Par neveiksmīgo karu pret terorismu

Amerikāņu administrators Irākā Pols Brēmers norādījis, ka “vairāki simti starptautisko teroristu” ir ieplūduši šajā valstī kopš kara beigām. Tajā pašā laikā Vašingtonā Džordžs Bušs atzina, ka Irāka paliek “būtiska fronte” ASV vadītajā karā pret terorismu. Iesaistīta vairākās frontēs, republikāņu administrācija šaubās arī par neiepriecinošiem rezultātiem Afganistānā. Karš pret terorismu, ko ASV uzsāka pēc 11. septembra atentātiem Ņujorkā un Vašingtonā, gandrīz divus gadus vēlāk ir novedis tikai pie daļējiem rezultātiem.

Bijusī valsts sekretāre Bila Klintona prezidentūras laikā Madelēna Olbraita žurnāla “Foreign Affairs” septembra - oktobra numurā raksta, ka Sadāma Huseina gāšana “noteikti ir padarījusi pasauli vai, katrā gadījumā, Irāku labāku”, bet “vēl svarīgāk” ir progresēt “Al Qaeda” teroristu tīkla darbības pārtraukšanā visā pasaulē. Tomēr, viņa spriež, ne tikai “Al Qaeda” nav zaudējusi savu līderi, kamēr tās galvenie vadoņi, sākot ar Osamu Ben Ladenu, nav notverti, bet arī Irākas okupācija padara “grūtāku mēreno musulmaņu izvēli, no kuras atkarīga radikālo islāmistu sakāve”.

Neskatoties uz “Al Qaeda” treniņnometņu iznīcināšanu, situācija Afganistānā nepavisam nav stabila. Talibu grupas, kas bija saistītas ar Ben Ladenu laikā, kad tas kontrolēja valsti, ir atkal kļuvušas aktīvas. Džakartas atentāts augusta sākumā parādīja, ka islāmistu grupas ir joprojām operatīvas Āzijā.

Pēc amerikāņu līderu domām, Sadāma Huseina režīma gāšanai Tuvajos Austrumos jāsamazina terorisma līmenis un jāatvieglo risinājuma meklējumi konflikta reģionā. Tomēr divus mēnešus pēc Akabas samita palestīniešu ekstrēmistu grupas ir atsākušas pašnāvnieku atentātus pret izraēliešiem, un miera plāns izrādās tikpat neefektīvs, kā iepriekšējie.

Bagdādē atentāti pret Jordānijas vēstniecību, vēlāk arī pret ANO misijas mītni norāda, ka šī terorisma forma tagad ir ieviesta arī Irākā.

“No Afganistānas līdz Filipīnām un citur mēs veicam kampaņu pret teroristiem un viņu sabiedrotajiem, kur tie pulcējas, organizējas un darbojas”, paziņoja prezidents Džordžs Bušs 23. augustā savā radio uzrunā, uzsverot, ka “Irāka ir būtiska šī kara fronte”.

Vairākos televīzijas kanālos amerikāņu administrators Irākā Pols Brēmers atkārtoja, ka “iespējams, vairāki simti starptautisko teroristu” kopš kara beigām ir ieplūduši valstī. “Mēs esam redzējuši ārzemju kaujiniekus, kas atbilst “Al Qaeda” profilam un kas ceļo ar Sīrijā, Jemenā, Sudānā, dažreiz Saūda Arābijā izdotiem identitātes dokumentiem”, piebilda Brēmers. Viņš arī pieminēja iespējamo “Ansar al Islam” grupas darbības atjaunošanos Irākā, kas mitinājās valsts ziemeļos. Amerikāņu administrators no jauna izteica pārmetumus Sīrijai, “kurai vajadzētu labāk kontrolēt savu robežu”, un Irānai, kuras aģenti, pēc viņa domām, atrodas Irākā.

Pēc aptaujas datiem, kas publicēti nedēļas izdevumā “Newsweek”, amerikāņu domas dalās (48 % par, 47 % pret) sakarā ar iespējamo amerikāņu spēku aiziešanu no Irākas, ja uzbrukumi viņu karavīriem turpināsies. Arī par aicinājumu citām valstīm, kas darbotos saskaņā ar ANO rezolūciju, domas dalās.

Nedēļas izdevumā “Time” aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds apstiprina, ka sauszemes armija “ir lielā mērā izvērsta”, bet “vēl ir papildu kontingenti”, ja tie būs nepieciešami. Sauszemes spēku štāba vadītājs ģenerālis Ričards Maijers atgādina, ka pašreiz Irākā karavīru pietiek. “Mēs esam nācija, kas karo, ir svarīgi to saprast!”, viņš atbildēja tiem, kas baidās, ka karavīri Irākā varētu būt nepietiekamā skaitā. “Vajag vairāk karavīru un, galvenais, vairāk naudas”, paziņoja republikāņu senators un bijušais kara lidotājs un gūsteknis Vjetnamā Džons Makkeins, brīdinot Džordžu Bušu: “Laiks nav mūsu pusē.”

Pēc “LE MONDE”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas un “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.