tagad būs. Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija arī tad skaidrs viedoklis, kad visi pārējie nodeva latviešu leģionārus un izsvītroja 16.martu no atceres dienu saraksta. Mēs nekautrējāmies pateikt, ka latviešu leģionāri ir varoņi un viņi sita komunistus labāk, nekā to darīja citi. Un mēs bijām par to, ka 16.martam ir jābūt atceres dienai, un vienu gadu tas tā arī bija. Diezin kāpēc citi tā nedomāja.

Paskatieties šos balsojumus! Un paklausieties tās runas par latviešu tautas aizstāvību šeit. Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija skaidrs “pret” viedoklis arī tad, kad Valsts prezidente atdeva atpakaļ mums Valsts valodas likumu, jo, lūk, esot par “cietu” un traucējot uzņēmējiem un vēl daudziem citiem. Un, ja iepriekšējie varoņi nobijās un piekrita, ka tiešām esot par “cietu”, mēs un daži mūs atbalstoši deputāti atkal bijām vienīgie, kas centās pārējos pārliecināt. Ko ir devusi šī Valsts valodas likuma mīkstināšana? Ko tā ir pozitīvu Latvijas sabiedrībai devusi?

Un diemžēl arī, runājot par šo Izglītības likumu. Mēs pateiksim skaidri savu nostādni, kā mēs šodien rīkosimies. Pamatdoma ir vienkārša, jo mēs vairāk kaut ko mīkstināsim, jo vairāk no mums prasīs mīkstināt. Nelolojiet veltas cerības! Klausieties šeit šīs tukšās runas par demokrātiju, par nezin kādu atsauci uz kaut kādiem likumiem. Darbība pierāda pavisam kaut ko citu. Šeit varbūt tiešām vajadzēja runāt par profesionālu attieksmi, par nolūku nostiprināt Latvijas sabiedrību, bet nostiprināt sabiedrību var tad, ja ir pamats, pie kā turēties. Un, ja ir valsts ar savu īpašu likumu par valsts valodu, ja valsts pamatlikumā, Latvijas Republikas Satversmē, ir 4.pants, kur ir pateikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, skaidrā tekstā, tad vismaz Saeimas deputātiem būtu jāievēro Satversme. Un nebūtu jāatbalsta bļauri, kas bauro par otro valsts valodu!

Lūk! Un te jau ir tā lieta, ka ar tādu skaidru, it kā loģisku attieksmi, centieniem iztapt visiem panākam pretējo. Parādās skaidrs politikānisms, kurš nekautrēsies izmantot jebkuru iespēju. Liela daļa šeit runājošo galīgi neuztraucas par to, kas notiks ar Latviju kā ar valsti, nemaz nerunājot par to, kas notiks ar latviešiem kā ar tautu. Viņi šeit ir ievēlēti ar nezinošu tā saucamo pilsoņu balsīm. Pilsoņu, kas neprot latviešu valodu, kas ir saņēmuši nepelnīti it kā mantojumā šo pilsonību. Viņi krāpj šos cilvēkus, runājot pēdējās muļķības, bet viņiem tic tāpēc, ka nav spējīgi uzklausīt kaut ko citu.

Jā, protams, šie runātāji arī aicina aizmirst vēsturi, aizmirst pagātni. Par kaunu jau tur runas nav.

Varētu atgādināt, kā bija ar krievu valodas uzspiešanu latviešiem simtiem gadu. Simtiem gadu! Visādi ivani, pēteri un citi šakāļi te ir vandījušies, un turpina varbūt viens otrs cerēt, ka tā notiks arī nākotnē. Varmācīgi tika šī valoda uzspiesta.

Kas notiek šodien? Šodien piedāvā iespēju apgūt latviešu valodu. Piedāvā šo iespēju. Nē! Tas ir par maz. Prasa un prasīs, un vēl lielīsies pēc tam kārtējā saietā: “Redziet, ko nozīmē, mēs tad un tad savācām un redziet, ko mēs esam panākuši. Mēs jau jūs toreiz brīdinājām. Lūk! Parādās kaut kāds Krievijas pārstāvis “Ragoziņš”, kas kvēli aicina būt nepaklausīgiem un apsola Krievijas palīdzību jebkurā brīvā brīdī, aizmirsdams to, ka pats nav nokārtojis Krievijā savas darīšanas. Aizmirsdams to, ka viņam pašam ir jākārto Berezovska jautājumi, ka viņam jākārto ir jautājumi ar ģenerāļiem, kas 500 miljonu vērtos kreiserus pārdod Dienvidaustrumāzijā par 5 miljoniem, nav spējīgi tikt galā ar nelielo čečenu tautu daudzus gadus, bet sūta tiem tur uz saietu savu vareno aicinājumu, tāpēc ka citu neko darīt neprot. Tie tur laimē bauro no priekiem un slauka asaras, it īpašie tie, kas tur bija sadzērušies.

Tāpēc, vērtējot visu to, mūsu apvienības attieksme ir pilnīgi skaidra — jebkura piekāpšanās bezkauņām nāks valstij tikai par sliktu. Kāds tad šodien ir daudzu Latvijas Republikas pilsoņu latviešu valodas zināšanu līmenis?

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs! Diemžēl mēs varētu turpināt debates pēc pārtraukuma.

J.Dobelis. Es ar prieku turpināšu pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītāja. Kā arī es aicinu atturēties tomēr no aizvainojošiem izteicieniem dažbrīd. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu!

Cienījamie kolēģi! Es gribētu sveikt apaļajā jubilejā mūsu deputātu Andreju Klementjevu (Aplausi.), kā arī šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis Jānis Esta. Apsveicam arī viņu. (Aplausi.)

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reira kungam. Lūdzu!

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs). Frakciju padomes sēde notiks 10.45 Sarkanajā zālē uzreiz pēc Prezidija sēdes. Jautājums par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidātu iesniegšanas termiņiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (JL). Lūdzu Dzeltenajā zālē sanākt Latvijas–Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupu sakarā ar vēstuli — aicinājumu Saeimai sakarā ar vienīgās Baltkrievu skolas slēgšanu Minskā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Informēju jūs, ka Saeimas Dzeltenajā zālē tūlīt notiks Latvijas un Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentu sadarbības grupas dibināšana.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (JL). Saimnieciskās komisijas locekļi! Lūdzu parastā vietā tūlīt uz īsu sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Dzintaram Zaķim!

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Tiek dibināta Latvijas un Čehijas starpparlamentu sadarbības grupa. Visus, kas vēlas piedalīties šīs grupas dibināšanā, lūdzu Sarkanajā zālē tūlīt pat!

Sēdes vadītāja. Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Arvīds Ulme. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi.

Es gribētu visus deputātus aicināt ar klusuma brīdi godināt Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu, kas uzbrukuma rezultātā šodien ir nomirusi. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Turpinām mūsu iesāktās debates. Un debates turpina deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Turpināšu par to, kas skar latviešu valodas zināšanu prasmi. Un visas šīs atrunas, ka, redziet, nav naudas, nav tur tādas programmas, nav šitādas programmas. Diez vai vēl kādā pasaules valstī tik milzīga uzmanība ir pievērsta kādas citas valodas mācīšanai kā Latvijā. Un tad padomāsim arī atkal par rīcību. Vai tiešām izliksimies, ka nesaprotam to, ka tie, kas organizēja šo 4.septembra tikšanos, tie, kas tur ālējās, ka viņi nezināja par 81.panta kārtībā pieņemtajiem grozījumiem? Viņi ļoti labi to zināja. Bet tas netraucēja viņus pilnīgi tukši pļāpāt. Tikai tāpēc, lai satracinātu sanākušos. Un nekaunībai bija jauni piemēri. Tie aug augumā. Uzruna no Saeimas deputāta mutes klātesošajiem: “Sveika, krieviskā Rīga!” Tātad tie citu tautību pārstāvji, kas bija atnākuši uz šo tikšanos, netika ņemti vērā, lai gan pat daži, kas uzstājās, nebija krievu tautības pārstāvji. Bet sveiciens bija: krieviskā Rīga! Un to teica Saeimas deputāts.

Plīvoja citu valstu karogi. Un ne to valstu, kas īpaši draudzīgi izturas pret Latviju. Šie karogi plīvoja ilgi un dikti, un ne tikai valsts karogs, bet valsts militāro formējumu karogs, es runāju par Krievijas flotes karogu. Vai agrāk tā bija? Vai tie, kas plivināja tos karogus, nezināja par 81.panta grozījumiem?

Es gribētu atgādināt, kolēģi, par ko mēs vēl neesam domājuši un par ko vajadzētu domāt Mandātu un iesniegumu komisijai. Mēs šeit, stājoties pie amata pienākumu pildīšanas, zvērējām uzticību Latvijas Republikas Satversmei. Vai tad tā nebija? Un kas ir teikts Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā? Ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Bet, tiekoties ar deputātiem, skan bļāvieni: vēlamies otro valsts valodu, protams, krievu. Vai deputāti nosodīja šos bļāvienus? Tie zvērētāji, kas te latviski izteicās par uzticību Satversmei? Tad ir jāsecina, ka viņi nav sapratuši, ko viņi te teica. Ka viņi ir mehāniski nolasījuši to tekstu, ko viņiem nolika priekšā, bet nav lāga apjēguši, ko nozīmē zvērēt uzticību Latvijas Republikas Satversmei. Tad jāpaprasa būtu, vai viņi ir lasījuši Latvijas Republikas Satversmi, kuru it kā vajadzētu zināt katram Latvijas Republikas pilsonim.

Līdz ar to visa tā rezultātā mēs esam skaidri pauduši, diemžēl arī koalīcijas partneriem nācās varbūt vienam otram ar rūgtu sirdi dzirdēt, mūsu pārliecību. Mūsu apvienība ir savā priekšvēlēšanu laikā runājusi, ir runājusi savā programmā, savos statūtos par savu galveno uzdevumu — rūpes par latviešu tautas pozīciju nostiprināšanu, rūpes par latviešu valodas ietekmes nostiprināšanu Latvijas valstī. Centīsimies pārliecināt savus koalīcijas partnerus ievērot šīs rūpes un uzmanīties, un saprast vienu: jebkurš mīkstinājums var patikt tiem, kas vēlas šeit nekārtības, kas vēlas šeit rūpēties par sevi, nevis par Latvijas valsti, un pie tā vajadzētu nonākt agri vai vēlu ar savu domāšanu.

Tātad mūsu frakcija balsos pret šiem grozījumiem, un mēģināsim turpmākajos lasījumos varbūt lietišķi strādāt pie kaut kā tāda, kas palīdzētu sakārtot Izglītības likumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (JL). Cienījamie kolēģi! Nekas jauns šajā pusotrā stundā nav pateikts, un nekā jauna nepateikšu arī es. Mēs nebeidzam turpināt diskusiju, kas ir sākusies 1988.gadā un kas būtu formulējama kā domu apmaiņa par latviešu valodas vietu Latvijā. Ne vairāk un ne mazāk, jo mazākumtautību izglītības reformu, izglītības sistēmu mēs nevaram atraut no kopējām norisēm valstī. Un tieši tā es redzu šīsdienas diskusijas priekšmetu, tieši tā es redzu domstarpību patieso būtību un šādā aspektā arī vēlētos runāt.

Brīva pilsoņa tiesības un deputāta pienākums ir iztirzāt ikviena jautājuma politiskos aspektus. Ja diskusija paliek šādā līmenī, to mēs akceptējam. Šeit notiek runa par Latvijas valsts politiku. Ne tikai par izglītības politiku, bet par etnopolitiku vai, vēl plašāk, par iekšpolitiku. Šoreiz šī diskusija par iekšpolitiku notiek uz pavisam konkrēta materiāla pamata, tātad piedāvātie grozījumi Izglītības likumā. Šie grozījumi, kā zināms, piedāvā sakārtot mazākumtautību izglītību, lai to padarītu par vienotas Latvijas izglītības sistēmas neatņemamu daļu un lai realizētu mūsu valsts galvenos iekšpolitiskos mērķus, respektīvi, sabiedrības integrāciju jeb vienotību, to, lai šī vienotība notiktu uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata un lai tiktu nodrošinātas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu dzimto valodu. Ne mirkli neaizmirsīsim, ka šie mērķi ir tieši tādi. Un līdz ar to katrs konkrēts solis mums ir jāvērtē šajā aspektā.

“Jaunais laiks” savā etnopolitikas programmā ir izvirzījis skaidri un gaiši formulētu atbalstu sabiedrības integrācijai, visu sabiedrības etnisko grupu interešu ievērošanai, bet vienlaicīgi tomēr uzsvēris stingru Latvijas kā nacionālvalsts ideju. Šajā valstī, protams, tiks un tiek ievērotas visas mazākumtautību tiesības, es ceru, ka Cileviča kungs nākamajā runā necentīsies pierādīt pretējo, jo nevēlētos vēlreiz aizkavēt jūsu uzmanību, bet atcerēsimies, ka mazākumtautībām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, tātad pienākums iekļauties sabiedrībā un pienākums pret valsts valodu, kurai uzticību ir zvērējuši arī mūsu deputāti.

Par lietas profesionālajiem un zinātniskajiem aspektiem. Patiesību sakot, mums vajadzētu paļauties uz speciālistiem. Šeit, protams, es nerunāju par kolēģi Plineru, kurš noteikti, vietā un nevietā uzsvērdams savu doktora grādu, ar zinātnieku atziņām ir iepazinies. Bet es gribētu atgādināt zinātnieku ētikas pamatkodeksa pirmo bausli: nepārtraukti pilnveidot savas zināšanas jebkurā jomā un sekot tam, kas notiek attiecīgajā nozarē pasaulē. Bilingvālā izglītība un otrās valodas apguve tik tiešām ir jomas, kur beidzamo piecu, pat trīs gadu laikā ir radikāli mainījusies zinātnieku nostāja. Pašlaik, šķiet, pasaulē ikviens pasmaidīs, dzirdot Latvijā bieži tiražētos apgalvojumus par to, ka agrīnais bilingvisms var kaitēt bērna domāšanas un personības attīstībai, par to, ka mācības otrajā valodā var samazināt konkurētspēju, nevis to vairot. Nevajadzētu uzskatīt, ka Latvijas situācija ir unikāla. Visur pasaulē pastāv mazākumtautību izglītības sistēma un visur pasaulē valsts valodas prioritāte netiek apstrīdēta. Šajā ziņā Latvija ir unikāla, bet ne valodu sastatījumā.

Protams, varētu piedāvāt citādi domājošiem noklausīties kursu Latvijas Universitātē “Bilingvālās izglītības teorētiskie pamati”. Labprāt pieņemtu savu studentu pulkā. Bet šis kurss ir 32 stundas garš. Tik daudz laika mēs tomēr nevaram šim jautājumam veltīt. Un tad, protams, atliek pašmācība, atliek iepazīties ar pasaules vadošo speciālistu atziņām un konstatēt, ka vismaz daži balsti, uz kā reformas pretinieki būvē savu teoriju, jau sen ir satrunējuši un pat sagāzušies.

Minēšu tikai dažas tēzes, kas izskan pietiekami bieži un, šķiet, varbūt līdz šim nav uzskatītas par vajadzīgām atspēkot. Aksioma ir tāda, ka valodas apguves sistēmu, arī bilingvālo izglītību, jebkurā valstī nosaka valodas situācija, konkrētie apstākļi. Un tieši tādēļ ir absolūti nevietā piesaukt pirmskara Latvijas pieredzi. Atcerēsimies iedzīvotāju etnodemogrāfiskā sastāva proporcijas! 70, vairāk nekā 70% latviešu. Līdz ar to pilnīgi automātiski tiek nodrošināta latviešu valodas prioritāte valodu tirgū un valodu konkurence. Šie ārējie apstākļi paši par sevi rada nepieciešamību valodu apgūt un to lietot. Pašlaik situācija ir mainījusies, pastāv fenomens, ko sauc par krievu valodas runātāju lingvistisko pašpietiekamību, un tieši tādēļ pašlaik pirmskara pieredze mums nav izmantojama kā tiešs paraugs mūsdienu izglītības sistēmai.

Otrs mīts. Arī mums izdalītajā aicinājumā ir skaidri un gaiši teikts: “Valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas pasniegšanas kvalitāti un efektīvu valodas pasniegšanas metodiku izmantošanu.” Tas Latvijā jau ir īstenots, jo atkal šķiet, vai tad nu mēs būsim vienīgā valsts, kura noraidīs zinātnieku universāli akceptētu atziņu, ka mācīt valodu kā priekšmetu jau ir vakardiena. To var darīt tikai dažās valstīs, kur pastāv ļoti stingra mācāmās valodas vide, kur pati vide rada nepieciešamību apgūt valsts valodu. Latvijā tā tomēr nav. Un tāpēc mums ir jāizmanto progresīvā metodika. Valodu mācīt nevis kā priekšmetu, bet izmantot kā līdzekli citu zināšanu apguvei. Mācot valodu kā priekšmetu, cienījamie kungi, mēs mācāmies par valodu. Skolēni precīzi zinās nosaukt latviešu valodas locījumu skaitu, pratīs nosaukt sinonīmus strautiņa urdzēšanai, bet nemācēs valodu lietot ikdienas saziņā. Un tad iestāsies viegli prognozējamas sekas — nespēja nokārtot eksāmenu, jo šeit es pilnīgi piekrītu, tik tiešām, ja mēs esam mācījušies vienā valodā, eksāmenu likt otrā ir ļoti grūti, tādēļ jau laicīgi šādu iespēju noraidīsim. Nespēja mācīties valsts valodā augstākās izglītības sistēmā un līdz ar to potenciāla iespēja nav izvirzīt jaunas prasības. Un, protams, arī darba tirgū līdz ar to atradīsies aizvien jauni un jauni argumenti, piemēram, indivīda privāto lingvistisko cilvēktiesību neaizskaramība, lai latviešu valodu nelietotu. Un cik tad tur nu tālu līdz jau skaļi paustajai idejai: sak’, var būt nepieciešams pārskatīt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu.

Tātad rezumējot. Mums ir jābūt tālredzīgiem politiķiem. Mums jādomā par to, kas notiks tad, kad šajā zālē sēdēs citi un mēs baudīsim savas pelnītās atpūtas priekus. Tuvredzīgi vērojot, protams, mums ir ļoti viegli nostāties kā mūrim. Šeit es pagriežos uz zāles labo pusi. Mums ir ļoti viegli ar dažādiem argumentiem demonstrēt savu nelokāmo politisko stāju, iegūstot īslaicīgu efektu. Bet mums ir jādomā par to, kas nākotnē notiks ar Latvijas sabiedrību un kā mēs īstenosim šo minoritāšu neapstrīdamo tiesību principu — saglabāt savu dzimto valodu, bet vienlaicīgi ne par matu neapdraudēsim latviešu valodas tiesības. Un tādēļ es uzskatu, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais modelis, ko ir izstrādājuši speciālisti, kas ir akceptēts autoritatīvā Mazākumtautību izglītības padomē un atzinīgi novērtēts no saprātīgi domājošo skolotāju un vecāku puses, tik tiešām ir tālredzīgs modelis, kas nodrošina tieši tos mērķus, ko mēs esam izvirzījuši savā integrācijas programmā un kas arī atbilst mūsu visu interesēm, tālejošām interesēm tieši kā pilsoņiem, nevis kā politiķiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos grozījumus likumā un balsot “par” šī likuma nodošanu komisijām. Un lai būtu pilnīgi droši, ka esam ievērojuši visus aspektus, es ļoti lūdzu šos likuma grozījumus nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, mani ļoti sarūgtina šīs diskusijas stils. Izglītības sistēma, tā ir mūsu bērnu nākotne. Mēs izmantojam šo jautājumu vienkārši kā ieganstu, lai kārtotu starppartiju rēķinus, kārtējo reizi paustu savu dzelžaino nacionālistisko stāju vai populistiski demonstrētu saviem vēlētājiem savu nelokāmo gribu un uzticību saviem lozungiem vai pseidoakadēmiskajām pamācībām, piedodiet, Druvietes kundze! Es patiešām nerunāšu par pārkāpumiem minoritāšu tiesību jomā Latvijā. Varbūt šeit nevajadzētu strīdēties no tribīnes. Vienkārši vajag izlasīt pirmavotus, ko saka starptautiskās organizācijas un ko te iesaka. Nenodarbosimies ar propagandu! Jautājums ir pārāk nopietns.

Diemžēl cienījamās kolēģes Goldes kundzes uzstāšanos var raksturot ar vienu vārdu — bezatbildība. Protams, jūs tagad esat opozīcijā, jūs ne par ko neesat atbildīga, un tāpēc jūs izmantojat visus ieganstus, lai kritizētu šo valdību, lai šūpotu šo valdību, vairāk nekā tur nav. Jūs bijāt izglītības ministre. Tagad jūs apgalvojat, ka viss, ko jūs iesākāt, tas arī bija pamats visiem panākumiem. Bet kāpēc tad jūs tik īsu termiņu palikāt šajā amatā? Kāpēc jūs nestrādājāt tālāk? Acīmredzot nebija tas viss ļoti pareizi. Jo vadīsimies no veselā saprāta. Es piekrītu šajā ziņā Strazdiņa kungam, kaut gan es nepiekrītu visiem viņa vērtējumiem, bet es domāju, ka patiešām atliksim malā pagaidām savas politiskās pārliecības, savas populistiskās tieksmes iepatikties mūsu vēlētājiem un nostiprināt mūsu pozīcijas. Šie piedāvātie likuma grozījumi ir pirmais solis pareizajā virzienā. Valdība negrib atzīt, ka tā faktiski piekrita agrāk plānotās minoritāšu izglītības reformas oponentu argumentiem, noraida to kategoriski, negrib iesaistīties dialogā, bet praksē tomēr atzīst, ka zināmā mērā oponentiem bija taisnība, un tas ir ļoti pareizi.

Protams, šie grozījumi nebūt nav perfekti. Arī Tautas saskaņas partiju nebūt neapmierina viss, kas ir ierakstīts šajos likuma grozījumos. Un vēl liels darbs ir priekšā. Mums patiešām jāpārdomā ļoti nopietni, kādiem jābūt standartiem. Nekas nav perfekts, Strazdiņa kungs, būs vēl jāpilnveido šie standarti. Bet tas ir ļoti būtisks solis — patiešām izslēgt no likuma šo vārdu “tikai”, kas ir absolūti destruktīva pieeja un var iederēt tikai politinformatoriem, tādiem kā Dobeļa kungs, kas tikko šeit runāja. Un, protams, jāizstrādā šie standarti un minoritāšu izglītības sistēma, vadoties pirmām kārtām no bērnu interesēm. Mēs zinām, ka saskaņā ar Latvijas likumiem bērnu intereses nosaka viņu vecāki. Nevar īstenot veiksmīgu reformu, ja absolūts vairākums vecāku ir pret to. Ja valdība nespēja pārliecināt vecākus, tas nozīmē, ka jāturpina dialogs, ka jāņem vērā vecāku, pašu skolnieku, skolotāju intereses un viņu viedoklis. Tikai balstoties uz līdzdalību, sadarbību un savstarpējo uzticību, var to panākt. Var panākt patiesu Latvijas integrāciju.

Tautas saskaņas partija atbalstīs, neapšaubāmi, šos grozījumus. Mēs domāsim par iespējamiem priekšlikumiem uz otro lasījumu, bet es aicinu visus tomēr atteikties vismaz uz šo balsojuma brīdi no savām šauri politiskām interesēm un domāt par visu Latvijas bērnu interesēm. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Man šodien ir atkal skumji. Jā, jā... bez smiekliem. Skumji! Un to varētu pat teikt: es esmu dusmīgs. Jo redziet, van der Stūls ir prom un līdzīgie, kuri mūs spieda un piespieda izmainīt un piekāpties valodas likumā, Izglītības likumā, bet van der Stūla gars ir dzīvs. Van der Stūla gars ir dzīvs un iemājojis daudzos, daudzos, ļoti daudzos deputātos arī. Lūk, kāpēc man ir skumji.

Par dialogu, par diskusijām. Šīm diskusijām nevajadzēja būt! Nevajadzēja būt ar šo kreiso flangu, ar šiem provokatoriem! Diskusijām nevajadzēja būt! Likums bija pieņemts. Punkts. Pildīsim likumu! Un te Goldes kundzei tika pārmests. Viņa pateica ļoti precīzi un pareizi, un arī tad, kad viņa bija izglītības ministre, nenāca viņai prātā grozīt šo likumu. Par dialogu. Te vēl runājam šodien par spriedzi. Spriedzi neradīja plineri, golubovi un kaut kādi tādi, bet spriedzi radījām mēs paši ar savu mīkstmugurību, pakļaujoties viņu spiedienam, viņu šļupstēšanai faktiski. Ļoti neatlaidīgajai, ka vajadzīga ir otra valsts valoda un tā tālāk un tā joprojām. Mēs paši... vai mēs patiešām to nesaprotam? Viņus vajadzēja nolikt pie vietas — pildiet likumu, un punkts! Miers. Un viņi būtu pildījuši šodien, nevis gājuši demonstrācijās, un te tagad plenārsēdē runāsim stundām ilgi. Tā vajadzēja rīkoties. Un tad, kad sākās darbs šajā Saeimā, mēs paaicinājām arī uz frakciju izglītības ministru Šadurska kungu un jautājām, jo šī lieta mūs ārkārtīgi interesēja, jo ir interesējusi kopš pirmās dienas, kopš 5.Saeimas, 6. un tā tālāk... Un jautājām: kā būs, vai reforma turpināsies, vai likums tiks pildīts? Šadurska kungs toreiz teica, ka jā, nekādas piekāpšanās nebūs, likums tiks pildīts. Diemžēl, redziet, pēkšņi kaut kur izauga, mēs pat, koalīcijas partneri, nezinām, no kurienes izauga 60 un 40%. Kāpēc — es atvainojos? Kāpēc? Viņu spiediena rezultātā? Viņu klaigāšanas? Viņu pretvalstiskās darbības rezultātā? Vai patiešām mēs esam tagad tik bailīgi palikuši? Nu kauns un negods, ja mēs esam tik bailīgi! Un tagad atkal. (Starpsauciens: “Vienmēr tā bija!”)

Atkal baidāmies no kaut kādas spriedzes... Lai viņi tur dara, kas viņiem labpatīkas. Lai viņi tiekas pie sava pieminekļa Pārdaugavā vai arī apgāna Raini, ko nevajadzētu pieļaut. Neņemt vērā! Ja gribat dzīvot Latvijā, runāsiet latviski. Nevis latvieši turpinās vēl desmitiem gadus runāt divās valodās, bet viņi runās tikai krieviski. Kad mēs izbeigsim? Latvieši to gaida! Sen to gaida. Plinera šļupstēšana, godīgi sakot, piesaucot tā saucamās pirmās Latvijas laiku, ka redziet, toreiz minoritātes varēja mācīties katra savā valodā... (No zāles deputāts A.Golubovs: “Varbūt runāsim angliski!”) Es atvainojos, ja šeit nebūtu sabraukuši, laimi meklējot, 700 tūkstoši šobrīd esošo nepilsoņu, tad šodien arī Latvija varētu atļauties: mācieties katrs savu valodu, mēs dosim jums naudu.

Tāpat kā mēs esam rīkojušies ārkārtīgi cilvēcīgi, humāni pret šeit sabraukušajiem. Mēs dodam viņiem pensijas un tā tālāk un tā joprojām. Visu, visu, ko valsts var dot pašiem. Tā ka šāda runāšana ir vienkārši nekorekta. Tā ir muļķīga. Tā ir cilvēkus dezorientējoša. Un, redziet, Pliners jau šodien tirgojas kā liela mēroga tirgonis: ja jūs tātad pakļausities mūsu prasībām... un viņš jau prasa: mēs pieprasām... ja jūs pakļausities mūsu prasībām, neliksiet runāt latviešu valodā, tad mūsu cilvēki, mēs aģitēsim, lai balso par Eiropas Savienību.

Paklausieties, tirgoni Plinera kungs! Tāda tirdzniecība šeit, Saeimas namā, no Saeimas tribīnes ir vienkārši apkaunojoša. Tā, lūk! Tāda ir patiesība. Jūs labāk saviem cilvēkiem, kurus it kā aizstāvat, lai gan faktiski jūs šos cilvēkus neaizstāvat, kuri šodien vēl neprot latviski runāt, nemaz nerunājot par bērniem, skolēniem, ja jūs viņus aizstāvētu, tad jūs runātu pavisam citu valodu. Viņi sen jau šodien tiktu aicināti mācīties latviešu valodā.

Bet tagad vēlreiz par šiem grozījumiem, kurus piedāvā valdība. Kāpēc, kāpēc tāda piekāpšanās? Es nesaprotu. Un, Druvietes kundze, jūsu argumenti šodien bija tik bāli, ka bālākus grūti pat iedomāties. Nu tā nevar! Redziet, mēs atkal, tā sakot, saglabājot tur mieru, un tā tā un tā tā... Kādu mieru, es atvainojos! Neatkarīgā, nacionālā valstī mēs atkal lokāmies un izvairāmies likt skolās... Ja tie vecīši vai vēl kaut kādi militāristi, kuri vēl palikuši desmitiem tūkstošu, ja viņi negrib mācīties latviešu valodu, lai viņi nemācās. Protams, viņiem nevajadzēja ļaut veidot uzņēmumus un tajos ieviest tikai krievu valodu. Bet skolās, par ko maksājam naudu, valsts naudu, lai mācās latviešu valodā. Un, redziet, tagad tikai no nākamā gada, no nākamā gada, no 2004.gada, kad pagājuši ļoti daudzi gadi pēc neatkarības pasludināšanas, tikai 10.klasē vajadzētu sākt mācīties latviešu valodā. Un tas ir kaut kas pārāk prasīts. Tā ir tik minimāla prasība, kur minimālāku vairs daudzus gadus pēc neatkarības pasludināšanas nemaz vairs nevar izteikt. Tā, lūk, vajadzētu rīkoties!

Un tādēļ mēs, “Tēvzeme un Brīvība”/LNNK, kuri ir cīnījušies un cīnīsies par latviešu valodu šajā valstī, aizstāvēs latviešu, pamatnācijas, intereses, nebalsosim “par” šo priekšlikumu, neatbalstīsim un turpināsim skaidrot, ja reiz mēs esam ievilkti šajā dialogā vai diskusijā, ka tas Latvijas valstij nav pieļaujams un ka plineri, golubovi, kurus... vēl līdz šodienai nav atzinuši Latvijas okupāciju un skaidro saviem vēlētājiem, noliksim viņus vienkārši pie vietas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.

J.Pliners (PCTVL). Godātie deputāti! Mītiņā 23.maijā Esplanādē plīvoja daudz Latvijas Republikas karogu. Bet atsevišķi politiķi teica pēc tam, ka pieprasīt izglītības valodas brīvu izvēli mūsu demokrātiskajā valstī zem Latvijas karogiem ir cinisms. Mēs negribot kaitināt pat atsevišķus tuvredzīgus politiķus un ņemot vērā, ka daudzi cilvēki uzskata, ka Latvija diemžēl apejoties ar viņiem ne kā māte, bet pamāte, šoreiz 4.septembrī neaicinājām vēlētājus nākt uz tikšanos ar valsts karogiem. Divi cilvēki atnāca ar Krievijas karogiem, un, neatbildot ne uz vienu manu pārmetumu Latvijas Republikas izglītības sistēmai un mūsu ministrijas neprofesionālismam, ministri mainās mūsu valstī kā cimdi, un neviens ne par ko neatbild. Godātais esošais ministrs runāja, manuprāt, nekonstruktīvi. Viņš neatbildēja ne uz vienu manu pārmetumu. Viņš neizanalizēja vai neatbildēja ne uz vienu manu priekšlikumu. Es runāju par nepamatotiem 60 uz 40% un eksāmenu kārtošanu valsts valodā. Ministrs teica: “Pliners stāvēja zem Krievijas karogiem.” Es redzēju divus Krievijas karogus, stāvēju no tiem 100 metru attālumā. Likums neaizliedz svešu valstu karogu vai stāvēt ar viņu, vai staigāt ar viņu. Jūs uzskatāt citādāk. Vara ir jūsu rokās. Mainīsim likumu!

Es runāju par mācīšanu pārsvarā dzimtajā valodā. Un lai skola nosaka bilingvisma pakāpi un konkrētu priekšmetu mācīšanu valsts valodā. Cienījamā profesore Druvietes kundze saka, ka tikai mācīt valsts valodu, tas ir par maz. Bet arī es uzskatu to pašu, un es piedāvāju pavisam kaut ko citu. Nezinu, kāpēc es jums nevaru iestāstīt, ka tas, ka cittautiešu bērniem jāzina valsts valoda, kultūras ābece, tradīcijas, paražas un tā tālāk, tā ir aksioma, tas pat muļķim ir skaidrs. To nevajag pierādīt, bet mēs redzam citus ceļus. Jūs pat negribat ar mums, nu, organizēt kaut kādu saskaņas komisiju, oponēšanas komisiju no profesionāļiem, no skolu meistariem, lai tur piedalās kā latvieši, tā cittautieši. Un mēnesi, divus, trīs oponējiet, skatoties acīs viens otram. Liekot kārtis uz galda, pierādījumus, mēs atradīsim labāko variantu. Bet attiecīgi politiķi un ministrijas ierēdņi diemžēl to negrib.

Par nelaimīgo manu doktora disertāciju. Es Saeimā esmu jau piekto gadu. Un vienreiz pagājušajā ceturtdienā man Dobeļa kungs pārmeta par to un es vienreiz pa pieciem gadiem paskaidroju, ka es to dabūju ne tā, kā viņš padomju laikos aizstāvēja ķīmijas kandidāta disertāciju, bet mūsu laikos, un tā tālāk un tā joprojām. Vienreiz pa pieciem gadiem. Bet, ja nav argumentu, tad var pārmest arī to, kas nekad nebija.

Par krievu valodu kā otro valsts valodu. Vai jūs esat ieklausījušies, ka par to runāja šodien mūsu sēdē tikai divi cilvēki — Dobeļa kungs, cik es atceros, un Tabūna kungs. Secinājumus izdariet paši. Vai viņi nav provokatori? Bet parasti zaglis kliedz par zagli uz citu cilvēku. Tātad šeit nav par to runa. Mēs nekad uz to neaicinājām. Un tomēr, ja nav ko teikt, tad kaut kas jāpasaka.

Paldies, Druvietes kundze, jūs tomēr pirmā laikam no mūsu oponentiem atzīstat, ka mācīt atsevišķus priekšmetus vai tik un tik procentus, par to oponēt, piemēram, krievu valodā, bet kārtot eksāmenu valsts valodā... atvainojiet, tās muļķības. Un par to jādomā. Bez šaubām, ka tas ir normāli un prātīgi.

Mīļie līdzcilvēki! Domāsim! Es nedomāju par jums, Dobeļa kungs. Neuztraucieties! Es pie pārējiem, pie normāliem cilvēkiem un deputātiem griežos. Padomāsim! Es jūs netraucēju. Padomāsim, kā izdarīt, lai būtu labi kā latviešiem, tā cittautiešiem, nu būs mums saskaņa mūsu sabiedrībā, un bērni ir absolūta kategorija, un bīstami spēlēties ar tādu problēmu, ar tādu jautājumu.

Par likumu es jau teicu iepriekšējā reizē un saku šodien. Jāatbalsta un jāsadarbojas, nu ideālā variantā laikam neiznāks, lai mēs uz nākošo lasījumu jau sakārtotu šo likumu, demokratizētu šo likumu un tad visi būs apmierināti. Un tas ir Latvijas interesēs. Ne Dobeļa kunga interesēs, ne Tabūna kunga interesēs, bet Latvijas interesēs noteikti.

Paldies! (No zāles deputāts Dobelis: “Beidz muldēt!” No zāles deputāts Dobelis: “Kā ar burkānu audzēšanu?” Viņam atbild J. Pliners: “Nāc palīgā novākt!” Atbild Dobelis: “Tu novāc, es paņemšu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es nebūtu nācis tribīnē runāt, jo te ir runāts gan vairāk par politiku, mazāk par profesionālām lietām. Bet viena iemesla pēc es dažus vārdus tomēr gribu pateikt. Mani ļoti pārsteidz Strazdiņa kungs kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, kurš visas mūsu uzrunas un runas nosauca kā tādu pilnmēness apsēstu ...nu negribētu teikt muldēšanu, bet kaut ko tamlīdzīgu. Tad es gribētu pajautāt Strazdiņa kungam, ko viņš gada laikā kā komisijas priekšsēdētājs veicis Izglītības likuma sakārtošanā. Kaut kā nav dzirdēts, ka kāds likums vai kāds normatīvs akts šajā komisijā vispār tiktu skatīts. Un, manuprāt, liekas, ka Strazdiņa kungam visi tie desmit, vienpadsmit mēneši ir pagājuši vienā pilnmēnesī.

Bet tagad par lietas būtību. Te jau Plinera kungs un Cileviča kungs berzē roka, ka ir sperti pareizi soļi pareizā virzienā, ka viss notiek tā, kā vajag. Tad es gribētu teikt pilnīgi pretējo. Es gribētu uzdot jautājumu: “vai ir jāizdara šādi grozījumi šobrīd Izglītības likumā? Vispirms noskaidrosim, kas ir Izglītības likums. Tas neattiecas tikai uz vispārējo izglītību, tas attiecas gan uz profesionālo, gan uz augstāko izglītību. Tas ir likums virs citiem likumiem. Šādi grozījumi būtu izdarāmi tikai pie viena nosacījuma — ja tiktu precīzi pateiktas Vispārējās izglītības likumā visas šīs normas, norādīti visi tie priekšmeti, kuri mācāmi valsts valodā, visas proporcijas, nevis izglītības standartā, kurš tika izgrozīts Ministru kabinetā, kur ir pateikts, ka 3/5 priekšmetu varēs mācīt tātad valsts valodā, tas ir, 60—40%. Tad ir viens jautājums. Ja 2004.gada 1.septembrī nebūs pateikts, kuri priekšmeti mācāmi valsts valodā un kuri mācāmi mazākumtautību valodās, tad es iedomājos, ka pēc nākamajiem trim gadiem, tas ir, 2007.gadā, mēs piedzīvosim to, ka centralizētie eksāmeni nebūs tikai valsts valodā, bet būs krievu valodā, es pieļauju — ukraiņu valodā, es pieļauju, vēl daudzās citās valodās. Tikai pie viena nosacījuma būtu grozāms Izglītības likums. Es aicinu neatbalstīt šodien šos grozījumus, bet izdarīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, par ko vēl būs diskusija, un tikai tad ķerties pie Izglītības likuma.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Dārgie Latvijas cilvēki! Turpināsim dialogu. Es jau esmu tik lojāls, ka gribu izmantot Dobeļa, Tabūna terminoloģiju un jums gribu pajautāt. Tā dēvētā okupācijas laikā kādā valodā runāja jūsu skolā, jūsu institūtā? Dzimtajā valodā. Nav šaubu, ka toreiz PSRS vadībai bija visas spējas iznīcināt latviešu valodu un jebkādu nacionālo izglītību, tomēr latviešu skola no bērnudārza līdz universitātei bija, un tāpēc arī ir mūsu 21.gadsimtā. Vai mēs esam par Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumiem svītrot ārā vārdu “tikai”, kas attiecas uz valsts valodu. Jā.

Bet ar to jautājums netiks slēgts. Es arī neesmu Šadurska kunga fans. Mums nav iemesla tagad lepoties ar milzīgiem panākumiem mazākumtautību izglītībā, un es ceru, ka nākotnē Eiropas Latvijā būs īstas krievu skolas, ne sakropļotas bilingvālās. Vispirms Latgalē un Rīgā, tāpēc ka mūsu galvaspilsēta ir patiešām multikulturāla pilsēta. Tā taču bija dibināta ar vāciešu palīdzību. Bet visiem ir jāzina, ka krievu valoda ir lielākās minoritātes valoda un tai arī ir tiesības uz attīstību. Latviešu valodu kā valsts valodu tas neskar.

Lūdzu atbalstīt piedāvājumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kas attiecas uz mācībām PSRS okupācijas laikā. Es gribētu atgādināt, ka PSRS politikāņi tieši nacionālo pārliecību šad un tad izmantoja, lai nostiprinātu savu varu. Gribētu atgādināt, ka Staļins 1934.gadā speciāli pielaizījās krievu šovinistiem, lai tiktu pa kāpnēm uz augšu. Gribētu atgādināt, ka slepkava Lavrentijs Berija 1953.gadā pēc Staļina nāves speciāli apstrādāja visas tā saucamā savienotās republikas ar nacionālo pārliecību, lai iegūtu varu. Tā ka nevajag runāt, tā bija viltīga politika un nevis atbalstīt nacionālās valodas.

Un tagad, Cileviča kungs... kur tad nu palicis? Ā... tur muld tagad un neklausās... Izrunājās te gari un plaši par politinformāciju un par rūpēm par bērniem. Protams, Cilevičs un Pliners te vienmēr nāks un pateiks, ka viņi ir visgudrākie un visjaukākie, audzē burkānus, kaktusus... es vēl nezinu, ko. Tagad klausieties... par tiem pašiem bērniem, un uzmanīgi klausieties. Kuri bija tie, kas rādīja mēles publiski, ķēzoties par izglītības reformu? Tās pašas mēlītes, kuras ar prieku kā fotogrāfijas parādīja tie paši bērni krievu avīzē... rūpes par bērniem. Kuri bija tie, kas bļaustījās par “mūsu Staļingradu” un turpina to darīt? Tie ir pieaugušie? Nē. Tie ir bērneļi, speciāli saaģitēti. Vai tie nebija visi tie paši bērniņi, kurus jūs esat ievilkuši savās politiskajās spēlītēs, un tā ir augstākā nekaunības pilotāža. To, ko šādi cilvēki dara, šeit nāk un runā “mīļie”... kas tu, zilais esi, vai, ka tev te kaut kāds mīļais būšu... Saprotiet... “dārgie” un tā tālāk un tā tālāk. Es nezinu, kuru šī demagoģiskā runāšana var pārliecināt. Kuri izplatīja tieši skolās aicinājumus par ierašanos uz šo tikšanos? Skolēnu vidū tika izplatīti šie aicinājumi. Gandrīz visās Rīgas skolās ar krievu mācību valodu. Tās bija rūpes par bērniem varbūt? Bērniem, kas nesaprata, ko viņi dara un uz kurieni viņi iet. Un tagad jūs te nākat un runājat, ka mums ir jādomā par mūsu bērnu nākotni.

