ATSAUCĒ IETVERT:
"Novēlotais brauciens". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.06.2000., Nr. 219/220 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7914
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Novēlotais brauciens"
"Frankfurter Rundschau"
— 2000.06.06.
Šrēdera vizīte Baltijas republikās modina cerības, taču, rēķinoties ar Krieviju, Vācija līdz šim nav kļuvusi par baltiešu advokāti.
Pagājuši gandrīz desmit gadi, līdz atkal apvienotās Vācijas kanclers nopietni un oficiāli, lai arī tikai uz īsu laiku, apmeklēs trīs Baltijas jūras republikas — Igauniju, Latviju un Lietuvu. Visas trīs republikas šo vizīti gaidījušas ilgi — arī atceroties faktu, ka ar Hitlera un Staļina 1939. gadā noslēgto paktu tās zaudēja neatkarību gandrīz uz sešiem gadu desmitiem. Vēsturiskās atbildības apzināšanās pazīme būtu bijusi agrāka vizīte; Kola valdība no tās izvairījās, lai netraucētu labajām attiecībām ar Krieviju: Maskavā gandrīz neviens nespēja samierināties ar okupētās Baltijas zaudēšanu. Un tas tika respektēts.
Tomēr Baltijas valdības gaida, ka tiks respektēta arī to vēlme integrēties (Rietumeiropā un Viduseiropā). Kanclers Šrēders tām ir piedāvājis "eiropeisku perspektīvu". Tas nav daudz, taču modina cerības.
Vasarā Vācija pārņems Baltijas jūras padomes prezidentūru. Ir iespējams, ka tad Berlīnes politikā trīs Baltijas valstis tiks ņemtas vērā skaidrāk. Taču līdz ar to Vācija vēl nekļūs par to, kas visvairāk ir vajadzīgs valdībām Tallinā, Rīgā un Viļņā: par to advokāti. Te ir nepieciešama politiskā griba. Tieši tāpēc, ka attiecības starp Berlīni un Maskavu ir ļoti normālas, tās vairs nedrīkstētu trūkt, un vieglāk būs atspēkojami arī Krievijas iebildumi. Ja Šrēders šo viedokli ņems līdzi pie Šprē, tad šis novēlotais brauciens, iespējams, būs sākums.
Karls Grobe