“Lai katram būtu iespēja piedalīties referendumā”

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, — Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 17. septembra raidījumā “Aktuālā intervija” plkst. 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Pēc trim dienām atjaunotās Latvijas vēsturē notiks jau ceturtā tautas nobalsošana, cilvēki izteiks savu viedokli par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tādēļ mūsu studijā šodien Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars.

Augustā jūsu komisija neatbalstīja Ārlietu ministrijas priekšlikumu – ļaut tiem vēlētājiem, kuri 20.septembrī neatradīsies Latvijā, nobalsot agrāk. Jūs bijāt pirms nedēļas Igaunijā un teicāt, ka tur referenduma organizatoriskā puse bija augstā profesionālā līmenī. Bet tur notika arī iepriekšējā balsošana. Un triju dienu laikā Igaunijā nobalsoja aptuveni 20 procenti vēlētāju. Tad ko mēs nevaram un ko var igauņi?

Arnis Cimdars: — Ļoti labs jautājums. Tomēr te prasās šāds papildu paskaidrojums. Pirmkārt — vai igauņi piedāvā nobalsot saviem vēlētājiem vēlēšanu dienā bez iepriekšējas brīdināšanas jebkurā no iecirkņiem? Viņi to nepiedāvā, jo Igaunijā ir iepriekš sagatavoti vēlētāju saraksti, katram vēlētājam vēlēšanu dienā ir iespēja nobalsot tikai vienā vienīgā iecirknī Igaunijā, un viņš nevar šo lietu kārtību mainīt. Tādēļ viņiem ir tāda iespēja nobalsot iepriekš. Latvijā katrs vēlētājs bez iepriekšēja brīdinājuma var ierasties jebkurā iecirknī, viņš var pārdomāt pēdējā brīdī, vai braukt uz Daugavpili vai Ventspili, ierasties iecirknī galapunktā, vai pa ceļam un nobalsot. Līdz ar to šī iepriekšējā balsošana patiesībā ir domāta kā lielāka brīvības kustība vēlētājiem, lai viņi varētu piedalīties. Mums šī brīvības kustība tādā veidā nav ierobežota.

— Vēl bija jūsu komisijas arguments, ka līdz ar to iepriekšējā balsošanā varēs piedalīties ikviens un tādēļ, esot nelielam iepriekšējās balsošanas iecirkņu skaitam, rastos rindas un liela ažiotāža.

A.Cimdars: — Jā, tas ir viens no apsvērumiem. Jautājums ir — cik iecirkņu mums vajadzētu tādā gadījumā? Vienu lidostā. Varbūt tādā gadījumā mums būs pietiekami daudz neapmierināto, kas brauc uz Igauniju no Valmieras, vai kas no Daugavpils brauc projām uz austrumu pusi.

Ja mums vajag katrā apdzīvotā vietā, kā tas ir pirms pašvaldību vēlēšanām, tādā gadījumā mēs sarēķinājām, ka tur izmaksas jau krietni, krietni pārsniedz 200 tūkstošus tikai algām vien, un cik liels ir braucēju skaits? Mēs konstatējām, ka to vēlētāju, kas brauc un uzturas ārpus Latvijas robežām, ir apmēram kādi 9000, no tiem balsotgribētāju varētu būt ap 6000. Tajā pašā laikā šī salāgojamība tika stādīta priekšā ministrijām, un arī tās atteicās no šī iespējamā risinājuma. Turklāt tas nāca nedaudz par vēlu. Vēlēšanu rīkotāji var saorganizēt pasākumu, ja tas laikus likumā paredzēts, jo pretim ir jābūt atbilstošam finansējumam.

— Tad kāpēc jūs paši neierosinājāt to iepriekš?

Arnis Cimdars: — Bet kas teica, ka mēs neierosinājām? Mēs katru reizi pēc katrām vēlēšanām, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā, esam apkopojuši problēmas, kuras ir radušās šīs kampaņas organizēšanā, un publiskojam šo informāciju.

— Un arī pēc Saeimas vēlēšanām jūs teicāt to pašu?

A.Cimdars: — Jā, par to, kādas ir problēmas, par to, ka mums nav iepriekšējās balsošanas, nav balsošanas pa pastu, tas ir bijis vienmēr zināms, bet tas izriet no tā, ka mēs vēlēšanu dienā neesam ierobežoti kustībā.

— Iepriekšējās balsošanas process būtu papildu pienākums gan cilvēkiem iecirkņos, gan policijai un zemessardzei. Bet tad rodas jautājums – vai priekšnoteikums referenduma rīkošanai ir tas, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk nobalsot vai lai šiem dienestiem būtu ērtāk strādāt?

A.Cimdars: — Arī labs jautājums, tikai tas laikam nebūs domāts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam…

— Bet šis arguments nāk no jūsu komisijas.

A.Cimdars: — Es saprotu, tādēļ ka man nākas nepārtraukti komentēt likumdevēju gribu, kura ir izteikta likuma formā. Lai gan patiesībā mums šis likums ir tikai jāizpilda. Un es ceru, ka referenduma dienā katrs darīs to, kas viņam ir jādara. Organizatori organizēs, policija sargās, vēlētāji ies vēlēt.

— Tagad vēlēšanu komisijām finansējums tautas nobalsošanai ir aptuveni 1 miljons 130 tūkstoši latu, tādas ir referenduma izmaksas. Cik tas izmaksātu, ja referendums notiktu visu iepriekšējo nedēļu?

A.Cimdars: — Man ir ļoti grūti pateikt.

— Jūs minējāt skaitli – 200 tūkstoši.

A.Cimdars: — 200 tūkstoši bija par vienu dienu, jūs varat rēķināt pats, cik tas varētu izmaksāt. Lai gan te jāpiezīmē, ja tas notiktu veselu nedēļu, tādā gadījumā jārēķinās ar to, ka būs apšaubāmas sešas naktis pa vidu, kā tas tika darīts, kad mums bija parlamenta vēlēšanas divas dienas pēc kārtas. Bija ļoti daudz neapmierināto, jo nevarēja visi visām kastēm būt klāt un tika apšaubīti rezultāti, ka tur kaut kas ir nomainīts pa nakti, tātad vēl ir apsardzes jautājums.

— Bet kā igauņi tika galā ar šo problēmu?

A.Cimdars: — Igauņiem ir nedaudz cita situācija, viņiem tradicionāli šāda kārtība ir bijusi, kas neizraisa pretestību cilvēkos. Ja mūsu cilvēki ar to nav apmierināti, tad acīmredzot tam ir kāds pamats. Starp citu, uz jautājumu, kā igauņi tika galā, varbūt man nebūtu jāatbild.

— Bet jūs tur bijāt klāt un teicāt, ka tur viss ir profesionāli.

A.Cimdars: — Es biju iecirkņos, es redzēju, kā cilvēki ir apmācīti, kā viņi apkalpo cilvēkus, es redzēju, kā tiek savākti dati, es piedalījos preses konferencēs. Tāpat kā es to redzēju Lietuvā un Polijā, un pēc tā, kas ir redzams, neiedziļinoties ikdienas darbā, tur viss bija kārtībā.

— Vai savu balsi iespējams tagad atdot, tikai un vienīgi uzrādot pasi, vai gadījumā, ja beidzies tās termiņš, nav iespējams saņemt kādu izziņu, kas var aizvietot pasi?

A.Cimdars: — Likumā ir noteikts, ka tā ir pase.

— Vai šobrīd ir iespējams vēl pagūt apmainīt pases, lai ar to varētu piedalīties referendumā?

A.Cimdars: — Tas ir atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir pietiekami naudas, lai viņš varētu samaksāt par paātrināto pases saņemšanu, un es nezinu, cik lielas ir rindas.

— Bet pagaidām vēl var?

A.Cimdars: — Mēs pases neizdodam.

— Dzirdēts, ka maz cilvēku šobrīd dodas uz iecirkņiem iepazīties ar to, kā notiks referendums. Par ko tas liecina, jūsuprāt?

A.Cimdars: — Nu tā tas ir. Starp citu, arī iepriekšējās reizēs desmit dienas pirms vēlēšanām vienmēr ir bijušas diskusijas – vai tur daudz cilvēku, vai maz cilvēku. Kāds ir jūsu viedoklis?

— Es tur neesmu bijis, esmu dzirdējis, ko cilvēki runā. Jūsuprāt — kāds?

A.Cimdars: — Mans uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijā šie iecirkņi būtu atvērti desmit dienas pirms nobalsošanas dienas, ne mazāk kā četras stundas dienā, lai tur būtu dežūrējošais komisijas loceklis, kurš var pieņemt pieteikumu balsošanai vēlētāja atrašanās vietā, ja viņš slimības vai veselības dēļ nevar tur ierasties, un tur jābūt skaidrojošam materiālam par procedūru, kādā veidā tiek aizpildīta zīme. Kādēļ cilvēki neiet uz turieni? Viens variants ir – vai nu paziņu lokā nav slimo cilvēku, par kuriem jānes šie iesniegumi, vai arī cilvēkiem ir ļoti skaidra procedūra, kā izdarīt atzīmi balsošanas zīmē. Un trešais – varbūt cilvēkiem vienkārši nav nepieciešamības uz turieni doties.

— Bet varbūt darba laiks nav īsti pareizs? Es skatījos — Amatas novadā tas ir no 8 līdz 12, Bērzgales pagastā — no 9 līdz 13, Dundagā no 10 līdz 14, Iecavā no 14 līdz 18, Pāvilostā — no 16 līdz 20. Viņi paši to var noteikt?

