"Šrēders labas gribas braucienā Baltijā"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.06.07.

Lielāku nozīmi Baltijas jūras telpai Vācijas ārpolitikā

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders ir devies trīs dienu vizītē uz Baltijas valstīm. Uzstāšanos laikā viņš vērsīsies pret bažām, ka grūtības ES sarunās ar Poliju varētu aizkavēt citu kandidātvalstu uzņemšanu.

Otrdien Vācijas kanclers Gerhards Šrēders vairāku dienu vizītes ietvaros ieradās Latvijā. Dienu pirms tam viņš apmeklēja Igaunijas galvaspilsētu Tallinu un tur uzsvēra vāciešu īpašo atbildību par Igaunijas iesaistīšanu Eiropas struktūrās. Runā Igaunijas parlamentā Šrēders teica, ka Vāciju un Igauniju saista gandrīz astoņi simti gadu ilga vēsture, kas igauņu tautai ir atnesusi daudz ciešanu. Igaunija esot devusi vērtīgu ieguldījumu komunistiskās diktatūras gāšanā Viduseiropā un Austrumeiropā un līdz ar to arī Eiropas sadalījuma pārvarēšanā.

Kritiskās piezīmes no Tallinas

Kanclera vizītes priekšvakarā Igaunijas masu medijos kritizēta tieši Vācijas diplomātija, kas ES paplašināšanā piekopjot novilcināšanas taktiku. Tā kā Polija sarunās par iestāšanos arvien vairāk atpaliekot no pārējām kandidātvalstīm, kā Igaunija, Ungārija un Slovēnija, Vācija apzināti mēģinot vilkt sarunas garumā. Valdībai Berlīnē kļūst arvien grūtāk uzņemties ES paplašināšanas motora atbildību.

Līdzīgi ir izteicies arī Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess. Igaunijas valdības vadītājs Marts Lārs sarunā ar kancleru atzina, ka šāds noskaņojums ir visās trīs Baltijas valstīs, tomēr tās izvairoties tieši kritizēt Vāciju. Prezidents Meri žurnālistiem pauda izpratni par to, ka Vācija grib uzņemties vēsturisko un morālo atbildību iepretī Polijai. Poļiem ir jāpalīdz, lai arī viņi, cik ātri vien iespējams, pabeigtu sarunas par iestāšanos.

Runā parlamentā Šrēders uzsvēra: bažas, ka Vācija varētu zaudēt interesi par Savienības paplašināšanu, esot nepamatotas. Tikšot darīts viss, lai Francijas prezidentūrai būtu panākumi. Žurnālistiem kanclers teica, ka nevienam neesot jāšaubās par Vācijas politisko gribu. Tas attiecoties uz visām valstīm. Viņš atzīmēja panākumus, kādus Igaunija ir sasniegusi demokrātijas un tirgus ekonomikas ieviešanā. Šrēders teica, ka Igaunijas privatizācijas process ar vāciešu palīdzību ir kļuvis par panākumu modeli visā Viduseiropā un Austrumeiropā. Viņš esot drošs, ka Igaunija ES iestāsies kā viena no pirmajām Austrumeiropas kandidātvalstīm.

"Respektablais devums"

Kanclers runāja arī par respektablo devumu krievu minoritātes integrēšanā, tomēr norādīja uz nepieciešamību uzlabot Igaunijas valodu likumu. Arī EDSO un Eiropas Savienība šajā sakarībā ir izteikušas rekomendācijas. Starp citu, tas attiecas uz jautājumu, cik stingri turpmāk igauņu valodas lietošana būs noteikta privātuzņēmumu vadīšanā. Vienprātība valdīja vērtējumā, ka visa Baltijas jūras telpa kā ekonomiskās attīstības reģions iegūst arvien lielāku nozīmi un ir panākts progress tās iesaistīšanā eiroatlantiskajās struktūrās.

Pie svarīgākajām Šrēdera sarunu tēmām Tallinā piederēja arī attīstība Krievijas iekšienē un jaunā prezidenta Vladimira Putina politika. Acīmredzot arī Igaunijas vadība saprot to problēmu sarežģītību, kas ir jāatrisina Putinam, lai gan jaunā Kremļa šefa militāri impēriskā izturēšanās izraisījusi bažas arī Tallinā. Tomēr tur izsargājas no atklātiem izteikumiem, tādiem, kādus ir paudusi Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kura nesen pārstāvēja uzskatu, ka nevar izslēgt Krievijas militāru uzbrukumu Latvijai. Šrēders parlamentā teica, ka Igaunija un Vācija no sadarbības ar Krieviju varētu gūt vienīgi labumu. Pastāvot liela ieinteresētība, lai Krievija būtu stabila, plaukstoša un demokrātiska. Šrēders vairākas reizes atkārtoja, ka Krievijas lomai Eiropā ir stratēģiska nozīme.