"Šrēders Baltijā: Putina ausīm"
"Berliner Morgenpost"
— 2000.06.07.
Gerharda Šrēdera vizītes laikā ir kāds klāt, kura gan fiziski nav, tomēr viņš ir jūtams.
Katrs vārds, ko kanclers ES un NATO lietās saka namatēviem, ir domāts Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kas vairāk nekā pēc nedēļas Berlīnē būs Šrēdera viesis. Tas igauņiem, latviešiem un lietuviešiem nav patīkami, taču, ņemot vērā lietu stāvokli, nenovēršami. Krievos īgnumu izraisa jau tikai trīs Baltijas valstu kandidatūras līdzdalībai ES, kur tām atbalstu noteikti sola arī kanclers. Arī pēc desmit gadiem viņi dziļi iekšēji nav samierinājušies ar baltiešu neatkarību. Maskava jau Jeļcina laikā draudēja pārtraukt jebkādas attiecības ar Rietumu aliansi, ja Baltijas valstis tiktu uzņemtas NATO.
Un tā katrs vārds tika labi apsvērts. Šrēders gan apstiprināja pamatprincipu, ka katrai valstij ir tiesības pašai izlemt, kurā aliansē iestāties. Taču Putina ausīm viņš nekavējoties piebilda par vēlmi ciešāk sadarboties ar Krieviju. Principi esot viena lieta, bet reālpolitiskais acumērs pavisam cita. Vai tad prezidents Klintons pirms dažām dienām Maskavā neteica, ka vēlas "spēcīgu Krieviju"?
Mierinājumam namatēviem kanclers izvēlējās kādu rekvizītu no Genšera vecās burvju lādītes: visām Baltijas jūras piekrastes valstīm ir jābūt kā līdztiesīgi iesaistītām Eiropas drošības arhitektūrā. Tagad līdz turpmākajam tie diez vai būs kaut kas vairāk kā tikai vārdi. Taču ar vārdiem var iegūt laiku. Iespējams, ka spēcīgākā Krievija būs arī pietiekami pašapzinīga un mazajiem kaimiņiem ļaus pašiem pēc patikas slēgt alianses.
Teo Tondorfs