“Esmu pārliecināta par mūsu lauksaimnieku izredzēm gan pašu mājās, gan Eiropā”

Vakar notika Latvijas preču zīmes “Kvalitatīvs Latvijas produkts” jeb tautā sauktās “zaļās karotītes” jubilejas pasākums

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Jubilejas pasākuma laikā 17.septembrī: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”, 17.09.2003. Mārketinga padomes loceklis, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Marģers Rava un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Runa preču zīmes “Kvalitatīvs Latvijas produkts” jubilejas pasākumā Rīgā 2003.gada 17.septembrī

Godātais Rozes kungs! Godātais Žimanta kungs! Latvijas lauksaimnieki un ražotāji! Cienījamie klātesošie!

Patiesi priecājos piedalīties šajā pasākumā, kuru kupli pārstāv Latvijas lauksaimnieki, pārtikas ražotāji, tirgotāji un citi ar lauksaimniecības nozari saistīti ļaudis. Šodien, preču zīmes “Kvalitatīvs Latvijas produkts” jeb “zaļās karotītes” jubilejā īpaši vēlētos sveikt tos, kuri šo preču zīmi ir ieguvuši un izmanto. Ceru, ka nākotnē aizvien pieaugs “karotītes” produktu klāsts, jo šī zīme simbolizē labo sadarbību starp Latvijas zemniekiem, pārstrādātājiem un pārtikas ražotājiem.

Kā jau Žimanta kungs sākumā minēja, esmu ar prieku pieņēmusi aicinājumu kļūt par Latvijas lauksaimniecības tirgus veicināšanas programmas patronesi.

Esmu pārliecināta par Latvijas lauksaimnieku un ražotāju labajām nākotnes izredzēm gan pašu mājās, gan arī Eiropā un pasaulē.

Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, mūsu valstī ražoto produktu kvalitāte un konkurētspēja būs aizvien aktīvāk un pārliecinošāk jāpierāda starptautiskajos tirgos. Tādēļ Latvijas lauksaimniecības tirgus veicināšanas programma šobrīd ir īpaši aktuāla.

Es ticu, ka ar mūsu kopīgām pūlēm, spēkiem un izdomu padarīsim Latvijas lauksaimniecību vēl konkurētspējīgāku un spēsim izmantot visas tās iespējas, ko Latvijai paver dalība iekšējā ES tirgū. Esmu gatava nākt talkā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, kur vien tas nepieciešams un iespējams, un ne tikai ES, bet tālu pāri tās robežām.

Atlikušas vēl tikai dažas dienas līdz tam vēsturiskajam brīdim, kad Latvijas iedzīvotājiem gan pilsētās, gan laukos tiks dota iespēja, balsojot referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, noteikt pašiem savu nākotni.

Šī izvēle noteiks mūsu turpmākās attīstības tempus un iedzīvotāju labklājības izaugsmi — vai mēs ar nākamā gada maiju iesim to pašu attīstības ceļu, ko nu jau izvēlējušās 24 Eiropas valstis, vai arī mēs nobīsimies, paliksim malā, un skaidrs, ka tad tas mūsu attīstības tempus bremzēs.

Otrā varianta gadījumā īpaši smagi ciestu tieši lauksaimniecība, jo tad mēs nākamo triju gadu laikā nevarētu saņemt vairākus simtus miljonu latu atbalstam laukiem un tiešajās subsīdijās un līdz ar to jūtami atpaliktu no mūsu kaimiņvalstīm, kuras starplaikā varēs šos līdzekļus saņemt un izmantot lauksaimniecības modernizēšanai un attīstīšanai. Turklāt lauksaimniecību, līdzīgi kā citas nozares, negatīvi ietekmētu arī sagaidāmais tautsaimniecības attīstības tempu kritums.

Ir jāsaprot, ka Eiropas Savienībā lauksaimniecībai tiek pievērsta vislielākā sabiedrības uzmanība, jo lauksaimniecības politikai tiek tērēta vairāk nekā puse kopīgā ES budžeta. Tādas valstis kā ASV, piemēram, uzskata, ka tas nav normāli, bet ES saprot, ka tas ir arī dzīvesveids, nacionālās kultūras sastāvdaļa. Lauksaimniecība un lauki ir Eiropas simbols: vai kāds var iedomāties Eiropas Savienību bez franču zemnieka un 300 siera šķirnēm vai bez Bavārijas zemnieka govīm Alpu pļavās, Holandes, Šveices šokolādes? Pašreizējie aprēķini liecina, ka, iestājoties ES, kopā ar valsts puses līdzfinansējumu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsts palielināsies vismaz 3,5 — 4 reizes. Šie argumenti ir klajā pretrunā ar eiroskeptiķu bieži izplatīto viedokli, ka iestāšanās Eiropas Savienībā radīs draudus un atpalicību Latvijas lauksaimniecībai. Bailēm ir lielas acis, bet es turpretim aicinu ar lielām acīm skatīties uz faktiem. Tie saka, ka Eiropas Savienībā būs labāk. Punkts.

To, ka spējam aizstāvēt savas nacionālās intereses un to, ka lauksaimniecība ir un būs vienmēr aktuāla tēma Latvijā, pierāda tā lielā uzmanība, kas tika veltīta lauksaimniecībai Latvijas sarunās ar ES, kuru laikā panācām sev daudz labvēlīgākus rezultātus daudzos svarīgos jautājumos, nekā to varēja sagaidīt. Jā, bija jācīnās, es biju tur klāt un varu to apliecināt, bet tika sasniegti būtiski panākumi. Un to mēs vēlamies arī nākotnē — lai mēs varētu piedalīties un lemt, nevis pasīvi reaģēt uz to, ko lems citi. Labs piemērs ir iegūtais tiešo subsīdiju un ražošanas kvotu palielinājums, kur Latvija panāca, ka ES palielina savu piedāvājumu par 50 procentiem, kas nav izdevies nevienai citai dalībvalstij, kā arī panāktie īpašie nosacījumi (pārejas periodi) uzņēmumiem, kas neeksportē savus ražojumus uz ES un saimniecībām, kas specializējušās bioloģiskajā lauksaimniecībā. Panāktie nosacījumi ļaus mūsu valsts lauksaimniecībai attīstīties, palielināt mūsu produkcijas kvalitāti un konkurētspēju.

Eiropas Savienība paver labas attīstības perspektīvas Latvijas laukiem un lauksaimniecībai. Šobrīd mums ir jābūt skaidriem par savu izvēli un jāsāk gatavoties tiem svarīgajiem uzdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības finansiālā atbalsta saņemšanu un maksimāli pilnvērtīgai izmantošanai. Latvija ir noteikusi prioritātes ES līdzekļu izmantošanai. Tām jāpalīdz veicināt visas valsts līdzsvarotu attīstību, uzņēmējdarbību un inovācijas, jārisina cilvēkresursu problēmas un nodarbinātības jautājumi, infrastruktūra un lauku attīstība, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstība.

Latvijas lauksaimnieki un ražotāji jau ir pierādījuši, ka ne tikai spēj saražot labu produkciju, bet arī veiksmīgi izstrādāt projektu pieteikumus un paņemt Eiropas piešķirtos SAPARD līdzekļus. Tā kā lai nu nestāsta, ka latvieši jau nemācēs, nepratīs — jau tagad prot, jau tagad to darām. Pašreizējā situācija rāda, ka kvalitatīvi sagatavoti projektu pieteikumi ir tik daudz, ka SAPARD līdzekļus izmantosim pilnībā. Svarīgi, lai tādu saimniecību un uzņēmumu, kas spējuši izmantot ES fondus, visā Latvijā kļūtu aizvien vairāk. Saskaņā ar ministra Rozes teikto, Zemkopības ministrija jau ir sākusi gatavoties tam, lai ES strukturālo fondu finansējums lauksaimniekiem būtu pieejams līdz ar Latvijas iestāšanās brīdi ES. Nupat arī Rozes kungs man apstiprināja, ka tie, kam jau projekti ir iesniegti, no nākamā gada maija varēs šos resursus sākt izmantot.

Latvijas valsts budžeta finansējums būs izšķirošs priekšnosacījums Eiropas Savienības naudas piesaistīšanai. Latvijas valdība ir paudusi gatavību rast nepieciešamo līdzfinansējumu ES strukturālo fondu projektiem un to jau daļēji paredzējusi, izskatot budžeta veidošanu. Pagājušonedēļ tiekoties finanšu ministrs Valdis Dombrovskis apliecināja, ka nepieciešamais finansējums tiek paredzēts, jo Latvijai šie fondi ir ļoti izdevīgi.

Pārejas procesā, pielāgojot saimniecības ES prasībām, ir jārēķinās ar to, ka, ieviešot ES standartus un normas, saimniecību ienākumu līmenis samazināsies līdz tam brīdim, kad uzlabotā produktivitāte un kvalitāte būs atpelnījusi ieguldījumus, tādēļ lauksaimniekiem sadarbībā ar valsti jau laikus jārisina šīs problēmas, attīstot netradicionālās lauksaimniecības nozares, kā arī radot jaunas darba vietas laukos ārpus lauksaimnieciskās ražošanas. Viena no labām un vēl maz izmantotām iespējām ir bioloģiskā lauksaimniecība, pēc kuras pieprasījums Rietumu pasaulē arvien pieaug. Veicot attiecīgus tirgus pētījumus, to varētu attīstīt arī Latvijā. Pasaules attīstīto valstu pieredze liecina, ka bioloģisko preču noiets ar katru gadu palielinās par 10 līdz 15 procentiem.

Nekādā gadījumā nav pieļaujama situācija, par kuru pēdējā laikā varam lasīt presē un dzirdēt medijos — ka pašu ierēdņi un politikas veidotāji izvirzītu zemniekiem un pārtikas uzņēmumiem augstākas prasības, nekā pieprasa ES. Te nu būtu jākliedē mīts par to, ka ES uzspiež nereālus standartus, lai iznīdētu vietējos ražotājus un pārpludinātu jauno dalībvalstu tirgus ar veco dalībvalstu zemnieku ražojumiem. Tādas pasakas ir jāaizmirst, ar skaidru prātu un vaļā acīm jāskatās, kāda ir reālā situācija. Mūsu interesēs ir nodrošināt minimālos standartus, lai nodrošinātu, ka mums nav dizentēriju, epidēmiju u. tml.

ES valstu pieredze, gluži pretēji, pierāda, ka daudzās dalībvalstīs sekmīgi darbojas nacionālā likumdošana, kas ļauj mazajiem uzņēmumiem saglabāt savu ražošanu un turpināt attīstīties pašu mājās, tādējādi nodrošinot darbavietas un ienākumus. Protams, ir svarīgi padarīt maksimāli efektīvu mūsu lauksaimniecisko ražošanu. Tās ir trīs dažādas lietas, bet katra no tām var dot īpaši labus rezultātus, kā to rāda citu valstu pieredze.

Taču nelielo ražotāju un pārstrādātāju saglabāšana, kuru pastāvēšana dod iztikas līdzekļus un darbu daudziem lauku iedzīvotājiem, ir īpaši aktuāla arī Latvijai. Šajā gadījumā būtu vērts domāt par tādiem mazās uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentiem kā mikrokredītiem, paredzot atvieglojumus nodokļu politikā un samazinot birokrātiskās prasības.

Vēlētos atgādināt, ka līdz ar iestāšanās sarunu noslēgšanu Latvijas nacionālo interešu aizstāvība nebūt nav beigusies. ES vietējo politikas veidotāju rokās atstāj virkni instrumentu, kā aizsargāt savus lauksaimniekus. Mēs neesam atstāti ar sasietām rokām, tas jāatceras. Tādēļ mūsu valdībai un ierēdņiem vēl līdz iestāšanās brīdim ES jādara viss iespējamais, lai panāktu mūsu lauksaimniekiem un ražotājiem dažāda līmeņa uzņēmumos vislabvēlīgākos nosacījumus. Nav jau tā kā tajā gadījumā, kad Luters savas tēzes pienagloja pie baznīcas durvīm, mums visu laiku būs savām interesēm un to aizsardzībai jāseko līdzi.

Runājot par Latvijas pārtikas konkurētspēju Eiropā, jāsaka, ka mēs jau spējam sacensties gan cenu, gan kvalitātes ziņā. No vērā ņemamiem piemēriem jāmin mūsu ražotais siers Itālijas tirgum un Latvijas piens, no kura sierus ražo Holandē. Tas ir konkrēts piemērs, kas varbūt daudzus pārsteidz, kā tajā angļu teicienā, ka ogles uz Ņūkāslu, kas ir ogļu pilsēta, nesūta. Latvija tomēr spēj arī ko tādu paveikt. Turklāt, ja kļūsim par ES iekšējā tirgus dalībniekiem, pārējās dalībvalstis nevarēs pret mums piemērot eksporta kvotas, un arī tas mūsu konkurētspēju uzlabos. Jaunie tirgus apstākļi palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināties ES tirgū un arī atvieglos tirdzniecības nosacījumus ar citām valstīm.

Nobeigumā vēlētos pievērsties šobrīd aktuālajam jautājumam par palīdzību lauksaimniekiem slikto dabas apstākļu radīto zaudējumu kompensēšanai. Šobrīd Zemkopības ministrijā un valdībā jau ir apzināts zaudējumu lielums un summas, ko kompensācijas lauksaimniekiem varētu prasīt. Jāatzīst, ka jautājuma konstruktīva risināšana ir ļoti būtiska šajā laika posmā, jo no tā atkarīgas graudkopības nozares un vairāku desmitu tūkstošu saimniecību nākotnes iespējas.

Aicinu visus līdz sestdienas balsojumam vēlreiz uzmanīgi apsvērt nākotnes iespējas, izvērtējot, kur Latvija atrodas un kas notiek ap mums, kas mēs gribam būt pēc desmit, divdesmit, piecdesmit gadiem, ko vēlamies sasniegt un, visbeidzot, vai mums būs vieglāk sasniegt savus mērķus, apvienojot spēkus ar pārējām Eiropas valstīm vai paliekot vieniem pašiem.

It īpaši gribētu jūs mudināt savām gara acīm iztēloties šo Eiropas karti, kāda tā izskatītos, ja mēs vienīgā no desmit kandidātvalstīm paliktu ārpusē, kādas tad mums būtu izredzes. Vai situācijā ar brīvās tirdzniecības līgumiem, kas mums kā kandidātvalstīm ir pieejami. Kā noraidītai valstij tie tiks mums noraidīti un pārskatīti. Nav tā, ka šodien jau iegūtais mums automātiski paliks. Tad būs jau citi spēles noteikumi, un tie nebūs mums labvēlīgi.

Vēlreiz sveicot visus šajā jubilejas pasākumā, es novēlu izaugsmi jūsu uzņēmumiem un patērētāju skaita pieaugumu jūsu produktiem.