"Šrēdera pareizās durvju spraugas māksla"

"Tageszeitung"

— 2000.06.08.

Vācijas kanclers vizītē Baltijā: dāvana AES, cerību stiprināšana jautājumā par drīzu līdzdalību ES, noraidošs pret iestāšanos NATO, klusējošs jautājumā par minoritātēm un nacionālismu.

Tā bija pareizās durvju spraugas māksla, ko Gerhards Šrēders visperfektāk piekopa pirmajā oficiālajā vizītē Baltijas valstīs. Durvis līdz galam vaļā tika pavērtas visādām vācu investīcijām un ekonomiskajām attiecībām. Atšķirībā no ģeogrāfiskā un politiskā skatījuma attiecīgi plata sprauga tika atstāta jautājumā par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iestāšanās ES. Un cieši noslēgta tā tika jautājumā par līdzdalību NATO.

Kas attiecas uz pēdējo, Vācijas kanclers namatēviem noteica stingras robežas: varot būt tikai "visas Eiropas drošības arhitektūra", un tajā sava vieta esot jābūt arī Krievijai. Izteikums, kas ir diametrāli pretējs pārsvarā labēji konservatīvo partiju vadīto trīs Baltijas valdību vīzijām, kuras sapņo par kopēju antikrievijas valni (bastionu).

Kā nelielu mierinājuma plāksteri Šrēders bija sagatavojis miljonu dāvanu Ignalinas atomelektrostacijas (AES) nodošanai lūžņos. Tā ir Černobiļas tipa, un tā ir jāslēdz, taču tā saražo lielāko daļu no Lietuvai nepieciešamās strāvas. Kanclers apsolīja finansiālu Vācijas palīdzību, taču summu nenosauca. Pirmais bloks ir jāatslēdz 2005. gadā, bet tam lietuviešiem būs vajadzīgi 220 miljoni eiro; 150 miljonu no tiem segs Eiropas Savienība.

Šrēders izvairījās pat dot jebkādas norādes, kad varētu notikt drīzā Baltijas valstu uzņemšana ES. Ne par optimistisko datumu 2003. gadā, par ko runāja Igaunijas prezidents Lennarts Meri un viņa Latvijas kolēģe Vaira Vīķe–Freiberga, ne arī par vēl nesen ES parasti minēto termiņu — 2005. gadu. "Vēsturiskā atbildība" un "vāciešu parāds", par ko Šrēders runāja, ņemot vērā Molotova–Ribentropa paktu, kas nozīmēja Baltijas valstu neatkarības beigas, nesniedzās tālāk par vēlēšanos no vācu puses atbalstīt drīzu līdzdalību ES.

Vācijas kanclers baltiešiem ieteica "sagatavoties iestājai" un "atteikties no dažiem paradumiem". Ar to viņš acīmredzot domāja izturēšanos pret krievu minoritāti un nacionālistiskās tendences, kas spēcīgi pastiprinās. Tēma, no kuras Šrēders, pretēji zviedru un somu kolēģiem, kuri arī nesen bija vizītē Baltijā, izvairījās ar uzkrītošu klusēšanu.

Tas pats ir sakāms arī par konkrētu atbildi jautājumā par "Green Card", ko kāds students uzdeva Latvijas galvaspilsētā Rīgā otrdienas vakarā sarīkotajā diskusijā. "Juristus mēs labprāt negribam," smiedamies teica jurists Šrēders, "viņu mums pietiek pašiem". Taču jautājums bija par Baltijas datorspeciālistu ieceļošanas iespējām. Iespējams, ka tad nonāktu tuvāk jautājumam par to, kādas ekonomiskās un sabiedriskās sekas patiesībā varētu būt ieplānotajai ES paplašināšanai uz austrumiem.

Reinhards Volfs