Par attieksmi pret savu ekonomiku

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns:

Viens no jūsu partijas līderiem - vicepremjers Ainārs Šlesers - paziņoja, ka neatbalsta celulozes rūpnīcas projektu Latvijā, jo ekonomiskie ieguvumi nespētu kompensēt rūpnīcas radītās ekoloģiskās problēmas. Kāds ir jūsu viedoklis?

Runa ir par to, ka valstij nebūtu lietderīgi somu investoriem sniegt kādu papildu atbalstu.

Tomēr somi tik ļoti gribēja šo īpašo attieksmi, ka nu viņi, visticamāk, atteiksies no projekta.

Nesakiet vis. Šis projekts patiesībā viņiem ir ļoti izdevīgs. Pasaules prakse rāda, ka celulozes rūpnīca ir rentabla, ja 200 km rādiusā ap to iegūstami tai nepieciešamie koksnes resursi. Tas, ka somi gribēja lielāku valsts pretimnākšanu, ir tikai normāli - viņi kā biznesmeņi gāja uz visu banku. Tomēr tā ir viņu, ne Latvijas problēma.

Jūsu koalīcijas partneris “Jaunais laiks” izteicis neuzticību jūsu pārraudzībā esošas Privatizācijas aģentūras valdei. Ko darīsiet?

Es saprotu un principā piekrītu koalīcijas partneru pārmetumiem. Proti, runa ir par situāciju, kad daži nekustamie īpašumi formāli, juridiski ir pārdoti korekti, tomēr reāli, ja vērtē pēc tirgus cenām, par tiem varēja saņemt vairāk.

Savulaik lielas kaislības tika saceltas arī ap “Latvenergo” vadību. Likās, nu tik galvas ripos, bet pagāja laiks un nekas nenotika.

Tā nav. “Latvenergo” valde ir paplašināta no trim līdz pieciem cilvēkiem, turklāt viens no šī vecā “trijnieka” ir prom.

Gluži nesen Vienotais regulators nāca klajā ar iniciatīvu: ja no “Latvenergo” pleciem noņemtu dubultā iepirkuma tarifa smagumu, tad “Latvenergo” varētu arī atteikties no plānotā tarifu paaugstinājuma. Kāds ir jūsu viedoklis?

“Latvenergo” tarifu paaugstinājums vēl nav pilnīgi izlemts jautājums. Man šķiet, ka “Latvenergo” izdevumi ir vēl vētījami un caurskatāmi, lai redzētu, cik pamatota ir prasība paaugstināt tarifus. Regulatora ideju es atbalstu, jo principā šis dubultais tarifs ir tirgus izkropļojums, kas turklāt galu galā vienalga gulstas un patērētāju rēķina.

Vēl nesen izskanēja pārmetumi, ka Finanšu ministrija ir pārliecīgi piesardzīga, prognozējot nākamā gada ienākumus. Proti, jūsuprāt, šie ienākumi būs lielāki, tātad var arī atļauties plānot lielākus izdevumus. Kas ir šī optimisma pamatā?

Tas, ka reālā statistika patiešām uzrāda labāku attīstību, nekā bija plānots. Gada sākumā izskanēja viedoklis, ka IKP šā gada pieaugums būs 4,5-5 procenti. Nu ir skaidrs, un Ekonomikas ministrija to teica jau vasaras sākumā, ka pieaugums būs aptuveni 7%. Protams, ar IKP pieaugumu vien nepietiek - ir nepieciešama aktīva nodokļu iekasēšana.

Pirmās partijas programmā ir minēts, ka uzņēmumu ienākumu nodokļa likmi vajadzētu samazināt pat līdz 10%. Vai, ņemot vērā, cik grūti jums gāja, aizstāvot likmes samazināšanu līdz 15%, jūs pie šīs tēmas vispār atgriezīsieties?

Protams. Nākamgad, kad būs runa par 2005. gada budžetu.

Vai jūs uztrauc jūsu kā ministra zemais reitings?

Kuram ekonomikas ministram reitings ir bijis pozitīvs? Tas ir satraucoši - ne jau saistībā ar ministru personībām, bet ar to, ka sabiedrībā ir negatīva attieksme pret ekonomiku, ekonomisko tematiku vispār. Tā garlaiko, izsauc neuzticību, ir kaut kāda sociālistiska attieksme pret to, kas saistās ar biznesu. Mani šī problēma vairāk interesē no vispārīga sabiedrības attieksmes viedokļa.

“NEDĒĻA”; pēc intervijas  “Es gribētu, lai cilvēki interesējas par ekonomiku”