• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Lielās cerības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.06.2000., Nr. 219/220 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7912

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Lietuvai tiek ieteikts nesteigties"

Vēl šajā numurā

09.06.2000., Nr. 219/220

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Lielās cerības"

"Tageszeitung"

— 2000.06.06.

Helmūts Kols sava valdības maratona laikā tikai vienu vienīgu reizi spēris kāju uz Baltijas zemes.

Tā nebija "īsta" valsts vizīte, jo viņš Latvijas galvaspilsētā Rīgā bija ieradies Baltijas jūras padomes galotņu tikšanās ietvaros. Acīmredzot veckancleram pārāk jūtīgas šķita baltiešu un Krievijas attiecības, lai kaut vai ieminētos par vizīti Baltijas republikās. Tāpēc Gerharda Šrēdera Baltijas apmeklējums šajās trīs valstīs tiek vērtēts kā signāls, ka Igaunija, Latvija un Lietuva vairs ilgāk nebūs baltie plankumi Vācijas ārpolitikas kartē.

Dabiski, ka tur ir sajūta, ka uz gaidītāju soliem ES un NATO priekštelpās tās tiek atbīdītas arvien tālāk atpakaļ. Cerētās Vācijas palīdzības baltiešu lietai vietā tur vajadzēja samierināties ar īpašo rēķināšanos ar Maskavu un tagad ar to, kas tiek uzskatīts kā nepamatota prioritātes piešķiršana Polijai. Jaunus jautājumus par to, cik patiesībā nopietni ir domāti solījumi par paplašināšanos uz austrumiem, izvirzīja ne tikai Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera vīzija par Savienības attīstību federālas valsts virzienā vien, bet arī pavisam nesenie slavinošie Bila Klintona Krievijas preizdentam Vladimiram Putinam Maskavā adresētie vārdi. Tieši viņam Baltijas valstis neuzticas visvairāk un gaida jaunas konfliktu tēmas saistībā ar krievu minoritātēm.

Gerhardam Šrēderam noteikti tiks piedots, ja viņš, galvenokārt Rīgā un Tallinā, nenorādīs, ka drīzas iestāšanās ES priekšnoteikums faktiski ir izturēšanās pret minoritātēm un joprojām atklāto robežu jautājumu nokārtošana. Ir jābūt gataviem uzklausīt dažus kritiskus vārdus par nacionālistiskajām tendencēm. Taču citādi, kas attiecas uz iestāšanos ES, no viņa tiek gaidīti konkrēti signāli. Taču Vācijas kanclers sargāsies būt tikpat optimistiski noskaņots kā Zviedrijas premjers Jērans Persons, kas pirms trim nedēļām Igaunijā pavisam nereāli runāja par līdzdalību ES jau gada laikā. Galvenie ekonomiskie parametri Igaunijā un Latvijā gan strauji virzās uz augšu. Un arī Lietuva, kas politiski Briselei sagādā mazāk galvassāpju, ir uz pareizā ceļa. Taču vidējie ienākumi uz iedzīvotāju sasniedz tikai vienu trešo daļu no vidējiem ES. Tātad Gerhards Šrēders nevarēs dot cerētos solījumus par uzņemšanu ES un NATO. Taču viņš vismaz 48 stundas jau atrodas tur.

Reinhards Volfs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!