"Bankas klauvē pie durvīm"

"Dagens Nyheter"

— 2000.05.31.

Baltijas valstis. "Norddeutsche Landesbank" pārtrauc Zviedrijas kundzību.

Pagājušajā nedēļā Rīgā notika radikāla attīstības tendences maiņa. Banku tirgū pirmo reizi ienāca liela vācu banka un salauza zviedru dominaci. Skandināvi un somi ir pārņēmuši daudzus uzņēmumus Baltijas valstīs. Banku sfērā dominē zviedru bankas SEB, Föreningssparbanken un Merita–Nordbanken , kas ir nopirkušas bankas visās trīs Baltijas valstīs.

Vislielāko tirgus daļu ieņem SEB ar Ühispank Igaunijā, Unibanku Latvijā un Vilniaus Bank Lietuvā. Latvijā dominē Unibanka ar vairāk nekā 30% tirgus, stāsta SEB par Baltijas valstīm atbildīgais Matss Čērs.

Kopš 1998. gada novembrī izdarītā pirkuma bankas ir modernizētas, un ir sākta pakalpojumu piedāvāšana ar internetu, kā arī tiks piedāvāta dažāda veida apdrošināšana. Pret vecajiem klientiem nav tik brutāla attieksme kā Zviedrijā, kur viņus izmet no birojiem, liekot izmantot internetu. Pusei Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijis rēķina bankā, un tāpēc vispirms ir jāizveido klientu attiecības ar bankām, Čērs norāda.

Arī Merita-Nordbanken , kas strādā ar nedaudz savādāku koncepciju - tā vēlas visu izveidot kā Somijā, — ir ambīcijas ieiet internetā, ko klienti Somijā izmanto daudz vairāk nekā Zviedrijā.

Föreningssparbanken valdes priekšsēdis Jērans Kollerts šajās dienās Rīgā pauda lielu apmierinātību par savu Hansapank (Igaunijā), kas ir lielākā banka šajā reģionā, un tās meitas bankām kaimiņvalstīs. Hansapank faktiski bija veselīga banka jau tad, kad Föreningssparbanken to nopirka.

Daudzajiem šajā reģionā ienākušajiem un strādājošajiem zviedru uzņēmumiem zviedru banku klātbūtne ir ļoti svarīga. Lielās bankas savukārt savu paplašināšnos uzskata par tramplīnu uz citām valstīm. Taču Baltijas valstu tirgus ir ļoti mazs, šeit kopumā dzīvo tikai 8 miljoni cilvēku. SEB cīnās ar Merita-Nordbanken par banku ķēdes izveidošanu apkārt Baltijas jūrai.

Banka, kurā ielauzās vācieši, tomēr nepiederēja zviedriem, taču pēdējos desmit mēnešus tās vadītājs ir zviedrs. Bijušais Föreningssparbanken izpilddirektors Hokans Šellokers Rīgā ieradās pagājušajā vasarā, lai atjaunotu uz bankrota robežas esošo Rīgas Komercbanku . Šī bija viena no jaunajām bankām, kas tika nodibināta pēc neatkarības atgūšanas vienas Baltijas banku krīzes ķīļūdenī. Šī banka pārāk lielas summas ieguldīja Krievijas vērtspapīros, un, Krievijas krīzei sākoties, tai klājās ļoti slikti.

Hokans Šellokers ir paveicis brīnišķīgu darbu, par to Rīgas darījumu pasaule ir vienisprātis. Pilnīgi unikāli ir tas, ka gandrīz vai bankrotējusi banka atkal darbojas. Viņš atzina, ka esot bijis uztraucies, kad banka pagājušajā rudenī atsāka darbu pēc tam, kad daļa klientu palīdzēja atjaunot bankas kapitālu, pērkot akcijas. Vai visi, kuriem bankā bija rēķins, nekavējoties izņems savu naudu? Šādā gadījumā banka bankrotētu atkal. Viss tomēr noritēja labi, un līdz pavasarim bija sameklēts stratēģiskais ieguldītājs — Norddeutsche Landesbank, kura pieder trim Vācijas zemēm un kuras galvenā mītne atrodas Hanoverē.

Dīsa Hostade