“Mūsu sadarbībai palīdzēs abu valstu līdzdalība ES”

Vakar, 17.septembrī, Latvijā darba vizītē uzturējās Čehijas premjerministrs Vladimirs Špidla

Vakar Valdības namā: Čehijas premjerministrs Vladimirs Špidla un Latvijas Ministru prezidents Einars Repše		Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar Rīgas pilī: Čehijas premjerministrs Vladimirs Špidla un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 17.septembrī, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Čehijas premjerministru Vladimiru Špidlu, kurš atrodas Latvijā darba vizītē.

Viens no galvenajiem premjeru sarunas jautājumiem bija gatavošanās Latvijas tautas nobalsošanai par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). V.Špidla apliecināja Čehijas atbalstu Latvijas dalībai ES un izteica cerību, ka Latvijas pilsoņi sekos Čehijas piemēram un nobalsos par pievienošanos ES. V.Špidla uzsvēra, ka “Latvijas iestāšanās ES ir gan Čehijas, gan Latvijas tautas interesēs”.

E.Repše apsveica Čehijas premjerministru sakarā ar pozitīvo ES referenduma iznākumu, īpaši paužot atzinību par to, ka divas trešdaļas Čehijas pensionāru nobalsoja par labu ES. Čehijas premjers to skaidroja kā pašsaprotamu lietu, jo pensionāriem ir liela dzīves pieredze un viņi grib sev un saviem bērniem labāku nākotni.

Premjeri atzīmēja, ka abām valstīm ir daudz kopīga: tās ir nelielas valstis, tām ir liels, spēcīgs kaimiņš, līdzīga attiecību vēsture un pieredze ar Krieviju. Līdzīga ir arī abu valstu pašreizējā virzība uz ES un NATO.

Sarunas laikā premjeri atzinīgi novērtēja lieliskās divpusējās attiecības, pauda apņēmību paplašināt ekonomiskos, tirdzniecības kontaktus, kā arī attīstīt sadarbību visās pārējās jomās.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 17. septembrī, Rīgas pilī tikās ar Čehijas premjerministru Vladimiru Špidlu.

Abas puses sāka sarunu ar prieku par abu valstu izcilajām un draudzīgajām attiecībām. V.Špidla uzsvēra, ka čehu un latviešu tautas vieno “viens vēsturiskais pulkstenis” – vienā laikā dibinātas valstis, vienā laikā lemjam par atgriešanos Eiropā. “Es ļoti cienu latviešu tautu un ceru, ka tā pievienosies čehiem Eiropas projektā,” sacīja V.Špidla. Prezidente sacīja, ka čehi latviešiem tuvi arī tāpēc, ka “arī jūs esat pragmatiski, pārdomājat, bet beigās vienojaties savam mērķim, savai nākotnei”.

V.Špidla atzīmēja, ka šis ir “viens no svarīgākajiem mūsu tautu lēmumiem, jo nedrīkstētu atkārtoties Minhenes vienošanās parole “par mums – bez mums”, kad citi lēma par mūsu nākotni”. Viņš piebilda, ka tas nav balsojums par šībrīža stāvokli valstī, bet gan par ilglaicīgu valsts nākotni.

Pārrunājot Eiropas konventa jautājumus, abas puses uzsvēra, ka jaunā Eiropa nevar būt divu līmeņu un divu ātrumu Eiropa, tai jābūt vienotai Eiropai ar katras valsts – lielas vai mazas – aktīvu dalību.

Apspriesti arī ES ārējās politikas jautājumi un ES attiecības ar kaimiņvalstīm.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 17.septembrī, Ministru prezidents Einars Repše, sagaidot savu Čehijas kolēģi Vladimiru Špidlu pie Ministru kabineta ēkas Foto: A.F.I.

Preses konferencē

Vakar, 17. septembrī, notika Latvijas Republikas valdības vadītāja Einara Repšes un Čehijas premjerministra Vladimira Špidla preses konference, kas bija veltīta abu valstu perspektīvām Eiropas Savienībā (ES).

Latvijas Ministru prezidents Einars Repše:

“Šodien mēs Latvijā sveicam Čehijas Ministru prezidentu Vladimiru Špidlu. Viņš pārstāv valsti, kura Latvijai ir ļoti draudzīga un pret kuru arī Latvijai ir lielas simpātijas. Mēs esam nelielas valstis ar lieliem kaimiņiem. Abas mūsu valstis ir izbaudījušas totalitārisma režīmu, un abas ir miermīlīgā ceļā atguvušas brīvību.

Čehija jau ir nobalsojusi par dalību ES, un Špidlas kungs šodien izteica cerību, ka arī Latvija sestdien nobalsos “par”. Viņš pastāstīja par Čehijas pieredzi referendumā. Ļoti interesants fakts, ka divas trešdaļas Čehijas pensionāru atbalstījuši iestāšanos ES. Motivācija bija skaidra — ES dos labāku dzīvi viņiem pašiem un arī viņu bērniem.

Runājām arī par divpusējo sadarbību starp mūsu valstīm, un es pateicos par Čehijas atbalstu Latvijas dalībai NATO. Čehijas parlaments jau ir arī ratificējis mūsu iestāšanās protokolu, nemaz jau nerunājot par lielo atbalstu, ko Čehija mums izrādīja iestāšanās procesā. Mūsu valstis būs ieinteresētas tālāk attīstīt jebkuras saites, tai skaitā saimnieciskajā, tirdzniecības, kultūras un zinātnes jomā. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbībai arī turpmāk būs vislabvēlīgākais režīms un ka mūsu sadarbībai ļoti palīdzēs abu valstu līdzdalība ES.”

Čehijas premjerministrs Vladimirs Špidla:

“Es labprāt piekrītu tam, ka mūsu valstu sadarbība tiešām ir izcila un ka mēs varam meklēt aizvien jaunas formas tās padziļināšanai. Ir daudz iemeslu, kāpēc mēs esam tuvas valstis, bet viens no šiem iemesliem ir mūsu kopīgie likteņi. Procesi mūsu valstīs notiek apmēram vienā laikā. Apmēram vienā laikā mūsu valstis ieguva neatkarību, un apmēram vienā laikā mēs savu neatkarību zaudējām. Apmēram vienā laikā mēs atbrīvojāmies no Krievijas impērijas ietekmes. Apmēram vienā laikā mēs iestājāmies NATO un, cerams, arī ES.

Jūsu Ministru prezidents Einars Repše jau minēja, ka ļoti aktīvi par Čehijas iestāšanos ES balsoja mūsu pensionāri. Pirmkārt pensionāri vēl labāku nākotni saviem mazbērniem. Bet vēl viens nozīmīgs arguments ir viņu pieredze — kas ar mums varētu notikt un kas ar mums notiks. Čehiem ir pārliecība, ka, iestājoties ES, palielināsies labklājība, turklāt tiks pilnībā saglabāta reālā valsts suverenitāte.”

“LV” jautājums abiem premjerministriem:

— Kuri apsvērumi, stājoties ES, ir prioritāri-politiskie vai ekonomiskie? Kā tas bija Čehijas referenduma balsojumā, un kā ir Latvijas gadījumā?

E. Repše: — Es domāju, šie jautājumi nav nodalāmi, jo mēs ES stājamies nevis šauru politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ, bet tāpēc, ka mūsu valsts jau pēc savas būtības pieder pie Eiropas attīstīto un civilizēto valstu kopienas. Es tikai varu vēlreiz demonstrēt Eiropas kartes, kuras esmu sagatavojis šādām diskusijām. Lūk, kā mēs iztēlojamies Latviju Eiropā un Eiropu pēc mūsu referenduma. Lūk, šeit redzams, ka mēs patiešām esam starp sev līdzīgām valstīm. Turpretim pilnīgi pretdabisks būtu attīstības modelis, kur Latvija tiek “izgriezta” no Eiropas. Kur Latvija sadala Eiropu divās daļās, nemaz nerunājot par to, ka sadala Baltiju divās daļās. Redziet, šai gadījumā, ja mēs sestdien nobalsotu ar “nē”, mums, lai aizbrauktu uz Igauniju vai Lietuvu, būtu jāšķērso ES robeža. Tas būtu kas pilnīgi pretdabisks. Līdz ar to mums nav nekādu šauri politisku vai ekonomisku iemeslu. Kādēļ gan mēs vairāk nekā desmit gadus esam cīnījušies par to, lai Latvija varētu atgriezties Eiropā? Lai mūs pieņemtu. Lai mēs varētu pierādīt, ka mūsu attīstības tempi ir ES atbilstoši. Un tagad, kad mēs to beidzot faktiski jau esam izcīnījuši un kad Latvija beidzot atgriežas Eiropā, tad, protams, mums jāsaka savs galavārds — “jā”. Un tas mums ir jāsaka pilnīgi nopietni, apzinoties, ka nekādas pārbalsojuma iespējas mums nebūs. Sestdien mums jāsaka “jā” vai “nē”, un tam jābūt kā pie altāra. Un mums jāapzinās: ja mēs pateiksim “nē”, tad tas būs punkts procesam! Tās būs procesa beigas. Eiropa izbūvēs savu robežu apkārt Latvijai, kā redzams šajā tiešām neiedomājamajā kartē. Un mēs pie šī jautājuma koriģēšanas vairs nevarēsim atgriezties ne pēc nedēļas, ne pēc mēneša, ne pēc gada. Lēmums, kas mums jāpieņem, ir epohāls. Savā nozīmē tas ir pielīdzināms vienīgi lēmumam par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

V. Špidla: — Es arī piekrītu, ka politiskie un ekonomiskie iemesli, stājoties ES, nav atdalāmi. Eiropas integrācijai ir viens svarīgs pamats: miers. Kad bija beidzies Otrais pasaules karš un izskanējuši pēdējie šāvieni, Eiropas valstis pateica: Nē, tas nedrīkst vairs atkārtoties. Citas iespējas mums nav, mums jāiet kopā. Otrkārt, Eiropa nonākusi pie uzskata, ka valstu politiskajām un ekonomiskajām attiecībām jāattīstās vienmērīgi. Vācija ilgus gadus maksāja Portugālei, lai šo valsti attīstītu straujāk, un Vācija zināja, kāpēc tā maksā.

Un vēl viena piezīme: man ļoti interesē viss, kas saistīts ar kosmosu. Šajā sakarā es gribu minēt tā sauktos starta logus. Cilvēkiem dota nedēļa vai četrpadsmit dienas, lai pētītu kādu komētu, un pēc tam šī iespēja vairs neatkārtojas. Viduseiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšana ES arī ir šāda veida “logi”. Mēs, čehi, pēc savas dabas esam skeptiķi, un es arī tāds esmu. Un es neticu, ka mūsu valstīm kādreiz būs otra šāda iespēja.

— Daudziem cilvēkiem, balsojot par iestāšanos ES, motivācija ir bailes no Krievijas. Ko Krievija vairs nevarēs izdarīt Čehijai pēc iestāšanās ES?

V. Špidla: — Iestāšanās ES neapšaubāmi nozīmē arī to, ka nekad vairs neatkārtosies 1968. gads, jo būs mainījusies situācija visā Eiropā.

E. Repše: — Es gribu piebilst, ka mūsu gadījumā tas ir 1940. gads.

Jānis Ūdris,  “LV” ārlietu redaktors