Par ģenētiski modificēto produktu aprites līgumu

11. septembrī pasaulē stājies spēkā pirmais starptautiskais līgums, kas regulē ģenētiski modificēto organismu apriti, — Kartahenas protokols.

Ģenētiski modificētie (ĢM) organismi un pārtika ir mūsdienu biotehnoloģijas produkti. Kartahenas protokols ir veidots, apzinoties šādu biotehnoloģijas produktu straujo izplatību un pieaugošās bažas sabiedrībā par to iespējamo nevēlamo ietekmi uz vidi un risku cilvēku veselībai. Protokols nosaka ĢM produktu pārrobežu kustības (importa/ eksporta) un informācijas apmaiņas kārtību, lai nodrošinātu ĢMO drošu pārvietošanu un izmantošanu. Tiek noteikts, ka eksportētājam ir obligāts pienākums sniegt informāciju par ĢM produktu, un saņēmējvalsts atbildīgajām institūcijām ir obligāti jāveic riska novērtēšana, uz kura pamata tiek pieņemts pozitīvs vai negatīvs lēmums. Eksportētājs drīkst uzsākt attiecīgi marķēta ĢM produkta pārvietošanu vienīgi saņēmējvalsts pozitīva lēmuma gadījumā.

Protokols atzīst, ka mūsdienu biotehnoloģija sniedz plašas iespējas cilvēku labklājības uzlabošanai, ja tā tiek attīstīta un izmantota, ievērojot atbilstošus drošības pasākumus attiecībā uz vidi un cilvēku veselību. Šāda drošības pasākumu kopuma jeb “nacionālās bioloģiskās drošības infrastruktūras” attīstību un izveidi 100 pasaules valstīs finansiāli atbalsta Apvienoto Nāciju Vides programma sadarbībā ar Pasaules Vides fondu (UNEP/ GEF). Projektu “Nacionālā bioloģiskā drošuma infrastruktūras attīstība Latvijas Republikā” sadarbībā ar Apvienoto Nāciju programmu ievieš Latvijas Pārtikas centrs.

Kartahenas protokola pamatprasības attiecībā uz ĢM produktiem jau ir iestrādātas Eiropas Savienības likumos un tiks pilnībā pārņemtas Latvijā, kad tā iestāsies Eiropas Savienībā.

Jānis Ancāns, Pasaules vides fonda  projekta koordinators