A.Cimdars: — Jā, varbūt tas darba laiks nav īstais, varbūt jūs varat ieteikt kādu labāku. Bet, tā kā kompetence ir vietējās pašvaldības ziņā, kura varbūt labāk zina, kuros brīžos vietējiem vēlētājiem ir ērtāk uz turieni iet, tad viņi to likumā noteiktā kārtībā arī noteikuši.

— Eiroskeptiķi televīzijā ir izteikušies, ka būs problēmas ar novērotājiem cietumos, tur viņus gluži vienkārši var neielaist iekšā, un varētu būt arī problēmas ar balsošanu pa pastu. Kopumā šis skaits, pēc viņu teiktā, ir aptuveni 2 procenti no balsstiesīgajiem.

A.Cimdars: — Man liekas, ka viņi stipri pārspīlē cilvēku skaitu, kas atrodas cietumā. Tik liels tas nekādā ziņā nevarētu būt. Kas attiecas uz novērotājiem, tad oficiālajā laikrakstā ir publicēta kārtība, kādā veidā notiks balsošana, tātad kā no iecirkņiem ies uz cietumiem, kā var novērotāji pieteikties, un viss ir viņu rokās.

— Tad šis pārmetums ir nekorekts.

A.Cimdars: — Šis pārmetums ir nekorekts.

— Pirms nedēļas jūs teicāt, ka iespēju robežās ir atrisināts arī jautājums par to cilvēku nogādāšanu iecirkņos, kas dzīvo tālu no šiem iecirkņiem, bet citviet vēl par to nav īstas skaidrības. Vai šobrīd pilnībā viss ir skaidrs, vai arī tagad ir skaidri zināms, ka būs vietas, kur cilvēki nevarēs tikt uz iecirkņiem?

A.Cimdars: — Jā, dažādos iecirkņos ir dažāds risinājums, pēc man pieejamās informācijas, ir rajoni, kuri uzskata, ka jautājums ir atrisināts, ir rajoni, kur uzskata, ka tomēr kādas problēmas varētu būt.

— Vai jūs varat minēt piemērus, kur tas varētu būt?

A.Cimdars: — Piemēram, es zinu, ka Limbažu pusē varētu būt kāda problēma, bet varbūt tā šobrīd jau ir atrisināta. Daugavpils pusē, Preiļos ir atrisināts, pēc manas informācijas. Tātad ir pašvaldības, kuras ir strādājušas sekmīgāk, un ir pašvaldības, kurām varbūt nav izdevies to līdz galam atrisināt.

— Ko darīt cilvēkiem, ja viņiem šajā laikā, kad notiek referendums, ir jāstrādā. Pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām dzirdējām pārmetumus no lielveikalos strādājošiem cilvēkiem, kuriem darba devējs gluži vienkārši neļāva doties nobalsot. Ir vietas, kur cilvēkiem tiešām visu referenduma laiku ir jābūt darbā, vai viņi var palūgt iesnieguma veidā iecirkņu darbiniekus, lai viņi ierodas uz darba vietu?

A.Cimdars: — Jums taisnība, šī problēma radās pirms gada 8.Saeimas vēlēšanu laikā. Es ceru, ka šo problēmu sadzirdēja visi, arī tie, kuri groza likumu, un es pieņemu, ka viens no motīviem, kādēļ tika pagarināts darba laiks šoreiz, tātad nevis no 8 rītā līdz 8 vakarā, bet no 7 rītā līdz 22, varētu būt tas, lai šie cilvēki, kuri strādā no astoņiem līdz astoņiem, varētu paspēt to izdarīt. Bet, ja jūs man jautājat, vai var izsaukt pie sevis uz lielveikalu, tad jāsaka — nevar, tāpat kā nevar izsaukt uz jebkuru citu vietu, piemēram, ja jums ir ļoti iepaticies sēdēt somu pirtī un jūs negribat nekur iet, arī tad jūs nevarat izsaukt pie sevis šo komisiju. Tikai tad, ja jūs esat slimnieks, vājinieks, pats nevarat pārvietoties, varat izsaukt komisiju.

— Vai vēl ir iespējams rakstīt iesniegumu un nosūtīt?

A.Cimdars: — Jā.

— Līdz kuram laikam to var darīt?

A.Cimdars: — Saskaņā ar likumu sestdien, vēl nobalsošanas dienā, līdz pulksten 12 saņemtie pieteikumi ir apmierināmi, pēc 12 saņemtie pieteikumi ir apmierināmi, ja to ir iespējams noorganizēt.

— Ja atliek laika.

A.Cimdars: — Jā, tieši tā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā