Par iedzīvotāju skaitu Latvijā

Latvijas iedzīvotāju skaits arī 2003.gadā turpināja samazināties. Šā gada 1.jūlijā tas bija 2 miljoni 325,6 tūkstoši jeb par 6,9 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā gada sākumā. Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu) kritās par 6,5 tūkstošiem; emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 0,4 tūkstošiem cilvēku.

Pēc pēdējo gadu demogrāfiskās statistikas datiem, 1999.gads Latvijā pēc 11 gadus ilguša dzimstības krituma perioda iezīmējās ar nelielām pozitīvām tendencēm demogrāfiskajā situācijā. Šīs pozitīvās jaundzimušo skaita pieauguma tendences turpinājās arī 2000. un 2002.gadā (2001.gadā dzimstības rādītāji bija nedaudz samazinājušies). Pozitīvas izmaiņas atkal apstiprina 2003.gada dati.

Dzimušo skaits šā gada 1.pusgadā bija 10,4 tūkstoši, kas ir gandrīz par 400 jaundzimušajiem vairāk nekā 2002.gada pirmajos sešos mēnešos. Dzimstība, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, pieauga par 3,5%.

Mirstības līmenis pēdējos divos gados ir stabilizējies. 2003.gada sešos mēnešos miruši 16,9 tūkstoši cilvēku, mirstība uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 0,9%.

2002.gadā tika atzīmēts zemākais mirušo zīdaiņu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem — 9,8. Arī 2003.gadā zīdaiņu mirstība turpina samazināties — par 7% pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pagājušajā gadā.

2003.gada 1.pusgadā reģistrēts 3,6 tūkstoši laulību. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, laulātības intensitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājusies par 6%.

Apkopotie dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā liecina, ka gan imigrācijas, gan emigrācijas rādītāji samazinājušies.

2003.gada pirmajā pusgadā Latvijā ieradās 470, bet no Latvijas izbrauca 840 cilvēki (2002.gada sešos mēnešos — attiecīgi 500 un 1300).

Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā 2003.gada sešos mēnešos samazinājās par 2,9 tūkstošiem cilvēku, tajā skaitā dabiskās kustības dēļ — par 2 tūkstošiem un migrācijas — par 0,9 tūkstošiem, un šā gada 1.jūlijā tas bija 736 tūkstoši cilvēku. Aizvadītajā periodā piedzima trīs, bet nomira pieci tūkstoši rīdzinieku.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos iedzīvotāju skaits samazinājās visās republikas pilsētās un rajonos — visvairāk Rīgā, Daugavpilī, Krāslavas, Ludzas un Cēsu rajonā. Iedzīvotāju skaits gandrīz nemainījās Jelgavas un Rīgas rajonā. Diemžēl jāatzīmē, ka 2003.gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu arī visās republikas pilsētās un visos rajonos — visvairāk Rīgā, Daugavpilī, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Rīgas rajonā.

Migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits visvairāk pieauga Rīgā (par 240 cilvēkiem) un Jūrmalā (par 90 cilvēkiem), bet samazinājās četrās republikas pilsētās un septiņos rajonos.

Centrālās statistikas pārvaldes  Iedzīvotāju statistikas daļa