Par pārkārtojumu laiku muitas dienestos

Foto: A.F.I.

Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols:

Amatā stājāties 22. aprīlī un tad arī solījāt, ka sāksiet “tīrīt dienestu no iekšpuses”. Četri mēneši pagājuši, cik korumpētu muitnieku pieķerti un cik - sodīti?

Šā gada pirmajā pusē 12 muitnieki bija spiesti atstāt darbu muitā. Vēl ierosinātas vairākas disciplinārlietas, izteiktas piezīmes un rājieni. Algas samazinātas vairāk nekā 20 darbiniekiem. Tiesa gan, četri darbinieki tika atlaisti vēl pirms manas stāšanās amatā.

Liela daļa muitnieku pārkāpumu saistīti ar dienesta pienākumu nepildīšanu vai paviršu pildīšanu, kas novedis pie nepareizas preču muitošanas un deklarēšanas. Te jāmin tāda lieta kā fiktīvais eksports. Ir muitnieki, kas noformējuši dokumentus par preču izvešanu, kaut reāli nekas izvests netiek. Šogad vien esam novērsuši fiktīvā eksporta iespējamo kaitējumu valstij par 164 tūkstošiem latu. Ir konstatēti gadījumi, kad muitnieki piedalījušies preču vērtības samazināšanā, akceptējuši viltotus preču izcelsmes sertifikātus, viltotas deklarācijas.

Tagad aizvien mazāk kontrabandas ieved, apejot muitas kontroli, pārsvarā nelegālās preces tiek ievestas, sniedzot nepatiesas ziņas muitas dokumentos. Bet muitnieka darbs ir līdzīgs grāmatveža darbam - arī viņš strādā pārsvarā ar dokumentiem. Tādēļ muitniekam vispirms ir rūpīgi jāpārbauda dokumenti, bet kravu fiziskā pārbaude notiek dokumentu izpētes jeb risku analīzes rezultātā.

Ne reizi vien lauksaimnieki izteikuši pārmetumus muitai, ka jūsu darbinieki pārsvarā strādā ar dokumentiem un kravu fiziskai kontrolei uzmanību nepievērš. Tādēļ valstī ienākot vairāk preču, nekā uzrādīts dokumentos, kā arī tādas preces, kas tajos nemaz nav minētas.

Visas kravas fiziski kontrolēt nav iespējams. Latvijas muitā šobrīd kravu fiziskās kontroles veic apmēram 180 muitnieku. Tās ir mobilas vienības, kas strādā muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļās. Latvijas muitā kopumā strādā 1800 darbinieku. Tātad kravas kontrolē 10% mūsu darbinieku. Manuprāt, tas ir par maz, un kontrolējošo muitnieku skaits ir jāpalielina.

Cik muitniekiem būs jāmaina darbības virziens pēc Latvijas iestāšanās ES muitas kontroles principu izmaiņu dēļ?

Apmēram 400 muitas amatpersonas tiks norīkotas darbā iekšzemē vai uz austrumu robežas. Šos cilvēkus domāts novirzīt kravu fizisko kontroļu nodrošināšanai visā valstī. Daļa muitnieku, tostarp riska analītiķi un novērotāji, turpinās darbu uz ES iekšējās robežas, pārējie strādās iekšzemē.

Cik kravu šobrīd spējat izkontrolēt?

Mazāk nekā vienu procentu no kopējās kravu plūsmas. Par kravu apgrozījumu liecina deklarācijas, pērn to bija vairāk nekā divi miljoni. 2002. gadā tika veiktas 1100 pilnas kravu fiziskās kontroles, bet šogad - jau vairāk nekā 2000. Jāuzsver, ka tās ir padziļinātās muitas kontroles ar pilnīgu kravu izkraušanu. Te nav ieskaitītas pārbaudes, kad tiek atvērti transporta līdzekļi, preču kastes un ņemti paraugi laboratoriskām analīzēm. Tātad fizisko kontroļu skaits ir pieaudzis.

Un cik daudz pārkāpumu atklājat šajā vienā procentā izkrauto kravu?

Šogad fizisko kontroļu rezultātā muita ir sastādījusi 482 protokolus, kā rezultātā piemēroti naudas sodi 89 259 latu apmērā. Jāpiebilst, ka regulāri veicam konkrētu preču grupu pastiprinātas pārbaudes. Tā, piemēram, pavasarī mēnesi pastiprināti kontrolējām pārtikas preces, un vēl šobrīd visas pārtikas kravas sveram. Pēcmuitošanas pārbaužu rezultātā muitas parādos un soda naudās no 1. janvāra līdz 1. augustam esam aprēķinājuši 1 592 883 latus. Tā ir liela summa, un varu teikt, ka mūsu pēcmuitošanas pārbaužu daļas darbs ir ļoti rezultatīvs. Papildus aprēķināto nodokļu summa sasniedz vienu miljonu 300 tūkstošus latu.

Šogad ir ierosināta 21 krimināllieta, un kopumā muitas lietvedībā šobrīd ir 71 krimināllieta, tajā skaitā par gaļas kontrabandu - sešas lietas. Jāpiebilst, ka krimināllietām vēl ir papildu epizodes. Piemēram, Mangaļsalas gaļas lietā vien ir vairāk nekā 300 epizožu. Diemžēl Muitas kriminālpārvaldē ir tikai 36 štata vietas.

Vai nākotnē valsts budžetā krietni saruks ienākumi no muitas maksājumiem?

Ir jāsalīdzina, cik mēs šobrīd iekasējam un cik iekasēsim pēc 1. maija. Šobrīd, ievedot Latvijā ES ražotu preci, ir jānomaksā muitas, pievienotās vērtības, akcīzes un dabas resursu nodoklis. Pēc 1. maija par ES ražotām precēm muitas nodokli nevajadzēs maksāt, jo tas būs ES iekšējais apgrozījums. Tādēļ varam teikt, ka muitas nodokli iekasēsim mazāk. Par ES precēm muita vairs neiekasēs akcīzes, pievienotās vērtības un dabas resursu nodokli. Līdz ar to samazināsies muitas daļa budžeta ieņēmumos. Taču liela daļa tirdzniecības notiek un arī turpināsies ar valstīm, kur spēkā ir muitas tarifi.

Vai paredzat, ka palielināsies kravu plūsma no ES valstīm uz Latviju?

No tā vien, ka iestāsimies ES, kravu plūsma strauji nepalielināsies. Zināmi atvieglojumi tirdzniecībā būs, jo nepastāvēs muitas barjeras un brīva preču kustība nodrošinās ātrāku apriti. Tā ietekmē kravu plūsma varētu palielināties pakāpeniski. Taču mūsu darbā samazināsies noformējamo dokumentu apjoms, jo tirdzniecībā ar pārējām ES valstīm muitas deklarācijas vairs nebūs jāpilda. To vietā stāsies citi pienākumi. Piemēram, lauksaimniecības preču administrēšana, kvotēto un subsidēto preču aprites uzraudzība. Tirdzniecībā daudzās preču grupās būs noteiktas kvotas, un muitai būs jānodrošina šo preču rūpīga kontrole. Būs jāveic arī licenču pārbaude, izvedamo preču kontrole. Muitai tiesības kontrolēt preces uz iekšējām ES robežām saglabāsies.

ES prasa pastiprinātu uzmanību pievērst austrumu robežai. Kā stiprināsiet šo robežu un vai līdz ar to palielināsies automašīnu rindas?

Es nedomāju, ka tādēļ vien palielināsies rindas. Mums būs jāpilda ES prasības preču, jo īpaši lauksaimniecības preču, kontrolē. Pašreiz muitai trūkst speciālistu preču fiziskai kontrolei, taču paredzu, ka līdz ar resursu pārvietošanu kavēšanās uz robežas fizisko kontroļu dēļ nebūs.

Uz austrumu robežas paredzēts izvietot kravu termināļus. Taču līdzekļu termināļu izveidei mums nav, tāpēc jāpiesaista privātā iniciatīva un kapitāls. Nesen tikāmies ar valsts robežsardzes priekšnieku Dāboliņu un ar pārstāvi no Transporta informācijas aģentūras, kas ir uzsākusi īstenot šādu projektu. Šobrīd jau ir izstrādāts projekts termināļa izveidei pie Terehovas, iegādāta zeme šīm vajadzībām, un uzņēmums plāno tuvākajā laikā sākt celtniecību. Termināļi ir paredzēti tam, lai atslogotu robežkontroles punktus. Tādējādi ceram atrisināt rindu problēmu. Tiesa, rindas Terehovā un Grebņevā gan ir Krievijas “nopelns”, tā nav Latvijas vaina. Termināļus būvēs arī tādēļ, lai atvieglotu šoferiem dzīvi - tur būs naktsmājas, ēdināšana, arī brokeri, kas palīdzēs dokumentu formēšanā, bankas apdrošinātāji. Es ceru, ka Transporta informācijas aģentūrai izdosies šo projektu īstenot.

“LAUKU AVĪZE”; pēc I. Tomsones intervijas “Apkarosim negodīgos, atbalstīsim godīgos”