Jā, es piekrītu, ka ir jādomā. Bet nevis audzināt savus bērnus ar naidu pret latviešu tautu. Nevis audzināt savus bērnus ar naidu pret latviešu valodu. Aizejiet uz vienu otru Rīgas nostūri. Aizejiet uz jauniešu saietiem Rīgas nostūros un paklausieties, ko tur runā par latviešu cilvēkiem un par latviešu valodu. Un jūs to izmantojat savā politiskajā spēlē. Nākat un runājat, rīdāt pret Latviju cilvēkus no citām valstīm. Rīdāt, pirmkārt, protams, kā tad nu ne... sarunas ar Krieviju, ar lielajiem draugiem, ar “ragoziniem” un tamlīdzīgiem. Uz to jūs esat lieli speciālisti. Un šeit nav kauna atnākt un pateikt: jā, ziniet, mēs esam par dialogu, Tabūns un Dobelis, tie ir tie nelieši, tie ir tie provokatori.

Mums kaut kā interesē jūsu darbība, un mēs jūs redzam to cilvēku vidū, kas prasa to otro valodu. Mēs jūs redzam to cilvēku vidū, kas rāda mēles, to cilvēku vidū, kas publiski saka, ka viņi uzspļauj Izglītības likumam un uzspļauj reformai. Jūs viņiem neaizrādāt. Šeit jūs nākat un runājat kā briesmīgi cilvēku mīlētāji, kā kaut kādi humānisti.

Humānists Kabanovs slauka savu ģīmi karogā. Pēc tam viņš saka, ka viņš ir bučojis karogu. Kas tu biji tik piedzēries, ka tu nesaprati, vai tu slauki vai tu bučo?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izvēlaties izteicienus!

J.Dobelis. Nu labi, es uzskatu, ka “bučošanās” ir ļoti pieklājīgs izteiciens... Nu labi, skūpstīji, labi...

Ar vienu vārdu sakot, lūdzu paskatieties, kā jūs rīkojaties, kā saskan jūsu vārdi ar darbiem, un tad nāciet un runājiet vēl tālāk par Eiropu, un nedraudiet šeit, ka jūs balsosiet “pret”! Jūs balsosiet tā, kā jums Krievija ieteiks balsot!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, es atgādinu, ka mēs debatējam par grozījumiem Izglītības likumā. Tā ka aicinu pieturēties pie temata un neizteikt savstarpēji apvainojošus izteicienus.

Vārds deputātam Pēterim Simsonam. Lūdzu!

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir patiesi interesanti pavadīt šeit laiku tādās nopietnās diskusijās, par kādām izvēršas viens, būtībā neliels, grozījums Izglītības likumā. Šeit tiek skarts ļoti plašs tēmu loks. Un es gribētu teikt, ka, iekams mēs neesam tikuši skaidrībā, kas tad ir minoritāte un par kādām tiesībām mēs runājam, es tieši gribu runāt no minoritātes pozīcijas, jo es esmu 14 gadus pavadījis ārpus Latvijas, būdams kā minoritātes pārstāvis krievvalodīgā vidē, un jau turpat 10 gadus es savā Rīgā, savos Pļavniekos arī dzīvoju kā minoritāte, jo man visriņķī ir cita valoda, cita mentalitāte, cita kultūra. Un kādreiz rodas jautājums: “Vai nevajadzētu meklēt risinājumu kā Amerikā, kur pamatiedzīvotājiem ir noteiktas teritorijas, kur viņiem ir garantētas noteiktas tiesības.”

Es gribētu... Mūsu problēma, manuprāt, ir, ka mēs runājam no dažādām pozīcijām, bet mums būtu jāatrod kāds kopsaucējs kopīgas problēmas risināšanai. Un viena pozīcija ir ļoti labi atspoguļota. Internetā ir tāds... tāda adrese rodinatimes.lv. Un man izdevās nesen pamanīt tādu rakstu ar nosaukumu “Kto v Pribaltiķe korennoj?”. Un šeit es jūtu zināmu pretrunu ar to, ka tiek runāts par kādu minoritāti, no vienas puses, bet, no otras puses, tiek runāts par pamattautību, par pamatiedzīvotājiem. Un es jums (visi krievu valodu saprotam) nolasīšu tikai vienu tādu atziņu šim rakstam beigu galā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Simsona kungs, mums ir jālieto valsts valoda. Ja jūs varētu tulkojumā.

P.Simsons. Labi, tad es mēģināšu to pārtulkot. “Maziņa un nepatstāvīga tautiņa, visas savas vēstures garumā būdama zem kāda cita pakļautības, un, neesot spējīgai izdzīvot kā atsevišķai valstij, šai tautiņai ir tikai viena bagātība: teritorija tiešā tuvumā Krievijai.” Nu, lūk, tā ir šī atziņa, kas raksturo šo pozīciju.

Bet es negribu iedziļināties pārāk gari. Es gribu atkal nocitēt vienu ārpus parlamenta atrodošās Kristīgi demokrātiskās savienības kādreizējo 2002.gada marta domes aicinājumu valsts amatpersonām un Latvijas pilsoņiem, kas varētu būt zināms problēmas risinājums, par ko mēs šodien diskutējam. Un nosaukums ir “Par cittautiešu integrācijas veicināšanu”. Un negarš teksts: “Viens no patiesas cittautiešu integrācijas rādītājiem līdzās cieņai pret mītnes zemes neatkarības simboliem — valsts karogu, ģerboni un himnu — ir valsts valodas prasme un tās lietošana ikdienā ārpus ģimenes un nacionālās kopienas. Ikvienas valsts pilsoņi lepojas ar savu valsti un izrāda tai pienācīgo godu, publiski un labprāt lietojot valsts valodu. Ja ierindas pilsonim runāt valsts valodā ir patriotisma apliecinājums, amatpersonai tas ir pienākums un lojalitātes pazīme. Mums ir visi neatkarīgai valstij atbilstoši likumi, taču to pielietošana ir katra pilsoņa ziņā neatkarīgi no izcelsmes, tautības vai citām individuālām pazīmēm.

Lai Latvija iekļautos attīstīto Eiropas valstu saimē kā līdzvērtīgs partneris, aicinām Latvijas pilsoņus visiem spēkiem veicināt cittautiešu integrāciju latviskā vidē, vienmēr un visur gan savstarpēji, gan attiecībās ar valsts amatpersonām un pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem konsekventi lietojot valsts valodu, kā tas pieņemts civilizētā un demokrātiskā sabiedrībā, svešvalodas atstājot kontaktiem ar ārzemniekiem un lietošanai ārpus Latvijas valsts robežām.”

Manuprāt, ja mēs, pilsoņi, pieturētos pie šādas nostājas, mums šo padsmit gadu laikā būtu atkritušas jebkādas problēmas ar skolotājiem, kuri vēl neprot mācīt bērniem savus priekšmetus latviski. Mums nebūtu problēmas ar iepriekšējiem izglītības ministriem, kuri nav varējuši nonākt pie konkrēta problēmas risinājuma, ko dara tagadējā Izglītības un zinātnes ministrija. Un, es domāju, mums arī nebūtu diskusiju par to, vai imigrantu trešā paaudze, kas nevēlas runāt latviešu valodā, ir pieskaitāma pie minoritātes vai tomēr tas tā nav.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, par šiem grozījumiem, es labprāt gribētu ar jums padalīties savā profesionālajā pieredzē. Pieredzē, kādu es esmu guvusi, strādājot Latvijas Universitātē.

Šobrīd Latvijas Universitātē pirmajos kursos studenti, vismaz manā fakultātē, ekonomikas un vadības fakultātē, ir apmēram puse uz pusi. Puse ir latviešu studenti, kas beiguši latviešu skolas, puse ir krievu studenti. Šī tendence ir pieaugusi, arvien vairāk Latvijas Universitātē studē skolēni, kas ir beiguši krievu skolas un tādējādi pēc tam kļuvuši par studentiem. Ko es varu teikt kā pasniedzēja? Es varu teikt, ka šo studentu zināšanas latviešu valodā ir neapmierinošas. Ja mēs tā turpināsim, tad tās tādas arī paliks. Man ir izcili studenti, kas beiguši krievu skolas, izcili, kas beiguši latviešu skolas, bet diemžēl ļoti daudziem studentiem, kas ir beiguši krievu skolas, ir grūti uztvert to, ko es saku. Es esmu spiesta lietot vienkāršu terminoloģiju, es esmu spiesta dažkārt ar viņiem strādāt individuāli, jo arī man ir interese, lai arī šie studenti, kas nāk no krievu skolām, vielu saprastu. Ļoti grūti viņiem ir izteikties. Tieši tāpat kā šeit dažiem deputātiem zālē. Ļoti grūti viņiem ir izteikties dažkārt latviešu valodā — valsts valodā. Un tas tieši tāpat kā šeit dažiem deputātiem viņiem rada diskomfortu. Vai mēs tiešām šādu sistēmu arī gribētu turpināt, lai mūsu valsts pilsoņi — krievi, citu tautību pārstāvji — joprojām slikti runātu latviešu valodā, arī iegūstot un ieguvuši augstāko izglītību? Kaut kā viņi to izglītību iegūst, bet viņi nejūtas komfortabli.

Šeit tika minēts par to, kāda bija situācija pirms kara, kāda situācija ir tagad. Nu, pirms kara bija specifiska situācija, arī tagad mums ir specifiska situācija. Bet ko es gribētu teikt?

Plinera kunga uzstāšanās bija varbūt labs indikators. Jūs pareizi teicāt, kas tas ir muļķība un absurds. Jūs teicāt. Tas ir jūsu viedoklis, kārtot tātad eksāmenu valsts valodā, ja tas ir mācīts krievu valodā. Tas pierāda, ka ir jāmācās valsts valodā, jo nekādā gadījumā nevar būt muļķība un absurds Latvijā, valstī, kurā valsts valoda ir latviešu, kārtot eksāmenus kādā citā valodā. Protams, ka tur tā pretruna ir, un tātad jāturpina ir mācības, izvēlētais kurss uz mācībām latviešu valodā vidējās mācību iestādēs, lai šos eksāmenus varētu kārtot latviešu valodā un lai nebūtu šī muļķība un absurds, kas tagad varētu veidoties.

Vēl arī tika minēts... Plinera kungs ļoti interesanti un, manuprāt, pilnīgi nepamatoti un nesaprotami minēja, ka latviešu valoda ir svešvaloda. Nē! Latviešu valoda nevienam Latvijā nedrīkst būt svešvaloda! Tai ir jābūt otrajai dzimtajai valodai, jo tā ir valsts valoda. Kā var runāt otrajā dzimtajā valodā ļoti ilgi ar akcentu, un, ja mēs apzināti uz to savus pilsoņus virzītu, tā nebūtu labākā prakse.

Vēl es gribētu teikt, ka, ja mēs tagad, pieņemdami šo likumu, grozīdami šo likumu, izmainīsim likuma garu un turpināsim runāt par brīviem izvēles priekšmetiem, par procentiem, kā mācīt vienu vai otru priekšmetu, man ļoti žēl, protams, ka izglītības ministrs ir atstājis šo auditoriju, jo šī būtībā ir tāda viena nopietna vieta, kur tomēr uzklausīt deputātu viedokļus. Es paredzu, ka nākošā Plinera kunga prasība būs nodrošināt… Druvietes kundze, jūs, protams, tagad ar Kariņa kungu esat ļoti aizņemti. Kariņa kungs, es... Kariņa kungs! Es tiešām gribētu, lai jūs paklaus’qties, ko es saku. (Aplausi.) Es gribētu... Es prognozēju, ka Plinera kunga nākošais solis pēc šiem grozījumiem un arī pēc noteikumu izstrādes būs pieprasījums, lai tiktu gatavoti krievu valodā runājoši skolotāji, kuri ir spējīgi pasniegt visus priekšmetus vidusskolās krievu valodā un par valsts līdzekļiem. Tātad iespējams, ka Universitātē pēc tā nāksies atjaunot krievu grupas ļoti daudzās specialitātēs. Es to tagad pasaku no šīs tribīnes. Skatīsimies, vai tas tā notiks vai nenotiks. Es ļoti baidos no šīs situācijas. Un latviešu valodas pozīcijas būs atkal apdraudētas. Pašlaik dēļ krievu studentu sliktajām valodas zināšanām Ekonomikas fakultātē starpnacionālā komunikācija tieši tāpat kā padomju laikos notiek krievu valodā. Latvieši ar krieviem runā krievu valodā, jo diemžēl krievu studentu zināšanas latviešu valodā ir ļoti vājas.

Man grūti ir prognozēt, kas notiks tad, kad šajā Universitātē iestāsies bērni, latviešu bērni, kuri tagad drīz beigs 12.klasi un kuri nebūs izvēlējušies krievu valodu kā svešvalodu. Kādā valodā tad viņi sapratīsies ar saviem grupas biedriem, ja tikpat slikti krievu skolu absolventi turpinās runāt latviešu valodā? Es ļoti baidos, ka tas varētu vest pie konfliktiem, pie nesaprašanās, jo mana cieša pārliecība ir, ka integrāciju var veicināt tikai un vienīgi teicamas valodas zināšanas kā pamats. Un tad tālākie visi pasākumi, kas izriet no tā.

Grozot Izglītības likumu, es te dzirdēju arī tādu frāzi, ka standarti ir pārdomāti, ir strādājuši pie tiem labākie speciālisti. Šai tēzei diemžēl es kā profesionāle arī nevaru piekrist, jo labākie speciālisti diemžēl dažkārt strādā skolās un augstskolās. Un neba visi labākie speciālisti aiziet no augstskolām uz Izglītības un zinātnes ministriju. Un šeit šis gars, kas valda Saeimā, par ko mēs runājam, ir tomēr jāņem vērā, jo mēs ļoti labi zinām, ka šis neveiksmīgais eksperiments — atteikšanās no atzīmju sistēmas vērtējumos — tagad ir jālabo pašreizējam izglītības ministram. Man, protams, ir prieks, es augsti vērtēju Šadurska kungu kā ļoti profesionālu izglītības ministru, pēc vairākiem gadiem atkal izglītības ministra krēslā ir profesionāls cilvēks, bet nu, katrā ziņā viņam ir pašlaik ļoti grūti tikt ar tām muļķībām galā, ko ir sastrādājuši savulaik šie labākie speciālisti. Tātad es gribētu uzsvērt arī to, ka mums ir ļoti rūpīgi jāpārdomā arī tie normatīvie akti, kas izriet no likuma.

Vēl ko es gribētu teikt. Es gribētu runāt par likuma stabilitāti. Mēs gribam, lai mūsu likumi ir stabili. Jo tikai stabilitāte, izprotot likuma garu, rada konstruktīvu noskaņojumu sabiedrībā. Situācija, kad likumi tiek grozīti, protams, automātiski rada vēlmi likumus pieskaņot katrai savai vēlmei, katrai savai vajadzībai.

Es tāpēc aicinātu likumu negrozīt, bet izpildīt šī likuma garu, jo tas ir visas mūsu sabiedrības un sabiedrības integrācijas interesēs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde. Otro reizi.

S.Golde (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Šodien ir ļoti daudz emociju, pozitīvu un negatīvu, un tas ir no vienas puses labi, ka mums nav vienaldzīgo par tik valstij svarīgu jautājumu.

Nav svarīgi, kas šodien ir pozīcijā, kurš ir opozīcijā, jo šodien es esmu pozīcijā, rīt varbūt es esmu opozīcijā, un otrādi. Bet līdz ar to mūsu atbildība cilvēku priekšā nemainās un nemazinās. Tāpēc nebūtu prātīgi šī jautājuma sakarā sadalīt cilvēkus pozīcijā un opozīcijā. Opozīcija savu lielo darbu ir paveikusi. Jums ir jāpārkāpj pāri tikai suņa astei, jo pašam sunim ir pārkāpts.

Kas mani visvairāk izbrīna? Mani visvairāk izbrīna Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Strazdiņa kunga sacītais. Tas, ka jūs, Strazdiņa kungs, kuru es visnotaļ cienu kā cilvēku, jūs mūsu satraukumu par Valsts valodas likuma mīkstināšanu reducējiet uz pilnmēnesi, Marsu un vēl nez kādiem murgiem. Tas liecina par jūsu vājumu, tas liecina par to, ka jums nav argumentu. Vienīgais arguments ir Marss. Un ja tā var pateikt cilvēks, kurš ir atbildīgs par izglītību visā valstī šobrīd, tas nav… nu... es atļaušos teikt, normāli.

Šeit nav... Simsona kungs arī teica, ka iepriekšējie neko nav izdarījuši, bet es gribētu atgādināt vēl vienu lietu, ko varbūt kāds ir aizmirsis. Augstskolās Latvijā, kuras saņem valsts finansējumu, visās, visās ir mācību valoda valsts valoda. Mēs pieņēmām šo likuma normu un mēs to ieviesām. Suņi rēja skaļi, bet karavāna gāja tālāk, un šodien pie tā neviens vairs neatgriežas. Bet jums nav pat tik daudz drosmes, kā atstāt likumā vārdu “tikai”. Jums tas nav jāievieš, jums tas ir tikai jānotur, un vairāk nekas.

Vēl es gribētu pateikt par Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Cienījamie kolēģi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un vispirms jau Strazdiņa kungs! Tā vietā, lai jūs šodien gānītos, gadu strādādami pozīcijā, jums pieklātos atnākt tribīnē un pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri ir pieņēmuši šos drosmīgos lēmumus.

Ja jūs sakāt, ka jūs esat smagi strādājuši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, lai izšķirtos, ka izdzēst no likuma vārdu “tikai”, tad man jāsaka, kolēģi, kuri to teica, jūs nezināt, ko nozīmē smagi strādāt likumdošanā. Tas ir jūsu gada darba vienīgais auglis. Visa gada garumā nav bijis neviens ... neviens priekšlikums Izglītības likuma grozījumos, Izglītības likumprojekta likuma...neviens. Paldies, protams, tas liecina, ka mēs esam labi pastrādājuši, jo iepriekšējais laiks bija patiesi ražīgs. Jauns pieņemts Vispārējās izglītības likums, jauns pieņemts Profesionālās izglītības likums, jauns pieņemts ar lielām grūtībām Valsts valodas likums īsā laikā. Gads ir pagājis, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tukšums. Šis ir vienīgais.

Strazdiņa kungs, jums kā šīs augstās komisijas priekšsēdētājam būtu jābūt pirmām kārtām ļoti principiālam valodas jautājumos. To gaida no jums Latvija, to gaida visi vēlētāji un arī tie, kas mēs šodien satraucamies par Valsts valodas likuma mīkstināšanu, tas nav tāpēc, lai celtu savas akcijas kādu citu acīs, bet tas ir tāpēc, ka mums patiesi sirdī sāp šie jautājumi. Un man ir gluži vienalga, kas šodien ir pozīcija, kas ir opozīcija. Vienosimies visi! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien ir runāts daudz par laika apstākļiem, par Marsu, karogiem un citām lietām. Bet es gribēju, klausoties šo ieilgušo diskusiju, pievērsties varbūt dažiem tādiem konkrētiem priekšlikumiem un jautājumiem.

Pirmais. Kad ir jāsāk mācīt valodu vai svešvalodu?

Un otrs. Cik ilgā laikā to var izdarīt? (No zāles deputāts Pliners: “Trīs gadi!”)

Šādu jautājumu jau Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs uzdevām Plinera kungam, un viņš teica, nu, acīmredzot domājot par sevi, ka tie varētu būt trīs gadi. Jo man radās tāda ideja. Nu, Cileviča kungs pareizi atzīmēja, ka izglītība ir mūsu bērnu nākotne, un, turpinot šo domu, man šķiet, ka bērni ir mūsu pašu nākotne. Un, ja mēs gribam panākt, lai mūsu bērni labi prastu valodu, tad es ierosinu, ka vajadzētu sākt mācīt šo valodu jau bērnudārzos, kā daudzi krievu tautības pārstāvji to arī dara, sūtot savus bērnus latviešu bērnudārzos. Problēma ir tā, ka šie bērnudārzi ir daudz par maz, daudzi ir izjaukti un nojaukti, un atdoti firmām un citām iestādēm. Bet, ja mēs varbūt izveidotu tādu politiku, ka bērnudārza audzinātājas būtu arī ļoti labas latviešu valodas zinātājas un šie bērni tiktu iemācīti jau no pašas mazotnes viņiem jaunā valodā, kāda ir latviešu valoda mūsu Latvijā. Jo, cik es zinu, un no savas pieredzes, arī mēs krievu valodu visātrāk apguvām tiešā kontaktā ar bērniem pagalmā vai arī, ja mēs ņemam sporta piemēru, startējot vienā komandā. Un valoda, kā jau te teica, un sports ir viens no labākajiem integrācijas līdzekļiem, uz ko mēs arī pašlaik kā demokrātiska valsts cenšamies iet.

Tāpēc es gribētu aicināt Plinera kungu... Jo nu, vēl piebilstot par sportu, arī sporta iemaņas mēs jau apgūstam jaunībā visātrāk. Tas ir sen pierādīts. Un arī valodu mēs varam visātrāk iemācīt. Un tāpēc es aicinu konkrēti Plinera kungu, izmantojot savu bagātīgo dema... pedagoģisko pieredzi, tā sauktajās manifestācijās vai tikšanās ar vēlētājiem laikā jau sagatavot konkrētas anketas un noskaidrot, cik no vecākiem vēlas sūtīt savus bērnus bērnudārzos, kur būtu jau priekšā pasniedzēji ar latviešu valodas zināšanām, un tādā veidā jau būtu zināms priekšlikums, ko varētu iesniegt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, varbūt arī citām komisijām, kādā veidā mēs kā parlaments varētu virzīt šo ļoti būtisko, svarīgo jautājumu uz priekšu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Pirms mēs veiksim balsojumu, cik es sapratu no Inas Druvietes kundzes, viņa aicina arī šo likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta noteikumu numur 444 “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 67 deputāti, pret — 28, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.455 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Kārtējais Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtais grozījums attiecas uz kompensācijas sertifikātiem un to izmantošanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā. Lūdzu uzmanīgi ieskatīties dokumentā, par ko mēs pašreiz spriedīsim, un šā dokumenta 16.punktā. Jums šis dokuments ir katram. Varbūt izlasiet tikai 16.punktu. Šajā sakarībā.

Joprojām daudziem okupācijas un sarkanā terora upuriem un to mantiniekiem nav atdoti padomju varas prettiesiski konfiscētie īpašumi. Īpašumu reālās atdošanas vietā šie īpašnieki bija spiesti piekrist saņemt kompensāciju sertifikātu veidā.

Ja atceramies, tad naudas reformas laikā, kad mums eksistēja tā saucamie repši jeb repšiki lauku apvidos kompensācijas izmaksas notika arī repšos. Pēc tam ļoti strauji tos devalvēja un 200 repšu vietā saņēma vienu latu, kā rezultātā tie, kas pieņēma šādu kompensācijas veidu, praktiski visu zaudēja.

Ieviest kompensācijas sertifikātus kā īpašu sertifikātu veidu tas bija risks, jo notika tas, ka iedzīvotāji šaubījās, viņiem nebija skaidrs, kā tos varēs izmantot un ko varēs iegūt par šiem sertifikātiem. Daudzi sertifikātu īpašnieki nomainīja un pārdeva šos sertifikātus, daudzi uz sertifikātu īpašumu cerēja. Tie nomāja dažus valsts un pašvaldības īpašumus, cerot, ka varēs tos privatizēt, kā to paredzēja likums. Veltīja daudz darba un ieguldīja naudas līdzekļus šo īpašumu sakopšanā. Maksāja gadiem nomas naudu un cerēja. Līdz ar paredzamajām izmaiņām šajos grozījumos, par kuriem mēs pašreiz runājam, maksāšanas līdzekļu proporciju izmaiņām, krasi pieaugs izpirkuma cenas, jo lielākā daļa no objekta vērtības būs jāmaksā naudā, nevis, uzsveru, kompensācijas sertifikātos. Vienreiz padomju varas aplaupītie tiks aplaupīti vēlreiz. Objektu vērtības pieaugums izraisīs arī privatizējamo objektu vērtības noteikšanas kritēriju maiņu Rīgā un Jūrmalā. Īpaši tas ir izdalīts: Rīga un Jūrmala. Atšķirībā no pārējās Latvijas teritorijas, no pašvaldībām pilsētām un lauku teritorijām. Rīgā un Jūrmalā, kur turpmāk paredzēts īpašumus un zemes gabalus vērtēt pēc to tirgus vērtības, nevis kadastrālās vērtības, iespējams, ka daudzi tā arī nespēs privatizēt jau sakoptos objektus un būs spiesti no tiem atteikties, zaudējot ieguldīto naudu un darbu.

Kompensācijas sertifikātu tirgus vērtība kritīsies. Piepildīsies visdrūmākās prognozes, kas brīdināja, ka kompensācijas sertifikātu segums ir nenoteikts. Normatīvā akta projektā, kas paredz grozīt likumu “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju”, anotācijā ir pausta pārliecība, ka palielināsies valsts, Rīgas, Jūrmalas pašvaldību ieņēmumi no valsts zemes atsavināšanas. Uzskatu, ka valsts budžetu nedrīkst piepildīt, vēlreiz aplaupot okupācijas varas upurus.

Visvairāk Latvijas pilsoņu īpašumus zaudēja tieši Rīgā un Jūrmalā, un tieši šeit ir paredzēts palielināt maksu par privatizējamiem objektiem latos. Februārī, martā Ministru kabineta dzīlēs dzima ideja, un tie apveidi sāk iezīmēties 15.aprīlī, turklāt par Rīgu un Jūrmalu kā atsevišķu īpašu statusu netika izdalīts. Līdz ar to... un būtībā tika ierosināts ar atpakaļejošu datumu mainīt privatizācijas noteikumus. Izdarot šādas izmaiņas likumdošanā, tās nonāks pretrunā ar jau iepriekš piešķirtajām tiesībām, kas paredzētas atsevišķo objektu privatizācijas noteikumos un esošajos likumos.

Ir jāizvērtē Ministru kabineta veikto likuma grozījumu atbilstība tiesiskās paļāvības principam. Šis princips noteica, ka valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kas attiecībā uz personām sakarā ar konkrēto tiesību normu maiņu varētu tikt pārkāpts. Tad indivīds atbilstoši šim principam varētu paļauties uz likumīgi izdotās tiesību normas pastāvību un nemainīgumu. Viņš droši varētu plānot savu nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī norma ir piešķīrusi. Tiesiskās paļāvības princips šajā gadījumā tiek pārkāpts, un paredzams, ka sekos daudzu pilsoņu sūdzības Satversmes tiesā un Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Lūdzu, mēģiniet atcerēties miljonāra Andra Šķēles diktatūras laikā pieņemto prettiesisko likumu par aizliegumu pensionāriem saņemt pensijas un strādāt. Tas izraisīja daudzu ģimeņu traģēdiju. Paredzētajās likumdošanas izmaiņās nav izdalīti atsevišķi nekustamo īpašumu veidi, kuru privatizācijas kārtība ir atšķirīga. Līdz ar to radīsies dažādas juridiskas problēmas to privatizācijā. Sašaurinot kompensācijas sertifikātu lietošanas iespējas, būtībā tiek izbeigta privatizācija, nenosakot tālāko kompensācijas sertifikātu likteni. Vai neizmantotos kompensācijas sertifikātus valsts būs spiesta iepirkt par to nominālo vērtību? Vai varbūt šāda darbība tiek veikta, lai gūtu labumu no īslaicīga kompensācijas sertifikātu cenu krituma? Līdz ar šādu privatizācijas nobeigumu tika sagrautas cilvēku cerības, kā arī uzticība likumdevējiem, likumiem un taisnībai mūsu zemē, mūsu valstī.

Aicinu Ministru kabinetu neskaidros, pretrunīgos un amorālos likuma grozījumus nodot komisijām, lai izvērtētu to juridiskās, politiskās un ekonomiskās sekas, nenodarot pāri jau tā cietušo pilsoņu daļai, kurā joprojām mīt cerība jaunajam laikam un mūsu saprātīgai rīcībai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mūsu priekšrocība ir tā, ka mēs vēl atceramies to laiku, kad Augstākā padome lēma par taisnīgu īpašuma atdošanu tiem cilvēkiem, kuriem padomju vara bija atņēmusi, tajā skaitā arī zemes. Par taisnīgu tās mantas sadali, kura bija padomju gados saražota, un mēs atceramies, ka viens no variantiem, varbūt pamatvariants, bija tieši šie sertifikāti, tajā skaitā kompensācijas sertifikāti, par ko kolēģis Ozoliņš šeit runāja, jo atceramies, ka katrs kompensācijas sertifikāts ir iedots cilvēkam par viņam neatdotu īpašumu. Tas nav ne par nodzīvotiem, ne nostrādātiem gadiem, ne kā savādāk. Katrs kompensācijas sertifikāts ir segts ar konkrētu īpašumu, kas tagad pieder kādam citam cilvēkam.

Un ja mēs, lemjot savā laikā, kā nosaka Ministru kabineta noteikumi, ka, vērtējot neatdoto īpašumu, neatdoto zemi, to nosaka pēc tā laika kadastrālās vērtības, bet savukārt tagad pretī dodamo zemi — pēc šī laika vērtības, tad tieši tajā teritorijā, par kuru ir runa šajā piedāvātajā grozījumā un arī nākošajos, Rīgā, Jūrmalā, kur kādreiz īpašniekam piederošā zeme maksāja 75 santīmus m2 un šobrīd maksā 8 un 10 latus m2, tad jūs saprotat, ka pēc tās kārtības, kāda jau pastāv, kādu jau Ministru kabineta noteikumi paredz, cilvēks var dabūt neadekvātu kompensāciju, neadekvātu mantu. Tie tūkstoš m2, kas, pieņemsim, bija Dzintaros vai Majoros, to vietā var dabūt tādu pašu platību kaut kur aiz Ķemeriem vai desmit reizes mazāku platību šajā vecajā vietā. Protams, valdības vēlme risināt jautājumus vairāk vai mazāk korektā veidā ir grūti realizējama, jo laiks ir aizgājis. Jūrmala ir izpārdota, to jūs labi zināt, Rīga tāpat lielā mērā, un lūk, ja tagad ar kādu datumu pēkšņi mēģina grozīt likumu tikai attiecībā uz tiem gadījumiem, kas stāv vēl priekšā, tas diez vai ir problēmas risinājums, ja to nesaista kopā ar manis minēto Ministru kabineta noteikumu grozīšanu un ja neparedz taisnīgu, pareizu kompensāciju par īpašniekiem neatdoto zemi.

Protams, ar gadiem sabiedrība arī izglītojas juridiski, arī nāk jaunas atziņas par taisnīgumu, par demokrātiju, nāk jaunas partijas pie varas un jaunas valdības, un vienmēr pastāv šī cerība, ka kādreiz pieņemtos netaisnos likumus, kur bija konkrēts mērķis saviem cilvēkiem nodrošināt labus īpašumus par lētu naudu, ka tos varētu mēģināt pārskatīt, bet to drīkst darīt tikai tādā gadījumā, ja ir garantija, ka līdz šim pieļautā netaisnība vai līdz šim pieļautais, apzināti pieļautais labums savējiem cilvēkiem tomēr netiek atstāts tādā pašā stāvoklī, kā tas ir līdz šim.

Jautājuma būtība: vai mēs varam savā likumdevēja izpratnē kaut ko ar atpakaļejošu datumu grozīt, man ir lielas bažas, ka to nevar. Un es atļaujos izteikt bažas, ka diez vai šis piedāvātais risinājums atrisinās to problēmu, ja mēs negribam tomēr pārskatīt principus pašos pamatos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Dienas kārtības 5., 6., 7. likumprojekts ir saistīti. Tautsaimniecības komisija tos jau izvērtēja un izlēma, ka jānoliek tāds diezgan normāls priekšlikuma iesniegšanas termiņš apmēram līdz 25. septembrim. Šeit ir pretrunas. Un tās ir jānovērš, lai arī, protams, likumprojekts vēlas palielināt valsts budžetā ieņēmumu daļu. Bet nevar būt tāda situācija, kā, piemēram, man raksta Rīgas iedzīvotājs, ka viņam pieder māja kopā ar māti domājamās daļās un arī zeme. Un šajā gadījumā, kad māte nomirst, tad viņa mātei piederošā daļa, kura vēl nav ierakstīta zemesgrāmatā, ir jāizpērk pēc jaunajiem noteikumiem, maksājot tādu naudas summu, kādu viņš nekad nevarēs samaksāt. Nevar būt, ka šiem likumiem tiek piemērots atpakaļejošs datums, ja lēmumi ir jau pieņemti. Un tas mums visiem jāizlabo. Bet, tā kā likumprojekts ir 81.panta kārtībā Kabinetā pieņemts un jau darbojas, nekas cits neatliek, jānodod komisijām un komisijām jāizlabo.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tieši šī iemesla dēļ noteikti ir jānoraida, jo šim likumam nedrīkst... tas nedrīkst strādāt nevienu sekundi vairāk, jo tur ir ne tikai pretruna, tas ir, godīgi sakot, absolūtu juridisku analfabētu sastādīts. Ja bija vēlme mainīt privatizācijas mērķi, proti, iegūt vairāk budžetā naudas, tad tā vajadzēja arī rakstīt pašā sākumā visos šajos likumos, ka ir mērķis nevis mainīt saimniekošanas metodes valstī, bet gan iekasēt budžetā naudu. Tur ir vēl vairāk, nekā Seiles kundze ieskicēja. Es viņai pilnībā piekrītu. Šīs te pretrunas, par kurām visi var runāt, un es negribu pirms pārtraukuma jums bojāt apetīti... Katrā ziņā tieši tāpēc, ka tas ir tik nepareizi pēc procedūras 81. panta kārtībā pieņemts, tikai tāpēc tas ir kategoriski noraidāms, visi šie trīs likumi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu numur 455 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 43 deputāti, pret — 34 deputāti, atturas — 15 deputāti. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nav nodots.

Pirms mēs dodamies pārtraukumā, mums vajadzētu atgriezties pie iepriekšējā darba kārtības jautājuma, jo netika noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam par priekšlikumu!

J.Strazdiņš (ZZS). Noteikt 1.oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas... Tas ir par iepriekšējo likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Nē, iesniegšanas termiņš nedrīkst būt garāks par 15 dienām. Tā kā...

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Strazdiņam!

J.Strazdiņš (ZZS). Tā, tad 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad 24.septembris. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” — 24.septembris. Paldies!

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!

Pirms tiek nosaukti reģistrācijas rezultāti, ir vairāki paziņojumi. Lūdzu, vārds Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamā Ārlietu komisija! Lūdzu pulcēties tūlīt uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka tagad, pēc 3 minūtēm, Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības grupa tiksies ar Izraēlas jauno vēstnieku Saeimas Viesu zālē. Tā ka visi tiek aicināti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc 5 minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās. Aicinu arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvi Straumes kungu, kurš varētu ziņot par Likumu par Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Jurķis, Indulis Emsis, Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Artis Kampars, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Sarmīte Ķikuste, Liene Liepiņa, Pāvels Maksimovs, Leopolds Ozoliņš, Aigars Pētersons, Ēriks Škapars, Vjačeslavs Stepaņenko, Kārlis Strēlis, Māris Kučinskis, Staņislavs Šķesters, Arvīds Ulme. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.456 “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 39 deputāti, pret — 34, atturas — 12 deputāti. Jā. Ministru kabineta noteikumi komisijām nav nodoti.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.457 “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 43 deputāti, pret — 34, atturas — 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.458 “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par noteikumu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 67 deputāti, pret — 19, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.471 “Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 88 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Lūdzu, ieslēdziet Strazdiņa kungam mikrofonu! 26. septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Atvainojos deputātiem, bet jānosaka arī termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Lūdzu Strazdiņa kungam mikrofonu! Arī 26.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” un “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 86 deputāti, pret — nav, atturas — 5 deputāti. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju… Cienījamie deputāti! Lūgums ir atsaukt balsošanas režīmu, jo pirms tam būtu jālemj par to, ka papildināt lēmuma projektu ar likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām, nodot arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”). Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 93 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 89 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts probācijas dienesta likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Esmu patiesi gandarīta, ka beidzot Valsts probācijas likums ir nonācis Saeimā. Es aicinātu komisijas, kurām būs jāstrādā ar šo likumu, darboties saskaņoti, lai mēs varētu raiti pieņemt šo likumu. Diemžēl tad, kad Juridiskā komisija šogad pavasarī mēģināja uzsākt diskusiju par soda problēmām Latvijā, un man liekas, tas bija faktiski gandrīz vai viens no retajiem gadījumiem, kad piedalījās pilnīgi visi tiesību aizsardzības institūciju vadītāji, kā arī visi vadošie eksperti gan no Universitātes, gan no akadēmijas, laiku atrada uz šo diskusiju atnākt tikai, manuprāt, 3 deputāti. Tie bija Mellupes kundze, Muižnieces kundze un es, un laikam vēl Dalbiņa kungs vai kāds vēl no kungiem viens bija. Bet neviena no komisijām neatsaucās uz šo aicinājumu, uz šo ļoti vērtīgo sarunu, lai saprastu, cik ļoti nepieciešams mums ir pieņemt šo Probācijas likumu, lai sakārtotu un kontrolētu sodu sistēmu un sodu izpildi valstī.

Tiešām aicinu visus atbalstīt un ļoti aktīvi darboties šī likuma pieņemšanā! Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 89 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Jums priekšā stāv pašreiz šis nelielais pēc apjoma, bet Latvijā ļoti gaidītais likumprojekts. Šo likumprojektu gaida daži desmiti tūkstošu Latvijas Republikas iedzīvotāju, kuri pazaudēja visvisādu bankrotu dēļ savu naudu kā komercbankās, tā arī komercfirmās. Un, pēc mūsu aprēķiniem, tā summa, kura bija pazaudēta, sastāda apmēram 30 miljonus latu. Šis likumprojekts domāts tam, lai parādītu, kādā veidā valsts var kompensēt tos zaudējumus. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 26 deputāti, pret — 64, atturas — 4 deputāti. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 49 deputāti, pret — 14, atturas — 25 deputāti. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 90 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! 8.Saeimā izskata jau trešo likumprojektu, kas nosaka papildu priekšrocības Eiropas Savienības pilsoņiem salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem. Agrāk tie bija Farmācijas likums un Likums par zemes privatizāciju lauku apvidos. Faktiski tas nozīmē, ka īstenībā ārzemniekiem tiek dota priekšroka atšķirībā no pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri mākslīgi ir padarīti par ārzemniekiem. Šī norma tiek ieviesta tieši pēc tam, kad ANO komiteja rasu diskriminācijas izskaušanai ir devusi nedivdomīgas rekomendācijas samazināt atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Faktiski Ministru kabinets atklāti atbalsta diskrimināciju.

Eiropas Savienības referenduma priekšvakarā tas ir paslēpts signāls krievu kopienai nebalsot “par”. Kāpēc valdība to dara? PCTVL tomēr atbalsta Eiropas standartus Latvijas iestāšanai Eiropas Savienībā. Un saskaņā ar to es aicināju kolēģus balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jautājums ir tikai viens: attieksme pret Latvijas Republiku. Un tad nu salīdzināsim, kā izturas pret Latvijas Republiku Eiropas Savienības pilsoņi un kā izturas daudzi Latvijā dzīvojošie nepilsoņi.

Man kaut kā nav informācijas, ka Eiropas Savienības pilsoņi ārdītos, traucētu mums veidot savu valsti, rakņātos pa mūsu likumiem, izņemot dažus cilvēkus, ko mūsu pašu pilsoņi savukārt ir sakūdījuši. Lūk! Un tā ir tā atšķirība. Dzīvošana šeit diemžēl nenozīmē patriotisku attieksmi pret Latviju. Jūs jau ar savu ārdīšanos to labi pierādāt. Tā kā nav ko ņaudēt un satraukties šeit! Galīgi nav ko ņaudēt! Tādas ir tās lietiņas. Par pilsoņiem kļūt — tur nu ir slinkums, valodu iemācīties ir slinkums. Bet nākt un sūdzēties šeit nav slinkums. Neceriet! Eiropas Savienībā būs Eiropas Savienības pilsoņi. Dalībvalstu pilsoņi būs Eiropas Savienības pilsoņi. Ceru, ka nākamgad arī Latvijas pilsoņi tādi būs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 84 deputāti, pret — 2 deputāti, atturas — 3 deputāti. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 90 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Krasta, Tabūna un Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu redziet, jūs gribējāt, kā labāk, sanāca jums vēl sliktāk nekā parasti. Mēs taču jūs brīdinājām: būs jums piedzērušies! Bija, un ne jau viens vien. Teicām, ka būs pārkāpumi. Bija, vairāk nekā 20 pārkāpumu bija.

Nemaz nerunāsim par aizrādījumiem. Plivinājās karogi. Par tiem mēs šodien runājām, par ģīmja slaucīšanu karogos, labi, patlaban vairs nerunāsim, jums ir speciālisti šinī jautājumā. Par tām muļķībām, ko jūs tur runājāt no tribīnes. Tā ir atsevišķa runa, tikai reizēm tiešām jādomā, cik daudz ir nepieciešams būt naida, lai kaut ko tādu runātu.

Šoreiz, redziet, jūsu saskrējušais pūlis, paldies Dievam, nebija tik ietekmīgs. Ne jau velti Maskavas pārstāvji jūs tur visādi sēdināja un stumdīja, lai Maskavas televīzijas priekšā jūs izskatītos pēc iespējas vairāk.

Bet, redziet, galvenais ir, ka jūsu ākstīšanās vienkārši traucē tiem cilvēkiem, kas tur godīgi gāja garām, kas gribēja iziet cauri Esplanādei. Un tā ir sabiedriska vieta, un sabiedriskā vietā ir savi sabiedriskie noteikumi. Laiciņš iet uz priekšu, redziet. NATO dalībvalstis mūs pakāpeniski atzīst, Eiropas Savienība arī. Un kaut kas pēdējā laikā vēl ir vajadzīgs, jo Krievijas šovinisti taču nervozē. Latvija no viņiem attālinās. Savā valstī mēs paši ieviesīsim kārtību un neprasīsim nevienam citam “ragoziņam” šeit padomus.

Jo redziet, kolēģi, jūs esat šodien noklausījušies ārkārtīgi izteiksmīgas runas un pamācības, bet es jums ieteiktu izlasīt to dokumentu, ko mums šodien izplatīja ar Jakova Plinera parakstu. Paņemiet dokumentu nr.1101 “b” un izlasiet, kas tur ir teikts. “Lūdzam izplātīt deputātiem divus informatīvos materiālus.” Tad es gribētu paskaidrot tiem, kas nezina, ka latviešu valodā starp vārdiem “izplatīt” un “izplātīties” ir milzīga atšķirība. Un, ja jau šis dokuments ir domāts priekš plātīšanās, tad tā arī vajadzēja pateikt. Es gan domāju, varbūt bija iecerējuši tīri mehānisku izplātīšanu. Nu nesanāk, nekur neplātās. Tā ka redziet, jūs te nākat un gudri runājat par to, ka jūs mācīsities latviešu valodu. Doktors, kurš šeit apstiprina to, neprot atšķirt elementārus divus latviešu vārdus. Es jums varu atgādināt, ka garumzīme latviešu valodā daudz ko nozīmē. Un ir ļoti daudz vārdu, kur garumzīme maina pilnīgi vārda jēgu.

Tā ka lūdzu, kad jūs nākamo reizi izplātīsities, tad tomēr rakstiet to pareizā latviešu valodā! Lūk, jums vēl viens arguments, kāpēc šī mācību valoda ir nepieciešama, kāpēc šī latviešu valoda ir nepieciešama. Un kāpēc ir nepieciešams ierobežot šīs reformas izmantošanu politiskos nolūkos. Aicinu mūs atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka jūs runājat par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””?

J.Dobelis. Pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītāja. Paldies! “Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ikviens Latvijas iedzīvotājs labi saprot, kādēļ TB/LNNK frakcija iesniedza šo likumprojektu, jo tāda mēroga manifestāciju, kāda bija 4.septembrī pasākums par brīvu izglītības valodas izvēli, nevar nepamanīt, nevar ignorēt. Kāda tad varētu būt reakcija uz šo manifestāciju, uz to faktu, ka tika savākti 110 000 parakstu izglītības dzimtajā valodā aizstāvībai. Civilizētā sabiedrībā visa šī tā saucamā izglītības reforma tiktu atcelta jau nākamajā dienā. Bet etnokrātiskā valstī kā velniņš, kas izlec no kārbiņas, rodas tāda veida likumprojekti, kādu mēs tagad izskatām. Ne jau nejaušas izvēles dzīti TB/LNNK deputāti vēlas tikties ar vēlētājiem tikai slēgtās telpās. To personu skaits, kas vēlas klausīties viņu runās par ļaunprātīgajiem migrantiem, nemitīgi sarūk, un drīz visiem viņu piekritējiem vietas būs diezgan frakcijas priekšsēdētāja kabinetā.

Kas attiecas uz PCTVL frakciju, tad, ja ticat Municipālās policijas vērtējumam, kas saskaitīja mūsu 4.septembra pasākumā 13 tūkstošus cilvēku, tad ievietot tos slēgtajā telpā nav iespējams. TB/LNNK deputāti baidās pastaigāties Rīgas ielās atšķirībā, teiksim, no “Jaunā laika” deputātiem. Un mums, kuri no aprīļa līdz augustam rīkoja tikšanās aptuveni 50 reizes un izskaidroja vēlētājiem visu izglītības reformas nekrietno būtību. Ar nožēlu esmu spiests atzīmēt kolēģu no TB/LNNK zemo profesionālo līmeni. Tapuši akli no naida, viņi pat nespēj līdz galam izlasīt to likuma 13.panta pirmo daļu, kuru piedāvā grozīt. Jo šī panta 6.punktā jau ir teikts, ka pieteikums nav jāiesniedz par atklātām sapulcēm, kuras tiek rīkotas telpās. Tātad iznāk, ka roze ir roze.

Gribētos atzīmēt, ka visas ielu akcijas, kas veltītas izglītības dzimtajā valodā aizstāvībai, tika saskaņotas vai nesaskaņotas ar šādiem jeb tādiem šķēršļiem. Vecāku sapulces bija organizētas uz savu skolu sliekšņiem vai arī nomātās telpās.

23.maija mītiņa rīkošana bija saskaņota ar Rīgas domi tikai divas dienas pirms pasākuma sākšanās.

2.jūnija piketā pie Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas saskaņošana tika atteikta, un tur mums vajadzēja rīkot tikšanos ar vēlētājiem.

18.jūnija gājienā no Raiņa pieminekļa uz Saeimu saskaņošana arī tika atteikta, un pēdējā brīdī to izdevās saskaņot saīsināta maršruta variantā no Izglītības un zinātnes ministrijas līdz Saeimai.

Piketu pie Itālijas, Vācijas un Francijas vēstniecības pieteikumi tīšuprāt tika izskatīti ilgāk par likumā noteiktajām trijām dienām.

Bet tas, kas notika ar 4.septembra manifestācijas pieteikumu, visiem vēl palicis atmiņā.

Tas viss ir klajš Satversmē garantētās miermīlīgu manifestāciju rīkošanas brīvības ierobežojums, kas visos šajos gadījumos sen jau pārkāpis Latvijas starptautiskās saistības gan Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, gan Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām ietvaros. Ļoti grūti pierādīt, ka mūsu valsts ir tiesiska, ir demokrātiska, un vēl grūtāk to būs izdarīt gadījumā, ja Saeima šo likumprojektu atbalstīs. Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 47 deputāti, pret — 24, atturas — 21 deputāts. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu — izdarīt izmaiņas šā gada 11.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot trešajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un atbalsta to. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 44 deputāti, pret — 38 deputāti, 7 deputāti atturas. Likumprojekts komisijai nav nodots… Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tagad pastrādāsim konstruktīvi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējot Valsts prezidentes atkārtotai izskatīšanai atdotos grozījumus likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” izskatīja 17 priekšlikumus, kuri ir sagatavoti jūsu izvērtēšanai.

1. — deputāta Golubova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... Deputāti lūdz balsojumu par 1. — deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 27 deputāti, pret — 61, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 2. — deputāta Golubova priekšlikums par likuma 1.pantu — ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 3. — deputāta Golubova priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts izteikt jaunā redakcijā likuma 3.pantu, ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 4. — deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 4. — deputāta Golubova priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Tāpat pēc garām debatēm arī deputāta 5.priekšlikums ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 6. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — ir atbalstīts. Es aicinātu to darīt arī deputātiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 7. — deputāta Golubova priekšlikums par likuma 13.panta pirmo daļu — ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 8. — deputāta Golubova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 9. — deputāta Kampara priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 10. un 11.priekšlikums jāskata kontekstā. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, konceptuāli atbalstot tātad ministra Gatera 11.priekšlikumu, precizēja to, un aicinātu to pieņemt 10.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 12. — ministra Gatera priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 13. — deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 14. — deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 14. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 15., 16., 17.priekšlikums ir jāskata kontekstā. Komisija izvērtēja konceptuāli deputāta Sokolovska un ministra Ivara Gatera priekšlikumu — likumā iekļaut normu, ar kuru tiek uzlikts valdībai, izstrādājot ikgadējo budžetu, paredzēt, ņemot vērā pašvaldību priekšlikumus, Budžeta likumā līdzekļus daļējai pašvaldību mājokļu programmu risināšanai, precizēja deputāta Sokolovska priekšlikumu, ministra Ivara Gatera priekšlikumu un izstrādāja jaunu 28.panta redakciju, kas kā 17. priekšlikums iekļauts tabulā. Es aicinātu tātad daļēji atbalstīt 15. un 16.priekšlikumu un vienlaikus atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 15. — deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Pašreiz notiek diskusija par to, kā Latvijas iedzīvotāji jutīsies Eiropas Savienībā. Mums nākas dzirdēt pārāk daudz demagoģijas, izdomājumu un tukšu frāžu. Tajā pašā laikā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas nav vajadzīgs. Viņiem tagad ir aktuāls jautājums par to, kur dzīvot un kā samaksāt par dzīvokli.

Paanalizēsim situāciju! Dzīvokļu pirkšanas un īres cenas aug katru nedēļu un ir jau sasniegušas tādu līmeni, ka, pat pārdodoties kredītverdzībā, jaunās ģimenes, pensionāri, pirmspensijas vecuma cilvēki nevar sev iegādāties dzīvojamo platību brīvajā tirgū. Tirgū ir izveidojies krasi izteikts lētu dzīvokļu deficīts. Bet, kā zināms, deficīta apstākļos, situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas aug. Jau tagad neizremontēta vienistabas dzīvokļa cena pārsniedz 20 000 dolāru. Jājautā: no kurienes pensionārs, kura pensija sastāda 50—60 latus, var dabūt šādu summu? Savukārt jaunietis ar 200 latu lielu algu būs spiests ņemt kredītu uz 20 gadiem, lai iegādātos dzīvokli mājā, kura bez kapitālā remonta varēs nostāvēt vēl 5 gadus.

Situācija dzīvokļu īres tirgū nav daudz labāka. Lieliem un dārgiem dzīvokļiem piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Savukārt lētiem dzīvokļiem — gluži otrādi. Tādēļ dzīvokļu īres cenas brīvā tirgū ir nesamērīgi augstas. Noīrējot dzīvokli, ģimene pēc īres maksas un komunālo maksājumu nomaksas pārvēršas no vidēji pārtikušas par mazturīgu. Visasāk šī problēma skar denacionalizēto namu iedzīvotājus. Likums “Par dzīvojamo telpu īri” paredz, ka 2005.gadā namīpašnieki varēs neierobežoti paaugstināt īres maksu, kas novedīs pie masveida cilvēku izlikšanas, un vairums no viņiem būs spiesti griezties pie pašvaldībām. Savukārt pašvaldības nespēs vienatnē atrisināt šo problēmu. Tā, piemēram, Rīgā dzīvokļu rindā stāv aptuveni 7000 cilvēku, savukārt brīvo dzīvokļu ir tikai 12.

Secinājums šeit ir tikai viens: bez valsts atbalsta šo problēmu atrisināt nevar. Nepieciešama valsts atbalsta programma dzīvokļu tirgus attīstībai un, galvenais, reāla finansiāla palīdzība pašvaldībām jaunu, lētu dzīvokļu celtniecībā. Tieši šim nolūkam tika izstrādāts mūsu labojums numur 15, kuru reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Gaters pēc tam izmainīja. Šis labojums paredz, ka valsts atbildīgās ministrijas personā pieņem iesniegumus no pašvaldībām un izdara atbilstošus labojumus budžetā, lai nodrošinātu kopīgu dzīvokļu celtniecības projektu finansēšanu. Tomēr Finanšu ministrijas pārstāve, kas ieradās uz komisiju, paziņoja, ka nevajag lolot ilūzijas un ka nauda šai svarīgākajai programmai budžetā paredzēta netiks.

Cienījamie kolēģi! Šīgada budžets kalpos par lakmusa papīru, atbildot uz jautājumu: vai valdība ir gatava risināt šos sāpīgos jautājumus vai kārtējo reizi tikai tēlos procesu? Šo atbildi ilgi vairs nebūs jāgaida, jo tā tiks dota, pieņemot šīgada budžetu. Lūdzu atbalstiet komisijas izstrādāto redakciju! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Juris Sokolovskis pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu? Nē. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 15., 16. un 17.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumu likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 92 deputāti, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu”. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Paldies! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja savā sēdē minēto likumprojektu. Priekšlikumi uz trešo lasījumu netika saņemti. Tāpēc aicinu, tieši tāpat kā Ārlietu komisija, jūs atbalstīt šo likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 89 deputāti, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu” pieņemts. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi””. Trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šo likumprojektu Ārlietu komisija izskatīja savā sēdē trešajam lasījumam. Priekšlikumi nebija saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — balsojuši 89 deputāti, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura nr. ir 949. Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Un šie grozījumi paredz dažus tehniskus labojumus saistībā ar Lauku atbalsta dienestu, ka turpmāk šis dienests administrēs atbalsta līdzekļus un šo atbalsta līdzekļu administrēšanā nebūs vairs iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Un otra lieta, ko šis likumprojekts piedāvā mainīt, ir zināmas prasības zemes īpašniekiem. Līdzšinējā likumdošanā bija izveidojies neliels robs un, proti, prasības bija lietotājiem un nomniekiem diezgan sīki Civillikumā atrunātas, taču pašiem zemes īpašniekiem pienākumi zemi uzturēt kārtībā, aprūpēt, nepieļaut tās piesārņošanu, pasargāt zemi no aizaugšanas nebija fiksēti, un līdz ar to arī mēs zinām, ka katru pavasari, piemēram, mums radās problēmas ar kūlu, kas nebija nopļauta, un zeme netika pietiekoši pasargāta no aizaugšanas ar krūmiem un tamlīdzīgas lietas. Tagad šī atbildība ir ne tikai paredzēta vairs lietotājiem un nomniekiem, bet arī zemes īpašniekiem.

Tādi ir šie grozījumi. Mēs esam šo likumprojektu izskatījuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un esam atbalstījuši nosūtīšanai Saeimai akceptēšanai pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — balsojuši 87 deputāti, pret — 1 deputāts, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būtu 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 23.septembris. Paldies!

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godājamie deputāti! Šajā likumprojektā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir redakcionāli labojumi, un ir arī precizēti nosacījumi, kādos veikt aizsargājamās teritorijās zinātniskos pētījumus. Komisija šo likumprojektu ir izvērtējusi un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 88 deputāti, pret — nav, atturas —1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu 898. Šeit Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Grozījumu būtība ir tāda, ka pie piesārņojuma turpmāk tiks pieskaitīts arī troksnis. Tas ir saistīts ar 2002.gadā Eiropas Savienībā pieņemto direktīvu, kura paredz pārvaldīt un novērst troksni vidē. Šis likumprojekts paredz noteikt atbildīgo institūciju, kura ar šiem jautājumiem nodarbosies. Šis likumprojekts paredz veikt trokšņu līmeņa kartēšanu valstī, un pie tam šī kartēšana būs vienāda visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šis likumprojekts paredz, ka sabiedrībai tiek sniegta informācija par troksni vidē, un šis likumprojekts paredz izstrādāt īpašu rīcības plānu, ka trokšņa līmenis tiks samazināts tur, kur tas ir paaugstināts vai apdraud cilvēku veselību.

Šis pārejas periods ir noteikts līdz 2007.gadam, kad atbildīgajām institūcijām ir jāizstrādā attiecīgās kartes, un attiecīgi 2008.gadā ir jau jābūt skaidram rīcības plānam un attiecīgajam trokšņu slāpēšanas programmām jātiek realizētām turpmākajā laika posmā.

Latvijā tas visvairāk attieksies uz autoceļiem, kur būs jāuzstāda trokšņu slāpējošās barjeras, tas pats attiecas uz dzelzceļa malām un vēl lidostu tuvumā un tamlīdzīgās vietās, kā arī, protams, regulācija attieksies arī uz pilsētām un citām troksnim pakļautām teritorijām.

Tā kā šis likumprojekts pilnībā atbilst Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām, tādēļ arī Tautsaimniecības komisija rekomendē šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 92 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Emsis. Šajā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš no ministrijas puses ir lūgts ilgāks, tāpēc es lūdzu apstiprināt 15.oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.oktobris.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 3.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””, reģistrācijas numurs šim dokumentam 315. Mēs to izskatījām pirmajā lasījumā, un komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Šis likumprojekts paredz izslēgt likumā “Par policiju” 30.pantu, kā rezultātā tiktu likvidēta policijas darbinieku palīga institūts un zaudētu spēku likumam pakļautie normatīvie akti.

Policijas darbinieka palīga institūta pastāvēšanā, bet, galvenais, sekmīgā funkcionēšanā, savu izpausmi rod tiesību aizsardzības iestāžu saikne ar sabiedrību, jo bez tās atbalsta un līdzdarbošanās nav domājama rezultatīva noziedzības novēršana un apkarošana.

Noraidot likumprojektu, komisija respektēja demokrātisko valstu pieredzi, kas pieļauj policijas darbinieku palīgu institūta pastāvēšanu.

Ņemot vērā augstākminētos apsvērumus, lūdzu atbalstīt komisijas viedokli par apspriežamā likumprojekta konceptuālu noraidīšanu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Par šo jautājumu šeit tribīnē esmu ne jau pirmo reizi un arī biju viens no tiem, kas balsoja komisijā par šī likumprojekta noraidīšanu.

Kāpēc? Šis likumprojekts uz šobrīdi neatbilst ne sabiedrības, ne valsts drošības interesēm, jo tas neveicina drošas vides veidošanos Latvijā. Kāpēc es to varu apgalvot? Varu apgalvot tāpēc, ka šinī gadījumā šis likumprojekts ir ielikts šeit dokumentos un virzīts uz Saeimu tāpēc, lai kaut kādā veidā attaisnotu darbības, kuras tika veiktas Rīgas policijas pārvaldē, lai sakārtotu dažu amatpersonu atrašanos amatos un par iemeslu izmantotu policijas palīgu institūciju un kļūmes šīs institūcijas... darbinieku noformēšanā.

Jāsaka, ka, izskatot Aizsardzības un iekšlietu komisijā valsts apdraudējuma analīzi, kuru bija sagatavojušas visas attiecīgās valsts drošības iestādes, kurām pēc likuma šī analīze ir jāsagatavo, un Kabinetam šī analīze ir jāapstiprina, šinī gadījumā analīze no valsts drošības iestādēm ir sagatavota par apdraudējumu valstij, bet Kabinets šo analīzi nav apstiprinājis. Ko saka šī analīze? Šī analīze saka, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību tieši vides drošības, iekšējās drošības stiprināšanai un iesaistīt šīs stiprināšanas darbā visu sabiedrību. Uz šobrīdi mēs redzam, ka valdība piedāvā sabiedrības atstumšanu no šī darba un no līdzdalības šajā nopietnajā darbā.

Jāsaka, ka mēs, lasot anotāciju, varam precīzi redzēt, kādi tad pienākumi ir šiem policijas palīgiem. Palīga pienākums ir sniegt palīdzību policijas darbiniekiem noziedzīgu nodarījumu un citu likumu pārkāpumu novēršanā, pārtraukšanā, atklāšanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, nekavējoties ziņojot policijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiek gatavoti vai notiek. Veikt pasākumus notikumu vietas apsargāšanā, sniegt pirmo palīdzību cietušajiem, kā arī izpildīt citus viņam uzdotos uzdevumus. Pamatojums, kāpēc šī šeit valdības dokumentā norādītā institūcija tiek likvidēta, ir galīgi nesaprotams, jo šeit tiek minēts arī sekojošais: lai gan policijas darbinieku palīgu institūts sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas lauku inspektoriem, veicot profilakses darbu, kā arī noziedzīgu nodarījumu pārtraukšanā un atklāšanā, tiek konstatēts, ka tomēr ne visi šie policijas palīgi ir pildījuši godprātīgi šos pienākumus. Man tad ir jāsaka tā, ka uz šobrīdi arī Ministru kabinets nav pildījis godprātīgi savu pienākumu attiecībā pret valsts drošību un nav izskatījis un apstiprinājis valsts apdraudējuma analīzi, kā rezultātā nav ne premjers, ne arī ministri informēti par patieso stāvokli šinī jomā un ir pieņemts nepareizs lēmums — likvidēt šo institūciju.

Tad ir arī jāsaka tā, ka, ja ir šaubas par Kabineta darbību, kā šeit ir minēts par dažu policijas palīgu darbību, tad mums ir jāsaka tā, ka nu tad arī ir jālikvidē mums... jāpārtrauc ir Kabineta darbība. Valdībai ir jādemisionē. Jānāk tiem, kas spēj pildīt šos pienākumus.

Un vēl viena lieta. Ja šādi pieejam jautājumiem — nenopietni — par valsts drošību, tad nākošais, es varētu teikt, rodas tāds projekts, kurš jau uz šobrīdi ir Saeimas komisijās, kur, es gribētu teikt, jaunais Gulbja—Repšes noziedzības apkarošanas projekts paredz, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs izdarām izmaiņas un sakām, ka visas zādzības, kuru, teiksim, zaudējumi ir līdz 80 latiem, nav zādzības. Tad pie kā mēs nonāksim? Mēs nonāksim pie tā, ka mēs spodrināsim savu statistiku? Valstī vairs nebūs noziedzības? Vai arī izskatās, kad uz šobrīdi Kabinets par tiem, kuriem līdz 80 latiem lietas un nauda ir vērtība, vispār nedomā.

Es uzskatu, ka šāds projekts nav atbalstāms. Es pilnīgi piekrītu komisijas lēmumam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Dobelis... Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es gribētu teikt to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, paldies Dievam, ir tā komisija, kur ļoti bieži gan pozīcija, gan opozīcija balso vienādi, jo mūsu komisijas sastāvā ir pietiekami daudz profesionālu cilvēku, kas nenodarbojas ar politikānismu, bet vērtē likumprojektus tādi, kādi tie ir.

Lūk, un arī šajā gadījumā komisijā, ja nemaldos, bija vienbalsīgs šī dokumenta noraidījums. Diemžēl. Un es varētu pateikt te divas lietas, kas veicināja šādu balsojumu.

Pirmkārt, mēs vairāki esam saņēmuši daudzas vēstules un iesniegumus no Latvijas Republikas dažādām pašvaldībām. Un iesniegumos minēts aptuveni viens un tas pats, kas uzrāda to pamatīgo darba apjomu, kādu veic šie palīgi dažādos Latvijas novados. Tieši ārpus Rīgas un ārpus lielajiem centriem viņiem ir īpaša nozīme. Šeit jau pat anotācijā ir uzrādītas vairākas funkcijas, kādas šie palīgi pilda.

Un otrs. Ir taču tomēr likumā “Par policiju” skaidri pateikts, kas ir policijas darbinieka palīgs, ir minēts arī tas, ka ir jāņem vērā viņu personīgās īpašības, un ne jau automātiski viņiem piešķir šīs tiesības. Līdz ar to palīgu, kas nav spējīgs veikt savas funkcijas, var noņemt no šī amata. Kāda tad tur ir problēma? Bet vispār likvidēt šo amatu, es domāju, ka ir nepareizi, un tā šoreiz domāja arī visa komisija.

Tā ka es ļoti aicinātu uzmanīgi skatīties, kā jūs balsojat, bet reizē arī aicinātu balsot tomēr par šī grozījuma noraidīšanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 19 deputāti, pret— 70 deputāti, atturas — 4 deputāti. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, ir saņemts piecu deputātu — Annas Seiles, Guntara Krasta, Jura Dobeļa, Māra Grīnblata un Ineses Vaideres — iesniegums ar lūgumu atkārtot balsojumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (dokuments nr.1174) iekļaušanu 11.septembra Saeimas sēdē sakarā ar to, ka neparādījās balsošanas protokolā Annas Seiles un Guntara Krasta balsojums, kaut arī tika balsošana izdarīta. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — balsojuši 43 deputāti, pret — 39, atturas — 12 deputāti. Priekšlikums ir pieņemts. Nav? Es atvainojos! Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Šajā likumā nepieciešams izdarīt grozījumus, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto. Šis likumprojekts nosaka stingrākus noteikumus valsts fondēto pensiju līdzekļu ieguldīšanai augsta riska darījumos. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 89 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 18.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo jauno likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums” un piedāvā šodien Saeimai to pirmajā lasījumā. Mūsu valstī kopš 1995.gada pastāv likums “Par vērtspapīriem”, kurā ir veikti vairākkārtīgi grozījumi. Tas bija nepieciešams, lai nodrošinātu likuma “Par vērtspapīriem” normu atbilstību pasaulei pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī lai saskaņotu likuma prasības ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Ņemot vērā grozījumu apjomu, bija nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, un ir sagatavots likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums”, kas pilnībā aizstās pašreiz spēkā esošo likumu “Par vērtspapīriem”. Šā likumprojekta nosaukums precīzāk atspoguļo likuma būtību, jo likumā tiek regulēts ne tikai vērtspapīru publiskais apgrozījums, bet arī tiek noteiktas prasības visu citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai. Tāpat šajā likumā tiek noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien ar vērtspapīriem, bet arī visiem finanšu instrumentiem. Piemēram, pēc definīcijas termins “vērtspapīrs” neietver valsts parādzīmes, taču arī tās ir naudas tirgus instrumenti. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 92 deputāti, pret — nav, atturas — 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””. Pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām””. Šie grozījumi likumā ir nepieciešami tāpēc, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto terminoloģiju. Un lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 88 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”. Likumprojekts papildina Ieguldītāju aizsardzības likumu ar normu, kas nosaka Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības pievienoties citu Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstu ieguldītāju aizsardzības shēmām. Vienlaikus tiek saglabāts dalībnieka statuss Latvijas Republikas ieguldītāju aizsardzības sistēmā. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 93 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Šajā likumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 95 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 92 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto terminoloģiju. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 94 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu Nr.3”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Saeimas Ārlietu komisija izskatīja pirmajā lasījumā minēto likumprojektu. Informēšu jūs, ka Latvijas un Ungārijas brīvās tirdzniecības līguma ietvaros Latvijas un Ungārijas puses ierosināja turpināt lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju un tika parakstīta vienošanās par lauksaimniecības preču sarakstu, kurā muitas nodokļi tika samazināti noteikto tarifu kvotu ietvaros.

No mūsu puses svarīgākās lauksaimniecības preču grupas, kuru eksportam uz Ungāriju tika samazināti vai atcelti muitas tarifi, ir tādi mūsu uzņēmējus interesējoši produkti kā zivju konservi, dzīvas zivis, svaigas vai saldētas zivis, graudu pārslas, siers un pat “Rīgas Melnais balzams”.

Tas, protams, ir pozitīvi mūsu eksporta veicināšanai, un tāpēc aicinu arī jūs, tāpat kā Ārlietu komisija to izdarīja, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par ir balsojuši 96 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

I.Vaidere. Lūdzu jūs noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 16.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 16.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par 1999.gada 15.jūnija grozījumiem 1981.gada 28.janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi (ETS Nr.108), atļaujot Eiropas Kopienām pievienoties”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Acquis communautaire izpildes ietvaros Saeimā 2001.gada 5.aprīlī pieņemtais likums rada priekšnoteikumus Latvijai pievienoties arī grozījumiem 1981.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi. Ir nepieciešams, lai Latvija pievienotos šiem grozījumiem un īstenotu direktīvā 95/46 EC deklarētās starptautiskās saistības, kuru būtība ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, kas varētu sevišķi interesēt manus kolēģus attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajam lasījumam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 92 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vaidere. Mēs būtu pateicīgi, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiktu noteikts 16.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Paldies! Godātie kolēģi! Ievērojot 1999.gada 25.novembra Starptautiskās jūrlietu organizācijas rezolūciju un arī 1995.gada 15.septembra rezolūciju, Latvijas pienākums ir pievienoties Starptautiskajai konvencijai par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli.

Šīs konvencijas mērķis ir aizliegt jūras videi kaitīgo alvas organisko savienojumu un citu nākotnē plānojamo kaitīgo vielu izmantošanu kuģu pretapaugšanas sistēmās, tādējādi mazinot būtiska riska draudus jūras videi.

Otrs uzdevums ir sekmēt kaitīgo sistēmu aizvietošanu ar mazāk kaitīgām vai nekaitīgām. Uzsvēršu, ka tiem kuģiem, kuri pašlaik tiek remontēti vai tiek būvēti, jau tiek izmantotas tādas pretapaugšanas sistēmas, kas atbilst starptautiskajām prasībām.

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 94 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otram lasījumam!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 16.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.septembris.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ... es atvainojos, — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu 1131. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi uz otro lasījumu priekšlikumus likumprojektam “Grozījums Sēklu aprites likumā”.

Un tas ir tikai viens priekšlikums, saistīts ar likuma spēkā stāšanos. Komisijas viedoklis: atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 94 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 258. Tātad likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Grozījumus otrajam lasījumam komisija ir redakcionāli precizējusi un saņēmusi 3 priekšlikumus.

Tātad likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvām šajā sfērā.

Tātad 1.priekšlikums no vides ministra Vējoņa — izteikt 8.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Informācijas atklātība”.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2.priekšlikums — arī vides ministra Vējoņa priekšlikums — aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdu “noplūde” ar vārdiem “tās emisiju”.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Tātad 3.priekšlikums un pēdējais arī no vides ministra Vējoņa — papildināt 8.panta trešo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā: “Informācija par emisiju vidē.”

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 94 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Un šis likums ir pieņemts 2001.gada 20.decembrī un stājies spēkā 2003.gada 1.janvārī. Un tādēļ arī bija vajadzīgi šie grozījumi, jo šajā laikā ir pieņemts papildus daudz citu likumu, kas ir saistīti ar šo likumu. Tā, piemēram, “Grozījumi Darba likumā”, “Par Obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Tātad tāpat ir šobrīd jau stājusies spēkā 2003.gada 22.februārī Latvijā pilnā apmērā Starptautiskā darba organizācijas konvencija par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēju maksātnespējas gadījumā. Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atzīst, ka to var pieņemt pirmajā lasījumā. Un uz otro un trešo lasījumu ir iespējams izdarīt vajadzīgos papildinājumus. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 96 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 19.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 19.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” papildus nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai””.

Vai komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai. Paldies!

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātu!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Ina Druviete, Guntis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Linda Mūrniece, Jānis Reirs, Ēriks Škapars, Arvīds Ulme, Ērika Zommere. Paldies!