Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 18.septembra sanāksmē

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumos Nr.413 “Noteikumi par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei””.

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts sociālo pabalstu likums, kas reglamentē valsts sociālo pabalstu saņemšanu, pabalsta pieprasīšanas termiņus, pabalsta pieprasītāja pienākumus, nosacījumus pabalsta izmaksas pārtraukšanai, pabalsta aplikšanai ar nodokļiem, personas, kurām ir tiesības saņemt pabalstu par bērnu, kā arī lēmuma par valsts pabalsta piešķiršanu vai atteikuma piešķirt pabalstu pārsūdzības kārtību.

Līdz minētā likuma pieņemšanai norādītos jautājumus reglamentēja likums “Par sociālo palīdzību”, kas zaudēja spēku pēc Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma spēkā stāšanās.

Valsts sociālo pabalstu likuma 15.pants nosaka, ka valsts sociālo pabalstu apmēru un to pārskatīšanas kārtību nosaka šis likums un Ministru kabinets. Visi uz minētā likuma pamata pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka valsts pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu.

Savukārt Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 11.panta otrajā daļā paredzēts, ka pabalsta apmēru un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet nav noteikta pabalsta pārskatīšanas kārtība, jo likums “Par sociālo palīdzību”, kas reglamentēja pārējo valsts pabalstu piešķiršanu, to neparedzēja.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei saņemšanas kārtības atbilstību spēkā esošiem normatīvajiem aktam un vienveidotu valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas kārtību valstī.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”.

Noteikumu projektu izstrādāja ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa, kuru vadīja Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa un kurā ietilpa pārstāvji no ministrijām, pašvaldībām un citām valsts institūcijām.

Šie noteikumi neattiecas uz elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un termiņu, kādā tie nododami valsts arhīvam glabāšanā, kā arī uz informācijas sistēmās esošo dokumentēto datu un elektronisko dokumentu arhivēšanas kārtību, ko nosaka 2002.gada 2.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.141, kā arī noteikumi neattiecas uz datu apriti elektroniskā formātā starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām, ja tie nav elektroniskie dokumenti, kas parakstīti ar drošo elektronisko parakstu un laika zīmogu, un tie nenodrošina iespēju tos izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un aizsardzībai.

Papildus šiem noteikumiem saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu katra valsts un pašvaldību iestāde izstrādā elektronisko dokumentu iekšējās aprites instrukcijas, kuras atbilst likumam, šī noteikumu projekta normām, kā arī iestādes darba specifikai un nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt valsts un pašvaldību iestādēm un saņemt no tām dokumentus no 2004.gada 1.janvāra.

Noteikumu projekts nosaka elektronisko dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību, izņemot ja elektroniskos dokumentus izstrādā fiziskās un juridiskās personas un šos dokumentus nav paredzēts iesniegt valsts un pašvaldību iestādēs; datņu formātus, kas jālieto elektronisko dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā; elektronisko dokumentu aprites kārtību starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām. Projekts nosaka, ka elektronisko dokumentu apriti nodrošina, izmantojot elektronisko pastu, valsts un pašvaldību iestāžu izveidotas speciālas tiešsaistes formas un citus elektroniskos datu nesējus; elektronisko dokumentu glabāšanas kārtību valsts un pašvaldību iestādēs līdz nodošanai valsts arhīvam glabāšanā.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2004.gada 1.janvāri, kad saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma Pārejas noteikumiem valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskajām un juridiskajām personām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā”.

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz 2003.gada 29.maija likumu “Jūras kodekss”, kas stājās spēkā 2003.gada 1.augustā. Minētie noteikumi aizvietos Satiksmes ministrijas 1999.gada 29.jūnija noteikumus Nr.19 “Nolikums par Latvijas Kuģu reģistru”.

Šie noteikumi nosaka Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes, Latvijas Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, prasības, kas attiecas uz kuģu reģistra grāmatās ierakstāmo informāciju, kādi dokumenti iesniedzami kuģu reģistrēšanai Kuģu reģistrā un kādus dokumentus izsniedz Latvijas Jūras administrācija, kā arī kādi kuģi uzskatāmi par būvniecības stadijā esošiem kuģiem. Šajos noteikumos ir iestrādāta Satiksmes ministrijas 1999.gada 29.jūnija noteikumu Nr.19 “Nolikums par Latvijas Kuģu reģistru” tiesību norma par kuģu pāriešanu no viena reģistra uz citu kopienas iekšienē atbilstoši Eiropas Padomes Regulas Nr.613/91 “Par kuģu pāriešanu no viena reģistra uz citu kopienas iekšienē” prasībām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Kultūras, Vides, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumos Nr.115 “Kārtība, kādā tiek iepirkti, realizēti un eksportēti melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi””.

Grozījumi paredz noteikt, ka atļauts iepirkt jebkura veida melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, sadzīvē un citās jomās. Ziņas par no juridiskajām personām iepirktajiem melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem komercsabiedrībai jāieraksta no juridiskām personām iepirkto melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu uzskaites žurnālā. Ziņas par no fiziskām personām iepirktajiem melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem komercsabiedrībai jāieraksta no fiziskām personām iepirkto melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu uzskaites žurnālā. Uzskaites žurnāli jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc struktūrvienības (noliktavas) atrašanās vietas.

Grozījumi noteikumu projektā paredz noteikt, ka melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu no fiziskām personām noformē ar metālu atgriezumu un lūžņu iepirkuma aktu, kuram pievienots metālu atgriezumu un lūžņu izcelsmes apliecinājums.

Grozījumi nosaka, ka sadzīves izcelsmes krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus no fiziskām personām atļauts iepirkt īpaši norādītās dienās un stundā, ja tiek uzrādīta pārdevēja pase vai cits personu apliecinošs dokuments. Sadzīves izcelsmes krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu no fiziskām personām noformē ar metālu atgriezumu un lūžņu iepirkuma aktu, kurā jānorāda metālu atgriezumu un lūžņu izcelsme (piemēram, lietošanai nederīgi saimniecības priekšmeti, mašīnu akumulatori vai cits konkrēts atgriezumu vai lūžņu apraksts), kuram pievienots metālu atgriezumu un lūžņu izcelsmes apliecinājuma akts.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi sniedzami līdz 26.septembrim.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.

Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā LR Satversmes tiesas 2001. gada 21. decembra spriedumu lietā Nr. 2001-04-0103 “Par Valsts valodas likuma 19. panta un Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 116. pantam”, kurā Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 295 “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju” daļā par atveidoto un Latvijas Republikas pasēs ierakstīto personvārdu pielīdzināšanu, ja persona to nevēlas, atzīti par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 96. un 116. pantam.

Ar tieslietu ministra rīkojumu izveidotā darba grupa ir sagatavojusi normatīvā akta projektu apstrīdēto Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju” aizstāšanai.

Noteikumu projekts “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” paredz Latvijas Republikas izdotā personu apliecinošā dokumentā, Iedzīvotāju reģistrā vai civilstāvokļa aktu reģistrā jau ierakstīta personvārda formas pielīdzināšanu veikt tikai tad, ja persona pati to vēlas un tas nav pretrunā ar latviešu valodas gramatiku un citām literārās valodas normām (projekta 141. punkts).

Ņemot vērā faktu, ka vairākas Ministru kabineta noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju” normas ir piemērojamas kontekstā ar Ministru kabineta 2002. gada 5. marta noteikumiem Nr. 96 “Noteikumi par citvalodu personvārdu rakstību un identifikāciju”, darba grupa uzskata par lietderīgu normatīvā akta projektā apvienot atkārtoti izvērtētas un precizētas spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju” un Ministru kabineta 2002. gada 5. marta noteikumu Nr. 96 “Noteikumi par citvalodu personvārdu rakstību un identifikāciju” normas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 11.decembra noteikumos Nr.516 “Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu””.

Noteikumu projekts paredz izslēgt no Rīgas brīvostas robežām SIA “Balasta properties” īpašumā esošo zemi Rīgā, Balasta dambī 9, 12144 m2 platībā. Projekts sagatavots pēc Rīgas brīvostas pārvaldes un Rīgas domes lūguma Satiksmes ministrijai iesniegt Ministru kabinetā grozījumu projektu Ministru kabineta 2001.gada 11.decembra noteikumiem “Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi sniedzami līdz 25.septembrim.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Civillikuma 162.panta otrā daļa paredz, ka nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā. Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 “Adopcijas kārtība” 25.punkts paredz: ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību. Bērnu adoptētāja aprūpē var nodot uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Saskaņā ar minēto noteikumu 35.punktu adoptētājs var lūgt savas dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) pagarināt aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” neparedz, ka persona, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā, ir pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai.

Likumprojekts paredz, ka persona, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā, ir pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 25.septembrim.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Likumprojekts paredz izslēgt normas par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestāciju un sociālā darba speciālistu sertifikāciju un reģistrāciju un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt to kārtību.

Noteikt Sociālo pakalpojumu pārvaldes kā Labklājības ministrijas padotības iestādes uzdevumus, lai atteiktos no Valsts sociālo pakalpojumu aģentūras un Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijas izveides.

Izslēgt normu par iespēju institūcijas vadītāju iekļaut sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Sociālās aprūpes padomes sastāvā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.oktobrim.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādņu projektu.

“Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādnes” ir ilgtermiņa (10 un vairāk gadiem) politikas dokumenta projekts mazās un vidējās uzņēmējdarbības jomā, kurā ietverti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un galvenie rīcības virzieni šīs jomas attīstībā. Pamatnostādnes ir pirmais ilgtermiņa politikas dokuments šajā jomā – līdz šim ir bijusi tikai 1997.gadā Ministru kabinetā akceptētā “Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma 1997.-2001.gadam”, kurā iztrūka plašāka stratēģisko un taktisko risinājumu formulējuma politikas mērķu sasniegšanai.

Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt mazās un vidējās uzņēmējdarbības līdzsvarotu attīstību visā valsts teritorijā, nodrošinot iespējamai labvēlīgu un motivējošu vidi biznesa idejas attīstībai, jaunu uzņēmumu dibināšanai un MVU izaugsmei, kā arī veicināt MVU konkurētspējas pieaugumu.

Lai sasniegtu galveno mērķi, proti, radītu uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu un palielinātu MVU konkurētspēju, Pamatnostādnes tuvākajiem desmit gadiem nosaka piecus galvenos valdības politikas rīcības virzienus: mazās un vidējās uzņēmējdarbības vides pilnveidošana; finanšu pieejamības mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai sekmēšana; cilvēkresursu un jaunas uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšana; MVU konkurētspējas veicināšana tirgū; MVU attīstības veicināšana teritorijās ar zemu sociālekonomiskās attīstības indeksu.

Mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstība un vispārējās uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugums valstī ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tādēļ pamatnostādņu nepieciešamība ir akcentēta gan Valdības deklarācijā, gan arī Ekonomikas ministrijas rīcības plānā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks