Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabineta sēdē

Pēc Ministru prezidenta Einara Repšes iniciatīvas Ministru kabineta 16. septembra sēdē akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli””.

Šobrīd spēkā esošā likuma “Par muitas nodokli” 14.pants paredz tiesisko regulējumu attiecībā uz nelielas komerciālas vērtības preču sūtījumiem, nosakot, ka nelielas komerciālas vērtības preču sūtījums, kuru adresātam nogādā ar vēstuli vai bandroli un kura kopējā vērtība nepārsniedz 100 latus, tiek atbrīvots no muitas nodokļa.

Lai gan kopš minētās normas redakcijas spēkā stāšanās — 2003.gada 1.septembra — ir pagājis visai neliels laika posms, minētās normas pašreizējā redakcija jau ir radījusi iedzīvotāju neizpratni, kad saņemot nelielas komerciālas vērtības preču sūtījumu, par minēto sūtījumu tiek aprēķināts muitas nodoklis.

Lai novērstu radušos situāciju un nodrošinātu samērīguma principa ievērošanu, likumprojekts paredz atcelt likumā esošo ierobežojumu.

Ministru kabinetā akceptētajā likuma grozījumā noteikts, ka nelielas komerciālas vērtības preču sūtījumu, kuru adresātam nogādā ar vēstuļu korespondences sūtījumu vai pasta paku sūtījumu un kuru kopējā vērtība nepārsniedz 50 latu, atbrīvo no muitas nodokļa. Nolemts lūgt Saeimu minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Finanšu ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju uzdots nekavējoties risināt jautājumu, lai atvieglotu kārtību, kādā personas saņem pasta sūtījumus un veic ar tiem saistītās muitas procedūras, paredzot, ka visas ar attiecīgo pasta sūtījumu saņemšanu saistītās darbības ir veicamas tajā pasta iestādē, kurā pasta sūtījums tiek izsniegts.

Otrdien, 16. septembrī, valdības sēdē pieņemts lēmums par palīdzības plānu graudu krīzes skartajām saimniecībām. Valdība uzdevusi Zemkopības un Finanšu ministrijām meklēt iespējamos risinājumus, lai atrastu nepieciešamos resursus kompensāciju izmaksāšanai.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsver, ka pagaidām Zemkopības ministrija var piedāvāt izmantot finanses aptuveni 1,7 miljonu latu vērtībā, kas bijušas paredzētas šā gada graudu intervencei.

“Saskaņā ar valdībā lemto no nākamā gada subsīdiju budžeta valsts varētu daļēji subsidēt zemnieku saimniecībām apgrozāmo līdzekļu kredītprocentus,” valdības nostāju skaidro Mārtiņš Roze, “tāpat Zemkopības ministrija līdz 2004. gada budžeta pieņemšanai izstrādās priekšlikumus valsts garantiju piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu kredītiem nākamā gada graudaugu ražai.” Zemkopības ministrija izstrādātos priekšlikumus jau tuvākajā laikā saskaņos ar Finanšu ministriju.

Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija kā vienu no palīdzības sniegšanas formām uzskata arī Eiropas Savienības finanšu piesaisti. “Eiropas Savienības valstīs ir prakse, ka dabas stihiju gadījumos, ja zaudējumu apjoms pārsniedz 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta, sniedz palīdzību cietušajai valstij no ES fondiem,” informē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, “bet šajā gadījumā ir runa tieši par šādu situāciju. Tādēļ esam nosūtījuši vēstuli Ārlietu ministrijai, lai tā diplomātiskā kārtā risina jautājumu par šo Eiropas Savienības normu piemērošanu arī Latvijai. Esmu pārliecināts, ka pareizas un konkrētas rīcības gadījumā mēs atbalstu no ES saņemtu.” Par situāciju ar graudu krīzi Latvijā Mārtiņš Roze gatavojas informēt arī ES un kandidātvalstu lauksaimniecības ministrus nākamās nedēļas sākumā Itālijā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa