"Šrēderam jāmazina vilšanās"

"Die Welt"

—2000.06.05.

Kanclera brauciens pa Baltiju atradīsies Kola nolaidības zīmē.

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders ar vizīti Igaunijā, Latvijā un Lietuvā no šodienas un līdz trešdienai atgūs to, ko ir nokavējis viņa priekšgājējs kanclers Helmūts Kols. Septiņos gados no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atgūšanas 1991. gadā līdz Kola izvēlēšanai 1998. gadā kanclers veica vienīgi mazu izbraukumu uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Tur 1998. gada janvārī uz konferenci pulcējās Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvji, un Kols negaidīti parādīja godu citādi drīzāk novārtā atstātajam pasākumam — iespējas runāt ar toreizējo Krievijas ministru prezidentu Viktoru Černomirdinu.

Priekšnoteikumi ciešai un draudzīgai sadarbībai starp Baltijas tautām un vāciešiem nekad nav bijuši tik labvēlīgi kā deviņdesmito gadu sākumā. Brutālā apspiešana, ko izdarīja Padomju savienība, — vismaz igauņu un latviešu acīs — gadsimtiem ilgo sadzīvošanu vācu uzraudzībā gandrīz vai apzeltīja. Bija aizmirsta cīņa par igauņu un latviešu identitāti, asiņainā 1905. gada revolūcija un domstarpības starp vairākuma tautām un vācu minoritātēm īsajos neatkarības gados. Vācija bija pirmā valsts, kas nosūtīja vēstniekus uz visām trim Baltijas valstīm.

Taču tad, kad baltieši sāka atsaukties uz savu eiropeisko identitāti un pieprasīja savu vietu Rietumu organizācijās — galvenokārt NATO un Eiropas Savienībā, — vācieši un arī citi eiropieši novērsās. Arī amerikāņi nebija gatavi vairāk kā tikai vārdos iestāties par Baltijas republiku drošību. Pārāk liels šķita risks sadusmot joprojām vareno Krieviju.

Vācijas prezidentu Riharda fon Veiczekera un Romana Hercoga vizītes gan izlīdzināja bijušā Vācijas kanclera Helmūta Kola demonstratīvo atturību. Taču baltiešiem nepalika apslēpts tas, kurš vācu politikā nosaka vadlīnijas. Kola arguments, ka labas attiecības starp Vāciju un Krieviju būs izdevīgas arī baltiešiem, viņus nepārliecināja.

Vācijas kancleram Šrēderam ir tā priekšrocība, ka viņš ar pašreizējo Krievijas vadību neuztur gluži tik ciešas saites kā Helmūts Kols ar Borisu Jeļcinu. Tomēr arī Šrēders Vācijas un Krievijas attiecībām piešķir lielu nozīmi. Ņemot vērā atkārtotos Krievijas draudus, īpaši pret Igauniju un Latviju, kā arī faktu, ka arī jaunais Krievijas prezidents Vladimirs Putins minoritātes šajās valstīs izmanto kā spiediena līdzekli, baltiešu skepse ir saprotama.

Kanclers grib atbalstīt Baltijas republiku centienus iestāties Eiropas Savienībā. Taču arī Šrēders nevar mīkstināt noteikumus, kas ir jāizpilda baltiešiem. Attiecībā uz visām trim republikām spēkā ir tas, ka ekonomiskais progress tiek panākts tikai par sociālas cietsirdības cenu. Slikti klājas vecajiem cilvēkiem, daudzbērnu ģimenēm, bezdarbniekiem, slimiem un cilvēkiem ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem. Aug noziedzība un korupcija. Vācu uzņēmēju piedalīšanās Baltijā turas tik stingrās robežās, ka zobgaļi Vācijas vēstnieka rezidences atjaunošanu Igaunijas galvaspilsētā Tallinā kādreiz, ne jau gluži nepamatoti, nosauca par lielākajām vācu investīcijām Baltijā.

Volters fon Tizenhauzens