Pēc 2003.gada 11.septembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien bija kārtējā Saeimas darba diena, un tika pieņemti vairāk nekā 40 likumprojekti. Nesvarīgu likumprojektu nav, tomēr es gribētu vērst uzmanību uz Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Izglītības likumā”. Es uzskatu šo soli par ļoti svarīgu. Vismaz no Izglītības likuma izņemts vārds “tikai”. Kā jau zināms, agrāk likumā bija ierakstīts, ka minoritāšu skolu skolēniem, sākot ar 10.klasi, no 2004.gada 1.septembra jāmācās tikai valsts valodā.

Šodien mēs sākam ieviest citus standartus — 60 procentus pret 40 procentiem; ne mazāk kā piecus mācību priekšmetus būs jāmācās valsts valodā, pluss latviešu valoda un literatūra. 40 procentus mācību stundu un pārējos priekšmetus varēs mācīt arī dzimtajā valodā. Pēc jaunā likumprojekta normām bērniem ar 2007.gadu visi eksāmeni būs jākārto valsts valodā. Šo normu minoritātes pieņemt nevar, jo tai nav nekāda zinātniska pamatojuma, tādēļ mēģināsim turpināt darbu un pat cīņu ar civilizētām metodēm.

Gribu pievērsties likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”“. Šo likumprojektu iesniedza frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti. Manuprāt, ar to viņi parādīja, ka baidās no savas tautas. Likumprojekts tika nodots izskatīšanai komisijām, bet es neuzskatu, ka tas ir labs, taisnīgs un progresīvs.

S.Golde (Tautas partijas frakcija): Šodienas plenārsēdē bija patiesi daudz emociju, pozitīvu un negatīvu, bet visvairāk šīs emocijas izpaudās, apspriežot likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Par šo jautājumu mēs apspriedāmies vairāk nekā trīs stundas.

Kā jau tikko izteicās Plinera kungs, valdošajai koalīcijai kopā ar kreiso opozīciju izdevās akceptēt grozījumus Izglītības likumā, un tālāk šis likumprojekts ir nodots izskatīšanai komisijām. Galvenā būtība ir atkāpšanās — atkāpšanās no valsts valodas pozīciju nostiprināšanas mūsu valstī, atkāpšanās no visa tā sasniegtā, ko mēs esam izdarījuši 7.Saeimā un arī iepriekš.

Šodien tika akceptēts, ka no nākamā gada 1.septembra mazākumtautību valodu skolu 10.klasēs nevajadzēs pāriet uz mācībām tikai valsts valodā, kā tas bija lemts iepriekš. Bija nesaskaņas starp Vispārējās izglītības likumu un Izglītības likumu, bet valdība izvēlējās iesāktā kursa izmaiņas uz kreiso pusi. Valdība varēja piedāvāt arī grozījumus Vispārējās izglītības likumā, pastiprinot valsts valodas prasības, bet tika izdarīts gluži otrādi.

Vēl mēs paudām savu satraukumu par to, ka valdība ir pilnīgi izlaidusi no rokām kontroli pār to, kādus mācību priekšmetus valsts valodā šajās skolās mācīt. Šobrīd tas ir atļauts katrai skolai pēc pilnīgi brīvas izvēles, vai tas būtu sports vai darbmācība, vai mūzika. Savukārt ir noteikti obligāti kārtojamie vidusskolas nobeiguma eksāmeni. Tiem jauniešiem, kas būs mācījušies, piemēram, 10.klasē matemātiku krievu valodā, pārejot uz citu skolu, kur priekšmets būs jāmācās latviešu valodā, arī eksāmens būs jākārto latviešu valodā. Tas var veicināt šajā jautājumā mūsu valstī jaunus nemierus, kas absolūti mums nav vajadzīgi.

Mēs esam kategoriski pret to un ar lielu rūgtumu varam secināt, ka valdošā koalīcija tomēr dabūja cauri šo priekšlikumu, izmainot to, kas sūri un grūti bija panākts iepriekšējos gados.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šodien Saeimai bija ļoti spraiga darba diena. Kā jau teica iepriekšējie runātāji, tika izskatīti un pieņemti ļoti daudzi likumprojekti. Ļoti būtisks likumprojekts — “Grozījumi Likumā par ostām” — tika izņemts no dienas kārtības tāpēc, ka Latvijas Pirmā partija nevar piekrist grozījumiem šajā likumprojektā, jo tie paredz ierobežot tikai vienas pašvaldības — Rīgas pilsētas — intereses un neatbilst pašvaldību ieinteresētībai attīstīt ostu darbību. Tādējādi var rasties situācija, ka Rīgas pašvaldībai būs liegts īstenot savas likumā garantētās tiesības. Ja valdība uzskata, ka pašreizējie spēkā esošie tiesību akti pietiekami precīzi nenodrošina ostu darbību Latvijā, tad Latvijas Pirmā partija piekrīt grozījumiem “Likumā par ostām”, bet grozījumiem jāattiecas uz visām lielajām ostām valstī un jāpanāk, ka visas lielās ostas mūsu valstī strādā valsts un tautas interesēs. Pie šāda principa Latvijas Pirmā partija arī paliks, ja šis likumprojekts parādīsies arī nākamajās plenārsēdēs.

Goldes kundze jau minēja likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Arī es domāju, ka šī likumprojekta izstrādes gaitā būs ļoti gari un plaši strīdi. Piekrītu Goldes kundzei, ka nedrīkst atkāpties tajos jautājumos, kas nodrošina latviešu valodu kā valsts valodu, bet es domāju, ka viens pats vārdiņš “tikai” to neizšķirs. Tādēļ mēs arī piekritām šī likumprojekta nodošanai komisijām, bet tā sagatavošanas gaitā mēs ļoti stingri sekosim, lai latviešu valodas kā valsts valodas intereses valstī nepazustu.

Saeima 1.lasījumā šodien pieņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Likumprojekts precizēs vairākas normas, kas nodrošinās to, ka darba devēja maksātnespējas gadījumā saņemt minimālo valstī paredzēto garantiju varēs arī bijušie darbinieki, ne tikai tie, kas tajā brīdī ir darba attiecībās ar darba devēju.

J.Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Šodien Saeima paveica ļoti lielu darbu. Diemžēl bija ļoti smagas politiskas diskusijas par Izglītības likumu. Man kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam bija sāpīgi klausīties, ka komisija nav darījusi visu nepieciešamo, lai aizstāvētu latviešu valodu. Uzskatu, ka Izglītības un zinātnes ministrija, realizējot izglītības reformu un pilnveidojot šo likumu, vēl aktīvāk īstenos latviešu valodas apguvi. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, mūsu un pārējās Saeimas frakcijas ļoti rūpīgi raudzīsies, lai latviešu valodas apguves kvalitāte uzlabotos, jo katra valoda, ko cilvēks apgūst, ir ļoti liela vērtība, it īpaši Latvijai ieejot Eiropas Savienībā. Latviešu valoda ES būs dalībvalsts valoda — tās vērtība tikai palielināsies. Studenti būs konkurētspējīgāki, latviešu valodai būs labāka kvalitāte, beidzot būs kāds konkrēts virziens. Vārdiņš “tikai” likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” tiešām neko nedeva, jo vēl daudzos palika šī cerība, it sevišķi, kad daži politiskie spēki sāka izmantot to kā cīņas ieroci, lai divvalodība Latvijā iestātos vispār. To mēs nekad nepieļausim.

Šodien mēs esam ķērušies klāt arī pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Ir ļoti svarīgi sakārtot šo bīstamo uzņēmējdarbības sfēru, kaut arī neizdevās panākt steidzamību šim likumprojektam. Te parādījās arī dažu politisko spēku ieinteresētība bremzēt kārtības ieviešanu šajā jautājumā. Bet es ceru, ka mēs panāksim, ka likums tiks pieņemts, jo visu vasaru izstrādājām koncepciju darba grupā, kurai bija dažādi uzskati. Tikāmies arī ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvjiem, lai rastu kopēju viedokli. Dabīgi, ka viņiem ir sava ieinteresētība, bet mūsu interesēs ir samazināt to ļaunumu, ko mūsu sabiedrībai rada azartspēles.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”): Varu pievienoties deputāta Jāņa Strazdiņa viedoklim par to, kādu kaitējumu mūsu valstij var nodarīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” neatzīšana par steidzamu. No 1. oktobra spēkā stāsies šī gada 19. jūnijā pieņemtais likums, kas klaji aizstāv viena azartspēļu organizētāja intereses. Līdz ar to tika noraidīta piedāvātā iespēja rast optimālu risinājumu starp risku sabiedrībai, budžeta ieņēmumiem un azartspēļu organizētāju interesēm.

Toties varu paust gandarījumu par to, ka izskatīšanai Saeimas komisijām ir nodoti grozījumi Izglītības likumā, jo līdz ar to mēs esam spēruši ļoti nozīmīgu soli Latvijas sabiedrības vienotībai uz valsts valodas pamata. Atgādināšu, ka šajā likumprojektā runa ir tikai par vidējo izglītību mazākumtautību skolās. Mēs atzīstam, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības saglabāt savu etnisko un lingvistisko identitāti. Proporcija 60 pret 40, tātad ne vairāk kā divas piektdaļas mācību satura minoritātes valodā, nodrošina šo optimālo risinājumu — gan to, ka minoritātes saglabās savu dzimto valodu, gan to, ka šo skolu beidzēji būs konkurētspējīgi izglītības ieguves un darba tirgū.

Šeit mēs nevaram runāt par kompromisu vai par atkāpšanos. Gluži otrādi, tas ir tālredzīgs risinājums, turklāt ne tikai no vidējās izglītības, bet arī no visas Latvijas valsts valodas politikas, izglītības politikas un etnopolitikas viedokļa. Mēs skatām ne tikai vienu šauru jomu, bet visu kompleksi. Ceru, ka šie grozījumi Izglītības likumā tiks pieņemti arī galīgajā lasījumā un līdz ar to mēs būsim mazinājuši jebkādas iespējas neapmierinātībai ar Latvijas izglītības sistēmu visā sabiedrībā, kā arī būsim stiprinājuši latviešu valodas pozīcijas.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti šodien balsoja pret likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” faktisko pieņemšanu pirmajā lasījumā. Mēs uzskatām, ka nav nekādas nepieciešamības kaut ko mīkstināt tik nopietnā pamatlikumā, jo jebkura piekāpšanās nekārtību veicinātājiem Latvijas Republikā tikai palielinās viņu politisko ēstgribu. To jau arī skaidri pierādīja visa šī ālēšanās 4.septembrī Esplanādē, kas bija kaismīgi izreklamēta Krievijas televīzijā. Tās pārstāvji veidoja pat īpaši šķietamu daudzgalvainu protestētāju pūli. Tur nebija nekādas runas par nopietnu vēlēšanos iemācīties runāt latviešu valodā.

Visa šī pēdējā laika dauzīšanās ir ļoti saistīta ar Latvijas pakāpenisko attālināšanos no Krievijas un asimilēšanos starptautiskajā sabiedrībā, kas, neapšaubāmi, Krievijas šovinistiem ļoti nepatīk. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūsu apvienība iesniedza grozījumu projektu likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Mūsu pamatdoma ir ļoti noteikta — deputātu tikšanās ar vēlētājiem nedrīkst pārvērsties par politikānisku izrādīšanos sabiedriskajās vietās un traucēt mieru un sabiedrisko kārtību. Tāpēc mēs piedāvājām tikšanos ar vēlētājiem tikai slēgtās telpās. Tur atļauja nav vajadzīga. Tikšanās ar vēlētājiem citur, ārpus slēgtajām telpām, tomēr prasa attiecīgo pašvaldības piekrišanu, tātad — atļauju. Ja atļaujas nav, tas ir pārkāpums, par ko jāsaņem sods. Ar tādu nolūku mēs arī esam iesnieguši savu likumprojektu un ceram uz tā pieņemšanu galīgajā lasījumā.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Šodien Saeima otrreiz caurlūkoja un 3.lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, kur manā skatījumā ielikta ļoti mistiska norma par valsts dalību šajā procesā. Deputāti neatbalstīja mūsu frakcijas priekšlikumu par to, ka dzīvokļa jautājumu risināšanā jāpiedalās valstij; ka tā ir ne tikai pašvaldību, bet arī valsts funkcija.

Mūsu frakcija šodien piedāvāja nodot izskatīšanai komisijām likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem”. Likumprojekts paredzēja kompensācijas vairākiem desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas zaudēja savu naudu komercfirmās un komercbankās, tajā skaitā arī “Bankā Baltija”. Kā aprēķinājuši ekonomisti, kopējā zaudējumu summa varētu būt ap 30 miljoniem latu. Mēs cerējām, ka šo likumprojektu sagatavos arī tādēļ, ka bijušais Latvijas Bankas prezidents — pašreizējais Ministru prezidents Repšes kungs — atzinis savu vainu “Bankas Baltija” bankrota lietā. Valdošā koalīcija mūsu priekšlikumu neatbalstīja. Viņi negrib neko kompensēt.

I.Ribakovs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Kā bijušais skolotājs, krievu mācību valodas skolas direktors, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks integrācijas jautājumos es gribu atzīmēt, cik svarīgu lēmumu mēs pieņēmām, balsojot par grozījumiem Izglītības likumā. Kā konkrētu piemēru gribu minēt Rēzeknes pilsētu, kur no aptuveni 40 tūkstošiem iedzīvotāju puse ir cittautiešu, bet tikai mazāk nekā 12% ir nepilsoņu. Puse no skolēniem mācās latviešu, bet otra puse — krievu, poļu un citās skolās. Vēl ir svētdienas skola, kā arī ukraiņu un ebreju mācību valodas skolas.

Rēzeknes pilsētas pastāvēšanas vēsturē nekad nav bijušas etniska rakstura problēmas. Visi iedzīvotāji saprot, ka obligāti ir jāmācās valsts valoda. Pilsētā ir saskaņa starp latviešiem un cittautiešiem, un mēs uzskatām, ka šis jautājums ir kļuvis pārāk politizēts. Tāpēc Tautas saskaņas partijas frakcija principā atbalsta Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kurā viens no mērķiem ir izslēgt strīdīgo pārejas noteikumu 9.3.punkta formulējumu par valsts valodas lietojumu valsts un pašvaldību finansētās vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs. Ar šiem likuma grozījumiem mazākumtautību vidējās izglītības problēmu risinājums tiek pārcelts uz Ministru kabinetu, kas pieņem noteikumus par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, kā arī uz Izglītības ministriju, kas mazākumtautību izglītības programmās izvēlas mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.

Tautas saskaņas partijas frakcija piedāvā mazākumtautību izglītības programmās priekšmetus sadalīt pēc mācību valodas, saglabājot Ministru kabineta 2005.gada 5.decembra noteikumu “Par valsts vispārējās izglītības standartu” 3.pielikuma 3.punktā noteikto, ka mazākumtautību izglītības programmās ar 2004.gada 1.septembri, sākot ar 10.klasi, katru mācību gadu apgūst ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem latviešu valodā. Tautas saskaņas partija piedāvā pēc brīvas izvēles neiekļaut matemātikas un dabas zinības mācību priekšmetus — algebru, ģeometriju, fiziku, ķīmiju, bioloģiju, jo to labākai apguvei īpaši svarīgs ir dzimtās valodas faktors. Mūsuprāt, jāapsver jautājums par latviešu valodas apguves stundu skaita palielināšanu mazākumtautību skolās, jo pašlaik, salīdzinot ar latviešu mācību valodas skolām, mazākumtautību mācību valodas skolu audzēkņi atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo dažos Latvijas reģionos pietrūkst latviskās vides.

Saeimas preses dienests