Par uzņēmējdarbības finansiālajiem rezultātiem

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi uzņēmumu finansiālo pamatrādītāju apkopojumu par 2002. gadu. Šajā kopsavilkumā ir ietverti dati par visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem, kas saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” iesniedz grāmatvedības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Dati par bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un budžeta iestādēm kopsavilkumā nav ietverti. Apkopojumā iekļauti dati par 41 tūkstoti ekonomiski aktīvo uzņēmumu. CSP pilnībā apseko lielos privātos uzņēmumus ar neto apgrozījumu gadā virs 300 tūkstošiem latu un sabiedriskā sektora uzņēmumus, kas kopā veido 80% no neto apgrozījuma. Pārējos uzņēmumus apseko izlases veidā un datus vispārina. Uzņēmumu nozares piederība tiek noteikta atbilstoši tā pamatdarbībai.

Uzņēmējdarbības finansiālās analīzes pamatā ir informācija, kas iegūta no statistiskā pārskata par uzņēmumu finansiālo stāvokli, kurš sastāv no grāmatvedības bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina. Bilances aktīvs ietver uzņēmuma īpašumā esošos līdzekļus, bet pasīvs — šo līdzekļu finansējuma avotus.

Gan pēc vērtības, gan arī pēc nozīmīguma uzņēmuma ekonomiskajā darbībā bilances aktīva svarīgākā daļa ir pamatlīdzekļi, kas veido 47% no visiem bilances aktīviem. Pamatlīdzekļu vērtība 2002. gada beigās bija 4406 miljoni latu. Salīdzinot ar 2001.gada beigām, tā pieauga par 336 miljoniem latu jeb 8%. Lielākais pamatlīdzekļu pieaugums bija transportā un sakaros — 94 miljoni latu, apstrādes rūpniecībā — 82 miljoni, latu un komercpakalpojumos — 48 miljoni latu. Lielākais īpatsvars pamatlīdzekļu vērtībā ir zemei, ēkām, būvēm un ilggadīgiem stādījumiem — 48%, bet tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām tas ir 31%.

Bilances pasīvā  pašu  kapitāls, kas 2002. gada  beigās  sasniedza  4121 miljonu latu,  gada laikā pieauga par 293 miljoniem latu jeb 8%. Pašu kapitāla svarīgākais rādītājs ir pamatkapitāls, kas gada beigās sasniedza 2898 miljonus latu. Lielākais pamatkapitāla apjoms bija transportā un sakaros — 730 miljoni latu, komercpakalpojumos — 571 miljons latu un apstrādes rūpniecībā — 558 miljoni latu. Palielinājās privātā sektora īpatsvars pamatkapitālā, sasniedzot 65%.

Uzņēmumi savu aktīvu pieauguma finansēšanai izmantoja ne tikai pašu kapitālu, bet arī piesaistītos līdzekļus. Saistības pret kreditoriem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 9% un 2002.gada beigās sasniedza 5208 miljonus latus, no kuriem 1121 miljons latu jeb 22% no kopējā saistību apjoma veidoja saistības pret nerezidentiem.

Lielākie aizņēmumi no nerezidentiem bija tirdzniecībā — 429 miljoni latu, transportā un sakaros — 199 miljoni latu un apstrādes rūpniecībā — 172 miljoni latu.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ilgtermiņa kredīti palielinājās par 10%, īstermiņa — 8%. Tomēr īstermiņa kredīti 2002. gada beigās veidoja 3124 miljonus latu jeb 60% no visām kreditoru saistībām.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija šo saistību atmaksāšanas iespējas, ko raksturo viens no likviditātes rādītājiem — absolūtās likviditātes koeficients (uzņēmumiem piederošo īstermiņa vērtspapīru un naudas līdzekļu attiecība pret īstermiņa kredītiem). Šis koeficients apsekotajos uzņēmumos gada laikā nav mainījies un 2002. gada beigās bija 0,2. Tas liecina, ka uzņēmumi būtu varējuši dzēst tikai vienu piekto daļu no saviem īstermiņa kredītiem.

Ja īstermiņa kredītu apmaksai uzņēmumi būtu varējuši novirzīt arī visus apgrozāmos līdzekļus, tad teorētiski tie būtu spējīgi izpildīt savas īstermiņa saistības. Par to liecina apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa kredītiem jeb kopējās likviditātes koeficients, kas 2002. gada beigās bija 1,25, bet 2001. gada beigās — 1,27. Tomēr jāatzīmē, ka 1950 miljoni latu jeb 50% no visiem apgrozāmajiem līdzekļiem 2002. gada beigās bija debitoru parādi, kuru tūlītēja novirzīšana saistību apmaksai ir problemātiska.

Kreditoru parādu attiecība pret pašu kapitālu (maksātspējas koeficients) vidēji tautsaimniecībā 2002. gada beigās bija 1,26, bet 2001. gada beigās — 1,27 (kas ir tuvu šā rādītāja kritiskajai robežai -1,0). Ja maksātspējas koeficients ievērojami pārsniedz kritisko robežu, kā viesnīcās un restorānos (6.2), tirdzniecībā (3,9) un zvejniecībā (3.5), tas norāda, ka šajās nozarēs varētu būt grūtības ar kredītu atmaksu.

Kopējais Latvijas uzņēmumu neto apgrozījums 2002. gadā bija 11995 miljoni latu, no kuriem lielākais apjoms bija tirdzniecībā — 5554 miljoniem latu, apstrādes rūpniecībā — 2291 miljons latu, transportā un sakaros — 1376 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 2001. gadu kopējais uzņēmumu neto apgrozījums palielinājies par 1238 miljoniem latu jeb 12%.

Lielākais neto apgrozījuma apjoma pieaugums bija tirdzniecībā — 600 miljoni latu, apstrādes rūpniecībā — 262 miljoni latu, transportā un sakaros — 152 miljoni latu.

Par uzņēmuma darbības efektivitāti liecina ne tikai peļņas apjoms, bet arī komerciālā rentabilitāte — peļņa (zaudējumi) pirms nodokļiem attiecībā pret apgrozījumu. Tautsaimniecībā kopumā 2002. gadā rentabilitāte bija 2,9%, kas ir zemāka par 2001. gada līmeni — 3,1%. Salīdzinoši augsta rentabilitāte bija tādās nozarēs kā finanšu starpniecība (finanšu līzinga uzņēmumi, valūtas maiņas punkti, investīciju fondi un cita finanšu starpniecību papildinošā darbība) — 13,3% — un transports un sakari — 9,1%.

Centrālās statistikas pārvaldes Uzņēmumu finanšu statistikas daļa