Latvijas muitas un Eiromuitas sadarbība savā konkrētībā

Ceturtdien, 18.septembrī, beidzās Eiromuitas direktora vietnieka Alēna Penšo un projektu vadītājas Baltijas valstīs Peivi Esterholmas divu dienu vizīte Latvijā. Trešdien, 17.septembrī, Eiromuitas pārstāvji tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes direktoru (GMP) Mārtiņu Tolu un GMP Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas priekšnieku Genādiju Maškovu.

M. Tols iepazīstināja Eiromuitas pārstāvjus ar Latvijas muitas dienesta darbības stratēģiju līdz iestājai Eiropas Savienībā (ES) un pēc 2004.gada 1.maija. GMP direktors pastāstīja, ka patlaban tiek veikti sagatavošanās darbi jauno funkciju veikšanai – ES kopējās lauksaimniecības politikas administrēšanai, tradicionālo pašu resursu iekasēšanai u.c. Saskaņā ar šā gada 19.augustā parakstītajiem divpusējās sadarbības līgumiem ar Zviedrijas muitu, kā arī sadarbojoties ar citu ES dalībvalstu muitas ekspertiem, tiek īstenoti pasākumi, lai palielinātu muitas kapacitāti un nodrošinātu informatīvo sistēmu savietojamību ar ES atbilstošajām sistēmām.

Jautāts par grūtībām, ar kādām muita saskaras ES integrācijas procesā, M. Tols pastāstīja: līdz ar iestāšanos ES muitai daudz lielāka uzmanība nekā līdz šim būs jāpievērš sabiedrības aizsardzības funkcijas izpildei, taču papildu resursi atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, piemēram, narkotiku apkarošanas programmai, nav rasti, lai gan pieprasīti vairākus gadus. Arī A. Penšo atzina, ka ES kopējās telpas aizsardzība ir ļoti svarīgs uzdevums, ko akcentē Eiropas Komisija. Latvijai turpmāk šim jautājumam būs jāveltī īpaša vērība, tā kā Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju kļūs par ES ārējām robežām.

Runājot par narkotiku apkarošanu, P. Esterholma informēja par PHARE Reģionālā narkotiku apkarošanas projekta ietvaros īstenotajiem un drīzumā plānotajiem pasākumiem.

Kopš projekta uzsākšanas 2002. gada novembrī vairākkārt notikušas gan teorētiskās, gan praktiskās muitas, robežsardzes un policijas darbinieku mācības transportlīdzekļu pārmeklēšanā un slēpņu atklāšanā, lai novērstu narkotiku ieplūšanu valstī. Šādas mācības saskaņā ar minēto narkotiku apkarošanas projektu, kas noslēgsies 2004.gada aprīlī, plānots turpināt.

Patlaban vēl nav atrisināts jautājums par Latvijas muitas kinoloģiskā dienesta izveidi. Atbilstoši PHARE projektam septiņiem muitas darbiniekiem tiek piedāvāta iespēja mācīties Lielbritānijā un saņemt dāvinājumu – narkotiku meklēšanas suņus, tāpēc patlaban tiek meklēts risinājums nepieciešamo finanšu rašanai. Eiromuitai nav iespēju sniegt finansiālu atbalstu atsevišķu cilvēku apmācīšanai, ja muitā nav speciāla kinoloģiskā dienesta, kas nodrošinātu atbilstošu aprūpi narkotiku meklēšanā apmācītajiem suņiem.

Kā pastāstīja G. Maškovs, patlaban Latvijas muitai ir četri dienesta suņi, kurus atbilstoši aprūpē atsevišķi muitas darbinieki. MNPND strādā speciāliste, kura koordinē muitas kinologu darbu. Muitas kinologu profesionalitātes apliecinājums ir arī nesenā vecākās muitas ekspertes I. Grases un viņas aprūpētā un apmācītā dienesta suņa Tesas uzvara 3. Eiropas čempionātā muitas narkotiku meklēšanas suņiem, atgādināja GMP pārstāvji. Kā patlaban aktuālu problēmu saistībā ar esošo dienesta suņu izmantošanu narkotiku atklāšanā G. Maškovs minēja atbilstošu transportlīdzekļu trūkumu.

Eiromuitas pārstāvji ar GMP vadību pārrunāja narkotiku apkarošanā iesaistīto institūciju sadarbības jautājumus. M. Tols informēja, kā patlaban tiek veidots muitas, robežsardzes un policijas sadarbības modelis. Viņš pauda cerību, ka līdz ar tā izveidi uzlabosies informācijas apmaiņa starp tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī tiks noteikts atbildības sadalījums narkotiku kontrabandas apkarošanā.

Kā pastāstīja A. Penšo, līdzko mūsu valsts iestāsies ES, Latvijas muita kļūs par Eiromuitas locekli. Eiromuita ir organizācija, kas tika izveidota, lai sniegtu atbalstu ES kandidātvalstu, Vidusjūras baseina valstu, kā arī bijušo Padomju Savienības valstu muitas dienestiem. Izklāstījis Eiromuitas politikas īstenošanas principus, A. Penšo aicināja M. Tolu piedalīties Eiromuitas padomes nākamajā sanāksmē, lai iepazīstinātu gan ar Latvijas muitas veikumu, gan aktuālajām problēmām, kurām kopīgiem spēkiem, iespējams, varētu rast risinājumus.

Marika Līdaka,  VID Galvenās muitas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste