Lai tuvinātos tautas

Vakar Rīgā ieradās Izraēlas parlamenta (Kneseta) spīkers Reuvens (Rubijs) Rivlins

Foto: A.F.I. Vakar Latvijas Universitātes Lielajā aulā konferencē “Ebreji mainīgajā pasaulē”: LU rektors Ivars Lācis un Izraēlas parlamenta spīkers Reuvens (Rubijs) Rivlins

16.septembrī Latvijā uzturējās Īrijas Republikas Eiropas lietu valsts ministrs Diks Roučs

Otrdien, 16.septembrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Īrijas Republikas Eiropas lietu valsts ministru Diku Rouču.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Īrijas sadarbību Eiropas Savienības (ES) kontekstā, kā arī gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas dalību ES.

Sarunas ievadā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts sacīja, ka Īrijas Eiropas lietu valsts ministra vizīte mūsu valstī notiek spraigā, vēsturiskā nedēļā – pirms tautas nobalsošanas par Latvijas dalību ES. Viņš pastāstīja par sabiedrības informēšanas kampaņu, kurā piedalās arī deputāti un valdība, un izteica cerību, ka referendumā savu attieksmi paudīs apmēram septiņdesmit procenti vēlētāju un tā rezultāts būs pozitīvs.

Savukārt D.Roučs atzina, ka Īrijā bijuši vairāki referendumi, tostarp arī negatīvi, un uzkrāta pieredze kampaņu rīkošanā. Viņš pastāstīja, ka pirms referenduma kampaņa Īrijā tikusi organizēta daudz plašāk, izmantojot ASV pieredzi.

Galvenais ir iesaistīt sabiedrību ar ES saistīto jautājumu apspriešanā, to informējot un izglītojot, sacīja Īrijas Eiropas lietu valsts ministrs. D.Roučs arī uzsvēra, ka jau tagad Īrijā tiek plānota stratēģija referenduma organizēšanai par gaidāmo ES konstitūcijas projektu 2005. vai 2006.gadā.

Pārrunājot sabiedrības noskaņu un gatavošanos tautas nobalsošanai par Latvijas dalību ES, G.Krasts secināja, ka laika gaitā būtiski mainījies sabiedrības viedoklis par ES konceptu. Sākotnēji ES tika uztverta kā garants stabilitātei, vienotībai Eiropā, solidaritātei, labklājības izaugsmei un drošībai. Mūsdienās ES koncepta pielietojums kļuvis pārlieku pragmatisks un praktisks, pārsvaru guvusi tehnokrātiskā pieeja. Neraugoties uz šo pragmatisko pieeju, Latvijā saglabājas ES piekritēju pārsvars.

Sarunas dalībnieki skāra arī jautājumus, kas saistīti ar sadarbības iespējām ES institūcijās politisko partiju līmenī, dalījās pieredzē par parlamentu pārraudzības funkciju īstenošanas mehānismiem, kontrolējot valdības un saskaņojot ES un nacionālo valstu intereses.

G.Krasts un D.Roučs vienojās par dialoga turpināšanas nepieciešamību — jau ES ietvaros.

Saeimas preses dienests